| Autors |
Ziņa |
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 14:10:47
Atbildēt
puuce
Visus 100% protams nenosargās un to arī nevienai armijai neviens nekad nav prasījis, tikai Delfu miermīļi to prasa. Bet var nosargāt valsti kopumā un 80-90% civilo. Ja ienaidnieks vispār netiek valstī ieksā, tad vēl vairāk. Ja ir spēcīga valsts un armija. Mēs 1940.g. nevarējām savējos ne nosargāt, ne izvest - nebija ne uz kurieni, ne ar ko.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 14:47:22
Atbildēt
J IV, tas ir atkarīgs no tā, kāda armija kādā valstī. Vācieši Francijā ww2 uzvedās samērā pieklājīgi, kamēr Polijā pabriesmīgi. Par krieviem vispār nerunāsim.
Man liekas, ka šajā gadījumā krievu armijai pietiktu ar tām galvassāpēm, ko sagādātu Latvijas armijas pretošanās, pēc tam potenciālās represijas (ja tādas būtu iespējamas, jo domāju, ka militāra Latvijas,bet varbūt visu 3 Baltijas valstu pretošanās piesaistītu Eiropas uzmanību) un tad jau Vācijas iebrukums. Man jau nu šķiet, ka militāras pretošanās gadījumā krieviem nebūtu tādu iespēju izvērst represijas pret civilajiem, kā tas notika realitātē tagad, kad Ulmanis gļēvi padevās.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 14:54:27
Atbildēt
Arī cīnīties var visādi, var karot pēc visiem 17. gs. smalkumiem un var principa pēc neņemt gūstekņus, pie viena patīrot lauku mājas un pilsētas. Toties pēc pretošanās beigām atnācējs jau varēs visu, pat ierakstīt veselas tautas bandītos un fašistos.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 15:03:02
Atbildēt
J IV, es mēģinu modelēt situāciju no tā, ko jūs te esat sarakstījuši. Apstākļi BŪTU savādāki gan WW2 laikā, gan pēc kara, saproti? Un pēc 9.maija Staļins diez vai varētu latviešus, igauņus un lietuviešus tā vienkārši ierakstīt bandītos un fašistos, ja pats pirms tam ar tankiem būtu te iebrucis un mēs būtu pretojušies līdz pēdējai patronai, bet krievi vēl pēc tā visa pārsimts tūkstošus civilos izsūtījuši uz Sibīriju. Tas viss Jaltā pasaules acīs izskatītos savādāk, nekā tagad, kad mēs atvērām savas valsts robežas, laipni lūgti, nāciet, dārie ciemiņi un vēl draugus ņemiet līdzi 
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 19:28:39
Atbildēt
Arbalets
Es te pa dienu nebiju...vai Rīga jau ir ieņemta?
===
Pagaidām nē. Esam apstājušies pagasta centrā (ciematā tā uz 1000 iedz.), kur pretinieka bataljons ir sācis uzbrukumu mūsu rotai, kas nocietinājusies minētajā ciematā 
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 20:46:50
Atbildēt
Ainars
Diplomātiskais spiediens uz Latvijas valdību un ārlietu ministriju vainagojās ar izciliem rezultātiem ,bālēliņi ielaida savā zemē militārās bāzes un vēlāk arī visu pārējo karaspēku, tādi izslēdzot no spēles bruņotos spēkus
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 20:52:56
Atbildēt
Ainars
Lai neciestu iedzīvotāji.
===
Ja iedzīvotāji kaut cik draudzēsies ar galvu, tad tie muks paši prom līdz ar frontes tuvošanos. Kad/ja LA vienības ciematiņā sāks rakst rakumus, ežus un barikadēt mājās, mukšanas ātrums divkāršosies.
Apdzīvotas vietas ar ēkām, dārziem, nepārskatāmiem pagalmiem utt. ir visai piemērots apvidus aizsardzības kaujai. Cita lieta, ka jārēķinās ar to, ka pretinieks, redzēdams, ka netiks galā ar kājnieku un tanku vienībām, izsauks artilērijas un aviācijas atbalstu, tātad, ja ciematā nav pret artilērijas uguni noturīgu ēku/pagrabu, tad jāorganizē personālsastāva atiešana no ciemata pirms uzlidojuma vai artapšaudes sākuma.
Nevienā karā neviens nekad ar civiliedzīvotājiem nav rēķinājies, it īpaši jau uzbrūkošā puse 
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 20:58:35
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tā jau es domāju...pēc visa spriežot kaujas notiek otro dienu, jo saskņā ar manis jau citēto Andersonu, kurš nemīlējis Ulmani, Latvijas armijas štāba speciāļisti 1940.gada sākumā par lielu saniegumu uzskatītu sedzējvienību spēju vismaz 72 stundas aizkavēt Sarkanarmijas pietuvošanos Latvijas armijas galvenajai aizsardzības līnijai ..nu un saskaņā ar 4.mobilizācijas sadalījuma plāna Latvijas armijai vajadzēja būt mobilizētai un izvērsties apmēram 3o km no austrumu robežas piecu dienu laikā...tiesa gan krievi izmantoja momentu un galveno triecienu vērsa no Lietuvas caurZemgali uz Rīgu....te taisījās tiltus spridzināt...bijušais Latvijas armijas pulkvežleitnants Žanis Vitenbergs kurš bija viens no tiltu spridzināšnas plānotājiem, jau trimdā ir atzinis, ka satiksmes ceļu un tiltu spridzināšanai spridzināmo vielu tikpat kā neesot bijis...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 20:59:31
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nevienā karā neviens nekad ar civiliedzīvotājiem nav rēķinājies, it īpaši jau uzbrūkošā puse
==========
Jā, mana doma ir visai apstrīdama. Taču kā rakstnieks es it kā saredzu, kā viss notiek, un neredzu īpašas LA tieksmes kaŗot apdzīvotās vietās.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:04:00
Atbildēt
Arbalets
saskņā ar manis jau citēto Andersonu, kurš nemīlējis Ulmani,
===========
Tad jau bija spēkā 5. mobilizācijas plāns un 29 stundas, lai izvērstos galv. līnijā.
atiksmes ceļu un tiltu spridzināšanai spridzināmo vielu tikpat kā neesot bijis...
==============
Diez vai. Jo, piemēram, kājnieku mīnas tika ražotas arī pie mums. Kā tās izgatavotu bez sprāgstvielām?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:14:15
Atbildēt
Arbalets
pēc visa spriežot kaujas notiek otro dienu, jo saskņā ar manis jau citēto Andersonu, kurš nemīlējis Ulmani, Latvijas armijas štāba speciāļisti 1940.gada sākumā par lielu saniegumu uzskatītu sedzējvienību spēju vismaz 72 stundas aizkavēt Sarkanarmijas pietuvošanos Latvijas armijas galvenajai aizsardzības līnijai
===
Es savus spriedumus daru izejot no pamatnostādnes, ka 1939. gadā mēs esam atteikušies pieņemt PSRS ultimātu par kara bāzēm un reāls iebrukums Latvijas teritorijā sākas ~1 mēnesi pēc iebrukuma Somijā, tātad orientējoši 1939/1940. gadu mija.
Uzbrukumu no Lietuvas puses es savos apsvērumos izslēdzu, pieņemot, ka arī Lietuva pretojas iebrukumam.
===
saskaņā ar 4.mobilizācijas sadalījuma plāna Latvijas armijai vajadzēja būt mobilizētai un izvērsties apmēram 3o km no austrumu robežas piecu dienu laikā...tiesa gan krievi izmantoja momentu un galveno triecienu vērsa no Lietuvas caurZemgali uz Rīgu
===
Uz 1940. gada jūniju protams karš jau bija zaudēts pašos pamatos - pretiniekam mūsu teritorijā bija placdarmi un mums varēja uzbrukt (un tā arī izdarīja!) no Lietuvas.
Tātad, ja bāzes bija un uzbrukums nāca no dienvidiem, aizsardzība varēja būt tikai haotiska un stihiska dēļ negatavības atvairīt šādu uzbrukumu.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:21:51
Atbildēt
Maarrutku Jums
Es savus spriedumus daru izejot no pamatnostādnes, ka 1939. gadā mēs esam atteikušies pieņemt PSRS ultimātu par kara bāzēm un reāls iebrukums Latvijas teritorijā sākas ~1 mēnesi pēc iebrukuma Somijā, tātad orientējoši 1939/1940. gadu mija.
Uzbrukumu no Lietuvas puses es savos apsvērumos izslēdzu, pieņemot, ka arī Lietuva pretojas iebrukumam.
=================
Šāds spriedums ir ticams.
=================
Uz 1940. gada jūniju protams karš jau bija zaudēts pašos pamatos - pretiniekam mūsu teritorijā bija placdarmi un mums varēja uzbrukt (un tā arī izdarīja!) no Lietuvas.
Tātad, ja bāzes bija un uzbrukums nāca no dienvidiem, aizsardzība varēja būt tikai haotiska un stihiska dēļ negatavības atvairīt šādu uzbrukumu.
=================
Es gaidu un gaidu, kad beidzot mana grāmata "1940" parādīsies grāmatnīcās. Nu, tad tik varēs mani plucināt!!!
Bet - es tos kauliņus bīdīju IESPĒJAMI, VARBŪTĒJI VISLABĀK MUMS IESPēJAMĀ VEIDĀ, KĀ TAS VARBŪT VARĒTU NOTIKT. Es nekad īpaši neizceļu to, kas runā Armijai par sliktu, bet gan to, kas par labu.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:24:18
Atbildēt
Ainars
un reāls iebrukums Latvijas teritorijā sākas ~1 mēnesi pēc iebrukuma Somijā,
===========
Padomju taktika gan Baltijā (Somija toreiz arī skaitījās Baltijas valsts!) tad bija tāda, ka viņi sāka ar mazāk stipro. Starp citu, trieciens Lietuvai kā pirmajai, manuprāt, nav mazāk ticams.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:25:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
Uz 1940. gada jūniju protams karš jau bija zaudēts
===========
To nekādi nenoliedzu. Uzsveŗu vien to, ka mums bija Armija un mēs TĀTAD BIJĀM SPĒJĪGI kaŗot.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:27:44
Atbildēt
Ainars
Nevienā karā neviens nekad ar civiliedzīvotājiem nav rēķinājies, it īpaši jau uzbrūkošā puse
Jā, mana doma ir visai apstrīdama. Taču kā rakstnieks es it kā saredzu, kā viss notiek, un neredzu īpašas LA tieksmes kaŗot apdzīvotās vietās.
===
Nujā, rakstniekam ir sava pieeja, militārajam plānotājam - sava. Un praktiķim - vēl savādāka 
===
Tad jau bija spēkā 5. mobilizācijas plāns un 29 stundas, lai izvērstos galv. līnijā.
===
Rodas jautājums, vai uz 1940. gada jūniju mēs bijām gatavi atvairīt uzbrukumu no Lietuvas puses. Respektīvi vai bijām to paredzējuši. Jo maza jēga no savlaicīgas izvēršanās galvenajā aizsardzības līnijā, ja pretinieks uzbrūk pavisam citur
Un vēl - viens no pašiem smagākajiem atjautības uzdevumiem priekš ģenerāļiem vienmēr ir bijis uzminēt, kurā vietā tad pretinieks izdarīs uzbrukumu. Vai arī kurā vietā pretinieka aizsardzība ir visvājākā...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:32:26
Atbildēt
Ainars
Bet - es tos kauliņus bīdīju IESPĒJAMI, VARBŪTĒJI VISLABĀK MUMS IESPēJAMĀ VEIDĀ, KĀ TAS VARBŪT VARĒTU NOTIKT.
===
Es arī šīs diskusijas ietvaros rīkojos tāpat. Tāpēc jau arī ir 1940. gada janvāris un alianse ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, un PSRS dabū 4 pretiniekus, nevis 1,5 vai 1,2
===
Es nekad īpaši neizceļu to, kas runā Armijai par sliktu, bet gan to, kas par labu.
===
Nu kārtīgam patriotam laikam tieši tā arī būtu jārīkojas.
Taču es kā skeptiķis un drusku ciniķis cenšos pieiet šai lietai pēc iespējas objektīvāk, nepārvērtējot mūsu spējas un tai pat laikā mēģinot nenovērtēt par zemu pretinieku.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:34:05
Atbildēt
Maarrutku Jums
tātad orientējoši 1939/1940. gadu mija. ..pirms tam 1939.gada septembrī ir sakauta Polija...Lietuva ir atdabūjusi savu Viļņas apgabalu...bet tik un tā'pēc Polijas iznīcināšanas Latvijas armijas apsargājamā austrumu robeža bija pagarinājusies no 260 uz 320 kilometriem...
Ainars
Tad jau bija spēkā 5. mobilizācijas plāns ...piektais mobilizācijas plāns radās 4.plāna vietā pēc bāzu līguma, bet mēs te taisījāmies ignorēt krievu vēlmi ierīkot pie mums bāzes...tātad darbojamies pēc 4.plāna...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:47:44
Atbildēt
Maarrutku Jums
Rodas jautājums, vai uz 1940. gada jūniju mēs bijām gatavi atvairīt uzbrukumu no Lietuvas puses. Respektīvi vai bijām to paredzējuši. Jo maza jēga no savlaicīgas izvēršanās galvenajā aizsardzības līnijā, ja pretinieks uzbrūk pavisam citur
=============
Jā, robeža ar Lietuvu bija visievainojamākā robežas daļa utt. Grāmatā es rakstu, ka, Latvijai nepieņemot ultimātu un sākoties pirmajām izlūku un priekšgrupu apšaudēm, tas ļoti ātri kļūst zināms Lietuvā (toreiz taču jau bija tālruņi!!) un lietuvieši izvēlas nepakļauties sava prezidenta pavēlei nepretoties. Līdzko sākas lietuviešu vienību uzbrukumi uzvaras noskaņā iemaršējušajām SA kolonnām, tā rodas SA HAOSS. Jo ir notici negaidītais un no militārās loģikas neiedomājamais un NEIESPĒJAMAIS. Haoss turpinās dienas 5, kamēr SA tiek galā ar lietuvju vienībām tik daudz, ka var netraucēti un labi sagatavojušies izvērsties, lai iebruktu Latvijā. Tad, protams, mūsu spēki atstāj galvenās aizstāvēšanās līniju austrumos un atkāpjas uz 2. aizstāvēšanās līniju, ~60 km lokā ap galvas pilsētu. Un tad, vēl pēc kādas nedēļas nolemj, ka pretošanās frontē jābeidz. Armija izklīst (pirms tam jau daudzām vienībām, atkāpjoties no galv. līn., pēc pavēles ieejot mežā), un sākas partizāņu kaŗš. Līdz 1941. gada maijam, kad Vācija uzbrūk Pad. Sav.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 21:50:21 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Arbalets
bet tik un tā'pēc Polijas iznīcināšanas Latvijas armijas apsargājamā austrumu robeža bija pagarinājusies no 260 uz 320 kilometriem...
===
Tāks, ieskatīsimies joka pēc PSRS to laiku lauka reglamentā:
По ПУ-39 ширина фронта наступления стрелковой дивизии колебалась от 2 до 6 км. Ширина фронта боевого порядка обороны определяется шириной фронта сковывающей группы. Дивизия может оборонять полосу по фронту 8-12 км и в глубину 4-6 км. Полк может оборонять участок по фронту 3-5 км и в глубину 2,5-3 км. Батальон может оборонять район по фронту 1,5-2 км и такой же глубины. При обороне УР фронты могут быть шире, доходя до 3-5 км на батальон. На важных направлениях фронты обороны могут быть уже, доходя до 6 км на дивизию.
Un tagad parēķināsim, cik mums vajadzētu divīziju kaut vai to pašu 260 km garas frontes nosegšanai simetriskā, klasiskā kaujā.
===
piektais mobilizācijas plāns radās 4.plāna vietā pēc bāzu līguma, bet mēs te taisījāmies ignorēt krievu vēlmi ierīkot pie mums bāzes...tātad darbojamies pēc 4.plāna
===
 
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:00:33
Atbildēt
Maarrutku Jums
Arbalets
piektais mobilizācijas plāns radās 4.plāna vietā pēc bāzu līguma, bet mēs te taisījāmies ignorēt krievu vēlmi ierīkot pie mums bāzes...tātad darbojamies pēc 4.plāna
===
===========
Varbūt varētu paskaidrot plašāk?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:03:00
Atbildēt
Ainars
Līdzko sākas lietuviešu vienību uzbrukumi uzvaras noskaņā iemaršējušajām SA kolonnām, tā rodas SA HAOSS. Jo ir notici negaidītais un no militārās loģikas neiedomājamais un NEIESPĒJAMAIS.
===
Vot šitam es absolūti nepiekrītu. Ja uzbrukumi sāktos, tas protams, drusku izjauktu RKKA plānus un aizkavētu maršā esošās vienības, bet cerēt uz haosa izcelšanos... 
Teiksim tā, uz haosa izcelšanos kaut cik varētu cerēt tikai pavisām neshtatnā situācijā kad, par piemēru, leiši pogolovno izgrieztu vairākus marša laikā pavirši nakšņojošus bataljonus. Bet pēc tāda joka patiešām pēc tam visas tuvējās sādžas degtu zilās liesmās un zemnieki karātos kokos...
===
Tad, protams, mūsu spēki atstāj galvenās aizstāvēšanās līniju austrumos un atkāpjas uz 2. aizstāvēšanās līniju, ~60 km lokā ap galvas pilsētu. Un tad, vēl pēc kādas nedēļas nolemj, ka pretošanās frontē jābeidz.
===
Aizstāvēšanās līnijas pamatā atstāj 2 gadījumos:
1) kad pretinieka spiediena dēļ mūsu karaspēks tiek piespiests atkāpties;
2) kad sāk draudēt aplenkums.
Tā vienkārši, pabakstot ar ar pirkstu debesīs, neviens nekad nepieņem par aizsardzības kauju izbeigšanu un pozīciju atstāšanu, visu nosaka konkrētie apstākļi. Izņēmums, protams ir tad, ja pozīcijas atstāj plānoti, citas operācijas vai pretuzbrukuma interesēs.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:06:15
Atbildēt
Ainars
piektais mobilizācijas plāns radās 4.plāna vietā pēc bāzu līguma, bet mēs te taisījāmies ignorēt krievu vēlmi ierīkot pie mums bāzes...tātad darbojamies pēc 4.plāna
Varbūt varētu paskaidrot plašāk?
===
Lūgtum. Ja 5. plāns tika izstrādāts pēc tam, kad Latvijas teritorijā parādījās RKKA bāzes un mēs savā pretošanās scenārijā pieņemam, ka no bāzēm mums ir izdevies izvairīties, tad acīmredzot nav nekāda pamata mainīt iepriekšējo mobilizācijas plānu (4.), jo mūsu scenārijā RKKA bāzu Latvijas teritorijā nav!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:10:55
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ainars
Līdzko sākas lietuviešu vienību uzbrukumi uzvaras noskaņā iemaršējušajām SA kolonnām, tā rodas SA HAOSS. Jo ir notici negaidītais un no militārās loģikas neiedomājamais un NEIESPĒJAMAIS.
===
Vot šitam es absolūti nepiekrītu.
=========================
Nav iespējams uzbrukt Latvijai, ja pašiem ir nedroša aizmugure. Tā būtu pārāk liela pārdrošība.
=====================
Aizstāvēšanās līnijas pamatā atstāj 2 gadījumos:
1) kad pretinieka spiediena dēļ mūsu karaspēks tiek piespiests atkāpties;
2) kad sāk draudēt aplenkums.
=================
Un kad kļūst skaidrs, ka iespējams ļoti plašs ienaidnieka iebrukums aizmugurē, kā tas būtu šajā gadījumā.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:13:21
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ainars
piektais mobilizācijas plāns radās 4.plāna vietā pēc bāzu līguma, bet mēs te taisījāmies ignorēt krievu vēlmi ierīkot pie mums bāzes...tātad darbojamies pēc 4.plāna
Varbūt varētu paskaidrot plašāk?
===
Lūgtum. Ja 5. plāns tika izstrādāts pēc tam, kad Latvijas teritorijā parādījās RKKA bāzes un mēs savā pretošanās scenārijā pieņemam, ka no bāzēm mums ir izdevies izvairīties, tad acīmredzot nav nekāda pamata mainīt iepriekšējo mobilizācijas plānu (4.), jo mūsu scenārijā RKKA bāzu Latvijas teritorijā nav!
================
Tomēr nesaprotu. Bāzes ir. Top jauns plāns, kas aprēķinos ņem vērā šīs bazes. Es runāju šajā gadījumā par to, kā bija īstenībā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:33:17
Atbildēt
Ainars
'Bet kur tad paliek "kas būtu ja būtu"...pēc 5.plāna,kuru beidza izstrādāt 1940.gada februārī, Latvijas armijas daļas tika izkliedētas...bet arī tad Latvijas armijai vienkārši aritmētiski nepietiktu spēku nosegtu frontes līniju un nosegt galvenos ceļus no Kurzemes Rīgas virzienā...austrumus sedza tās pašas sedzējvienības...bet te nu atkal nekā spoža - atkal Andersons ar savām dokumentētajām atmiņām jauc mums gaisu ...viņš saka, ka 9.rēzeknes kājnieku pulkam,kuram x-stundā būtu bijis jāsedz austrumu frontes vidusdaļa, esot bijis tikai viens prettanku lielgabals...savukārt Latgales pulka baterijām liktenīgajās jūnija dienās esot bijušas tikai 100(simts) granātas...:sad:
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:37:21
Atbildēt
Ainars
Nav iespējams uzbrukt Latvijai, ja pašiem ir nedroša aizmugure. Tā būtu pārāk liela pārdrošība.
===
Tātad, ja Lietuvā ir nedroša aizmugure vai tās nemaz nav, kas atliek? Pareizi, uzbrukt no austrumiem, pāri Latvijas - PSRS robežai, 320 km platā frontē...
===
Aizstāvēšanās līnijas pamatā atstāj 2 gadījumos:
1) kad pretinieka spiediena dēļ mūsu karaspēks tiek piespiests atkāpties;
2) kad sāk draudēt aplenkums.
---
Un kad kļūst skaidrs, ka iespējams ļoti plašs ienaidnieka iebrukums aizmugurē, kā tas būtu šajā gadījumā.
===
Šajā gadījumā mēs nevaram runāt par aizsardzības pozīciju atrašanu, jo pēc scenārija RKKA tādās nemaz neatradās. Ja notiek plašs pretinieka uzbrukums aizmugurē, tad vienība iesaistās pretpartizānu cīņā un nodrošina savu kontroli zināmā placdarmā. Pēc tam šo placdarmu savieno ar blakus esošo placdarmu, veic izlūkošanu un ķeras pie placdarma paplašināšanas un tuvumā esošo stratēģisko objektu (pilsētu, komunikāciju, tiltu, aerodromu utt.) ieņemšanas.
===
Tomēr nesaprotu. Bāzes ir. Top jauns plāns, kas aprēķinos ņem vērā šīs bazes. Es runāju šajā gadījumā par to, kā bija īstenībā.
===
Problēma jau nav jaunajā plānā, bet gan pašā bāzu esamības faktā, dēļ kā jaunais mobilizācijas plāns vairs nevarēja būt efektīvs. Jeb, salīdzinot 1940. gada jūnija scenāriju `kā bija` ar 1940. gada janvāra scenāriju `kā varēja būt`, pirmajā gadījumā mēs principā dabūnam 3 frontes (Liepāja, uzbrukums no D un uzbrukums no A), no kurām viena ir neplānota, kamēr otrā gadījumā mums ir 1 fronte (uzbrukums no A) un līdz minimumam samazināts uzbrukums negaidītā virzienā. Vēl var rēķināt frontes garumus kā vienā tā otrā gadījumā.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:46:52
Atbildēt
Arbalets
atkal Andersons ar savām dokumentētajām atmiņām jauc mums gaisu ...viņš saka, ka 9.rēzeknes kājnieku pulkam,kuram x-stundā būtu bijis jāsedz austrumu frontes vidusdaļa, esot bijis tikai viens prettanku lielgabals...savukārt Latgales pulka baterijām liktenīgajās jūnija dienās esot bijušas tikai 100(simts) granātas...:sad:
==================
Prettanku lielgabalus atvestu. Armijai viens tāds nebija. Arī Latgales pulka baterijām municijas kaujas devu atvestu no noliktavām Madonā vai Cekulē. Mēs taču zinām - saskaņā ar to pašu Andersonu- ka artilerijai municijas pietiktu ~2 nedēļu kaujām.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:52:09
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tātad, ja Lietuvā ir nedroša aizmugure vai tās nemaz nav, kas atliek? Pareizi, uzbrukt no austrumiem, pāri Latvijas - PSRS robežai, 320 km platā frontē...
===
=========
Bet lūdzu! Pretī izvēršas 4 latviešu divīzijas.
===========
Un kad kļūst skaidrs, ka iespējams ļoti plašs ienaidnieka iebrukums aizmugurē, kā tas būtu šajā gadījumā.
===
Šajā gadījumā mēs nevaram runāt par aizsardzības pozīciju atrašanu, jo pēc scenārija RKKA tādās nemaz neatradās. Ja notiek plašs pretinieka uzbrukums aizmugurē, tad vienība iesaistās pretpartizānu cīņā un nodrošina savu kontroli zināmā placdarmā. Pēc tam šo placdarmu savieno ar blakus esošo placdarmu, veic izlūkošanu un ķeras pie placdarma paplašināšanas un tuvumā esošo stratēģisko objektu (pilsētu, komunikāciju, tiltu, aerodromu utt.) ieņemšanas.
===================
No kādas valsts kaŗa stratēģijas, taktikas un reglamenta Jūs ņemat augšminēto?
================
Problēma jau nav jaunajā plānā, bet gan pašā bāzu esamības faktā, dēļ kā jaunais mobilizācijas plāns vairs nevarēja būt efektīvs
==============
Ja šādu plānu izstrādāja Armijas štābs, tad varam nešaubīties, ka murgi tie vis nebija. To plānu taču izstrādāja nevis rakstnieks A. Zelčs, bet vīri ar kaŗa skolu izglītību un kaŗa pieredzi.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 22:53:49
Atbildēt
Maarrutku Jums
salīdzinot 1940. gada jūnija scenāriju `kā bija` ar 1940. gada janvāra scenāriju `kā varēja būt`, pirmajā gadījumā mēs principā dabūnam 3 frontes (Liepāja, uzbrukums no D un uzbrukums no A), no kurām viena ir neplānota, kamēr otrā gadījumā mums ir 1 fronte (uzbrukums no A) un līdz minimumam samazināts uzbrukums negaidītā virzienā. Vēl var rēķināt frontes garumus kā vienā tā otrā gadījumā.
===========
Kuŗa ir neplānotā?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 23:10:11
Atbildēt
Ainars
Tātad, ja Lietuvā ir nedroša aizmugure vai tās nemaz nav, kas atliek? Pareizi, uzbrukt no austrumiem, pāri Latvijas - PSRS robežai, 320 km platā frontē...
---
Bet lūdzu! Pretī izvēršas 4 latviešu divīzijas.
===
Atvainojos, bet vai Jūs citātu no RKKA 1939. gada lauka reglamenta izlasījāt? Atkārtošos, tātad, 1939. gadā saskaņā ar lauka reglamentu 1 RKKA divīzija uzbrūk ~3 km platā frontē, bet aizsargājas ~10 km platā frontē. Tātad, lai puslīdz droši un vienmērīgi nosegtu 320 km garo frontes līniju, mums vajadzētu orientējoši 320:10 = 32 divīzijas... Jeb, operējot ar esošajiem skaitļiem t.i. divīzijām, mēs varētu nosegt 40-50 km garu frontes līniju.
===
No kādas valsts kaŗa stratēģijas, taktikas un reglamenta Jūs ņemat augšminēto?
===
No savām personīgajām grāmatās sagrābstītajām zināšanām un elementāras loģikas. Pirms WW2 nevienas valsts kaujas reglamentā nebija nodaļu par pretpartizānu akcijām, jo neviena modernā armija vēl ar partizāniem nebija sastapusies tik nopietni, lai cīņu ar tiem iestrādātu reglamentos.
===
Ja šādu plānu izstrādāja Armijas štābs, tad varam nešaubīties, ka murgi tie vis nebija.
===
Nav jau runa par murgiem. Runa ir par to, ka uz to situāciju, kāda bija 1940. gada 16. jūnija rītā, vairs fiziski nebija iespējams izrādīt pretiniekam kaut cik efektīvu pretestību.
|
