miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Strēlnieku šaujamieroči
<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . >>
Autors Ziņa
foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2021 22:31:11
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
Varbūt kā reizi aiz šautenes patronu trūkuma


Godīgi sakot,nav sajūta,ka vīriem (runa skrien par divām konkrētām grupām) būtu trūkusi munīcija. Pieļauju,ka jātaupa bij' 9x19 para,jo tās atrodamas ļoti reti šautas,un vēl retāk nešautas. Arī sturmgeveru munīciju,kas milzu exotika,bet tāpat viena pudele ir trāpījusies.
Taču 44tā gada Tokarev un kara gadu Mosin-Nagant šautas/pabirušas ir visai padaudz. Cik nu vispār padaudz var būt atrodamas ap mītnes vietu ņemot vērā ka šaudīšanās ir demaskējoša. Bet ir vietas,kuras nomaļākas,un šauteņu un Tokarev čaulīšu pavairāk. Dažreiz ir iespaids,ka likts pa kādu meža zvēru turpat no bunkura priekšas,un dažādās lokācijās tā aina vienāda. Bet tas par tiem zvēriem tikai pieņēmums.
Tāpat,kā pieņēmums ir par trofejām no Dunkirkas,kurš kļūdains.
Bij' piemirsies ka epizode 1940 gadā norisinājās. Ieroči kādi nebūt vēl varētu no turienes uz Latviju atceļot,bet 1942 gadā ražota patrona,nekādi.
Būs vien ar lendlīzi piegādāta&orki uz Latviju atnesuši.
Bet par to munīcijas trūkumu/netrūkumu gribētos piebilst vēl vienu lietu.
Tiem agresīvākajiem/rosīgākajiem munīcijas rezerves ir bijušas. Ir bijis ko slēpt,zaudēt un arī šaušanā patrenēties. Ar sadzīves priekšmetiem tas pats stāsts. Jo vairāk ir rosijušies,plānojuši,gatavojušies,vākuši nepieciešamo,pārvietojušies&pārvietojuši mantas,jo vairāk aiz sevis liecības atstājuši. Attiecīgi-dažiem citiem/pasīvākiem,vairāk vienpatņiem&šaubīgākas motivācijas vīriem,šo visu lietu arī munīcijas ir bijis mazāk. Par pēdējiem gan arī vēsture un vēsturnieki neko daudz nestāsta.
Rezerves nav bijušas lielas,bet ir bijušas pietiekamas,lai ar munīcijas pārbūvi neķimerētos. Ir lasīts par mēģinājumiem kā nebūt tehniski risināt munīcijas jautājumu sarkano partizānu apgādes sakarā,kuri iesviestu dziļā vācu aizmugurē. Tur izmēģināta fašistu munīcijas pielāgošana&tā.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/





foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2021 22:36:46
Atbildēt 


Pagara pentere,kurā aprakstīts par mēģinājumiem pielāgot fošistu munīciju sarkano partizānu vajadzībām.

URL

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2021 14:05:07
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
par Mosin-Nagant 3 līniju patronas čaulā ieliktu tāda paša kalibra lodi tikai no 7.62x25 Tokarev patronas. Pildījumā iekšā 50/50 sajaukts Mosin&TT munīcijai raxturīgais pulveris- lielākas granulas no šautenes munīcijas&tādas pašas formas tikai smalkākas no TT/PPŠ

Nepretendēšu uz aPsolūtu patiesību, bet, IMHO, tā ir sagatave ātrai uguns iekuršanai vai degauklas piešķilšanai.
1. Pistoļu un šauteņu pulveri atšķiras ar degšanas ātrumiem (stobru garumi!) un arī jaudu. Līdz ar to, domāju, vienīgi smagi kontuzēts/pa galvu dabūjis indivīds meža apstākļos veiks eksperimentus ar abu pulveru sajaukuma pildīšanu šaušanai domātā munīcijā. Rezultāts būs pilnīgi neprognozējams, bet iespējami bēdīgs.
2. Pulvera krājumiņa aiztapošana ar netipisku lodi daļēji to apstiprina - gan vizuāli, gan "mellā tumsonībā" uz tausti, pat milzu steigā šādu "zanačku"viegli atšķirt no kaujas munīcijas. Kāda varētu būt TT lodes ballistika, šaujot ar zondermišungu no Mosina/SVT/DP patronas, nevaru pat iztēloties. Lai gan no zemnīcas mežā kādreiz un kautkur jau aizlidos...

Gadījušās diezgan daudzas visdažādāko paveidu patronas ar izlauztu un otrādi atpakaļ iestūķētu lodi - gan ar pulveri iekšā, gan bez. Manuprāt, tas pats variants. Iebildumi par dum-dum fabricēšanu šādā variantā nez nu vai būs pamatoti - taīs pat grāvjos bija patronas ar smuki apkniebtiem ložu galiem, plus tas, ka rūpnieciskais lodes kernējums čaulā nodrošinās drošāku šaušanu par prastu iestūķēšanu.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2021 16:42:55
Atbildēt 


foxterjer
Varbūt lai čekas kriminālistiem galvu sajauktu - lai domā ka no pistoles šauts.
Vēl versija desmit gadu sēdot bunkurā, aiz garlaicības kādus tik experimentus neiztaisīsi.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2021 17:24:32 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
lai domā ka no pistoles

A šautenes patrontelpa noslēgsies, izmantojot pistoles lodīti?!
Plus ātrāk degošs (ņiprāks) pulveris nezināmā proporcijā??

Ar tādām idejām 10 gadus bunkurā nenosēdēsi... vismaz ar abām acīm un visiem pirkstiem.

TT/PPŠ patrontelpā varbūt vēl var kautkā iemuģīt pistoles čaulu ar plintes lodi, var pat izdarīt šāvienu un, iespējams, lode pat izlidos laukā. T.i., ja pistoles pulverim būs gana dukas izstumt pa vītnēm garāku un smagāku lodi.
Bet otrādi - diezi nu vai.
Starp patrontelpu un pašu stobru ir t.s. "rīkle" vismaz 2-3 cm garumā (šautenei), kuru aizpilda lodes cilindriskā (nosacīti) daļa. Tātad lode, sākoties šāvienam, vēl esot nofiksēta čaulā, jau sāk griezties iekšā vītnē. Pieaug spiediens, stobrs ir noslēgts, notiek šāviens.
Bet pistoles lodei, šautai no tādas pat patronas, ir jāpārvar tie pat 2...3 cm tukšas telpas, tikai jāiegriežas vītnēs un jāturpina kustība.
Kā te būs ar čaulu, kurai jau gals ir vaļā un gāzēm, kuras, kā zināms, izplatās mazākās pretestības virzienā?

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/18/Schema_schulteranl ieger.png

/edit - izvākts neizprotami garš links uz bildiņu ar mauzera patrontelpu/

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2021 17:44:49
Atbildēt 


Caŗa tētiņa laikos ir bijušas 7.62x54R patronas mācību šaušanai telpās. Ar pagarinātu kakliņu, maziņu pulvera lādiņu un svina lodīti. Lasījis esmu, redzējis ne.
Bet šis nu nav tas gadījiens, IMHO.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2021 18:23:14
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Pulvera krājumiņa aiztapošana ar netipisku lodi daļēji to apstiprina


Bargi labi aiztapota,un lode ielikta smuki/taisni. Max čakars dabūt ārā&tikt pie pulvera būtu.

Quoting: Von Treppensmutzer
A šautenes patrontelpa noslēgsies, izmantojot pistoles lodīti?!


Reiz lasīju,kā mednieki timeklī strīdas par par 7.62x54r un 7.62x53r. Strīds bija par to,ka iztrūxtošo milimetru čaulītes garuma pulvera gāzes spej izmantot nepareizā/neieteicamā veidā&sataisīt brīnumus patrontelpā. No visas diskusijas izrietēja,ka,ja tā vieta,kura ir patronas "pudeles kakls" ieguļas tur kur tai jāieguļas,tad viss ok&šaut var. Kā tur ir ar to brīvo rūmi patronas priekšgalā-par to tagad kā reiz pameklēšu/palasīšos.

Quoting: Sturmgevers
Vēl versija desmit gadu sēdot bunkurā, aiz garlaicības kādus tik experimentus neiztaisīsi.


Tā jau,šķiet,ka arī būs. Nekāda specop patrona un nekādu noslēpumu,visticamāk.
Varbūt,ka pamēģināja,dēļ kādiem nebūt Von Treppensmutzer minētajiem blakusefektiem,vai dēļ kā cita nosprieda ka doma nav laba ,un vairāk nekad tā nedarīja.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jan 2021 00:21:33
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
Būs vien ar lendlīzi piegādāta&orki uz Latviju atnesuši.

Netālu no Ērģemes (tur bij kāda tanku kauja 1944 gadā bijuse) vīri pirms kādiem 15 gadiem atrada lendlīzes (USA) misiņa patronas Maxim ložmetējam. Bija ar visu brezenta lentu. Mosina šautenei arī protams ka derēja. Stāvēja kaut kādā sausā pašķūnē, nebij pat nosūbējušas.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jan 2021 13:48:12
Atbildēt 


Sturmgevers

Amerikāņu zeļļi vienā forumā raxta,ka ASV caur lendlīzi piegādājusi trešo daļu no visas tās šaujamieroču un dižgabalu munīcijas,kura bija sarkanās armijas rīcībā visā pabalsta laikā. Vienlaikus,paši caur strīdiem arī pierāda to ka 7.62x54r bij' tajā laikā štatos visai populārs&zināms kalibrs (šaušanas sportā) kuru ražoja uz vietas arī 40tajos. Mašīnas bija&ražošanas kapacitāte arī. Šis tika likts kā pretarguments tēzei -Nez' vai ražoja/piegādāja,jo WW1 laika līgumu izpildāmais aprīkojums sen kā jau nozaudēts bij',vai stūrī put.
Pats gan tādu munīciju redzējis/taustījis neesmu.
Tikai WW1 laika Winchester un Remington ražotās Mosina patronas.
Vajadzētu arī iedziļināties kādi tie marķējumi&kāda tā lenta.
Varbūt,ka nemaz nav WW2

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/





Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2021 17:28:25 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


foxterjer
Par 30% gribētu pasmīnēt, vienalga patronu skaitā vai svarā. Lai pārvadātu tos miljardus 7.62x54 un 7.62x25 (kas pēc skaita pavisam noteikti) bija lielākā daļa munīcijas, vajadzētu aplam daudz kuģu un konvoju.
Trīslīniju fūzejas munīcija gan bija zināma un pat samērā populāra, jau no padsmitajiem-divdesmitajiem gadiem. Pavej, savulaik caŗa tētiņš apsūtināja ZASV visu ko iz plintēm, sākot ar 1895. gada vinčestriem kalibrā 7.62x54R (no kuriem arī latvju strēlnieki pablīkšķināja), un beidzot ar Mosina/Nagana fūzejām. Plus vairāki pabrīķi pletēja arī attiecīgo munīciju - uz sitiena varu nosaukt Remington, Winchester, U.S.c.Co, Western Cartridges u.c. - pamatā pēc Lielā Kaŗa grāvjos sameklējamajiem marķējumiem.
Pēc visiem tiem dumpjiem Moskovijā taupīgie āmurkāmji nenopirktos un caram vai intervencei nepiegādātos pasūtinājumus palaida vietējā tirgā un parastie blīkšķinātāji atrada tos nesliktus esam. Tā nu tas izmērs un kalībers iegājās taī Lielā dīķa krastmalā, līdzīgi, kā krievu Smits un Vesons pārdesmit gadus iepriekš.

Tā kā aprīkojums bija pieietams, arī tehniskā dokumentācija. Un ražoja arī - sportistiem, medniekiem un tā..
Kurpret piegādāt ar kuģiem munīciju, paralēli tam, ka vajadzēja tak apgādāt arī lendlīzes tankus, lidaparātus, ložberus, puškonus un visu pārējo - nez nu un vai. Jā, gāja pulveris, bimetāla loksnes utt. - izejvielas munīcijas ražošanai, bet nopietnus daudzumus vietējam ražotājam maztipisku patronu Otrā slaktiņa reālijās nebija jēgas pārvadāt. Kādas atsevišķas partijas - maybe, bet pamatmasā bija munīcija pašai lendlīzei. 12.7 BMG, 30-06., 45.ACP, .303 no Kanādas u.c. - to nu gan. Pavej, pat Mauzera patronas ražoja persieši un veda uz SPRS, kopā ar lendlīzes Besām! Tomēr tiem gadiem atbilstošas persu trīslīniju patronas nav gadījies ne redzēt, ne pat lasīt par tādām...
Par to atrasto ložbērēja lentu. Jāredz patronu marķējumi, citādāk būs tukša d@šana. Drīzāk gan domāju, ka tās ir atraugas no 1941.g. vai pat no divdesmitajiem gadiem.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2021 17:40:18
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
Stāvēja kaut kādā sausā pašķūnē, nebij pat nosūbējušas.

Pirms gadiem 5 gadījās apčamdīt 1917. gada Kainoku Arisakai. Arī no Cēsu puses pažobelēm.
Nebija ne aumež nosūbējušas, ne kā. Dažām tik varš izsvīdis no misiņa. Žēl, ka nebija (vairs) neviena bliežamā, kur izmēģināt, lai gan domāju, ka kapseles gan jau polārlapsa bija apciemojuse.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2021 13:26:22 - Laboja foxterjer
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Par 30% gribētu pasmīnēt


Aizstāvēt nemetīšos,jo ļoti iespējams,ka blēņas. Tad šai munīcijai būtu jābūt redzētai kautvai vietējajā digeru forumā,tas arī fakc. Bet,personīgi,manījis neesmu.

Quoting: Von Treppensmutzer
pasūtinājumus palaida vietējā tirgā


Kautko (mazākas partijas) iepirka Igaunija&Latvija savām armijām arīdzan. No streļķiem (cara pasūtījuma ietvaros saņemtās&uz fronti piegādātās) ar' cik zināms vismaz pārītis NEW ir Latvijā saglabājušās. Gan jau ka ir arī kāda Remington arī.
Somi gan iepirka pavairāk,tam par pierādījumu kalpo fakc,ka vairāk kā 90% no tirgū pieejamajām,(labots) Amerikā ražotajām M91 ir SA marķētas.
Simo Heihe savas armijas gaitas kā reiz sāka ar savulaik caram ražotu,pēcāk somiem notirgotu New England Westinghouse ražojuma M91.
Vēlāk lietoja M28/30. Tā M28/30 šautene,kura viņam bija bijusi uz/pie pleca kopš pirmās dienas Zemessardzē (?) ,tā pēc ievainojuma gūšanas palikusi kkur turpat kaujaslaukā. Varbūt ka orki pievāca,varbūt-digeri mūsdienās,bet,varbūt,ka turpat arī mētājas.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2021 14:46:22 - Laboja Sturmgevers
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Jāredz patronu marķējumi, citādāk būs tukša d@šana.

Viena patrona man ir. Tikai kapsula izurbta, lai var ielikt āķīti, aiz kam smuks kaklā karamais sanācis. Mēģināšu izrakāt no kaut kādas kastes un salasīt, kas uz čaulītes gala uzskrīpāts. Dod dieviņš tikai atcerēties.

EDIT: tie vīri kuri man uzdāvināja, bija pieredzējuši. Pēc kara 50-to beigās, 60-to sākumā Dobeles un Auces pusē pa smilšainām tranšejām visādus bliežamos izrakuši un testējuši. No viņiem nāk arī mans reiz jau teitan stāstītais pastāsts, kā čigāni milzumlielā čuguna grāpī kausēja patronas. Sakūra ugunskuru un tad savāca pa ierakumiem daudz patronu, sabēra tās grāpī un tad notinās kādu puskilometru no tās vietas un gaidīja. Kad visas patronas bij izsprāgušas, tad šiem atlika vien čaulītes salasīt no grāpja un nest nodot metālu punktos. Puikām bij skaidrs ka munīcijas drīz nepaliks nemaz, aiz kam šie tai ugunskura vietā, ne pārāk dziļi bija prettanku mīnu iekasījuši. Viss gājis kā parasti un kad jau licies ka būs iekasīta par dziļu, atskanējis varens blīkšķis un lielais katls gaudodams aizšāvies pāri pār koku galiem prom. Tas bijis nieks, pret to skatu kā čigāni rāvuši pekeli no tā meža projām. Nu tad lūk - šie veči brīnījās par tām makša patronām, teicās nekad neredzējuši tādas. Par lendlīzi, tas bijis tik tāds viņu pieņēmums.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Jan 2021 16:47:58
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
Tikai kapsula izurbta

Tas nu būtu aplaam gaumīgi!
Par kapseli štruNc, atsevišķām ZASV taisīto patronu partijām gan šīs bija niķelētas, bet tas nu nav tik būtiski, marķējumi, sevišķi šķūņaugšās (un sevišķi Cēsu pusē! ), lieliski saglabājas.
Paskatījos par 7.62x54R jeņķu ražojumiem. Pēdējie lielapjomu ražojumi datējas ar 1940. - Winchester Repeating Arms Co., somu pasūtinājums. Protams, kautkādas mazas darbnīciņas kaučko taisīja arī vietējam tirgum, arī tas pat Winch., vienīgi tur atšķīrās marķējumi. Bet tā visur norādīts, ka pasūtījumi beigušies 1918.-1920. g. ar visiem attiecīgiem marķējumiem. Kaut vai taī pat municion.org var papētīties.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 17:17:30
Atbildēt 


Tātad, par to mosinenes čaulīti - patronu. Skatoties no gala uz plkstn 12oo ir cipars 10 un apakšā uz plkstn 6oo ir trijas vertikālas svītriņas, vai triji lielie III burti vai trijnieks ar romiešu cipariem. Pie kam nav tā ļoti izteikti centrā bet vairāk uz čaulītes malu. Pats čaulītes gals ar kapsulu arī nav perfekti taisns, uz malām tā maigi izliekusies, protams tik tikko pamanāmi. Būtu jaunais telefons, nofoķētu, tagad jāizlīdzas ar stāstījumu.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 17:44:11 - Laboja foxterjer
Atbildēt 


Sturmgevers

В 1909(07)-1912 г. выпускались патроны без маркировки изготовителя. Расположение маркировки на них похоже на маркировку продукции Петербургского завода.

Tas varētu būt izskaidrojums tam,kāpē' ir tikai "10" un romiešu III un nekur nemana krievu "П" vai "T".
Ražošanas gads,tātad, 1910 un partija izgatavota III gada posmā (viens posms=4 mēneši)
Man mālējas,ka munīcija caralaiku.

Avoc

P.S.- American made munīciju,manuprāt,ir grūti ar citām sajaukt,jo visos marķējumos ir "anglicismu" klātbūtne. Turpat iekš tā avoc arī apskatāmi piemēri.

P.S.2- To "apaļo" čaulītes dibenu&mazliet "atlocīto" renti in general tikai pirms ww2 laika munīcijai esmu manījis. Reiz uzgāju tīmeklī resursu kurā visai smalki bij' apraxtītas ražošanas tehnoloģiju maiņas dažādās valstīs/dažādām munīcijām/dažādos laikos, aiz ko niansēs mainījās arī pašas munīcijas izskats un tā tādējādi kļūst vieglāk datējama,ja zuduši ir marķējumi. Velns slēpjas tieši kapseles,gropes,rentes izskatā kā arī lodes ievalcēšanā čaulā dažādos veidos-dažādos laika posmos.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 18:03:02
Atbildēt 


foxterjer
Tā arī būs. Tad tā ir no cara laika. Tāpēc arī tas čaulas gals tāds jocīgs, nav perfekts kā mauzera čaulītēm. Krievija jau izsenis slavējusies ar savu neprecizitāti, tāpēc Mosinene un Kalašņikovs neķīlējās no smiltīm. Atkal slavenais PaPāŠa esot ķīlējies pie mazākajām smiltiņām.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 18:23:38 - Laboja foxterjer
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
Mosinene un Kalašņikovs neķīlējās no smiltīm


Šķiet,mosins kautkādu konstruktīvu (speciāli nepiedomātu) īpatnību dēļ tās smiltis "pūta" ārā (ne pa stobra galu). Bet,ja godīgi,tad nepataikšu kur šito aizķēru.
Mosins galīgi nav sūds,to pierāda fakc,ka tā plinte starp ieroču mīļiem starptautiski joprojām tiek godāta. Un cartētiņa PK (prijomnaja komisija) bija varen nežēlīga. Gan beļgu,gan spranču,gan amurikāņu mosiniem,100 no vienas partijas izņemtiem,tad izjauktiem-savstarpēji apmaisītiem&ar random detaļām atkal kopā saliktiem bij' jāliek aizmirsu cik trāpījumi,bet 8x8 cm laukumiņā pa 200 sažeņ kas,šķiet,ir aprox 180 metri. Tikai tad tika pieņemtas tās plintes armejā. Jāpiezīmē,ka atpakaļ sūtīja ļoti maz&reti. Pēdējās Remington un Westinghouse atmeta atpakaļ,jo tipa neesot labas,bet cartētiņam piķis vienkārši bijis tolaik par īsu.
Jo somi,asv civilie&citi citur tās pašas plintes galīgi nesmādēja.
Par kalašu diezko daudz teikt nezinu.
Tikai to,ka mūsu armijas noliktavās arī viņiem vajadzētu būt pietiekami lielā skaitā. Arī SKS un citiem brīnumiem,kuri krievu munīciju ēd.
Nākotnē var lieti noderēt.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 18:31:29 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt 


Sturmgevers
Čaulīte tiešām reta. Un neskaidrību arī netrūkst, bet šo to atrast var, un šādas tādas domas arī ronas.
1. Ja čaulītes dibens ir viegli izliekts, bez izteiktas plaknes, patrona ir ražota pirms 1930.g., kad ieviesa izmaiņas jeometrijā labākai ložmetēju darbībai. Tātad - Lielā Kaŗa un juku laiki, viennozīmīgi;
2. Apzīmējums "III" tika lietots vēl pirms Lielā Kaŗa, lai norādītu ražošanas gada gada trimestri (4 mēnešus);
3. Tātad "10" visticamāk, apzīmē gadu.
Tas, ka nav norādīts neviens no plaši zināmajiem ražotājiem (T, P, L - kirilicā), drusku apgrūtina precīzāku identifikāciju, tomēr nekas īpašs tas arī nav. Iekš municijōna ir nobildēta šāda čaulīte, tik ar marķējumu "10"un "I", tiesa, arī norādīts, ka ražotājs nezināms vai privāts, nez kāpēc Maskavas apgabalā. , uzrādās arī līdzīgas čaulas ar "12" un "I" un "II".
Par "privātu" ražotāju neko nemācēšu sacīt, neesmu tik ļoti dziļinājies impērijas komerciālo patronmeistaru meklējumos.
BET. Taīs laikos (pirms dižā slaktiņa, da i vēl pirms japāņu kaŗa arī) eksistēja tāds pasākums kā valsts rezerve. Respektīvi, tika štancētas čaulītes un lodes un glabātas kādās noliktavās. Tās bija paredzētas uzlādēšanai, kad un kur vajadzēs. Līdz ar to tur varēja tikt norādīts tikai čaulītes izgatavošanas laiks, bet ne ražotājs. (Analoģiski, Berdana čaulām no tādiem krājumiem bija atšifrējams pat misiņa piegādātājs). Tāpēc pilnīgi iespējams, ka konkrētai čaumalai kājas aug no tādiem ceļiem. No šiem te pirmskara krājumiem nāca arī pirmās deglodes no senajām (pirms 1908.g) strupgalvām 1916. gada čaulītēs u.c.
Būtum bījis interesanti redzēt arī pulveri, kas bijis taī patronā, bet tas jau nu noteikti ir sen iznīcis.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 18:57:38
Atbildēt 


Reče, kamēr driķelēju, jau atbildējuši..
Un no citiem, bet ne mazākpilnīgiem, avotiem.
Quoting: foxterjer
Mosins galīgi nav sūds

Šamējs apgalvojums pilnīgi noteikti attiecināms uz treju līniju plintēm ar bāķuškas militārās pieņemšanas gravējumiem. Turklāt "sažeņ" ka tik nav visi 1,8 m, un tie prasītie 8cm (jeb 2 veršoki - ap 9 cm) vai tik nebūs prasīti uz metriem 400?
Turklāt arī lieliskajai plintei, vārdā Mauzeris, labākos eksemplārus (masveida fūzejām, ne atsevišķiem eksemplāriem) arī var attiecināt uz II Reicha gadiem.
Kvalitātes kritums versus technoloģiskumam un kvantitātei bija manāms jau 100+ gadus atpakaļ...

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 19:14:10
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Turklāt "sažeņ" ka tik nav visi 1,8 m, un tie prasītie 8cm (jeb 2 veršoki - ap 9 cm) vai tik nebūs prasīti uz metriem 400?


Iespējams,ka šitā. Bet tomēr drusku mulstu no tiem 400 metriem. Atminos,ka jātrāpa bija smuki&tālu.

Quoting: Von Treppensmutzer
Šamējs apgalvojums pilnīgi noteikti attiecināms uz treju līniju plintēm ar bāķuškas militārās pieņemšanas gravējumiem.


Somu M28/30 mosjas arī ļoti labi kotējas. Jūtubā ir video,kur zellis (ne parasts šāvējs) ar mušku liek mērķī pa 1000 metriem.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 19:22:38
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
mulstu no tiem 400 metriem

Vispār jau to asu ir bijis aumež un visvisādu:
1 сажень «мерная» (она же поздняя «маховая») = 2,5 аршина = 40 вершков ≈ 177,7 см — стандартная русская мера до введения «казённой» сажени.
1 сажень косая до XVII века (она же «городовая» и «мостовая») ≈ 248,5 см (расстояние от носка левой ноги до конца среднего пальца поднятой вверх правой руки — человек стоит буквой «Х»); в XVIII...XX веках имя «косая» перешло к «сажени без чети».
1 сажень «без чети» = 3 аршина без одной четверти аршина (чети = 44 вершка ≈ 197,5 см. Очень древняя мера (зафиксирована в каменных постройках не позднее XI века.
1 сажень «казённая» = 3 аршина = 7 футов = 12 четей (четвертей аршина = 48 вершков = 84 дюйма ≈ 213,36 см. «Казённая» сажень была введена Иваном Грозным как стандартная русская мера наравне с аршином, но окончательно вытеснила «мерную» и другие типоразмеры саженей из официального оборота только к концу XVII века.
1 сажень «с четью» = 3 аршина с одной четвертью аршина = 52 вершка ≈ 230 см применялась в зодчестве с конца XV века (похоже, была завезена на Русь итальянцами.
сажени «церковная» (≈ 185...187 см, «ручная» (≈ 160...165 см и «в три с половиной аршина» (≈ 249...252 см изредка упоминаются в документах.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 20:14:17
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Būtum bījis interesanti redzēt arī pulveri, kas bijis taī patronā, bet tas jau nu noteikti ir sen iznīcis.

Nu jā, tas vīrs kurš man to kaklā karamo uzdāvāja, pirms gada devās dieva dārzos. Viņš noteikti zināja, jo pats to pulveri izbirdināja laukā. LOde gan ielikta atpakaļ iraid. Jāpačolē, varbūt kāds graudiņš pulvera aizķēries, lai gan maz ticams.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jan 2021 20:20:33
Atbildēt 


Sturmgevers
Tur ir tāda lieta, ka vecajās Mosju patronās pulveris ir visvisāds, bet pamatā plāksnītes. Ir sastapies zaļš, brūns, brūni caurspīdīgs, nu un parastais, grafitizētais. Arī aromāti dažādi - citam kampars, citam kautkas grādīgs...
Mosjai tik parastie mazie cilindrīši sākotnēji bija atsevišķi iepirkts Du Pont ražojuma pulveris no ZASV. Tikai vēlāk to jau lielinieki pieņēma par standarta pulveri. Vot ja tāds vēl būtu iekšā, tad 100 punkti, ka patronai kājas aug no pirmskara rezervēm...

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 14:08:15
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
Pavej, nav jau grūti atpazīt, vai te šauts no PPŠ vai TT, un tur lodes birdinājis ZB vai MG,


Varētu,lūdzu,mazliet sīkāk/vairāk par TT un PPŠ čaulīšu īpatnībām?
Zinu,mājasdarbs nav pildīts. Atminos,ka vairāk kā pāris reizes esmu meklējis,bet ne ļoti uzcītīgi un bez rezultātiem.
ZB no MG gan atšķiru. ZB atstāj elipsesveida,pat mazliet taisnstūrainu belžņa pēdu. Gan ZB gan MG pie čaulītes izmešanas tiek deformēts kakliņš. Līdz šim esmu uzskatījis,ka visas ar deformētajiem kakliņiem bez ZB raxturīgās belžņa pēdas ir MG 34 vai 42.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 16:42:43
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
par TT un PPŠ čaulīšu

Uz ātro - rekur:
TT un PPŠ
Bilde gan pasūdīga, bet saprast var. TT dod "izsmērētu" belzeņa nospiedumu, PPŠ precīzi apaļu un pa visu kapseli. Vot par citiem duršlākveidīgajiem šaunamajiem - PPS u.c. nepateikšu, bet domāju, ka līdzīgi PPŠ (konstrukcija).
Par MG-34, 42 un ZB pilnīga taisnība. Visi loca čaulītes kakliņu, bet ZB dzelksnim ir cita forma - itkā ar skrūvgriezi būtu sists.
Savukārt par atšķirībām starp dažādām MP, P-09 un kaut vai P-38 šāvienu pēdām uz čaulas man nav nekādas info. Lai gan kriminālistiem attiecīgām bildām vajadzētu būt.
Arī no darbojoša Makša neesmu čaulas lasījis...
Pieļauju, ka problēmas būtu arī ar Madsena, Luisa un Kolta identifikāciju.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


foxterjer
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 17:19:46
Atbildēt 


Quoting: Von Treppensmutzer
rekur:


Paldies.

Quoting: Von Treppensmutzer
Arī no darbojoša Makša neesmu čaulas lasījis..


Pētījis belžņa atstāto nospiedumu neesmu,vien esmu piefixējis atšķirības kad atrodas smuki čupiņā sakritušas,kuras,pieņemu,ka Makša,un aprox kvadrātmetrā izmestas,kuras droš' ka no DP.

________________________
“Aust varoņiem drosme,jo tumšāka nakts.”
/19. ieroču SS fizilieru bataljona devīze/


Von Treppensmutzer
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 18:12:14
Atbildēt 


foxterjer
Ceru, noderēs.

Pēc atrašanās vietas - jā, var pieņemt, ka Maksis vai DP. No DT savukārt vienkārši izbēra čaulu maisu.
Bet tagad tāds variants, iz paša pieredzes. Daugavas krasts, ilglaicīgas pozīcijas, DOT+tranšejas. To visu upe palēnām skalo laukā, grauž krastu. Ja ūdens nokrities, klājiens ar visu izskaloto. Noteikt, no kā konkrētā interesējošā čaula ir izbliezta, nevar - viss ir sajaucies. Bet tur starp 100 Poltes drāšu un armatūras pabrīķa 1915. g. ražojumiem iejukušas pāris Drēzdenes arsenāla čaulas 1912...
Labi, atradu pikelhelma fragmentu ar sakšu ērgļa pazīmēm, izpīpēju, ka tur varēja kādi sakšu fuzilieri darboties, un tās retākās patronas bija vēl teju no miera laiku krājumiem kādam ķešā aizķērušās...
Starp citu, šķiet, arī MG-08 locīja čaulītes, bet izteiktas čupas tomēr nesastapu.

________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 19:23:05
Atbildēt 


Quoting: foxterjer
Pētījis belžņa atstāto nospiedumu neesmu,vien esmu piefixējis atšķirības kad atrodas smuki čupiņā sakritušas,kuras,pieņemu,ka Makša,un aprox kvadrātmetrā izmestas,kuras droš' ka no DP.

Armijā, ja ielaidi kalašam stobrā patronu, tad neizšautu izvilki laukā, dabūji pa kaklu no seržanta, jo patronai uz kapsulas palika mazs knapi redzams nospiedums - nakolka. Kad nodeva pēc sargāšanas rotas ''ružparkā'' tad lika patronas koka klucītī, kad devās uz uz sardzēm tad saņēma un lika magazīnā - katrreiz bija jāpaŗbauda vai nav kāda ar ''nakolku''. Interesanti vai citu sugu stroķiem ar tā bija?

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2021 20:58:16 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Sturmgevers
Armijā, ja ielaidi kalašam stobrā patronu, tad neizšautu izvilki laukā, dabūji pa kaklu no seržanta, jo patronai uz kapsulas palika mazs knapi redzams nospiedums - nakolka.


diezgan jau <karstā punktā> tad služba bijuse, ja karaulā iznāca stobrā patronu laist - ibo tas bija 'izliets granītā', ka cita starpā časovojam nav brīv' 'dosilaķj bez ņeobhodimosti patron v patronņik'.

Tāpatās, motopehotas aprindās, koka paliktnis ar caumuriem kalpoja vien ātrākai & ērtākai mantības saskaitīšanai, to pieņemot/nododot. Par kaukādām 'nakolkām' nekāda ne bēda ne rūpe turēta netika. Tiesa gan, tika praktizēts karaulos apnēsātās patronas laikupalaikam ņemt līdzi uz šautuvi un <utilizēt>, atsvaidzinot karaula krājumu no 'artsklada'. Neatminu, ka apnēsātās būtu devušas manāmi vairāk osečku nekā svaigās no cinka.. Pa kādai šad un tad gadījās, bet vispār jau reti.

Runa skrien par pirmējās paaudzes AK-74, ar dabīgā koka laidi un pārējiem komponentiem, kas nav metāls. Patrona tātad 5.45 mm kalibra.

Jau tuvu dembelim iznāca tuvplānā aplūkot 'jaunā modeļa' šaunamo, kam koka vietā plastmasa (edit - uz skata apmēram tāda pat, no kādas bija darinātas magazīnas, tāda pelēcīgi iezilgana un drusku lillā arīdzan). Kkā palika iespaids, ka 'stvoļnās korobkas' apstrādes kvalitāte bija 'sliktāka' nekā pašu dzimtajiem, kas vecā modeļa.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


<< 1 ... 144 . 145 . 146 . 147 . 148 . 149 . 150 . 151 . 152 . 153 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Strēlnieku šaujamieroči
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.080
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022