Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Jūl 2006 14:56:17
Atbildēt
Alis
uzlabots katjušas analogs
===
Diez vai ir šāda frāze ir korekta - sovjetiem jau arī `katjušas` bija dažādu zortu, ar atšķirīgiem kalibriem, šaušanas tālumiem un vadotņu skaitu. Šaubos, ka visi (vismaz 3, a to i 4) BM varianti tika izstrādāti vienlaicīgi - loģiski, ka vēlākie bija pirmo uzlabots analogs.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2006 23:11:16
Atbildēt
Neatceros precīzu avotu,bet lasiju ka vakuumbumbu nosaukums radies no to lidošanas trokšņa kas atgādinājis govs maušanu
Govīm nav nekāda sakara ar vakuumu.
Efekts bijis tāds:'' Kad ieradušies krievu pozīcijās, visi krievi sēdēja vai gulēja kur nu kurš bijis,no acīm,deguna,ausīm,bija tecējušas asinis.Tie bijuši beigti vienā rāvienā,pat ieročus nebija atlaiduši no rokām.''
Tas gan ir radies no daudzu ar degmaisijumu pildītu lādiņu spradzieniem , kā rezultātā gaisā izdeg skābeklis radot efektu līdzīgu vakuumam
Bumbas lietojuši reti,acīmredzot bijis kāds ierobežojums.
Nu vāciešiem ar degvielu ir bijušas problēmas...
|
burinieks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Aug 2006 09:29:40
Atbildēt
ko mēs zinām par krasta baterijām vāciešu kuri stēvēja dānijas ziemeļos norvēģijas vai zviedrijas dienvidos to jaudām un kalibriem , jo esot bijusi līdzīgi lielajai bertai
________________________ Dievs redz visu, bet kaimiņi vairāk.. ;)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Aug 2006 10:00:32
Atbildēt
ko mēs zinām par krasta baterijām vāciešu kuri stēvēja dānijas ziemeļos norvēģijas vai zviedrijas dienvidos to jaudām un kalibriem , jo esot bijusi līdzīgi lielajai bertai
"Zviedrijas" - laikam drukas kļūda
Lielākais kalibrs bija 406 mm no nerealizētā līnijkuģu projekta un tad vēl čupām visadu 381, 280, 240, 210 mm lielgabalu kas tika noņemti no seno laiku bruņukuģiem
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 5 Aug 2006 14:02:35
Atbildēt
Stuka
Tas gan ir radies no daudzu ar degmaisijumu pildītu lādiņu spradzieniem , kā rezultātā gaisā izdeg skābeklis radot efektu līdzīgu vakuumam
===
Vispār jau termobāriska munīcija darbojas pēc drusku citiem darbības principiem:
принцип объемного взрыва понятен и совсем не сложен. Необходимо создать аэрозольное облако горючеего вещества [горючий газ, пары углеводородного топлива, мелкодисперсная пыль любого способного к горению вещества] в смеси с атмосферным воздухом, подать в это облако огонь [искру] и произойдет очень мощный взрыв. Причем, расход вещества в несколько раз меньше, чем нужно бризантного взрывчатого вещества для взрыва такой же мощности.
Kaut gan visur stāv rakstīts, ka pionieri termobāriskās munīcijas ziņā ir bijuši amerikāņi un līdz lietošanai daveduši šīs sistēmas tikai Vjetnamas kara laikā...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Aug 2006 20:27:06
Atbildēt
Termobāriskā jā, bet WW2 laikā to vēl nemācēja realizēt to "аэрозольное облако"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 5 Aug 2006 20:34:28
Atbildēt
Stuka
Man domāt tas efekts (Kad ieradušies krievu pozīcijās, visi krievi sēdēja vai gulēja kur nu kurš bijis,no acīm,deguna,ausīm,bija tecējušas asinis.Tie bijuši beigti vienā rāvienā,pat ieročus nebija atlaiduši no rokām) bija radies no triecienviļņa, nevis no vakuuma.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 5 Aug 2006 21:55:56
Atbildēt
burinieks
ko mēs zinām par krasta baterijām vāciešu kuri stēvēja dānijas ziemeļos norvēģijas vai zviedrijas dienvidos to jaudām un kalibriem , jo esot bijusi līdzīgi lielajai bertai
===
Neko, bet vai `Lielā (resnā?) berta` gadienā nebija mortīra, t.i. stāvuguns ierocis, atšķirībā no flotes artilērijas, kura, ja nemaldos, par tīru stāvuguns ieroci laikam tomēr nevar tikt uzskatīta?
|
burinieks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2006 11:20:38
Atbildēt
no zemesardzes bija cilvēciņi dānijā uz kopējām mācībām un tad, sastāstija tā ka pašam gribas aizbrauk bildes rādija, kruts muzejs izveidots, un lādiņu pagrabos ir izveidots dānijas zemesardzes ieroču noliktavas. un pēc viņa stāstītā tad artelēlijas robeža esot 45 km un cik tad liels ir šaurum nava kādi 60 km
________________________ Dievs redz visu, bet kaimiņi vairāk.. ;)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2006 19:28:51
Atbildēt
bija radies no triecienviļņa, nevis no vakuuma.
No triecienviļņa (kas, nav raksturīgs "Katjušām un tml. devaisiem) visi būtu noslaucīti no zemes virsmas
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 09:53:12
Atbildēt
Stuka
No triecienviļņa (kas, nav raksturīgs "Katjušām un tml. devaisiem) visi būtu noslaucīti no zemes virsmas
===
Skābeklis gaisā ir ~20%. Tam izdegot, rastos spiediena samazinājums par 20%, t.i., gaisa spiediens no 1 bar samazinātos līdz 0,8 bar. Šaubos, vai šādas spiediena izmaiņas var radīt būtiskus veselības traucējumus.
Bez tam pat šāds spiediena samazinājums nav fiziski iespējams, jo hipotētisko `vakuumu`, kas it kā rastos skābekļa izdegšanas rezultātā, kompensē sadegšanas gāzveida produkti...
Vai kāds no mums gadījumā nejauc fiziku
Vācu Wurfgerātam bija munīcija ar degbumbām, `katjušām` gan manuprāt prevalēja raķetes fugasa izpildījumā.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 13:33:27
Atbildēt
Vai kāds no mums gadījumā nejauc fiziku
Ok, bet tāda gadijumā mēs atgriežamies uz sakumu un paliek nenoskaidrots kā radies šāds efekts - Kad ieradušies krievu pozīcijās, visi krievi sēdēja vai gulēja kur nu kurš bijis,no acīm,deguna,ausīm,bija tecējušas asinis.Tie bijuši beigti vienā rāvienā,pat ieročus nebija atlaiduši no rokām
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 15:53:31
Atbildēt
Stuka
Ok, bet tāda gadijumā mēs atgriežamies uz sakumu un paliek nenoskaidrots kā radies šāds efekts - Kad ieradušies krievu pozīcijās, visi krievi sēdēja vai gulēja kur nu kurš bijis,no acīm,deguna,ausīm,bija tecējušas asinis.Tie bijuši beigti vienā rāvienā,pat ieročus nebija atlaiduši no rokām
===
Nu tak detonācijas sekas vai, teiksim tā, smaga kontūzija, kuras rezultātā iestājusies nāve. Triecienvilnis jau obligāti nenozīmē to, ka nāve iestājas tikai un vienīgi no ķermeņa saraustīšanas gabalos...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 21:32:25
Atbildēt
Nu tak detonācijas sekas vai, teiksim tā, smaga kontūzija, kuras rezultātā iestājusies nāve. Triecienvilnis jau obligāti nenozīmē to, ka nāve iestājas tikai un vienīgi no ķermeņa saraustīšanas gabalos...
Joprojām uzskatu, ka degmaisijumam sprāgstot nekāds verā ņemams triecienvilnis nerodas
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 21:35:10
Atbildēt
Stuka
Joprojām uzskatu, ka degmaisijumam sprāgstot nekāds verā ņemams triecienvilnis nerodas
===
1) Dajebkura sprādziena rezultātā rodas kaut kāds triecienvilnis;
2) Vai ir droši zināms, ka lietotas tieši munīcija ar degmaisījumu? Varbūt vainīga bijusi munīcija fugasa izpildījumā?
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 21:45:54
Atbildēt
2) Vai ir droši zināms, ka lietotas tieši munīcija ar degmaisījumu? Varbūt vainīga bijusi munīcija fugasa izpildījumā?
Vāciešiem cita raķešu municija nemaz nebija, kā tikai ar degmaisijumu
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 22:10:20
Atbildēt
Stuka
Vāciešiem cita raķešu municija nemaz nebija, kā tikai ar degmaisijumu
===
Man gan avots saka ko citu, un proti:
- 150 mm `Nebelwerfers` šāva ar turboreaktīvajām (tā tekstā!) mīnām fugasa un dūmu izpildījumā;
- 210 mm `Nebelwerfers` arī šāva ar turboreaktīvajām fugasa mīnām;
- 280/230 mm (`Wurfgerāts`) šāva ar 280 mm fugasa mīnām un 320 mm aizdedzinošajām mīnām, pēdējās saturēja katra 50 kg naftas, kura sprādzienā izšļācās 20-25 m platā un 10-15 m dziļā frontē, izraisot ugunsgrēkus un iznīcinot dzīvo spēku un tehniku (aizdedzinot to).
- bez tam vēl bija 80 mm reaktīvie šāviņi, `katjušu` kopija, kuru kalibrs diez vai atļāva iepildīt tajos degmaisījumu...
Avots - grāmata `Оружия Вермахта`.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 22:11:44
Atbildēt
Kaut kur tiku lasījis ka sovoki esot katjušu lādiņos kā škembu materiālu likuši iekšā naglas, pakavus un dažādus citus dzelzs gabalus.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 23:09:00
Atbildēt
Avots - grāmata `Оружия Вермахта`.
Izrādās, ka man ar tāda ir!
Bet aprakstītais sprādzienu efekts no tā skaidrāks nepaliek.
Ja tie būtu fugasa lādiņi, neviens tur nesēdētu, jo viss būtu noslaucīts, savukārt aprakstīto upuru stavoklis ir tipisks dekompresijas apraksts, manuprāt
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2006 23:14:28
Atbildēt
Stuka
aprakstīto upuru stavoklis ir tipisks dekompresijas apraksts, manuprāt
===
Līdzīgs efekts tika novērots ļaudīm, kas veiksmīgi vai nepārcieta aviobombardēšanu ne pārāk drošās patvertnēs vai pagrabos. Detonācija aka triecienvilnis, jeb smaga (nāvējoša) kontūzija.
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 13:21:35
Atbildēt
Starpcitu, tas varbūt nebūs pie šīs sadaļas tā īsti, par flak 88 ir daudz aprakstīts Teofila Dreimaņa grāmatā 'Straumē ierautie' (ja pareizi atceros). Šamais ir bijis apkalpes komadieris 15. zenīt artilērijas divizionā. Cīnījies pie Staraja Rusa, un cīņas pabeidzis Kurzemes cietoksnī. Vispār interesanta grāmata. No grāmatā lasītā, varu secināt, ka FlaK88 bijis jama jaudīgs ierocis. Cīnīties nācies ne tikai pret lidenēm, bet pret tankiem un kājniekiem. Vāči to jau bija paredzējuši,tāpēc bija apgādājuši lielgabalus ar visāda veida munīciju. Atceros ka Teofila komanda pušku bija nodēvējuši par "Doru" Vispār vajadzēs vēlreiz pārlasīt grāmatu,brīžīem kārtīgi izsmējos (it sevišķi tajā nodaļā, kur viņš bija aizbraucis uz vāciju pēc transporta topošajam zenīt artilērijas divizionam )
________________________ Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 14:24:50
Atbildēt
Kagors
FlaK 88 bija viens no labākajiem lielgabaliem Vērmahtā, kuru varēja izmantot gan pret gaisa, gan pret zemes mērķiem. Veterānu atmiņās var atrast tekstus, ka 88-ais daudzreiz ir izglābis kaujas situāciju, kad uzbrukuši pretinieka smagie tanki (domāts 1941. gads Āfrika un PSRS).
p.s. BE WWII spēlē jamais ir ļoooti efektīvs pret visiem pretinieka tankiem un tos sašaut iespējams jau no 3 km attāluma (lieliska optika).
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 15:11:04
Atbildēt
Kagors
FlaK88 bijis jama jaudīgs ierocis. Cīnīties nācies ne tikai pret lidenēm, bet pret tankiem un kājniekiem.
Btw, pirmā vāču saskarsme ar sovoku KV-2 tankiem 23 vai 24 (laikam?) jūnijā Lietuvā pie Raseņiem pierādīja ka vāči savējos prettanku lielgabalus var mest mistkastē vai lietot tikai pret viegli bruņotajiem T-26 un BT tankiem, jo no KV bruņām šamējo lādiņi esot atlekuši nenodarot nekādu skādi. Cik atceros no lasītā, tjipa 2 (vai bišķit vairāk?) KV tanki esot uz n-tām stundām aizkavējuši veselas vācu tanku armijas (iespējams, divīzijas, bet anyway naf mazz) tālāku virzību uz priekšu. Pie tam šamējos sašaut esot izdevies tikai tad kad šamiem fuelis nobeidzies un vāči pievilkuši 88-mm Flakus.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 15:45:40
Atbildēt
Ražot šī modeļa zenītlielganbalus sāka 1933.gadā...nelielu skaitu piegādāja Spānijas nacionālistiem....un uzreiz bija skaidrs, ka pretgaisa liellgabals šis ir labu labais....turpat pirmo reizi šie te FlaK 88 esot tikuši izmēģināti pret sauszemes mērķiem...vēlāk, jau pēc 1942.gadā friči sāka konstruēt un taisīt speciālu prettanku lielgabalu Pak43, jo Krievijas kara lauks un arī Āfrika parādīja, ka tanku bruņu biezumam ir tendence tikai pieaugt...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kagors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 16:03:33
Atbildēt
Vienīgi flakam bija vajadzīgs smagais vilcējs. Tas verķis svēris ne pa jokam. Dreimanis rakstīja par kādu epizodi, kad viņš ar smago vilcēju savu 'Doru' esot nozadzis krieviem no degungala, jo friči atkāpušies un flaku nācies atstāt, bet Teofilam sava 'Doriņa' kļuvusi žēl . Te slēpjas tā problēma, ka FlaK88 bieži vien nācās atstāt blusainajiem, jo fronte 'taisnojusies' tik ātri, ka nav pagūts atvilkt zenītlielgabalu. Bet arī neesmu dzirdējis ka ZIS-2 apkalpe varēja to paņemt uz pleciem un šagāt prom
________________________ Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 16 Aug 2006 16:14:42 - Laboja Alis
Atbildēt
Vilcējs saucas SdKfz 7.
Sd.Kfz. 7 использовался для буксировки знаменитых 88 мм орудий Flak, 105 мм тяжёлых полувых орудий sK 18, тяжёлых 150 мм гаубиц sFH 18 и другой тяжёлой артиллерии. Стандартная модификация тягача могла перевозить 12 человек (включая водителя] с их оружием и снаряжением. Машина могла буксировать до 8 тонн груза и оборудовалась лебёдкой, способной нести нагрузку в 3450 кг. Вес самой машины составлял 9700 кг. На дороге она развивала максимальную скорость 50 км/ч. Запас хода составлял 250 км по дороге или 120 км по пересечённой местности. Запас топлива составлял 215 литров, а расход - 80 литров на 100 км (по дороге] и 150 литров на 100 км (по бездорожью]. Sd.Kfz. 7 оснащался 6-ти цилиндровым бензиновым двигателем Maybach и агрегатировался с 5-ти ступенчатой КПП (4 вперёд и 1 назад].
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2006 23:31:00 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Kamrādi, pagaisināšu Jūsu visai optom saproducētos mītus
Kagors, Alis
FlaK88 bijis jama jaudīgs ierocis. Cīnīties nācies ne tikai pret lidenēm, bet pret tankiem un kājniekiem.
FlaK 88 bija viens no labākajiem lielgabaliem Vērmahtā, kuru varēja izmantot gan pret gaisa, gan pret zemes mērķiem.
===
Taisnība, bet sovjeti ne mazāk efektīvi lietoja savus 85 mm zenītlielgabalus pret PzVIH un PzV, kurus sabliezt ar vecajiem 45 mm vai lauka 76 mm lielgabaliem bija zināmas problēmas. Cita lieta, ka epizode `88 mm Flak vs. krievu tanki` tik tiešām varēja būt biežāk novērojama nekā epizode `85 mm ZP vs. PzX`...
Alis
BE WWII spēlē jamais ir ļoooti efektīvs pret visiem pretinieka tankiem un tos sašaut iespējams jau no 3 km attāluma (lieliska optika).
===
Tas par tiem 3 km tomēr būs stipri pārspīlēts, pirmkārt jau tāpēc, ka tas 125 mm lielgabals, kas stāv uz T-72, nodrošina tiešā šāviena attālumu pa mērķi `tanks` 2100 m pie OPBS ar sākumātrumu 1715 m/s, lāzera tālmēra un ballistiskā skaitļotāja. Salīdzinājumam - 88 mm FlaKs (1941. gada modelis ar stobra garumu 71 kalibrs, kuru sāka ražot tikai 1942. gadā un līdz 1945. gadam saražoja tikai 279 eksemplāros) nodrošināja zemkalibra bruņsitēja šāviņa sākumātrumu tikai 1125 m/s, normālkalibra šāviņam - tikai 980 m/s.
Savukārt massveidā izplatītais FlaK-18/36/37 bija ar īsāku stobru (56 kalibru) un secīgi - sliktāku ballistisku: normālkalibra bruņsitēja šāviņa sākumātrums jamam bija... 795 m/s.
Rezumēsim: massveidā lietotais 88 mm FlaK 18/36/37 bija labs lielgabals, kurš tiešām varēja kara pirmajā pusē relatīvi nesodīti klapēt ar vājākas ballistikas lielgabaliem (76 mm vai mazāk) apgādātos sovjetu tankus ar pārāk biezām priekš PaKiem bruņām, odnako jams tomēr nebija nekāda vundervafele, attālumā spēlītē varbūt tiešām var trāpīt, a realitātē ar šādu nebūt ne vundervafelīgu šāviņa sākumātrumu panākt snaiperīgu `one shot knock out` efektu pat 2000 m attālumu bija nebūt ne triviāls uzdevums, it īpaši, pa kustīgiem mērķiem.
Arī sovjetu vundervafele - 57 mm PT lielgabals ZIS-2, kaut arī nodrošināja maksimālo zemkalibra šāviņa sākumātrumu (1250 m/s), uzrāda visai nožēlojamu tiešā šāviena attālumu - 1120 m!
Salīdzinājumam, dažādu prettanku lielgabalu efektīvie šaušanas attālumi:
- 37 mm PaK 35/36: līdz 600 m;
- 50 mm PaK 38: līdz 700 m;
- 75 mm PaK 40: līdz 1500 m;
- 88 mm PaK 41/43: 1000...1500 m;
- 88 mm PaK 43: 1000...1500 m;
- 128 mm PaK 44: 1500 m;
- 45 mm PT lielgabals (1937. gada parauga): 850 m (tiešā šāviena attālums);
- 45 mm PT lielgabals (1942. gada parauga aka M-42): 950 m (-"-);
- 57 mm ZIS-2: 1120 m (-"-);
- 76 mm F-22: 825 m (-"-);
- 76 mm ZIS-3: 820 m(-"-);
- 100 PT lielgabals BS-3: 1070 m (-"-).
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2006 23:38:40
Atbildēt
Kagors
Te slēpjas tā problēma, ka FlaK88 bieži vien nācās atstāt blusainajiem, jo fronte 'taisnojusies' tik ātri, ka nav pagūts atvilkt zenītlielgabalu.
===
- FlaK 18/36/37 svēra kaujas stāvoklī 5 t, marša stāvoklī - 8,2.
- FlaK 41 svēra attiecīgi jau 7,84 un 11,24 t.
===
Bet arī neesmu dzirdējis ka ZIS-2 apkalpe varēja to paņemt uz pleciem un šagāt prom
===
ZIS-2 svēra 1,25 t, ZIS-3 - 1,2 (kaujas rež.) un 1,85 (marša rež.) t.
Friču analogi nebija diži vieglāki: Pak-40 svēra attiecīgi 1,425 un 1,5 t...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2006 23:56:26
Atbildēt
waffen ss
Btw, pirmā vāču saskarsme ar sovoku KV-2 tankiem 23 vai 24 (laikam?) jūnijā Lietuvā pie Raseņiem pierādīja ka vāči savējos prettanku lielgabalus var mest mistkastē vai lietot tikai pret viegli bruņotajiem T-26 un BT tankiem, jo no KV bruņām šamējo lādiņi esot atlekuši nenodarot nekādu skādi. Cik atceros no lasītā, tjipa 2 (vai bišķit vairāk?) KV tanki esot uz n-tām stundām aizkavējuši veselas vācu tanku armijas (iespējams, divīzijas, bet anyway naf mazz) tālāku virzību uz priekšu. Pie tam šamējos sašaut esot izdevies tikai tad kad šamiem fuelis nobeidzies un vāči pievilkuši 88-mm Flakus.
===
Tas ir nedaudz pārspīlēc. Ziņas par `neuzvaramajiem brīnumtankiem KV` kā likums parādās tajos gadījumos, kad konkrētais vācu komandieris pats ir pieļāvis parupjus ļapus - nav noorganizējis pietiekošu izlūkošanu vai ieroču veidu sadarbību.
Bez tam lielisks ierocis cīņā ar sovjetu modernajiem tankiem bija arī 105 mm divīzijas lielgabals...
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Aug 2006 23:59:04
Atbildēt
Nu jā, toties saucamo 37mm ''prettanku lielgabalu'', paši vācieši esot nosaukuši par '' klauvējiens pie durvīm''.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|