miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:27:58
Atbildēt 


Arbalets
Latvijas armijai ugunsdeva pietiktu tikai 14 dienām...
===============
Jā. Armija frontāli spētu kaŗot 14 dienas.
caurmērā uz trim kilometriem viens lielgabals ar 30 šāviņiem..u
===============
Ar lielgabaliem nav jānodēsta robeža kā ar ozoliem. Tos sakopo kauju smagpunkta vietās. Visu cieņu E. Andersonam, taču var just, ka viņam ļoti nav paticis K. Ulmanis, tāpēc , manuprāt, nepelnīti pazemināts arī tālaika Latvijas armijas vērtējums. Arī somiem pārsvarā bija švaks bruņojums, taču cīnījās viņi lielieki. VARONĪGI. Un latvieši cīnītos TIKPAT VARONĪGI.




Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:31:09
Atbildēt 


Sovka
Aigars
Maarrutku Jums

Bataljonam pārvietojoties to apsargā t.s. bojevoje ohraņeņije un nekādi pārsteigumi ar 4 ZS nenotiktu.Četru veču šaušana vairāk bīstama būtu pašiem večiem un nevis batam.
Jeņķi un krievi iekrita uz šo nelaimi-krievi-Čečenijā(slavenais Hattaba uzbrukums kolonnai)

==============
Krievi mēdz būt pavirši, nolaidīgi un vieglprātīgi paļaujas uz savu lielāko skaitu. Labi izvēlētās pozicijās 1 kājnieku rota spēj apturēt pulku. 4 visus ceļus un celiņus un paugurus zinoši, vietējie aizsargi NAV smejami.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:32:09
Atbildēt 


Sovka



Cilvēks,kurš ir dienējis-sapratīs.Un vispār-"kurš ir bijis armijā-tas cirkā nesmejas".

=============
No dienesta okupācijas armijā izvairījos. Un par to nekaunos.

Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:33:36
Atbildēt 


to Ainars

Izskatās, ka gan pēc munīcijas, gan pēc pretinieka pārvietošanās ātruma sanāk apmēram 10-14 dienas.Rīga un lielākās pilsētas būtu nobombardētas, zaudējumi 2x lielāki, nekā 41.g. deportācijās, bet tomēr Latvijas armija varēja klapēties pretī.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:33:45
Atbildēt 


Aigars
Starp Lietuvas robežu un Jelgavu, uz Tukuma šosejas, robežsargu kaujas pierobežā un Vidzemes šoseja Vaives rajonā.

=========================
Ļoti, ļoti interesanti. Ja turpmāk par to Jūs dabūtu zināt ko tuvāk, lūdzu, uzrakstiet!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:36:07
Atbildēt 


Ainars
Jā. Armija frontāli spētu kaŗot 14 dienas.
===
Ja lietojam mazo mobilo grupu `hit&run` taktiku, tad munīcijas (vismaz strēlnieku ieročiem) patēriņš būtu ievērojami zemāks nekā frontālā simetriskā kaujā
===
Krievi mēdz būt pavirši, nolaidīgi un vieglprātīgi paļaujas uz savu lielāko skaitu.
===
Plānojot aizsardzību, to nedrīkst pieņemt kā aksiomu. Ir jāpieņem, ka pretinieks ir gudrs, prasmīgs, drosmīgs un nekaunīgs. Pretējā gadījumā var sanākt ļoti pamatīgs oblomaitis.
===
4 visus ceļus un celiņus un paugurus zinoši, vietējie aizsargi NAV smejami.
===
Labāk lai jamie tomēr ir 8 un ar rokas ložmetēju. Bez tam, ko vairāk par dozornās grupas papluinīšanu no jamiem nevar prasīt.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:36:24
Atbildēt 


Aigars
to Ainars

Cik sapratu no tā cilvja stāstītā, ar šautenītēm vai bisēm



====================
Nu, nu... Aizsargiem bija gan savs Aviācijas pulks, gan Dzelzeļu pulks, bija arī jūras aizsargi, labas patšautenes, tankete, un citi ieroči. Aizsargi bija vērā ņemams spēks.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:37:35
Atbildēt 


Maarrutku Jums
No otras puses... šie 4 veči (kaut gan labāk, teiksim, 8, un ar rokas ložmetēju (patšauteni pēc tā laika terminoloģijas )) tomēr samērā veikli var atšaut to, ko sauc par `golovnoj` vai `bokovoj dozor`. Un pēc tam uzreiz atkāpties. Rezultāts - pretinieks būs spiests pārorganizēties, izdalīt jaunus junitus atšauto vietā. Drusku zaudēs laiki. Un ja šitā vairākas reizes pēc kārtas, tad tas jau spiedīs uz supostāta psihiku



Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:38:06
Atbildēt 


Aigars
Rīga un lielākās pilsētas būtu nobombardētas, zaudējumi 2x lielāki, nekā 41.g. deportācijās
===
Nu bombardēšanas pēc vien neko daudz nebombardētu (ja mērķis būtu aneksija) - priekš kam teritorija ar drupās sastrādātu infrastruktūru.
Pie pilnīgas Mēness ainavas izgatavošanas ķertos pamatā tad, kad savādāk nevarētu izsvēpēt pretestības punktus.




Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:39:13
Atbildēt 


Maarrutku Jums
ZS uzbrukums atkal ir pēc principa `hit&run`, respektīvi, kam trāpījām, tam trāpījam, kam ne, tam ne. Max ātri tinam prom un organizējam jaunu slēpni.
Tiem golovnā dozora zaldātiņiem, kas iet 300 m sānis no ceļa, uzbrukt ir vēl vieglāk...

============



Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:43:56
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Viss ir jauki, tikai kā sastāv ar lietas stratēģisko pusi? Kara mērķis nav aizturēt, patraucēt, visiem spēkiem neļaut utt., bet uzvarēt. Un teorētiski SKL nav liegts pēc tādas apšaudes izgāzt visu uz vietējiem iedzīvotājiem, kuriem aizsargi nepalīdzēs :sad:

===========================
Savā grāmatā "1940" stratēģiskā puse ir šāda: armija ir pretojusies frontāli, tad pāriet partizānos, valdība nonāk ārzemēs - meklē sabiedrotos, gaida VALSTIJ LABVĒLĪGAS PĀRMAIŅAS, JO SAPROT, KA SĀKSIES VĀCIJAS-PSRS KAŖŠ. Un kaŗš sākas... 1 mēnesi ātrāk, nekā tas bija. Un tad... par tālāko nerakstu.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:45:55
Atbildēt 


puuce
IV, šinī gadījumā tiek modelēts ne tik daudz Latvijas un PSRS karš, cik Latvijas pretošanās Krievijas okupācijai.
Un represijas sekoja šā kā tā, ka sliktāk jau diez vai varēja būt

=========
Labrīt, pūce!


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:51:01
Atbildēt 


Aigars
un tad leģioni
===========
1) tie nebūtu leģioni, bet tā pati Latvijas Armija. 2) nedomāju, ka sovjeti paspētu iznīcināt tik ļoti daudz civilo laikā starp šeit nokaŗotu 1940. gada vasaru līdz 1941.gada --MAIJAM, kad varētu -- ņemot vērā Baltijas valstu pretošanos- par 1 mēn. ātrāk Vācija uzbrukt PSRS.
3)es dabūju piedzimt tikai tāpēc, ka 1954. gadā Chruščovs no lēģeŗa izlaida manu tēvu. 4)atkārtoju vēlreiz - lielāki upuŗi nebūtu, kā bija.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:52:31
Atbildēt 


Sovka
T.s. ohraņeņijā kājnieciņi vis nekātoja,gāja izlūki kuri bija mācīti atrast un atklāt slēpņus.Pūli CA neatgādināja,šis gan ir vairāk politisks jautājums kāpēc mēs uztveram CA kā pūli.

Gluži tas pats sakāms par LA-propogandistu pūles mums Latvijas armiju ir rādījušas kā slikti apbruņotu,mazskaitlīgu cilvēku kopumu kurš ne uz ko nav spējīgs.

=============


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:53:31
Atbildēt 


savus civilos vājākā puse nosargāt nevarēs

J IV, savus civilos nevar pasargāt neviena valsts un neviena, pat visstiprākā, armija, ja karš notiek tās teritorijā, nekad tā diemžēl nav noticis

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:53:39
Atbildēt 


Aigars
Pūlis tādā kontekstā, ka CA 39.-41. gados esot rīkojusies pēc reglamenta un ārštata situācijās visu noteikusi augstākā priekšniecība, atšķirībā no vāciešiem, kam bija konkrēts uzdevums un pieļaujamā improvizācijas robeža.


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:55:58
Atbildēt 


Maarrutku Jums
JgdPz IV 70
Kara mērķis nav aizturēt, patraucēt, visiem spēkiem neļaut utt., bet uzvarēt.
===
Sāksim ar to, ka uzvarēt mēs nevaram. Visdrīzāk ka ne, ja vien karā pret `SKL` neiesaistās turpat vai visa pasaule. st

=============
Bet tieši tas taču bija iespējams! PSRS taču bija sabiedrojusies ar Vāciju, kuŗa jau kaŗoja ar Angliju un citām - patiešām gandrīz visām- Eiropas valstīm!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:56:23
Atbildēt 


Ainars
līdz 1941.gada --MAIJAM, kad varētu -- ņemot vērā Baltijas valstu pretošanos- par 1 mēn. ātrāk Vācija uzbrukt PSRS.
===
Ja Baltijā komplektā ar Somijas kampaņu sāktos lokāls kariņš, kurā teiksim tā, PSRS iestigtu kaut vai uz pāris mēnešiem, ļoti iespējams, ka friči ķertos pie `Jūras lauvas`. Tālāko scenāriju mēs bīdījām tēmā WW2 un citu karu alternatīvie scenāriji un analīze, un to viennozīmīgi ir ļoti grūti prognozēt.
===
atkārtoju vēlreiz - lielāki upuŗi nebūtu, kā bija.
===
Ļoti smags jautājums, jo kā minēju iepriekš, ir grūti prognozēt, kāds un vai vispār izvērstos PSRS - Vācijas karš. Bez tā tiešām zaudējumi nebūtu lielāki, nekā bija.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:57:46
Atbildēt 


Sovka
Es varu minēt masu notikumu,kad NEKĀDA priekšniecība NEKO nereglamentēja(notikumi attiecas uz 1941.gada vasaru) kad CA veica veiksmīgas operācijas,gan uzbrukuma,gan aizsardzības.
Tas gan šajā sadaļa īsti neiederas.

===============
Jā. Bet - kopumā bēga kā aunu bars. Ar visu "Somijā iegūto pieredzi
"

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:59:36 - Laboja Ainars
Atbildēt 


Maarrutku Jums
JgdPz IV 70
savus civilos vājākā puse nosargāt nevarēs.
===
Tātad, civilajiem no tām teritorijām, kas neizbēgami nonāks supostāta kontrolē, ir jāņem vaga. Jādodas tieši tāpat bēgļu kā tas notika gan WW1 laikā, gan uz WW2 beigu pusi.
Vismaz es citu risinājumu civilo pasargāšanai neredzu.

==========
Ceru, ka nenovirzos no tēmas. Par bēgļu gaitām ir laba mūsu diplomāta Kr. Bachmaņa grāmatiņa "Latvju tauta bēgļu gaitās" - tieši par WW1. Nu lūk, --- toreiz tā bija apstulbušo krievu armijnieku un birokrātu PAVĒLE atstāt mājas, iznīcināt sējumus un dzīt lopus kr. armijai līdzi. Labāk būtu bijis, ja kurzemnieki paliktu uz vietas. UPUŖU BŪTU MAZĀK!!!!! Vācieši gan pieprasītu pārtiku, taču NENOGALINĀTU PĀRTIKAS RAŽOTĀJUS!!!!!!!

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:04:44
Atbildēt 


Aigars
Līdz ar to mans vakardienas viedoklis par pāris nedēļām izpildās tikai Ainara versijā,
============
Pateicos!!

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:06:21
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Manuprāt, tas ir tad, kad dozorno grupu vada gana pieredzējis līderis. Lai atpazītu bīstamu vietu, tieši tāpat vajag pieredzi. Uz 1939/1940. gada hipotētisko karu maz kam RKKA (un LA arī!) tāda būtu...
=======
LA? Tai netrūktu WW1 veterānu.

Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:14:18
Atbildēt 


to Ainars

Vai Tev nav pieeja Markusa arhīvam?Tur varētu būt ļoti daudzas priekš Tevis interesantas lietas.Markuss 88.-90. gados braukāja pa Latviju un kasetēs rakstīja aculiecinieku stāstījumus par Pirmo Republiku un WWII.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:18:33
Atbildēt 


Ainars
LA? Tai netrūktu WW1 veterānu.
===
Netrūka, bet vai viņi būtu šo aizsargu/ZS nodaļu komandieri? Lielākai daļai no viņiem uz 1939/1940. gadu jau būtu virs 40 gadiem un vairāk vai mazāk iedragāta veselība.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:25:55
Atbildēt 


Aigars
o Ainars

Vai Tev nav pieeja Markusa arhīvam?Tur varētu būt ļoti daudzas priekš Tevis interesantas lietas.Markuss 88.-90. gados braukāja pa Latviju un kasetēs rakstīja aculiecinieku stāstījumus par Pirmo Republiku un WWII.

==============
Šādas pieejas man nav. Varbūt, varat ko ieteikt šajā sakarā.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:28:37
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Ainars
LA? Tai netrūktu WW1 veterānu.
===
Netrūka, bet vai viņi būtu šo aizsargu/ZS nodaļu komandieri? Lielākai daļai no viņiem uz 1939/1940. gadu jau būtu virs 40 gadiem un vairāk vai mazāk iedragāta veselība.

=========
Ar sliktu veselību armijā neiesauktu.
Jā, tieši visvairāk starp viņiem būtu aizsargu nod. komandieŗi, tikai --- tad aizsargi pārietu armijas sastāvā. Un visas šīs foruma dalībnieku visai trāpīgi aprakstītās operācijas rīkotu Armija.

Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:29:52
Atbildēt 


to Ainars

Mēģināšu tuvākās nedēļas laikā sameklēt informāciju, kur šo cilvēku var dabūt rokā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:33:36
Atbildēt 


Ainars
Ar sliktu veselību armijā neiesauktu.
===
Tieši tā, tāpēc jau arī būtu interesanti atrakt statistiku par to, cik daudz LA uz 1939/1940. gadu bija WW1 vai Brīvības cīņu veterānu.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:52:38
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Ainars
Ar sliktu veselību armijā neiesauktu.
===
Tieši tā, tāpēc jau arī būtu interesanti atrakt statistiku par to, cik daudz LA uz 1939/1940. gadu bija WW1 vai Brīvības cīņu veterānu.

===============
Te ir arī viena interesanta lieta, par Latvijas armijas statistiku. Mūsējie būtu slikti armijas vīri bijuši, ja mēs tagad visu smalki zinātu. Visi svarīgi papīri taču tika iznīcināti, lai nekristu ienaidnieka rokās. Man pat šķiet, ka ziņas par kaŗavīru sadalījumu pa vecumiem varētu būt slepenas, un tāpēc arī iznīcinātas.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 12:53:53
Atbildēt 


Aigars
Mēģināšu tuvākās nedēļas laikā sameklēt informāciju, kur šo cilvēku var dabūt rokā.

=========
Tas būtu teicami! Jau iepriekš pateicos!

<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 1 [ Sturmgevers ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.155
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2025