| Autors |
Ziņa |
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2012 01:01:51
Atbildēt
Dr_Evil
Quoting: Dr_Evil kad-reiz? un kāpēc <to>reiz nevarēja būt?
Varēja būt AK, ne AKM
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2012 01:12:34 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Stuka Grūti saprast par kādām "žopām" un "žabām" jūs te spriežat, bet bildes nosaukumā ir rakstīts AKM, kas nevarēja būt toreiz.
Spriežot pēc kareivju uzpleču stiprināšanas veida, gimnastjorkām un biksēm, kā arī paša MTK spēkpilnā, bet nebūt ne jauneklīgā izskata, laiks kā reiz ir "toreiz" - AKM ieviešana 50/60 gadu mijā...
Quoting: Stuka Secinājums - datorgrafika.
Par to jau arī tiek runāts 
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2012 08:06:07
Atbildēt
Quoting: Stuka Varēja būt AK, ne AKM
jo..?
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Mai 2012 15:47:47 - Laboja Armands
Atbildēt
Blakus tēmā aizskrēja runa par Fedorova (Fjodorova ?) automātu, te uzgāju šā devaisa lietošanas instrukciju:
http://lib.rus.ec/b/361129/read#t1
No aizslēga grupas izjaukšanas - salikšanas kārtības es ir starā - nabaga krievu šturmoviki, kuriem šis devaiss paredzēts, tīrīt to frontes apstākļos - mazohista cienīga nodarbība, vairāk par stundu noteikti, vismaz garlaicīgi vīriem Rumānijas frontē nebija...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 00:22:13
Atbildēt
Armands
Quoting: Armands Fedorova (Fjodorova ?) automātu
Nu ne visai veiksmīgs projekts, bija plānots pasūtīt 20 000 gb, bet palika pie 25 gb izgatavotiem paraugiem ar 6,5mm Arisaka patroniem
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 00:40:07
Atbildēt
Quoting: Stuka Nu ne visai veiksmīgs projekts, bija plānots pasūtīt 20 000 gb, bet palika pie 25 gb izgatavotiem paraugiem ar 6,5mm Arisaka patroniem
Kādiem 25? Līdz 1916. gadā tika izgatavoti 500 gab.(no tiem ap 200 pārveidoti no sākotnējās patronas uz arisaku) frontes izmēģinājumiem, speciāli apmācīts Preobrežanskas gvardes pulka triecienbataljons, kurš arī tos izmēģināja Rumānijas frontē, pēc tam pasūtīti 20 000 tūkt, tas gan...
Tikai ražot sāka 20. gadā, revolūcija pamaisīja... Un arī tad saražoja ap 3000, pārāk jau sarežģīts bija, lai gan tanka ložmetēja variantā esot pakarojis ar ķīniešiem Ķīnas-Austrumu dzelzceļa konflikta laikā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 15:33:49
Atbildēt
Vēl par Arisaka šautenēm - vācu kareivju vidū klīdušas baumas, ka krievi izmanto bezliesmas pulveri, jo Arisakas samērā vājā patrona kopā ar garo stobru nodrošināja pilnīgu pulvera sadegšanu stobrā un nebija liesmas, kas demaskēja strēlnieka pozīciju.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 16:47:06
Atbildēt
Quoting: Armands Arisakas samērā vājā patrona
Arisakas patrona nemaz tik dikti vāja nebija - 2.5 g bezdūmu pulvera (salīdzinājumā daudz lielāka kalibra Mauzerim - attiecīgi 3.2 g, 760 m/s) un sākuma ātrums analoģisks ~ 760 m/s ar 38. g. parauga lodi. Un japi saviem ložmetējiem pat ražoja patronas ar samazinātu līdz 1,9 g pulvera porciju (par sākuma ātrumu gan man nav ciparu pie rokas). Īpaša apzīmējuma šīm "vājākajām" patronām nebija, tikai aplī iespiests burts "G" uz koka kastes - tā kā pilnīgi iespējams, ka šī tipa patronas arī tika izmantotas Austrumu frontē un varēja būt par šādu baumu cēloni.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 17:10:14 - Laboja Armands
Atbildēt
Arisaka jau pati par sevi ir radoši pārstrādāts "zviedru" Mauzers, kura patentu japāņi bija nopirkuši, bet oriģinālā, šķiet, 6,5X57 zviedru patrona mazos japāņu zaldātus gāzusi gar zemi ar atsitienu, tāpēc projekta vadītājs pulkvedis Arisaka piedāvājis patronu ar samazinātu pulvera lādiņu. Rezultātā sanāca tīri jēdzīga šautene, daudzos rādītājos pat pārāka par Mosinu .
Quoting: Von Treppensmutzer Īpaša apzīmējuma šīm "vājākajām" patronām nebija, tikai aplī iespiests burts "G" uz koka kastes - tā kā pilnīgi iespējams, ka šī tipa patronas arī tika izmantotas Austrumu frontē un varēja būt par šādu baumu cēloni.
Šķiet, ka japu ložmetējus cars nepirka, tāpēc arī patronas ložmetējiem diez vai japāņi sūtīja. Cik atceros, no ložberiem bija Maksimi, Kolti un Pržemišļā iekapčurētie austrieši, vēl Luisi un Madseni, Madsenu rūpnīcu pat sāka Kovrovā būvēt...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 17:43:37
Atbildēt
6,55x55. Ij zviedru mauzeis, ij Krags-Norgensens. Dažādām lodēm un pulvera lādiņiem sākotnējā jauda ap 3 000 J, Arisakai - kautkur 2 600. Līdzīgu versiju gadījies lasīt arī par tām "vājajām" arisakas patronām - sak, lai tiem hļupikiem, japu ložberu 2. numuriem bijis mazāk, ko staipīt apkārt..
Lai gan faktiski visas tā laika patronas ar 3 000 un vairāk džouliem neko citu, kā klājeniskāku trajektoriju (un lielāku tiešā temējuma distanci) nedeva. Gadījās pastudierēt SZSA (RKKA) "Nastavļeņije po strelkovomu ģelu", izdotu kautkur 20-tajos. Protams, tur bija šaušanas tabulas visu laiku un tautu labākajam ierocim (aiz bruģakmeņa un kalašņikova) Mosinam - attālumiem až līdz 3 km - a kāds no tā visa tolks vidēji statistiskajam strādnieku - zemnieku ierakumžurķim?
Tā kā patronas svara (un pulvera lādiņa) samazināšanai bija būtiska nozīme citur - lielāks "nosimij bojezapas" un krietna ekonomija ražošanā. 5 mm misiņa uz katru patronu nemaz nav maz. Taisni jābrīnās, ka taupīgie vāči savu kurtzpatrone izdomāja tik vēlu, neko nemācoties no I kara metālu bada un eksperimentiem ar erzacmunīciju savam mauzerim.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 17:57:15 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: Armands no ložberiem bija Maksimi, Kolti un Pržemišļā iekapčurētie austrieši, vēl Luisi un Madseni
Luisus jau sākumā sabiedrotie nemaz negribēja krieviem tik lēti dot, cik atceros, tie parādījās jau pašās kara beigās, šķiet, kopā ar Ņupora iznīcinātājiem un bruņumobīļiem. Bet Šošus (Chauchat) gan varžēdāji piegādāja (>5 500 gab), tiesa, mūsu krajos arī tie bija retums, vairāk uz dienvidiem gan I kara grāvjos 8 mm Lebels nav nekāds ūnikums. Mums Lebel gandrīz droši nozīmē Latvijas armiju, savukārt krievi šošus dabrūķēja 41. pie Maskavas.
Neesmu krāmējies ar pulvera pārsvēršanu, tomēr, IMHO, "švakās arisakas" japi varēja mierīgi pārdot kā šauteņu munīciju, sevišķi, ja termiņš bija pie beigām. Pie tāda patronu bada, kā Krievijā 1916./1917., nebūtu nekāds brīnums.
<edit> Paglūnējos - sākotnēji japāņi lietojuši Madsen patšautenes, tātad tās bija ne tikai uz 6,5x55, bet arī uz 6,5x50 un ļoti var būt, ka tādas baķuška arī no šiem pārpirka. Pašu japu konstrukcijas "11. gada" modelis "aizgāja tautās" jau tikai pēc I kara, 20-tajos.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 20:29:10
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Paglūnējos - sākotnēji japāņi lietojuši Madsen patšautenes, tātad tās bija ne tikai uz 6,5x55, bet arī uz 6,5x50 un ļoti var būt, ka tādas baķuška arī no šiem pārpirka. Pašu japu konstrukcijas "11. gada" modelis "aizgāja tautās" jau tikai pēc I kara, 20-tajos.
Šķiet, ka džapi lietāja dzimtā - 6,5X55 kalibra Madsenus, bet krieviem jau no japāņu kara laikiem bija Mosina kalibra madseni mazā skaitā, bet kopš 1916. gada dāņi viņiem pārdeva turku mauzera 7 mm kalibra Madsenus, ap 10 tūkst. gabalus... Mūsu zemē laikam parādījās tikai juku laikos...
Toties Luisi, gan mazā skaitā, bijuši arī krievu patronai.
Vispār neapskaužu cara tētiņa intendantus kādā 1916. gadā - ja pirms tikai diviem gadiem visām šautenēm un ložmetējiem bija viens kalibrs un patrona, tad 16. - oi oi... Krievu, japāņu, austriešu, angļu, turku, pat meksikāņu - intendentam toč viegla dzīve nebija
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 20:41:54
Atbildēt
Quoting: Armands intendentam toč viegla dzīve
Un visam pa vidu vēl vezumnieki ar savām Berdana Nr. 2 pagalēm..
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 21:14:43
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Un visam pa vidu vēl vezumnieki ar savām Berdana Nr. 2 pagalēm..
Un vācieši vēl piebļāva pilnu pasauli par konvenciju pārkāpšanu - berdanku lodes bija ekspansīvas, tātad, aizliegtas...
Bet pa lielam rokas ložmetēju trūkums krievu patronai bija meklējams pašā patronā - magazīnā bieži gadījās, ka patronas ar apmali saķērās savā starpā, krievi jau japāņu karā to piedzīvoja - Madseni ar dāņu patronu strādāja ideāli, ar krievu čerez raz - cik rūpīgi ložmetējnieks bija pielādējis aptveri un arī tad neko nevarēja galvot...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 21:33:28
Atbildēt
To pašu jau varēja sacīt arī par '303 British ar Mk VII lodēm. Bakelīta vai alumīnija uzgalis galviņā un patiešām (pretēji 5,45 kalašiem) novirzīts smaguma centrs jau ar diezko ar konvencijām nerīmējas...
Krievi jau pēc japāņu kara bija domājuši par jaunas munīcijas un ieroču ieviešanu, šķiet, cerēja kautkad ap 1912., un, ja nemaldos, "Fjodorova automāts" arī tika sākotnēji izstrādāts atbilstoši jaunajai koncepcijai (kā prototips gan munīcijai, gan ierocim), tikai, kā jau parasti, nosprieda pagaidīt - "avosj" viss atrisināsies tāpat.. un atrisinājās - vēl pēc 100 gadiem armija bez 7,62x54 nu nekā.. Tik vien, kā plakanāku "dibentiņu" patronai ieviesa!
Ja bez jokiem, tad tur laikam pēcrevolūcijas (1905.g.) totālā "konsolidācija" būs pie vainas - i armejai, i flotei naudu deva maz, un to pašu kārtīgi "apsaimniekoja". Ja vēl par tautas saziedotām kapeikām varēja uzbūvēt DD (mīnukuģi), teiksim, "Turkmeņec Stavropoļja" vai "Počtovij", vai pat kreiseri (Admiral Makarov [I]), tad armiju pilnīgi pa jaunam pārapbruņot tā nu nesanāca.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 22:22:24
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer tad armiju pilnīgi pa jaunam pārapbruņot tā nu nesanāca.
Vēl jau 1912./13. gadā notika konkurss par pašlādējošās šautenes pieņemšanu bruņojumā, fināla trijnieks bija Karls Braunings (līderis), Fedorovs (otrā vieta) un Tokarevs (nogāja no distances). Pirmo divu šautenes tika pasūtītas armijas izmēģinājumiem, bet sākās karš un Braunings, būdams vācietis, dabīgi, nevarēja turpināt piedalīties, bet Fedorovs pārslēdzās uz automātisko šauteni.
Interesanti, ka cara kara ministrs Suhomļinovs uz jautājumiem, kāpēc gadu pēc kara sākšanās armijai nav patronu, 1915. gadā taisnojās, ka, redz, pirms kara bija paredzēts pāriet uz jaunām šautenēm un patronām, tāpēc arī vecās vairs neesot ražojuši...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 23:24:02
Atbildēt
Quoting: Armands pirms kara bija paredzēts pāriet uz jaunām šautenēm un patronām
Tobrīd (1912.) jau bija jaunā programma un finanses armijai un flotes būvei, bet nebija vairs laika... + činavnieku faktors, protams [kautkas dikti atpazīstams, vai ne?].
Tāpēc jau I kara grāvjos aizgaja visi arsenālu krājumi - biezā slānī ir až 1890-to gadu munīcija ar apaļgalu lodēm, bet 1904.-1906. gads vispār ir bieži atrodams, esmu sastapis 1904. gada vācu pasūtījuma Mosina patronas no DWWM ["DM"] un Poltes ražotnēm ["P"], kā arī austriešu Hirtenbergas "X" un Vīnes "B" (visi ar iedobtu marķējumu) eksemplārus (tie gan var būt arī trofejas, jo vācu aizmugures daļas arī bija bruņotas ar Mosiniem un friči vēsā prūšu mierā štancēja tik trofeju plintēm patronas - aprīkojums bija saglabājies.
Bet patronu krievam jau vienmēr pierūka - līdz pat sociālisma uzcelšanai - visos karos (un pat miera laikos) unitāri bija jāpērk ārzemēs vai pie pašmāju kupčiem, kā Gildenšmita Tulā u.c. Nelīdzēja pat "kara viltība" - glabāt arsenālos lodes, kapesles un čaulītes un lādēt pēc vajadzības.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 23:42:36 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer jo vācu aizmugures daļas arī bija bruņotas ar Mosiniem un friči vēsā prūšu mierā štancēja tik trofeju plintēm patronas -
Par to gan Markevičs savā "Ručnoje ognestreļnoje oružije" stāsta mazliet savādāk - vāci savas iekapčurētās mosinkas pārveidoja savai patronai, pārurbjot stobrus, mazliet pārtaisot patrontelpu un piešaujot bez durkļa, durklim ieviešot pastāvīgai nēsāšanai maksti pie jostas. pieņemti bruņojumā ar nosaukumu Mosin-15 . Pēc tā paša Markeviča, sanākusi labākā Mosina modifikācija un gemoroja ar pastāvīgi nēsājamu durkli arī nebija. Pēc kara šie mosini mauzera patronai nokļuvuši pa lielākai daļai Polijā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2012 23:58:25
Atbildēt
Quoting: Armands Markevičs
Krievu avotos par Mosina munīciju parādās Poltes fabrīķa Mosina patronu ražojumi no 1917. gada - tāpēc nez nu vai visas trofeju plintes prūši ņēema un pārurba uz Mauzeri - tas nebūt nav tik lēts un ērts pasākums - stobra pārurbšana/maiņa ar visu patrontelpu (nemaz tik "maz" tur nesakāk - cita ģeometrija!) , aizslēgs pilnībā utt. Lētāk ir atjaunot vecu ammo pasūtījumu, sevišķi, ja aprīkojums ir saglabājies. Es vēl saprastu, ka tikai trofeju stobrus pārurba uz 7,92 un nodeva K98 ražotājiem - tam būtu lielāka jēga. Un te redz, arī krievu pašapziņa nospēlētu - reče, ar mūsu stobriem Mauzeris bija vēl labāks!
Runājot par munīcijas trūkumu frontē pie Rīgas. Jāsaka, ka 1913.-1914. un 1916. (jo vairāk!) gadu patronas praktiski netrāpījās. Jaunākās bija Luganskas "slāvu "L" 1912) un Petrogradas (slāvu"P") un Tulas (T) - 1915. gads.
Vai nu minēto gadu produkcija gāja citur, vai arī 13./14. gada ražojuma patronas guļ Prūsijas purvos un mežos..
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 00:03:33
Atbildēt
Nu re:
ствол укорочен с казны на половину
длины патронника, снаружи заточен,
нарезан вновь и ввинчен в ту же
ствольную коробку, сделан новый
патронник под германский патрон
Маузер калибра 7,92 мм. Канал ство-
ла увеличен в диаметре до 7,92 мм и
нарезан вновь; мушка и прицел остав-
лены без изменений;
боевая личинка заварена спереди и ее
чашка сделана соответствующей, раз-
работана шляпка германского патро-
на, соответствующим образом при-
гнан и выбрасыватель;
переделана и усовершенствована от-
сечка-отражатель, так что получились
две отдельные части;
заварены вершины ствольной короб-
ки (где пазы для обоймы и сделаны
новые пазы для германской обоймы;
усовершенствован спусковой меха-
низм, так что получился легкий спуск
с предупредителем
головка шомпола отрезана, в верх-
ней части шомпола сделана узкая
щель;
для штыка сделана стальная ножна,
штык носится у пояса, винтовка при-
стреляна без штыка.
Прочие все части оставлены без изме-
нения. Так как винтовки переделывались
спешно, то было решено произвести толь-
ко самые необходимые изменения и в крат-
чайший срок. Переделка была исполнена
точно, быстро и аккуратно. Получилась
винтовка Мосина под маузеровский пат-
рон 7,92-мм калибра и несколько совер-
шеннее русской винтовки образца 1891
1910 гг. (рис. 589
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 00:33:05
Atbildēt
Nu, par Mosinu to visu pēc tam vēl nosaukt... var jau, protams, fiatā skrūvju vietās sadzīt naglas - bet tad jau sanāks žigulis... 
Tātad:
- apvirpojam stobru, pārurbjam uz Mauzeri;
- nogriežam pusi patrontelpas, izveidojam jaunu patrontelpu un ieskrūvējam jauno stobru vecajā stobra kārbā;
- pilnībā pārtaisam aizslēgu, metinām, virpojam un frēzējam un piedzenam citai patronas ģeometrijai;
- pārtaisām izsviedēju;
- aizmetinām esošo munīcijas padošanas/ielādēšanas padarīšanu, piemetinām jaunu;
- uzlabojam sprūda mehānismu, padarot to vieglāku un izveidojam to ar šnelleri;
- pārtaisām citus krikumus - slauķi, nomainām durkli un stiprinājumu utt.
Cik tad tur ir palicis nepārtaisīts no sākotnējā Nagant/Mosin? Laide? Siksna? dzelzs izcelsme - un teju vai viss.
Tad jau pēdējo brāķēto TOZ'iku ar var zem "Purdey's" ļepkas tirgot... vai zaporožecu kā poršu 
Var jau būt, ka kādas eksperimentālas partijas šādi arī pārtaisīja, bet lieliem apjomiem (un trofeju "mosjkas" pēc 1914./1915., kur nu pēc 1917.!!! jau neskaitīja simtos, bet vismaz tūkstošos!) tāds pasākums ir garām - cik tur roku darba un laika!!! Lētāk un izdevīgāk ir visu iegrūst martenā. Jā, ložmetējus pārtaisīja, lādiņus par jaunu lādēja - tas bija tā vērts, bet vienu masu širpotrebu ar rokām pārtaisīt par otru????
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 10:29:51
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer bet vienu masu širpotrebu ar rokām pārtaisīt par otru?
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 18:02:19
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer bet vienu masu širpotrebu ar rokām pārtaisīt par otru????
Diez vai tā ir, kā kamrādi spriež - kāpēc vāciem gemorojs pārveidot patronu ražotni, kura ir aizņemta ar mauzera patronām, vieglāk dažiem simtiem tūkstošiem (ap 180 tūkst. esot pārtaisīti) stobrus pārurbt, tāpat lētāk, nekā mauzeru no nulles taisīt.
Cita lieta, ka pēc krievu frontes sabrukuma 1917. gadā kapčurētās mosinkas jau bija miljonos - tad gan lētāk patronas štancēt, nevis mosinus pārurbt...
P.S. Visas šautenes, arī Mauzerus un Mosinus Krievijā urba uz tiem pašiem Krupa darbagaldiem, ja kāds nezin, tad rūpnieciskie roboti parādījās tikai 70./80. gadu mijā, 20. gadsimta, protams...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 20:14:35
Atbildēt
Quoting: Armands urba uz tiem pašiem Krupa darbagaldiem,
Papildus darbgaldiem, cik atceros no savas frēzētāja pieredzes dīzeļrūpnīcā 80-tajos [pirmsrobotu ērā], teju katrai operācijai ir jāizgatavo speciāls papildus aprīkojums, turklāt pēc metināšanas darbiem tālākā apstrāde 90% tik un tā būs roku darbs (ar vīli). Faktiski bija jāuzveido atsevišķs cehs vai vismaz jānoorganizē līnija tieši Mosina pārtaisīšanai.
50 miljonus patronu Krievija apsūtīja Vācijā un Austroungārijā 1904.-1906. gg., turklāt aprīkojums tika saglabāts. Patronas, ražotas Vācijā, bija ar mazāka izmēra kapselēm, kā krieviem - unificētas ar Mauzeri.
Par 7,62x54R patronu ražošanu Vācijā 1916.-1917. gg. runā, piemēram, šeit:
http://karhumaki1945.narod.ru/patrons/patrons.html
http://karel-val.narod.ru/spravochnik/gilzi_tabl.htm
un arī citur.
Vācieši savus saražotos un neizlietotos Mosina munīcijas krājumus ieskapējuši somiem Ziemas kara laikā.
Ja ir luste rakāties, patronu attēlus ar marķējumu var atrast municion.org un cartidgecollectors.org.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 21:02:52
Atbildēt
Von Treppensmutzer
Atvaino, šķiet, ka mēs strīdamies ne par ko - es saku, ka vāci 15. gadā pārtaisīja mosinkas mauzera patronai, Tu apgalvo, ka vācieši 17. gadā ražoja mosina patronas...
Šķiet, patiesība ir pa vidu - gan 15. gadā pārtaisīja vērā ņemamu skaitu, gan 17. sāka ražot (atjaunot) patronu ražošanu.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 21:20:10
Atbildēt
Es jau nemaz nestrīdos, ka viņi to darīja... un krievu parauga patronas arī kļepīja jau 1916., ne tik 17... 
URL
Vienkārši pārtaisīt mosju Mauzera patronai ir visai ķēpīgi - tāds feniņu pi* pasākums vien sanāk...
Tad jau austriešiem tas gāja daudz vieglāk, tur tik patrontelpai drusku gals jānoīsina, vēl stobrs jāpārurbj, un viss.
Intereses pēc paskatījos, ka vismaz Hirtenberga pabrīķa piedāvātajā nomenklatūrā bijuši ne tikai Mosini, bet arī gan Berdani, gan dažnedažādi Henry-Martini un Snīderi, un viss kas cits.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 23:14:22 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Von Treppensmutzer Tad jau austriešiem tas gāja daudz vieglāk,
Šķiet, ka te gan situācija bija pilnīgi pretēja - uz tā paša 16. gada beigām kapčurētās austriešu plintes krievu armijā bija pat vairāk, kā arisakas, bet šoreiz krievi paši kļepīja manliheru patronas.
Nācies lasīt, ka Dienvidrietumu frontes ierakumos pat grūti esot atšķirt austriešu no krievu pozīcijām pēc patronām...
Austriešiem nebij iespēju iegūt kaut cik vērā ņemamu daudzumu krievu plinšu, nu nesita austrieši krievus, drīzāk otrādi...
P. S. Atgriežoties pie vācu pārtaisītajām mosinkām - pārurbjot stobru, vāci jau nolietotas vai pat ierūsējušas plintes vietā dabūja uzreiz svaigu stobru savai patronai, kas nebūt nebij mazsvarīgi...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2012 23:32:48
Atbildēt
Quoting: Armands iegūt kaut cik vērā ņemamu daudzumu krievu plinšu
Nu nez nu vai tā būs bijis. Tur trofeju bija gana i vieniem, i otriem. Tur jau brīžam fronte staigāja šurpu un turpu kā ēzelīša I-ā baloniņš podiņā..
Šodien speciāli parakājos par tām mosinu pārbūvēm. Re, ko saka
http://www.mosinnagant.net/global%20mosin%20nagants/Captured-Mosin-Nag ants1.asp:
"As with the Germans, the Austro-Hungarian armies had also captured enormous quantities of Moisin-Nagants from the Russians. These Beutegewehre were quickly issued to military police and other line of supply and communication troops in both Austria and Hungary. Many Austro-Hungarian Beutegewehr were rebuilt by the Artillerie Zeugs Fabrik in Austria and are marked "AZF" on the receiver and/or barrel. In addition, some Austro-Hungarian weapons were overhauled at the Budapest Arsenal and are marked with an "R" on the receiver. Beginning in 1916, The Austrians also experimented with converting the 7.62 x 54mm Moisin to the standard rimmed 8 x 50mm round by modifying and reboring the weapons. These pieces are marked "OEWG" either on the top of the receiver or beneath the chamber. In addition, many of the small parts will be marked with a "K" as was the practice with the Mannlicher Model 1895's. Unlike the Germans, the Austrians did not attempt to alter the bayonet configuration of the weapon - opting for the original Russian triangular socket design. However, some Austro-Hungarian copies were manufactured and tubular steel scabbards were made by a variety of contractors. These may be distinguished by the presence of the standard stud found on the Model 1895 Mannlicher bayonets. Many are also marked with the Austro-Hungarian eagle."
Savukārt krieviem neko citu navajadzēja, kā jau esošās Mosina čaulu sagataves apgriezt par pāris mm un valcēt uz 8 mm kalibra lodēm.
Krievu un ukraiņu forumos daudz piemin pārurbtās mosjas.
________________________
Kur vēl lai skatās pērtiķu mītnē vai bioloģijas laboratorijā, ja ne grāmatā kādam sargam pār plecu?
"Pans Satiruss"
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Mai 2012 15:04:03 - Laboja Armands
Atbildēt
Re, briti testē trofeju MP-44 ar līko stobru
http://www.youtube.com/watch?v=Tt6MuNR8pUk
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
bulka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Mai 2012 15:07:19
Atbildēt
liikais stobrs ta pofig, logiski domaajot tas liikums taisu baigo karstumu taaka precizititaate ir pilniigaa pakaljaa
|
