| Autors |
Ziņa |
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2018 21:31:28
Atbildēt
Quoting: xypyra Cik man stāstīts, Rumāņu kalašņikovi neslikti esot. Koka rokturis arī labs, tīri ērts.
Man škiet ka Latvijas zemessargiem sākumā tieši tie kalaši bija.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
5SSPzdWiking
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2018 21:33:25
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Man škiet ka Latvijas zemessargiem sākumā tieši tie kalaši bija
Nevis zemessargiem (iespējams, ka kādi bija arī šamiem), bet robežsargiem (vēl 2000. sākumā šamie bija bezmaz pogolovna bruņoti ar rumāņu kalašām)
________________________
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! /V.I.Blanks-Uļjānoffs-Ļēņins/
Neviens godīgs jūds no latviešiem vai vāciešiem aizskarts netika /H.Cukurs/
Žīdi ir sātana bērni! /Robert Gregory Bowers/
Krietnie vācieši, vienmēr viņi mums palīdz!
/Machinengewehr42/
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Okt 2018 23:47:49
Atbildēt
Vēl par šturmgeveriem
https://www.youtube.com/watch?time_continue=67&v=L9sgCZdBPTo
Brīdinājums - dažiem komrādiem video var izsaukt verbālo diareju.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2018 12:06:36
Atbildēt
Quoting: Armands video var izsaukt verbālo diareju.
kura daļa kamerādam rādās esam grūti sagremojama, ka notiek diarejas iniciācija? 
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2018 14:18:45
Atbildēt
Quoting: 5SSPzdWiking Nevis zemessargiem (iespējams, ka kādi bija arī šamiem), bet robežsargiem (vēl 2000. sākumā šamie bija bezmaz pogolovna bruņoti ar rumāņu kalašām)
Jaunsardzes laikā bija tādi atnākuši uz ZS batiņu. Pieļauju, ka bija neveiksmīga partija, bet tie bija vienkārši drausmīgi. Rūsēja no lietus pilēm un pēc lietus aizslēgu vajadzēja taisīt vaļā ar kāju. Rīki bija ieguvuši palamu "Kalašesku".
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Bandava
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Okt 2018 22:55:52
Atbildēt
Quoting: janis17ais Pieļauju, ka bija neveiksmīga partija, bet tie bija vienkārši drausmīgi. Rūsēja no lietus pilēm
Tādi viņi visi bija, Sēlijas robežsargu bataljonā mēģināja uz vietas pakarsēt ar deglīti un apstrādāt ar "atrabotku", citādi rūsēja kā izdedzinātas konservbundžas
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2019 10:26:18
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil <ieliktnis> bija lielkalibra ložbera stobra (DŠK tipa) paveidā, kad mācījās 'uz' trenažieriem
Zemessargu rotnieks teica ka arī tagad lielkalibra ložmetējos esot tāds ieliktnis, un patronām čaulītes no plastmasas. Lai iemācītos šaut un pielādēt, ar to esot gana.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
5SSPzdWiking
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Jan 2019 16:11:13
Atbildēt
Tos rumāņu kalašus (kuri vēl nebija sarūsējuši un galīgi izjukuši) kaut kur ap ~2007. gadu pastalniekarmeja noziedoja un uzdāvināja irokēziem.
________________________
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! /V.I.Blanks-Uļjānoffs-Ļēņins/
Neviens godīgs jūds no latviešiem vai vāciešiem aizskarts netika /H.Cukurs/
Žīdi ir sātana bērni! /Robert Gregory Bowers/
Krietnie vācieši, vienmēr viņi mums palīdz!
/Machinengewehr42/
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Feb 2019 21:18:51
Atbildēt
vieux fusil
Quoting: vieux fusil Baumwollmäher(косилка типа "ХБ") - MG42.
Nu tas no dzīves ņemts. Vecs leģionārs stāstīja, ka krievu bariņš skrējis un MG sācis šaut, un tad vate vien pa gaisu šķīdusi, vējš dzenājis vates kušķus biezā slānī. No fufaikām.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 20:28:36 - Laboja Sturmgevers
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Neredzot pašas patronas, grūti ko teikt, bet 99% britu humpalas, ko esti šķiņķojuši letiem. Varbūt miksētas ar Pēterburgas darinājumiem iz veciem krājumiem vai vēl kā. Nez, vai spicās un apaļās lodes bija arī vienā aptverē vai dažādās?
Apaļās bija pa piecām atsevišķi un spicās atkal par sevi atsevišķi. Miksētas nebija, bet krāsa un dzelzīši bija visi vienādi. Sablenzt kaut kādus ciparus uz kapseles toreiz biju par dumju, jeb arī vairs neatceros ko sablenzu.
Pie reizes jautājums - Maxima ložberiem bija tas aizsargdzelzis priekšā, cik efektīvs tas bija? Vai no lodēm sargāja un šķembām, jeb nē?
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 20:53:31
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers ie reizes jautājums - Maxima ložberiem bija tas aizsargdzelzis priekšā, cik efektīvs tas bija?
Ja domāts Sokolova balsts, tad jā, sargāja no šķembām un lodēm bez citā serdeņa. Es nezinu citus Maksima jūzerus, kuri būtu tādu balstu ložberim izstrādājuši, citiem bija trijkāji, par labu mobilitātei un svaram...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 21:07:23
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Nez, vai spicās un apaļās lodes bija arī vienā aptverē vai dažādās?
Īsti nerubīju, par ko komrāda valodiņa tek...
Ja par pirmo slaktiņu, tad vienā aptverē nelika, pat ne vienā patronsomā, jo atšķirīgas trajektorijas, ja par otro slaktiņu, kā no piemēra par "veco leģionāru", tad apaļo tolaik vairs nebija, ja par Latvijā jūzētām "Arisaka" patronām, tad spico nebija...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 21:24:04
Atbildēt
Quoting: Armands citiem bija trijkāji, par labu mobilitātei un svaram...
man kká máléjas gluži pretēi - krievenieku balsts bij' kreacionēts (vismaz tejorētiski) kā reiz "labākas mobilitātes" vārdā - var (mēģināt) uz netāļu esošu 'rezerves pozīciju' pārvilkt visu ložberi kā vienu veselumu. Kurējam pielietojumam arī bruņu vairogs ir ģeldīgs aksesuārs.
Kamēr anglīzeru un vācu balsti acīmredzami ir orientēti uz tīrākā ūdeņa pozīciju kaŗu, šaudīšanai no iepriekš sagatavotām (un aizsargātām) pozīcijām.
vai reālajā pasaulē to maxima ložberi neizjauktu (un ar ūdeni pielietu) daudz ripināja uz ritentiņiem, par to gan nekādu konkrētu atsauču nezinu. kkā diez ko neticas, ja godīgi
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 21:25:54
Atbildēt
Quoting: Armands Īsti nerubīju, par ko komrāda valodiņa tek.
par kkad kkur palielā skaitā atrastām Lielā Kaŗa ēras patronām, ja pareizi atminīju archailoģijas tēmā lasīto
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Jūl 2019 22:18:46 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil man kká máléjas gluži pretēi - krievenieku balsts bij' kreacionēts (vismaz tejorētiski) kā reiz "labākas mobilitātes" vārdā - var (mēģināt) uz netāļu esošu 'rezerves pozīciju' pārvilkt visu ložberi kā vienu veselumu. Kurējam pielietojumam arī bruņu vairogs ir ģeldīgs aksesuārs.
Jā, tā bija viena no Sokolova stanoka priekšrocībām - ar ritentiņiem to varēja valkāt līdzi divi veči, kopā ar visu ložberi, bet stanoka svars neļāva visu iekārtu mobili pārvietot pāri, teiksim, grāvim - ja vācietim viens paķēra ložberi, otrs stanoku, pārējie patronas un ūdenskannas, tad krieviem stanoks vien prasīja trīs vīrus - divi stiepa stanoku ar visiem riteņiem, trešais vairogu. Bet aizsardzība krievu stanokam bija labāka, tas gan...
P.S.Paskaidrojums : ar vārdu "stanoks" domāts ložmetēja balsts.
P.P.S. Atvieglotais Sokolova balsta variants, kuru RKKA jūzēja otrā slaktiņa laikā, ļāva balstu pārnest diviem sarkanarmiešiem - viens stiepa balstu ar ritentiņiem, otrs vairogu. No oriģināla opcijas trijkāja variantā sarkanarmija bija atteikusies, bet no bruņuvairoga un ritentiņiem - nē, aiz ko domājams, ka sarkanarmijas komandieri tur savu jēgu redzēja.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Jūl 2019 08:35:28
Atbildēt
Quoting: Armands bet no bruņuvairoga un ritentiņiem - nē, aiz ko domājams, ka sarkanarmijas komandieri tur savu jēgu redzēja.
Vāciešiem ložmetējnieku apkalpēs bijuši lieli zaudējumi, tāds aizsargs varbūt to statistiku uzlabotu. Vēl jau viņu stils bunkurus rakt ar caurumu pret fronti, nevis slīpi pa flangiem.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2019 02:37:46
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers ložberiem bija tas aizsargdzelzis priekšā, cik efektīvs tas bija? Vai no lodēm sargāja un šķembām, jeb nē?
Ne tikai Hairema Maksima produkcijai vien - WW1 laikos bija visnotaļ izplatīti arī strēlnieku vairogi, pa kādam grāvjos var izrakt joprojām.
Ar to aizsardzību ir tā, ka, runājot par tiešu trāpījumu, viss karājas no distances. Patronas visas bija samērā jaudīgas, bet lodes gan - svina un mīkstā apvalkā (niķelis, jaunsudrabs, melhiors, vāčiem - mīksts dzelzis plānā melhiora apvalciņā.) Tā kā no 100 m šāviena nez vai tāds šaufeles paveids daudz varēja paglābt. Bet nu no rikošetiem, sīkām šķembelēm. akmeņiem utt - noteikti, sevišķi ziemas apstākļos no sasalušas zemes kumšķiem.
Quoting: Armands ja par Latvijā jūzētām "Arisaka" patronām, tad spico nebija...
Pilnīgi garām. Ar spico lodi bija gan Japānas piegādātās, gan Pēterburgas produkcija, gan bretuāņu "palīdzība". Un tās visas var sameklēt Daugavas krastu tranšejās, mazāk gan britu produkciju.
Es teiktu, ka taīs grāvjos "spico" un "apaļo" attiecība varēja būt no 1:1 līdz 3:1, atkarībā no gadiem, kad šāvuši. Jo "apaļās" arisakas viennozīmīgi bija no arsenāliem, krievu-japu kara laikiem utt., un nonāca grāvjos pirmām kārtām, 1915. Tieši tāpat, kā Mosina patronas ar analoģiskas formas lodi, kuras pārtrauca ražot 1908., bet beidza šaut kautkad 1941... Bet 1915. gada tranšejās var sameklēt apaļās lodes patronās ar datējumu 1905, 1906-1908 utt., turklāt patronas būs visu iespējamo ražotāju - no Pēterburgas un Tulas līdz Vīnei, Magdeburgai (Polte) utt.
No jauna piegādātajai munīcijai (gan Arisakai, gan Mosinam) spico ložu īpatsvars arvien pieauga - izgrāba arsenālu atlikumus un ķērās pie aizvien jaunākas produkcijas. Apaļgalvas uz 1917.-19. palika lietošanā, visticamāk, aizmugures daļās, vezumniekiem, kaut kādiem mežabrāļiem, šķūņu pakšu depozītos utt.
Aptverēs miksētas patronas nav nekas īpašs - ja atceras, kā tās tika līdz WW1 frontei. daļa - jā, aptverēs jau no rūpnīcas. Bet daudz lielākos apjomos patronas nāca paciņās, prasti ietītas papīrītī. Nu, un kareivis pirms fektiņa sastūma sev kādas 10-20 aptveres, ar ko nu pagadījās, pie viena kādām apkniebjot galus... Ir gadījies redzēt pie Ķekavas raktu aptveri, kur bija gan spicās Remington, gan Pēterburgas apaļās III 1905, gan vēl kautkāda soļanka, un visām vienā piegājienā nogriezti gali...
Vēl par Arisaku marķējumiem. Vispār jau uzraksti uz šīm patronām ir tikai britu produkcijai, un tā pamatā attiecas uz laiku jau pēc Rīgas krišanas. Japāņi ar gravējumiem uz čaulīšu pakaļām sevi neapgrūtināja, un Pēterburga, kas arī štancēja Arisaku, tāpat. Atšķirības ir kapseles kernējumā - 0, 2 vai 3 radiālu svītriņu iesitieni, kapseles diametrā, formā un citās viltīgās niansēs, piemēram, gropes formā, dziļumā utml. Ložu kernējumu neatceros sastapis, visām lodēm svina serdenis, melhiora vai niķeļa apvalks, arī ražotāja apzīmējumus uz lodes neesmu matījis.
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2019 19:41:16
Atbildēt
Von Treppensmutzer
A kur fiška apaļajām lodēm? Kas atšķiras šaujot?
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2019 22:43:25
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers A kur fiška apaļajām lodēm?
Laikam jau apaļajām un apgrieztajām bija lielāks triecienspēks - nogāza karavīru zemē (spicās izgāja cauri)?
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2019 03:43:25
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers kur fiška apaļajām lodēm? Kas atšķiras šaujot?
Apaļās lodes 100% ir vecāka gada gājuma. Tai formai kājas aug vēl no musketieru un berdanku laikiem. Pirmās spicās lodes 1898. ieviesa sprancūži ("balle"D" Lebela fūzejai) un 1903.g - disciplinētie Viļuma padotie ("sharfpatrone" IS), atklājot, ka tādai lodes formai ir labāka ballistika, lidojuma tālums un precizitāte. Nākamais uzlabojums - t.s. "boat tail" formas lode (tiešām, atgādina jahtas vai laivas formas) jau parādījās 1930-tajos.
Kautkad pēc krievu - japu karošanas spicās Mauser patronas sadabūja krievi (tur esot bijis vesels detektīvs, līdzīgi kā ar varžēdājiem un friču versiju bezdūmu pulvera receptūrā - žēl, ka šāda stila vēsturiskie detektīvi, aka "Lielā karja noslēpumi", jau sen izgājuši no trenda...) un 1908. g. arī ieviesa pastāvīgā lietošanā. Ap to pat laiku uz spiclodēm pārgāja japi un anglīzeri ar savu '303 MkVII, bet janki 30-03 pārtaisīja par 30-06.
Uz 1914. pie apaļajām lodēm turējās, šķiet, tikai tādi pofigisti, kā itaļjanči un krietnā kareivja pavēlnieki.
No otras puses - lode ar apaļu galvu, lai arī smagāka un ar sliktāku aerodinamiku, rada nīgrākus ievainojumus. Tiesa, te ir risinājumi - pavej, putras ēdāji sāka lodu galvās stūķēt balsu vai bakelītu, un tās nu kūleņoja pa kombatantu rumpīšiem ne sliktāk, kā iepriekšējās "grūtgalves".
Toties "progresīvajai " lodes formai bija ačkan arī tāds pluss, kā mazāka metālu ietilpība (CENA!) un svars, kas palielināja slaktiņa dalībnieku līdznēsājamā arsenāla pulkumu.
Viss te sacītais ir rakstīts lielās šaibās - piemēram, gluži aizvitot vienu patronu aar otru tā īsti nesanāca, vismaz vācu "J" un " IS" patronas no vienām un tām pat plintēm bliezt nevarēja + vēl 100 visādu viltīgu smalkumu, bet kopumā tas neietekmē "vēsturisko patiesību".
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Sep 2019 20:40:47 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: Armands Komrādam laikam švaki ar atmiņu, ja pats savus klaviatūras klabinājumus neatceras? Ieteiktu vairāk biezpienu uzturā lietāt...
tad kāda ir tā 'šautenes konstruktīvā īpatnība'? ka durklis, esot piesprausc, nopūš lodi uz sāniem? tā nu tomēr vairāk būs durkļa konstrukcijas vaina, ne plintes (stobra), IMO 
edit - atradu šādu textu, šeit:
Новые винтовки, подобно старым, предписывалось пристреливать с установленными штыками, что позволяло снизить влияние деривации при полете пули. Хранить и переносить оружие так же следовало со штыком. Снимать его требовалось только при поездке на железнодорожном или автомобильном транспорте. Во всех иных ситуациях, в том числе во время боя, штык должен был располагаться на стволе винтовки.
Palieku pie sava, ka biedris anarķisc savu žulti varētu mazliet paārstēt, lai samazinātu sekrēcijas intensitāti - nav stingri saskatāms 'tehniski-konstruktīvs' iemesls, kamdēļ durklim būs būt vienmēr klāt. Jā ir norāde uz 'ballistisku' iemeslu - bet tā IMXO ir drusku cita sfaira, nekā biedra piesauktā pie tēmas par latvju kīno jaunumiem.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Sep 2019 21:50:42
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil tad kāda ir tā 'šautenes konstruktīvā īpatnība'? ka durklis, esot piesprausc, nopūš lodi uz sāniem?
Tāda, ka šautene vienmēr jau rūpnīcā tika piešauta ar durkli, kurš vienlaicīgi kalpoja kā kompensators. Bez pievienota durkļa nebija iespējams izdarīt tēmētu šāvienu, tamdēļ durklis bija jānēsā pastāvīgi piesprausts. Izņēmums bija karabīnes variants, kurām durkļa nebija, bet pehtūra tādas nelietāja.
Un vēlreiz - latviešu strēlnieku reālajās daļās, atšķirībā filmuča treilera, trīslīniju šauteņu nebija.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2019 09:07:33
Atbildēt
Quoting: Armands latviešu strēlnieku reālajās daļās, atšķirī
Vinčesterus letiņiem ieviesa 1916. pirms marta kaujām. Arisaki pirms Zsv. kaujām. Vaj tiešām pirms tam viņiem nebija Mosini ar durkļiem?
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Sep 2019 14:30:41 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Haso Vaj tiešām pirms tam viņiem nebija Mosini ar durkļiem?
Droši vien, ka bija, bet nelielā skaitā un pašā strēlnieku kustības sākumā - reku bilde, kur cars Nikolajas sveic strēlniekus 15. gada oktobrī.
Strēlnieki bildē ir ar krietnām ūsām un pat bārdām
Bet stāsts jau skrēja par treilerī redzamo ainu, kur pirms durkļu trieciena opicieris komandē "Pielikt durkļus!" un puikiņi provē uztūcīt trjohļineikai durkli, kurš acīmredzot pirms tam bija noņemts, pārkāpjot visus tā laika reglamentus.
P.S. Ir lasīts memuāros, ka 15. gada beigās un 16. sākumā jaunformētās strēlnieku daļas speciāli turēja mācību nometnē, jo armijai elementāri trūka šauteņu. Un strēlniekus ar vinčesteriem apbruņoja neba no laba prāta - vienkārši tobrīd pienāca iepirkums ar jau pasen norakstītajām, ne sevišķi veiksmīgajām amerikāņu kara šautenēm.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2019 07:52:02
Atbildēt
Quoting: Armands Un vēlreiz - latviešu strēlnieku reālajās daļās, atšķirībā filmuča treilera, trīslīniju šauteņu nebija.
ja taisnība kamr. Haso apgalvojumam, ka Arisakas izdalīja pirms AD 1916 marta (Ķekavas) kaujām, ar ko streļķi kaŗoja pirms tam - Jura krusti tak bira jau AD 1915 ?
Berdankām varbūt? Jeb biedris anaŗķists neskaita bataljonus par 'reālām' daļām?
Pēc Leģendas:
Brieža rotas uzbrukums pie Plakanciema
1915
1915.29.X
Naktī no 29. uz 30. oktobri 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rota poručika Frīdriha Brieža vadībā pēc rūpīgas izlūkošanas un sagatavošanās veica sekmīgu uzbrukumu skaitliski pārākiem vācu spēkiem pie Plakanciema (arī Plakaniešiem, Plakaņiem) Misas upes krastā.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2019 08:17:27
Atbildēt
Quoting: Armands šautene vienmēr jau rūpnīcā tika piešauta ar durkli, kurš vienlaicīgi kalpoja kā kompensators. Bez pievienota durkļa nebija iespējams izdarīt tēmētu šāvienu
'redzu', kā mosinkas durklis spēj novirzīt lodi vienā konkrētā virzienā, tāpat redzu, kā viņš, iespējams, darbojas kā 'kompensators' - kalašu analoģijās, kā AKM kompensators (kuŗš spiež stobra galu uz leju), ne AK-74 (kuŗš samazina atsitienu kā tādu).
kas mulsina tikai - kāda nach jēga 'kompensēt' "uz sāniem" (mosinkai durklis iznāk stobra labējā pusē, raugoties no šāvēja puses)? 
IMXO pulka vienkāŗšāks skaidrojums šai dabas mīklai iraid, ka 'kompensatora' efekts nevaida gribēts no 'dizaina komitejas', tāds vienkāŗši sanāca pie dotās durkļa konstrukcijas, mantotas no berdankas, ja tic internāta avotiem.
tāpatās, riskēšu abgalvot, ka tēmētu šāvienu ir iespējams izdarīt arī bez durkļa - tikai jāzina, kā <kompensēt> durkļa izraisītās nobīdes iztrūkumu.
Nešķiet ticami/iespējami, ka durkļa iztrūkums ietekmē šaušanas blīvumu (izkliedi starp vienādi tēmētiem šavieniem), vai ka tā nobīde ir funkcija, kas sarežģītāka nekā elementārā trigonometrija.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Sep 2019 10:28:03 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil tāpatās, riskēšu abgalvot, ka tēmētu šāvienu ir iespējams izdarīt arī bez durkļa - tikai jāzina, kā <kompensēt> durkļa izraisītās nobīdes iztrūkumu.
Nez vai tas būs iespējams. Mūsdienu eksperimentos noskaidrots, ka lode no mērķa līnijas novirzās par apm. 60 cm uz 100m. Dīez vai tādu nobīdi var kompensēt galvā - vieglāk par jaunu piešaut šauteni. Tieši tā rīkojās somi, kura no cara mantotās šautenes no jauna piešāva bez durkļa, bet šķautnaino durkli aizstāja ar parasto.
Quoting: Dr_Evil ar ko streļķi kaŗoja pirms tam - Jura krusti tak bira jau AD 1915 ?
Gan jau ar tām pašām trjohliņeikām - kamēr strēlnieku vēl nebija pārāk daudz. Kad pieteikšanās strēlniekos kļuva masveidīga, šauteņu elementāri pietrūka, kamēr nepienāca sūtījums ar amerikāņu rūpnīcās krievu patronām pārtaisītās vecās vintenes.
Tobrīd šauteņu trūka visā cara armijā. Deficītu mēģināja mazināt ar trofeju pie Pržemišļas iekapčurētajiem Manliheriem - Austrijas frontē, ar no japiem iepirktajiem "meksikāņu" 7mm Arisaka Kaukāza frontē un Vinčesteriem un klasiskajām Arisaka Ziemeļrietumu frontē.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Sep 2019 21:27:46 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil neskaita bataljonus par 'reālām' daļām?
pašos pirmsākumos jau tās arī skaitījās par teju vai zemessargu ("opolčeņije") formējumiem, un nemaz nebrīnīšos, ka vismaz Ruļļu kalnos pirmie strēlnieki blīkšķināja no Berdana Nr2. Lai nu kā, bet tās mantas carja tētiņa arsenālu pažobelēs netrūka. Te būtu vērts pavaicāt kādam rakulim, kas pa to pusi lāpstu vicinājis, kādas čaulas un patronas taī malā un uz to laiku tā pulkāk pagadās. Vej, ačkan viens vēstures jautājiens, kur bez arķeoloģijas - kā bez ūzām. Var jau būt, ka kāds kamerāds spēj uzrakt uz attiecīgajiem laikiem un karjaspēka daļām attiecināmus munīcijas piegādes un norakstes aktus, bet... ātrāk un ērtāk būtu aizbraukt un pakašāties. Iespējams, ka pirmajiem strēlnieku formējumiem bija, sacīsim, 30%Mosina (dienējušajiem) un 70 Berdana (zaļajiem gurķiem), lai arī no apgādes viedokļa tas ir nonsenss.
Par Mosina durkli kā kompensatoru.
IMHO, nevaid tā vienkārši salīdzināt Kalašu un 7.62x54R. Beidzamā patrone ir aplam jaudīgāka (kautkur starp 3 un 4 000 J, slinkums citēt vispārzināmas vai viegli atronamas lietas). Lodes (spicās) svars - 9,8g. Jemot vērā lodes skrūvēšanos pa vītnēm, vītņu virzienu un šāviņa tāļāko skrējienu, tāds garjš kompenzātors tādai garjai plintei nebūt nav nevietā. Cits jautājiens, vai tā bija paredzēts jau no sākuma, jeb vienkārši tā sanāca... 
Kalaša kompensatoram ir pilnīgi cits uzdevums - nodrošināt, lai vismaz 2. lode uzreiz neskrien "pēc piena", kurpret Mosina/Naganta durklis kompensē jau pirmās lodes skrējienu, un kalašveidīgs, īss struņķītis ar to uzdevumu tā vēsi galā vis netiks.
Kazi, būtu Mosinam 6 vītnes kā Arisakai, vartētum i bez varžu duramā kautkur trāpīt? 
<edit> Jā, paskatam, uz kurju pusi Mosinam tās 4 vīnes griežas, pieskaitām pulvera gāzu "vihlopu" stobra galā - un kautkāda kompenzācija jau arī sanāk...
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Sep 2019 10:59:28 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Jemot vērā lodes skrūvēšanos pa vītnēm, vītņu virzienu un šāviņa tāļāko skrējienu, tāds garjš kompenzātors tādai garjai plintei nebūt nav nevietā.
vainīks, par lodes rotācijas 'sānu efektiem' neiedomāju.. Attaisnojums - aumež daudz gadu jau aisskrējis, kopš 'neesmu turējis rokā kaujas ieroci (c)' edit - un mosinka vispār tikai kīno un mūzejā redzēta
Attaisnojums #2 - CA pehotai par šādu efektu (saistībā ar AK-74) arī neko nemācīja, cik nu atminu. Garākās distancēs vēja ietekme varēja tapt manāma, laikam
Incanti būtu
a) uzzināt, kā šaušanas 'virziens' mainījās mosinkai, starp konfigurācijām 'ar durkli' un 'bez' (jebnu novirzes grādos/radiānos, jeb novirzes attālumā atkarībā no šaušanas distances)
b) palasīties, ko par lodes rotācijas efektiem mācīja CA 'snaiperiem' - pēc štata, katrā pehotas 'nodaļā' pienācās vienam būt, aprīkotam ar SVD. Mācību-izglītojošos plakātos, kurus iznāca skatīt šur un tur, tādu efektu neatminu pieminētu, aber grāmatiņas par snaiperēšanas māxlu ar SVD neiznāca aplūkot, un ne učepkā, ne vēl jo vairāk (faktiski mazāk) voijskos ar tādiem niekiem kā <snaiperošana> nekrāmējās..
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Sep 2019 20:43:26
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil mosinka vispār tikai kīno un mūzejā redzēta
2003 gadā Rīgā, kaut kādā puspagraba šautuvē par 7 latiem dabūju izbliezt pilnu aptveri no mosinenes. Tiesa, bez durkļa. Bija interesanti. Nez vai tagad ar tur tāda fīča vēl ir.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
