| Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 17:18:38
Atbildēt
Austrum frontē nepiedalījās neviena izpletņlēcēju vienība tieši kā izpletņlēcēji. Ap 1942.g. pāris izpletņlēcēju bataljoni cīnījās Ļeņingradas apkārtnē kā kājnieku vienības.
Tā ka šī filma ir par tēmu kā būtu ja būtu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 21:01:41
Atbildēt
Bet kas tad bija tie parašutisti no kuriem krievi kara sākumā taisīja lielu ambrāžu...nu bija taču un arī Latvijā...labi, ja ne vienības, tad vismaz apmācīti karavīri...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 21:12:52
Atbildēt
Arbalets
Tie nebija vācu izpletņlēcēji (Fallschirmjager) klasiskajā nozīmē, bet gan diversanti, kuri tika nomesti ar izpletņiem komunistu aizmugurē. Visdrīzākais šamējie bija armijas izlūkdienesta abvēra pakļautībā un liela daļa no šamējo personālsastāva bija operatīvo teritoriju (Baltija, Ukraina) vietējie iedzīvnieki, kuri dažādu iemeslu dēļ pārgājuši vāču pusē vai bijušie krievu baltgvardu emigranti. Vēl uzdarbojās specvienība "Brandenburg 800" kuras atpazīstamību un popularitāti krietni pavairojušas Otto Skorceni basņas, šķiet šamējā arī sēdēja zem abvēra. LV teritorijā spilgtākā šīs vienības epizode ir Daugavpils tiltu sagrābšana, kad šamējie izģērba Lietuvā sagūstītu sarkanarmiešu rotu, pārģērbās šamējo drēbēs un pāris kravas mašīnās ieradās Daugavpilī krietni pirms uzbrūkošajām vērmahta daļām.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 21:56:34
Atbildēt
waffen ss
LV teritorijā spilgtākā šīs vienības epizode ir Daugavpils tiltu sagrābšana, kad šamējie izģērba Lietuvā sagūstītu sarkanarmiešu rotu, pārģērbās šamējo drēbēs un pāris kravas mašīnās ieradās Daugavpilī krietni pirms uzbrūkošajām vērmahta daļām...ir runas, ka arī Jēkabpils tiltu šamējie esot mēģinājuši...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 22:04:40
Atbildēt
Arbalets
Man domāt branderburgieši pie Jēkabpils nav darbojušies, tie būs bijuši kāda zemāka līmeņa diversanti. Daugavpils tilti vāčiem bija svarīgi, tāpēc ka pāri šamiem gāja armiju grupas "Nord" galvenais trieciens uz Ļēņingrādu. Jēkabpils bija vienkārši maza provinces pilsētele bez šajā gadījumā stratēģiska stāvokļa.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 22:16:19
Atbildēt
waffen ss
Provinces pilsēta, kurā bija viens no nedaudzajiem tiltiem ,kas savienoja abus Daugavas krastu...Rīgas tiltus friči nedabūja un pārcēlās pie Ikšķiles...tā piespiežot krievus laisties prom no Rīgas...nākamais tilts jau bija laikam tikai Ķeguma HES tilts...pēc tam Jēkabpils un Daugavpils...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2006 22:21:19
Atbildēt
Arbalets
Šturmējot Rīgu vāči pārcēlās nevis pie Ikšķiles bet pie Doles salas.
Vienkāršāk, ātrāk un lētāk ir uzbūvēt pontonu tiltu Daugavpilī nekā laist visas n-tās divīzijas caur Jēkabpili un pēc tam atpakaļ uz galveno stratēģisko uzbrukuma virzienu, piem. Rēzekni. Pie tam, vāčiem kara sākumā darbaspēks bija atliku likām (sarkanarmiešu gūstekņi).
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2006 08:54:59
Atbildēt
waffen ss
Pie tam, vāčiem kara sākumā darbaspēks bija atliku likām (sarkanarmiešu gūstekņi).
===
Vai tad jamos nodarbināja jau uzreiz, 1941. gada jūnijā/jūlijā? Man kaut kā liekas, ka gūstekņus kā darbaspēku sāka izmantot krietni vēlāk, 1941. gadā jamos vnk mērdēja badā...
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2006 15:02:21
Atbildēt
Maarrutku Jums
Organizēta masveida nodarbināšana tiešām tika uzsākta tikai 1942-43 gadā. Taču šamējie jau kopš kara sākuma tika iesaistīti steidzamos darbos - ceļu, sliežu remonti, drupu novākšana utt.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2006 16:51:58
Atbildēt
waffen ss
steidzamos darbos - ceļu, sliežu remonti, drupu novākšana utt....atmīnēšanas darbos...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:31:26
Atbildēt
atmīnēšanas darbos
Tas gan vēl nebija dzirdēts!
Kur avoti!
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:35:26
Atbildēt
Esmu lasījis, ka tieši franči ļoti aktīvi izmantoja vācu karagūstekņus atmīnēšanas darbos par to solot atbrīvošanu. Brīvprātīgo netrūka, taču ļoti daudzi aizgāja bojā vazājoties pa mīnu laukiem, bet dzīvi palikušie nekur netika atlaisti, kā saka franči - obmanuļi duraka na četire kulaka
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:44:20
Atbildēt
Alis, Stuka
Vot vot, man arī `atmīnēšanas darbi` vairāk saistās ar frančiem un vācu karagūstekņiem. Par to, ka līdzīgi būtu rīkojies vērmahts, nav dzirdēts, vismaz ne masveidā.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:44:45
Atbildēt
Stuka
Par atmīnēšanas darbiem dzirdēts nav,bet mana vecmāmiņa stāstīja,ka jau 1941.gada vasarā gūstekņi staigājuši pa laukiem vākdami nesprāgušo munīciju Latgalē.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:45:19
Atbildēt
Jā, to es arī lasiju un vēl par Žukova atmīnēšanas paņēmieniem ("Sūtiet karaspēku uzbrukumā, ta it kā mīnu nebūtu, pirmie uzsprāgs, parējie izdzīvos"), bet par krievu karagūstekņiem tā kā nebiju dzirdējis, to tak bija miljoniem.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:46:34
Atbildēt
Stuka
("Sūtiet karaspēku uzbrukumā, ta it kā mīnu nebūtu, pirmie uzsprāgs, parējie izdzīvos"
Pasakas.Un jau labi sen apgāztas.Priekš kam sūtīt karaspēku uz mīnām,ja ir desmit sapieru armijas?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 09:57:04
Atbildēt
Piedodiet, tas man padomju laika filmu iespaidā...tājās ne vienreiz vien redzēju kā ļaunie fašisti labos mūsējos dzina uz krievu mīnu laukiem...arī grāmatās tiku lasījis par tādām barbariskām fašistu izdarībām...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 10:00:32
Atbildēt
Pasakas.Un jau labi sen apgāztas
Avoti?
Priekš kam sūtīt karaspēku uz mīnām,ja ir desmit sapieru armijas
Lai arī tās sūtīt uzbrukumā , protams!
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 10:44:01
Atbildēt
Stuka
Zarā par sarkano armiju iepostēju tekstu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Aug 2006 10:47:24
Atbildēt
Arbalets
Bet kas tad bija tie parašutisti no kuriem krievi kara sākumā taisīja lielu ambrāžu...nu bija taču un arī Latvijā...labi, ja ne vienības, tad vismaz apmācīti karavīri...
===
Diversantu grupas, ne jau gaisa desanta karaspēks...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Sep 2006 07:28:34
Atbildēt
Sturmgevers
Un sadeva vēlreiz krieviem, aizlaužoties līdz kaukāzam un Staļingradai.
===
Tad rodas jautājums, kāpēc vācieši nespēja sadot krieviem arī frontes centrālajos un ziemeļu iecirkņos, kaut vai ieņemot to pašu Ļeņingradu?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Sep 2006 08:45:02
Atbildēt
burinieks
un laikam tikai RUS var tādus zaudējumus, bet ne vermahts
===
Neviens jau nebija aizliedzis fričiem mobilizēt folksšturmu jau 1943. gadā, nevis tikai 1944. beigās, kad viss jau bija zaudēts...
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 11 Sep 2006 13:14:00 - Laboja waffen ss
Atbildēt
Pamatīga lapele par ROA un tai līdzīgiem bandformējumiem.
http://bka-roa.chat.ru/roa_index_rus.htm
P.S. - lapas izstrādātāji - ībļi izmantojuši KOI-8 kodējumu, tāpēc nepieciešams pārmainīt <Character Encodig> (Mozilla Firefox), pārējiem IE, Opera, Netscape, Safari u.c. neatceros/nezinu kā apzīmējas.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2006 11:57:35
Atbildēt
Aigars
Plus vēl [Jagdtigeru] apkalpēs salikti totālie ībļi.
===
Ko lai dara, sākt totālo mobilizāciju uz 1944-1945. gadu fričiem jau bija sen par vēlu, te arī atsauce uz rezultātu...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2006 21:42:15
Atbildēt
MJ
Aigars
Plus vēl [Jagdtigeru] apkalpēs salikti totālie ībļi.
===
Ko lai dara, sākt totālo mobilizāciju uz 1944-1945. gadu fričiem jau bija sen par vēlu, te arī atsauce uz rezultātu...
Nu Staļins sāka totālo mobilizāciju tai pat laikā...
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Okt 2006 01:23:27
Atbildēt
Esot bijuši ap 150 000 gan Wērmahtā gan citos dienestos.
Deviņdesmito gadu sākumā tika nopublicēta tabula, kurābija atainots Sarkanās armijas saņemto gūstekņu sastāvs. Tad nu starp tiem bija 10 173 ebreji.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Okt 2006 15:37:07
Atbildēt
waffen ss
Nu kādi diversanti, pie tik straujas karaspēka kustības uz priekšu??? Tapēc jau brandenburgeri izmantoja automašīnas D-pils tilta ieņemšanai, nepilnu diennakti noturējās un ieradās vācu tankisti. Kur tad viņus varēja izmest???
Sovka
Attiecībā par labi sen apgāztajām pasakām ir Eizenhauera atmiņas par sarunām ar Žukovu, kur šamais ir šokā no krieva izteikumiem par karaspēka izmantošanu.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2006 23:08:42
Atbildēt
Stuka
Vācieši , atšķirībā no krieviem cīnījās līdz pēdējam
Nū, kamrād, šamējais jau ir stipri pārspīlēts. Krievi masveidā padevās gūstā 1941. vasarā/rudenī, pēc vāču <izcili labās> apiešanās ar šamējiem tāda vēlme pārgāja.
Ja vāči patiešām cīnītos līdz pēdējam un nedotos gūstā, tad karš pa kādu gadu vēl būtu ievilcies.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2006 23:38:18
Atbildēt
Nu tad salīdzināsim , gūsta kritušo krievu skaits pa gadiem
1941 - 3900000
1942 - 1653000
1943 - 565000
1944 - 147000
1945 - 34000 (piecu mēnešu laikā)
Vācieši līdz 1945 janvārim krituši gūstā 545000 plus 202000 rumāņu, 49000 itāļu, 200000 ungāru un 2000 somu
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2006 23:45:55
Atbildēt
Pēc maniem datiem vācieši - 2389560 gab. , ungāri - 513767 gab., itāļi - 48957 gab., rumāņi - 187370 gab., somi - 2377 gab. Tā lūk.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
