| Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 00:22:26
Atbildēt
Maarrutku Jums
Neēst ta neēda, bet arī viņiem atčoti savām valdībām bija jābalsta uz tiem vai citiem dokumentiem. Birokrātija, zinies....nu bet derēja jau arī atsauce, ka "Viesnīcas "Roma" pagrabiņā sarunā ar mani pulkvedis Z man teica, ka šamiem esot daudz tanku...pēc piektās glāzītes šamais man atzinās, ka esot trīs tanku korpusi"
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 00:32:59
Atbildēt
Neainars
Tātad: ja uz papīra tiek uzrakstīta aculiecinieka liecība, tāds papīrs kļūst par dokumentu.
===
Dokumentus kā likums raksta amatpersona, kura ir tieši atbildīga par dokumentā aprakstīto lietu. Respektīvi, par to, kas atrodas noliktavā, dokumentu var rakstīt tikai mantzinis vai pieņemšanas - nodošanas komisija, nevis sētnieks Ješka, kurš slauka ielu gar noliktavu un pa logu redzējis tur stāvam kādas kastes...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 01:15:05
Atbildēt
Maarrutku Jums
Dokumentus kā likums raksta amatpersona, kura ir tieši atbildīga par dokumentā aprakstīto lietu. Respektīvi, par to, kas atrodas noliktavā, dokumentu var rakstīt tikai mantzinis vai pieņemšanas - nodošanas komisija, nevis sētnieks Ješka, kurš slauka ielu gar noliktavu un pa logu redzējis tur stāvam kādas kastes......un katrs savas kompetences robežās...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 09:17:15
Atbildēt
Arbalets
un katrs savas kompetences robežās...
===
Taisni tā, un ar to arī šo gnozeoloģijā iebraukušo offtopu beigsim 
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2007 21:42:05
Atbildēt
Atceros kaut kur lasītu stāstu par Lielā Tēvijas kaŗa liecinieci - kara lidotāju, kas labi parāda to, cik precīzi var būt liecinieku stāsti.
Kara lidotāja stāsta par to, kādi pretinieki viņas vienībai bijuši. Tā bija izlases vienība, lidoja uz lidmašīnām, kuras bija nokrāsotas no apakšas melnas, no augšas kaut kā citādi. Visi piloti bija nēģeri! Viņi nākuši no Rommela sagūstītajiem ziemeļāfrikāņiem.
Tāda, lūk, liecība.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2007 21:53:33
Atbildēt
Kverkagambo
Visi piloti bija nēģeri! Viņi nākuši no Rommela sagūstītajiem ziemeļāfrikāņiem.
Tāda, lūk, liecība.
Nez vai Fīrers to atbalstītu ja uzzinātu, un šķiet tajā pusē dzīvo pārsvarā kautkas līdzīgs arābiem? Piedodiet par novirzi no tēmas.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 14:01:26
Atbildēt
Uzreiz rodas jautājums, no kurienes tad šamējie tos skaitļus dabūjuši.
No ta laika LR vadibas un izlukdienestiem
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 14:18:54
Atbildēt
divplaksnis
Uzreiz rodas jautājums, no kurienes tad šamējie tos skaitļus dabūjuši.
No ta laika LR vadibas un izlukdienestiem
Ārvalstu izlūkdienesti droši vien varēja dabūt ziņas par Latvijas bruņotajiem spēkiem arī no LR vadības, ja plānoja kādu kopēju operāciju.
Citādāk - viņi dabūtu no vadības tikai to, ko vadība atļāva atklāt, teiksim tā, zem visiem pieejamos mēnešrakstos nodrukātām bildītēm. Jebkuŗas ziņas par bruņotajiem spēkiem ir drīzāk slepenas. Taču tās iegūst spiegojot. Tās atklāj nodevēji. Tās izmuld piedzērušies virsnieki. Tās izvilina daiļas Mata Hari.
Latviešu izlūkdienests, piemēram, nodeva ziņas par padomju kaŗaspēka kustību somiem, taču tas nedeva somiem ne tik, cik aiz naga melns, par sava kaŗaspēka kustību. Utt.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 14:25:25
Atbildēt
Laåtvija rikoja kopejas macibas ar citam valstim.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 15:01:51
Atbildēt
divplaksnis
Laåtvija rikoja kopejas macibas ar citam valstim.
Vai Latvija rīkoja kopējas mācības ar citām valstīm?
Jā - 1930. gadā ar Igaunijas un Somijas kaŗa flotēm Igaunijas ūdeņos, un 1931. gadā ar igauņiem starp Sāmsalu un Igaunijas piekrasti.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 17:29:37
Atbildēt
Jā - 1930. gadā ar Igaunijas un Somijas kaŗa flotēm Igaunijas ūdeņos, un 1931. gadā ar igauņiem starp Sāmsalu un Igaunijas piekrasti.
Bet diemžēl ar to arī Baltijas valstu militārā sadarbība izbeidzās, jo vēlākajos gados vairs nekas netika rīkots!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Mai 2007 18:06:43
Atbildēt
Atis
Bet diemžēl ar to arī Baltijas valstu militārā sadarbība izbeidzās
Sadarbība neizbeidzās. Kopējas mācības gan vairs netika rīkotas. Žēl, žēl, žēl.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 18:12:44
Atbildēt
Neainars
Jā - 1930. gadā ar Igaunijas un Somijas kaŗa flotēm Igaunijas ūdeņos, un 1931. gadā ar igauņiem starp Sāmsalu un Igaunijas piekrasti....un vai ir zināms, kādā mēlē šamējie sazinājās?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 18:25:05
Atbildēt
Arbalets
Krievu.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 18:35:44
Atbildēt
Neainars
Krievu....neapšaubu faktu, jo lielākā daļa abu valstu flotes virsnieki bija bijušie cariskās Krievijas kara un tirdzniecības flotes virsnieki, bet kas ir informācijas avots?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 18:53:39
Atbildēt
Arbalets
E. Andersons.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 19:28:08
Atbildēt
Arbalets
Neainars
Jā arī es esmu dzirdējis, ka tajās nedaudzajās Baltijas valstu kopīgajās armijas mācības, sarunvaloda bija Krievu. 30to gadu otrajā pusē, gan pieauga to virsnieku skaits, kas bija beiguši rietumu karaskolas un līdz ar to runāja franciski vai angliski un bija plānots ieviest kopīgu komandēšanas valodu, kopīgām Baltijas valstu militārajām aktivitātēm, bet protams, ka to nepaspēja ieviest dzīvē!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 19:33:30
Atbildēt
Atis
Un toreiz arī nebija tāda naida pret visu krievisko, kāds radās pēc Baltijas valstu okupācijas.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 20:14:46
Atbildēt
Un toreiz arī nebija tāda naida pret visu krievisko, kāds radās pēc Baltijas valstu okupācijas.
Tas gan, drīzāk bija naids pret visu vācisko! Latviešu virsnieki ļoti nelabprāt runāja vāciski un tieši tāpēc arī admirālis Keselrings bija spiests atstāt savu posteni. Savas vāciskās izcelsmes dēļ.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 20:31:42
Atbildēt
Atis
Keizerlings
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 21:04:35
Atbildēt
Atis
Tas gan, drīzāk bija naids pret visu vācisko! Latviešu virsnieki ļoti nelabprāt runāja vāciski un tieši tāpēc arī admirālis Keselrings bija spiests atstāt savu posteni. Savas vāciskās izcelsmes dēļ...nu atļaušos izteikt pieņēmumu, ka Keizerlings kā virsnieks bija vairāk krievs, nekā vācietis, jo no 1895. līdz 1918.gadam dienēja krievu kara flotē...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 21:46:55
Atbildēt
nu atļaušos izteikt pieņēmumu, ka Keizerlings kā virsnieks bija vairāk krievs, nekā vācietis, jo no 1895. līdz 1918.gadam dienēja krievu kara flotē...
Nu pēc izcelsmes taču vācietis! Visi paŗējie jūras spēku vecākie virsnieki arī bija dienējuši cara flotē un tiem nekas!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 21:56:27
Atbildēt
Atis
Visi paŗējie jūras spēku vecākie virsnieki arī bija dienējuši cara flotē un tiem nekas!...bet cik tad daudzi sākumā no šamiem bija latvieši...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Mai 2007 22:04:25
Atbildēt
bet cik tad daudzi sākumā no šamiem bija latvieši...
Teikšu godīgi nezinu, bet pieņemu ka sākumā tiešām Latviešu varēja būt visai maz. Bet jebkurā gadījumā atlaida tikai Keizerlingu!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 14:39:15
Atbildēt
Neainars
Krievu/padomju avotu (šo vārdu gribas likt pēdiņās) ietekme iespaido Jūsu uzskatus arī par vellapēdiem.
===
Varam apgriest situāciju otrādāk. Scenārijs `1940`, Latvijas armija, saskārusies ar RKKA spiedienu, ir atkāpusies no priekšpozīciju kaujām uz galveno aizsardzības līniju. Kontūzijas dēļ atpalicis no savas sakautās un izklīdinātās daļas, jau pusi dienas uz rietumiem steidz arī kareivis Ādolfs Strimala. Steidz pa mežu, gar ceļu. Kājas noberztas (uff, es pac ar tik tikko nahrenizēju zābakus un ieviesu botas, uzreiz sajutos kā geraču vēnā ielaidis), maizes soma kaujā pazudusi, māgā tik vien ir kā mežā salasītās zaķskābenes un strautiņa ūdens malks. Pēkšņi ierauga, ka pa ceļu brauc puika ar vella pēdu un groziņu. Nu, kādi ir priekšlikumi, ko kareivis Strimala šādā situjovinā darītu?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 15:05:55
Atbildēt
Maarrutku Jums
ko kareivis Strimala šādā situjovinā darītu?
Vai tiešām to ir tik grūti saprast?
Puika labprāt atdotu riteni un groziņu ar ēdienu savas armijas kareivim, un pēc tam vēl lepotos, ka ir palīdzējis cīņā pret iebrucējiem.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 15:19:12
Atbildēt
Neainars
Puika labprāt atdotu riteni un groziņu ar ēdienu savas armijas kareivim
===
Un ja nu negribētu dot (`mans!` ©)? 
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 15:49:38
Atbildēt
Maarrutku Jums
Un ja nu negribētu dot (`mans!`
Zinot tālaika cilvēku uzskatus, var droši teikt, ka atdotu.
Bet Afanasijam Voblovam - no ienaidnieku armijas - negribētu riteni un pārtiku atdot.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 15:54:34
Atbildēt
Neainars
Zinot tālaika cilvēku uzskatus, var droši teikt, ka atdotu.
===
Skopuļi gadās arī starp latviešiem.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Mai 2007 17:29:08
Atbildēt
Maarrutku Jums
Skopuļi gadās arī starp latviešiem.
Ja 1940. gadā mēs kaŗotu, skopiem klātos plāni. Ir no vienas, ir no otras puses.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
