| Autors |
Ziņa |
Kas
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Apr 2007 22:55:47
Atbildēt
Nu es tieši domāju, ka desanta kuģus neiekļāva flotē dēļ viņu lēnākā ātrumu (kaut gan man nav dziļu zināšānu par Japānas flotes desanta kuģiem 41. gadā - droši vien tie bija kaut kādi pārbūvēti kravas kuģi?). Pie tam arī flotes atklāšanas gadījumā, ja tās sastāvā būtu desantkuģi, tas amerikāņiem izskatītos krietni aizdomīgāk nekā parasta karakuģu grupa, ko varbūt varētu uzskatīt par sviru labvēlīgu rezultātu panākšanai sarunās, kas vēl notika Vašingtonā (lielgaballaivu diplomātijas tradīcijās).
________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Apr 2007 22:58:30
Atbildēt
Kas
Nu es tieši domāju, ka desanta kuģus neiekļāva flotē dēļ viņu lēnākā ātrumu (kaut gan man nav dziļu zināšānu par Japānas flotes desanta kuģiem 41. gadā - droši vien tie bija kaut kādi pārbūvēti kravas kuģi?)
===
Atļaušos nepiekrist - nedomāju, ka desantkuģi, pat ja šamējie bija pārbūvēti ex. kravas kuģi, bija diži lēnāki par tiem pašiem tankkuģiem, kādi japošu eskadrā bija.
Drīzāk vienkārši japoši operācijā desantu principā nebija paredzējuši, tāpēc arī tā nebija.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 25 Apr 2007 23:08:48 - Laboja Alis
Atbildēt
Drīzāk vienkārši japoši operācijā desantu principā nebija paredzējuši, tāpēc arī tā nebija.
 Domāju, ka japiem nebija pietiekošas izlūkinformācijas ne par kuģiem ostā ne par salas garnizonu. Iespējams, ka desanta neizsēdīnāšana Oahu salā bij viņu lielākā kļūda.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 26 Apr 2007 00:59:06 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Japaanji bija paarbijusies ne mazaak par amerikaanjiem (c) N. Jakovlevs; 1945. gada 2. septembris. Ja nu amerikaanji uzbruuk japaanju flotei un nogremdee aviaacijas baazes kugjus? Tad notiek tas, kas muusu pasaulee notika pie Midvejas...
Otra versija - japaanju meerkis bija izsleegt no speeles ASV Klusaa okeaana floti, lai vareetu netrauceeti uzbrukt dienvidu virzienaa. Uzdevums tika izpildiits par visiem 300%, BET!!! ASV iestaajaas karaa...
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
ExInc
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Apr 2007 10:45:50
Atbildēt
Neesmu veesturnieks un peetnieks, bet kaadreiz lasiiju padomju laikaa izdotu graamatu - "Perlharboras miikla". Tur bij ljoooti skaisti aprakstits par japaanju izluukoshanu, operaacijas plaanoshanu, gatavoshanu un gaitu pa minuuteem. Aprakstits kaa no japaanju, taa amerikaanju puses. Ja kaadam ir iespeejas - varu iedot skaneeshanai un foruma daliibnieku izgliitoshanai (cik nu vinja tur izglitojosha) ar peecaaku atgrieshanu manaas skopajaas rocinjaas.  Citaadi te visaadi mineejumi no tiira gaisa.
P.S. Graamatinja, protams, neatspoguljo 100% patiesibu, tomeer tas ir vairaak, kaa nekas.
________________________
Lej litrā! ;)
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Apr 2007 12:06:19
Atbildēt
Domāju, ka japiem nebija pietiekošas izlūkinformācijas ne par kuģiem ostā ne par salas garnizonu.
Vienā raidijūmā rādija ka tur ostu novēroja daudzi Japānas spiegi. Viņi pierakstija kad kāds kuģis izbrauca un iebrauca ostā. Vēl viņi sūtija tūristus uz to salu un viņi no savām pašazieru lidmašinām fotogrāfēja ostu. Tad gan lau viņiem bija gana daudz in formācijas. Par laikapstākļiem viņi uzzināja no vietējā rādio.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Apr 2007 13:16:56
Atbildēt
Alis, ExInc, divplaksnis
Domāju, ka japiem nebija pietiekošas izlūkinformācijas ne par kuģiem ostā ne par salas garnizonu.
===
Vot par kuģiem ostā gan izlūkinformācija bija visnotaļ bagātīga - kā nekā, uzbrukums nebija nekāda avantūra un nenotika uz dullo a ļa `a davai, ka tagad sabombardēsim šito ostu, varbūt tur būs pilns ar kuģiem`.
Kas attiecas uz infu par garnizonu sastāvu, tad tur jau varēja būt stipri švakāk, jo šāda infa būtu daudz grūtāk iegūstama...
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mai 2007 20:01:53
Atbildēt
losing 743 U-boats and about 30,000 submariners (a 75% casualty rate).
Tik vācieši zaudēja zemūdenes.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mai 2007 20:17:24
Atbildēt
During World War II, 314 submarines served in the United States Navy
Tik bija amerikāniem.
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mai 2007 13:49:23
Atbildēt
Domāju, ka japiem nebija pietiekošas izlūkinformācijas ne par kuģiem ostā ne par salas garnizonu
====================================
Info viņiem bija diezgan daudz,jo daudz vietējie kuri sevi uzskatīja par jepoškiem,deve info japēniem....viņi zināja visu,kur katrs kuģis stāv piestātnē,,,,bija pat tā,ka katram pilotam bija nozīmēts savs kuģis un objekts........tā kā info bija,jo savādāk piloti dabūtu lidināties virs ostas un meklēt savu mērķi(kuģi),bet tā nebija!
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 3 Mai 2007 21:02:59
Atbildēt
Izrādās, ka kabatas līnijkuģa "Grāfa Špēra" bojā ejā vainojama tā komandiera Hansa Lansdorfa stingra pieturēšanās starptautiskajiem kara vešanas noteikumiem, jo pirms uzbrukt kuģiem jams tos brīdinājis un pagaidījis kamēr kuģu ekipāžas pamet kuģus. To izmantoja viens tankera kapteinis, kas ēterā noraidījis precīzas "Grāfa Špēra" koordinātes. Ilgi nebija jāgaida, kad 2 britu un viens jaunzēlandiešu kreiseri to sameklēja. H.Lansdorfs iespējams pieļāva kļūdu beigt kauju un iepeldēt Laplatas grīvā. "Grāfs Špērs" mierīgi varēja turpināt kauju neskatoties uz bojājumie. Vēl vienu kļūdu vācieši pieļāva, kad spridzinot "Grāfu Špēru" tie neiznīcināja moderno radioelektroniku...briti samaksāja Urugvajas valdībai un nopirka "Grāfa Špēra" korpusu un izpētīja vācu moderno radiolokātoru "zeetakt", pēc kāda laika tādi jau stāvēja uz britu karakuģiem...
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Mai 2007 11:05:42
Atbildēt
Vov Viņi nozaga no kuģa pašu modernāko rādio ar ko varēja dzirdēt ASV rādiostacijas.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 16:52:48
Atbildēt
Kas
Nav gadienā ta, ka ja japāņi gribētu celt desantu, viņiem obligāti būtu flotē jāiekļauj desanta kuģi, kas ievērojami samazinātu flotes ātrumu? Ātrums man liekas svarīgs ir tādā ziņā, ka amerikāņi pirms Perlharboras šķiet nojauta, ka lieli japāņu spēki ir devušies okeānā un meklēja tos, bet nevarēja atrast - ja japāņu flote būtu lēnāka, to būtu vieglāk atklāt.
Vēl varētu būt tā, ka svarīgāk japāņiem šos desanta kuģus bija izmantot tuvāk metropolei, piemēram Filipīnās...
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 17:03:02
Atbildēt
Perlharboru tak japāniem nevajadzēja. Viņiem vajadzejā tikai to lai ASV apstulbst. Labāk tak būtu desantu izmantot Azijas A un DA lai ieņemtu naftas laukus un tādā garā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 17:54:24
Atbildēt
Perlharboru tak japāniem nevajadzēja. Viņiem vajadzejā tikai to lai ASV apstulbst....Perlhorbora bija vajadzīga, lai iznīcinātu amīšu floti...un japoškiem nenoveicās tajā ziņa, ka amīšu idmašīnu bāzes kuģi 1941.gada 7.decembrī nebija Perlharboras reidā...tad būtu iztaisījuši amīšu floti pēc pilnas programmas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 18:13:54
Atbildēt
Visu klusā okeāna floti jau viņi nevarētu iznicināt un tas uzbrukums bija domāts lai amerikāni kādus dažus nejauktos japānu agresijā pret āzijas tautām un valstīm.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 22:01:00
Atbildēt
divplaksnis
Visu klusā okeāna floti jau viņi nevarētu iznicināt un tas uzbrukums bija domāts lai amerikāni kādus dažus nejauktos japānu agresijā pret āzijas tautām un valstīm.
===
Taisni tā. Ir tak starpība, vai ASV flote bāzējas Havajās vai savā Rietumkrastā...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 26 Jūn 2007 14:26:59 - Laboja Alis
Atbildēt
Slavenais vācu zemūdenes U-99 kapteinis Otto Krečmers, kurš 1940. gada oktobrī (un vispār gan 1.PK un 2. PK kopā ņemot) bija visrezultatīvākais nogremdēto kuģu ziņā. Krečmers parasti klusu izlavījās starp apsardzes kuģiem, iepeldēja konvoja vidū, iiznira un sāka gremdēt apkārtesošos transpotniekus. Taktika protams bija bīstama pašai zemūdenei un apkalpei, taču deva iespaidīgus rezultātus. Krečmera kontā bija trīs kreiseri un viens eskadras mīnukuģis un attiecīgi transportkuģi. Zemūdenes simbols bija - pakavs. Krečmers krita gūstā 1941.g. martā pirms tam pagūstot nogremdēt savu U-99. Pēc kara dienēja Vācijas kara flotē kā virsnieks. Nomira 1996. gadā.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jūn 2007 21:03:52
Atbildēt
http://www.youtube.com/watch?v=t9JTTGxVbrc&NR=1
šis ir viens pa Denīcu un u-botiem
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūn 2007 22:46:30
Atbildēt
BISMARK
tad jau sanāk ka otto darbojās kā specnavalnaz,jo izklausās ka darbojās aģinočkā?
Jā, vilku bara taktika tika lietota vēlāk
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 27 Jūn 2007 23:09:24
Atbildēt
http://www.volk59.narod.ru/marinesko.htm
Lielais varonis un padomju propaganda
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jūn 2007 23:27:38 - Laboja Stuka
Atbildēt
Es vienmēr jautāju sev, ko es darītu, būdams zemūdenes komandieris šai situācijā
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 28 Jūn 2007 00:17:04
Atbildēt
Stuka
Ko komraads domaa par vaacu lidmashiinu baazes kugju aviogrupas iespeejaam?(projekteetajaam)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūn 2007 00:31:03 - Laboja Stuka
Atbildēt
Sovka
Ko komraads domaa par vaacu lidmashiinu baazes kugju aviogrupas iespeejaam?(projekteetajaam)
Vācu lidmašīnu kaujas rādiuss nosedza visu Britāniju, tātad kādēļ šamiem būtu vajadzīgs aviobāzes kuģis.
Cīņai ar konvojiem eskadras sastāvā? Vācu flote nevarētu cīnīties Atlantijā ar britu pārspēku.
Ja piemēram viena eskadras mīnukuģa nogremdēšanai ir nepieciešams 13 līdz 14 Ju 87 izlidojumu, tad varētu pieņemt, ka vācieši varētu nogremdēt tikai vienu vai divus britu kreiserus vienā uzlidojumā no Graf Zeppelin
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Jūn 2007 09:26:05
Atbildēt
Ja piemēram viena eskadras mīnukuģa nogremdēšanai ir nepieciešams 13 līdz 14 Ju 87 izlidojumu, tad varētu pieņemt, ka vācieši varētu nogremdēt tikai vienu vai divus britu kreiserus vienā uzlidojumā no Graf Zeppelin
No kurienes šitādi cipari ? Un jebkurš nogremdēts kreiseris vai tikai eskorta kuģis ir daudzu zemuudenju Atlantijaa nogremdēto transportu veerts.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūn 2007 08:18:11
Atbildēt
Marinesko pēc Gustlova nogremdēšanas atzina par tautas varoni,bet pēc kara pārejā pasaule lika izmeklēt šo atgadījuma ....neatceros kurā gadā,bet tas bija ap 60.g.......un tiesa jeb izmeklēšana notika....un tiesas laikā Marinesko teica ''jums vajadzēja 15 gadus lai izdomātu,kā tad vajadzēja rīkoties,bet man bija tikai 15 min."
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūn 2007 20:32:57
Atbildēt
Smic_
No kurienes šitādi cipari ?
Statistika no krievu - vāciešu kara
Un jebkurš nogremdēts kreiseris vai tikai eskorta kuģis ir daudzu zemuudenju Atlantijaa nogremdēto transportu veerts.
Te nav runa par vērtību. Jebkura vācu eskadra agri vai vēlu tiktu pamanīta un briti jau nu nesūtītu vienu kreiseri pretī.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūn 2007 20:40:13
Atbildēt
BISMARK
Marinesko pēc Gustlova nogremdēšanas atzina par tautas varoni,bet pēc kara pārejā pasaule lika izmeklēt šo atgadījuma ....neatceros kurā gadā,bet tas bija ap 60.g.......un tiesa jeb izmeklēšana notika....un tiesas laikā Marinesko teica ''jums vajadzēja 15 gadus lai izdomātu,kā tad vajadzēja rīkoties,bet man bija tikai 15 min."
Šķiet pilnīgs akardeons.
Krievi nekad nevienam neizdeva kara noziedzniekus.
Marinesko ,starp citu , kļuva par PSRS varoni tikai 1990 gadā .
Pēc kara šams nokļuva cietumā par zādzībām un mira 1965 gadā
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūn 2007 19:27:19
Atbildēt
Ja piemēram viena eskadras mīnukuģa nogremdēšanai ir nepieciešams 13 līdz 14 Ju 87 izlidojumu, tad varētu pieņemt, ka vācieši varētu nogremdēt tikai vienu vai divus britu kreiserus vienā uzlidojumā no Graf Zeppelin
Teorētiski tas varētu būt iespējasm, bet tikai teoretiski. Nav tak reali ka katru divu izlidojumu laikā tiek nogremdēts ienaidnieka kuģis.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūn 2007 21:19:23
Atbildēt
divplaksnis
eorētiski tas varētu būt iespējasm, bet tikai teoretiski. Nav tak reali ka katru divu izlidojumu laikā tiek nogremdēts ienaidnieka kuģis.
21.09.41 nogremdēts mīnukuģis "Stereguščij" /12-16 JU-87/
6.10.43 nogremdēti "Harkov", "Sposobnij", "Bespoščadnij". / 50 Ju87 izlidojumu/
|
