| Autors |
Ziņa |
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2005 00:10:21
Atbildēt
Flotes pirms pirmā/otrā pasaules kara un līdz mūdienām (ieskaitot kuģus, zemūdenes, jūras aviāciju, palīgkreiserus, sprāgstošos kuterus, cilvēktorpēdas un varžu cilvēkus).
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2005 00:13:23
Atbildēt
http://www.german-navy.de/kriegsmarine/ships/index.html
Vācijas kara flotes kuģi, ieskaitot palīgkreiserus, un zemūdenes, reāli uzbūvētie un plānotie.
(zem tās pašas lapas ir arī ķeizara flote, salīdzināšanai)
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2005 15:15:28
Atbildēt
Nesen palasījos angļu garadarbu par PQ-17.Interesants un ļoti informatīvs.Fočenes arī labas,tieši no konvoja.Un tad lūk jautājiens-vai tad tiešām vāčiem tā negāja ar to virsūdens floti?Un kas būtu noticis,respektīvi kā varētu pagriezties notikumi,ja būtu pabeiguši Grāfa Cepelīna būvēšanu?
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2005 16:27:21
Atbildēt
Iet jau gāja, tikai pārāk dažādas svara kategorijas (parastā vāču vaina visur). Esošā flote bija "minimālā programma", bet Z plāns (plānotie kuģi, redzami tajā pašā lapā) izskatās paredzēts gadījumam, ja karš vēl nesākas 1939. gadā, bet vēlāk. No tās pašas lapas mēs redzam, ka vairums Z plāna kuģu vai nu bija pusgatavi karam sākoties, vai pasūtījumi tika atcelti. Vispār sabiedrotie nez vai sēdētu un gaidītu, kamēr vācieši pabeidz tik daudz kuģu un visticamāk ka notiktu bruņošanās sacensība.
Viedoklis no foruma kur tas Kuveitas bratello: viens otrs britu admiralitātē dabūtu sirmus matus jau tikai zinot, ka Grāfs Cepelīns sēž ostā un VAR parādīties jūrā. Bet jo vēlāk viņš tiktu pabeigts, jo grūtāk būtu pielietot: kara beigu posmā vācieši vairs nevarēja izdzīt okeānā pat štrunta palīgkreiseri (ja kādam interesē, ir dabūjami visu vācu palīgkreiseru darbības apraksti.)
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2005 16:33:29
Atbildēt
Sameklēšu un uzrakstīšu par viena vācu palīgkreisera uzvaru pār Austrālijas flotes kreiseri (īsto)! 
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2005 19:12:34 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Ievērojamākie vācu palīgkreiseri:
"Atlantis" - noturējās okeānā 21 mēnesi, nogremdēja 22 kuģus.
"Kormorans" - cīnījās ar austrāliešu kreiseri "Sidneja" nogrima abi kuģi.
"Tors" - apskādēja 2 britu palīgkreiserus, bet trešo pavisam nogremdēja.
No sabiedroto kuģiem izcēlās ASV transports "Stīvens Hopkinss", pats nogrima, paņemot sev līdzi vācu palīgkreiseri.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 23 Mai 2005 23:44:35
Atbildēt
"Kormorans" - cīnījās ar austrāliešu kreiseri "Sidneja" nogrima abi kuģi.
A vot skuju, Kormorans nenogrima, kaut arī bija stipri bojāts. Apkalpe pati izlēma atvērt kingstonus un nolaist to pa burbuli, bet paši ar laivām aizairējās līdz krastam un padevās gūstā austrāļiem.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 27 Mai 2005 20:46:02
Atbildēt
Šodien atzīmē 100 gadus kopš Cusimas kaujas, kurā Japānas Imperātora flote sagrāva Cariskās Krievijas klusā okeāna floti.
Četri iemesli kāpēc krievi cieta zaudējumu:
1.Krievi tai vietā lai ievērotu radio klusēšanu (kā to darīja japāņi), mul'deja pa visu pasauli, kur un kāpēc viņi brauc.
2. Kuģi bija pārlādēti ar oglēm, kas mazināja kuģa manevrēšanas spējas.
3.Krievi šāva ar bruņusitēju lādiņiem, kuri nodarīja nelielus bojājumus, jo izgāja kuģim cauri, kamēr japāņi pielietoja fugasu-šķembu lādiņus, kas noslaucīja visu no klāja.
4. Krievu kuģi šāva katrs pa savu mērķi, kamēr japāņi koncentrēja lielāko daļu kuģu uguni uz vienu mērķi.
Rezumē: Krievu admirālis bija īblis.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 27 Mai 2005 21:34:34
Atbildēt
1941.g. 19 novembrī vācu palīgkreiseris "Kormorans" (9000 tonnu ūdensizspiedspēja, seši 150 mm lielgabali, četras 4 x 37mm zeņitkas, četri 20mm lielgabali un divi torpēdaparāti) atradās 200 jūdzes no Austrālijas rietumkrasta. Plkst.16 komanda ieraudzīja lielu kuģi, kurš strauji tuvojās "Kormoranam", komanda konstatēja, ka tas ir austrāliešu "Pert" klases kreiseris. "K" ar 16,5 mezglu ātrumu centās attālināties, taču pēc desmit minūtēm apstājās ceturtais dzinējs. Ātrums nokrita līdz 13 jūdzēm. Kapteinis Detmers saprata, ka aizbēgt neizdosies un jāgatavojas kaujai izmantojot visas pretinieka pieļautās kļūdas. Visi atcerējās, ka britu kreiseris "Kornuels" pirms kāda laika no visefektīvākās distances nogremdēja palīgkreiseri "Pingvīnu", izglābās tikai 33 jūrnieki...
Kreiseris "Sidneja" bija ar 7000 t. udensizspiedi un kustējās ar 32,5 mezglu ātrumu (astoņi 153mm lielgabali, astoņi 102mm lielgabali un četri 47mm lielgabali + 12 vieglie zenītlielgabali, astoņi torpēdaparāti un divas lidmašīnas + 76mm bruņa virs vaterlīnijas +51mm bruņuklājs) un nepārtraukti signalizēja no 3000 metru attāluma. Detmers atbildēja signalizējot ar karodziņiem, kas aizņēma ilgu laiku - mērķis bija izmānīt kreiseri pēc iespējas tuvāk. Detmers izkāra signālu, ka viņi ir holandiešu kuģis "Strāt Malakka" un uzvilka holandes karogu.  Attālums samazinājās līdz 1 km. Kreiseris prasīja uz kurieni dodas un ko ved, līdz beidzot pieprasīja nosaukt slepeno signālu, attālums samazinājās līdz 900 metriem...
Detmers atceras: Bija 17-50, kad es pavēlēju nolaist Holandes karogu un tā vietā uzvijās Vācijas kara flotes karogs. Lielgabalu lūkas un torpēdaparātu lūkas atvērās un atklāja uguni, lielgabali šāva ar 5!!! sekunžu pāartraukumu. Pēc pirmās zalves kreiseris dabūja divus trāpījumus, viens no tiem izsita no ierindas artilērijas vadības sistēmu uz "Sidnejas". Torpēdas sasniedza mērķi (kreiseris tās neredzēja), atskanēja sprādzieni un "Sidneja" sāka svērties uz priekšu. Abas lidmašīnas sašāva zenītlielgabali. Beidzot "Sidneja" sāka atbildēt, taču pirmie šāvieni aizgāja par augstu , nākamais trāpija vienā no "K" trubām, vēl viens norikošetēja no trešā "K" lielgabala. "S" šāva ar bruņusitējiem, kas nenodarīja lielu skādi, jo izgāja cauri "K" nedetonējot. "K" artilēristi šāva 17-18 šāvienus minūtē!!!
"S" jau dega vairākās vietās un sāka svērties uz kreiso bortu un sāka atiet ievijies dūmos. 18-25 šaušanu pārtrauca, "S" atradās 10000 m. attālumā un dreifēja, uz klāja plosijās stiprs ugunsgrēks, pēc kāda laika atskanēja eksplozija...
Detmers tikai vēlāk uzzināja, ko viņi sašāva(Sidneja nepaguva noraidīt signālu, jo ar pirmo zalvi tika sašauta antena) un, ka no 645 jūrnieku komandas neviens neizglābās.
Kormorānam bija tikai 4!!! trāpījumi, bet viens no tiem bija trāpījis masšīntelpā, kur izcēlās ugunsgrēks, tā kā izredžu izglābt mehāniķus nebija un nodzēst ugunsgrēku arī, tad kapteinis atdeva pavēli evakuēties.20-00 nolaida pēdējo laivu, plostus utt. daļa bija bojātas un nogrima - aizgāja bojā 40 ievainotie jūrnieki, bet uz klāja bija palicis kapteinis un ~100 jūrnieku, bet ap 24-00 arī tie nolaida uz ūdens divus kuterus. 00-35 Kormorānu uzspridzināja, komanda līdz krastam peldēja 5 diennaktis, bet tas jau ir cits stāsts. 
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 28 Mai 2005 00:34:13 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Alis
Japāņi arī labāk organizēja šaušanu, flagmanis piešāva attālumu un pārraidīja datus pārējiem, bet krievi šāva visi reizē un nevarēja saprast, kur kurš trāpa, bet tālmēri rādīja vvz ko (katrs savādāk). Pie šī paša arī nāk klāt tas, ka japāņiem bija labāki artilēristi (gan apmācīti, gan ar kauju pieredzi).
Neviens krievu flotē nebija gaidījis tādu vāku, domāja, ka ir cerība izlauzties uz Vladivostoku, zaudējot dažus kuģus, bet ne lielāko daļu. Salīdzinot plānus, cerības bija gan japāņiem, gan krieviem (admirāļa Togo iecerētais apiešanas manevrs varētu beigteis arī sliktāk, ja pretinieks būtu labāk sagatavots), bet visu izšķīra šaušana.
Par "Kormoranu" vs "Sidneju", īblis bija austrāliešu kapteinis. Noķerot "Atlantis, angļi vairs tuvu nebrauca, bet šāva no liela attāluma.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 28 Mai 2005 09:31:16
Atbildēt
Sidneju komandēja pirmā ranga kapteinis Barnetts, kurš Sidneju pieņēma tikai 6 mēnešus pirms traģēdijas. Augstākā vadība nesaprata, kāpēc kapteinis neizsūtīja izlūkos lidmašīnu, kura no gaisa būtu atklājusi nomskētos stobrus? Kāpēc nepieprasīja štābā ziņas par "holandieti" ? Par to kāpēc "Sidneja" pielīda tik tuvu "Kormoranam" ir viena versija. Pirms tam Barnets dienēja flotes štābā, kur šamais iepazinās ar ziņojumu no austrāļu kreisera "Karnbern" par to kā kreiseris no 17 km attāluma nogremdējis divus vācu tvaikoņus (palīgkreiserus), taču izlietojis 215 !!! lādiņus (205mm kalibrs). Tā kreisera kapteinis dabūja aizrādījumu par pārāko piesardzību un nevajadzīgu munīcijas pārtēriņu. Iespējams šis aizrādījums arī nospēlēja to, ka "Sidneja" pietuvojās tik tuvu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 09:41:56
Atbildēt
JgdPz IV 70
Lasīju ,ka Cusimas kauja irot slavena vēl ar vienu faktu-pirmoreiz esot lietots Rentgena aparāts kai no ievainoto krievu jūrnieku miesām izdabūtu šķembas.Krievu netā baigais diskuss iet vaļā-ko bija darīt Rožģestvenskim,tauta mētā linkus...
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 09:51:37
Atbildēt
Cusimas kauja.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 12:02:29
Atbildēt
Bismarks.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 12:50:07
Atbildēt
Par Bismarku un Hudu
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 13:01:02
Atbildēt
Smago artilērijas kuģu konceptuālā attīstība 1916 - 1939.g.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 13:16:02
Atbildēt
V.Pikuls "Rekviēms karavānai PQ-17"
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 13:20:54
Atbildēt
Alis
Nezinu,man domāt,ka visi tie 406mm monstri bija vajadzīgi?Pilnīgi pietiktu ar 240-250mm stroķiem kuru varētu būt DAUDZ.Nu piemēram-9 406 vietā-16 250mm...
Tavas domas?
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 13:27:46
Atbildēt
Sovka
Tie monstri jau vairāk bija domāti bruņu causitībai no liela attāluma, paskat kā bija bruņoti Huds un Bismarks, pārāk daudz (250mm) šāviņu vajadzētu, lai nogremdētu kaut vai Hudu. Taču iebliežot ar 1-2 lielkalibra šāviņiem var arī nogremdēt ( Bismarks vs. Huds) kuģīti, tāpēc arī bija tie lielie kalibri.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 13:34:42
Atbildēt
Alis
Tā pati herņa kas tankam-OPBS`s,kurš varētu sastādīt~180mm aber būtu lielāks sākuma ātrums.Un ja koncentrē 2-3 torņu(katrā pa 3X250mm) uguni uz vienu objektu-maz neliktos.Plusi-lielāks bojezapass,lielāka autonomitāte,lielāks skaits trāpījumu pie lielāka uguns blīvuma.Un tālums noteikti nebūt nav mazāks kā 406mm.Uz svara ekonomijas rēķina palielinātu bruņu biezumu...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 14:04:06
Atbildēt
Sovka
Es saprotu, ka lielāka kalibra lādiņā ir vairāk sprāgstvielas, kas var nodarīt lilāku postījumu + psiholoģiskais faktors. Kuģi jau nešāva tikai pa kuģiem, bet arī pa sauszemes mērķiem (Okinava, Beiruta) un tad pats saproti, ka 380-406mm fugas tomēr nav tas pats kas 250mm fugass.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 14:05:29
Atbildēt
Drednautu klases līnijkuģi
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 15:49:01
Atbildēt
Kuģu enciklopēdija un ne tikai
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2005 20:38:38
Atbildēt
Sovka
Viens no TM numuriem (1995?), salīdzinot abu pušu plānus, saka, ka krievi varēja darīt to pašu ko darīja, ar noteikumu, ka būtu labāki artilēristi. Te nu prasītos pēc klubiņa jūras vilku padoma.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2005 20:27:44
Atbildēt
Nju, flotes korifeji, kurš zin, kāpēc Sovdeps WW2 laikā tā arī neizkasījās izsagudrot aviobāzes kuģi? Vai dēļ tā, ka Eiropas teātros kaujas notika uz sauszemes un iekšzemes jūrās, bez izejas okeānu plašumos?
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2005 23:02:41
Atbildēt
Kaut kur tiku dzirdējis versiju, ka šamējiem vienkārši nebija viņu kur būvēt, tobiš ja uzbūvē Nikolajevā, tad var jūzāt tikai pa Melno jūru, kas priekš tāda aparāta tāda peļķe vien ir. Vaicāsiet kāpēc nevilkt ārā uz Vidusjūru? Lieta tāda, ka esot kaut kāds tur līgums vai vienošanās, ka Bosforam cauri šādas klases tupeles netiekot izlaistas.
Tāpēc jau krievi arī tos kurus būvēja un no kuriem <v stroju> ir tikai <Admirālis Kuzņecovs> taisīja kā aviācijas kreiserus.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jūl 2005 23:09:58
Atbildēt
Upss! Neizlasīju līdz galam nostādni ;c)
Bet visā visumā tas pats vien ir. Kad sākās aktīva karadarbība ar Aloizoviča reģimentēm, pirmajos mēnešos pancerhrenaģori vaņķas izsvieda (vai nobloķēja) no visām nozīmīgākajām flotes bāzēm un, attiecīgi, arī kuģubūvētavām (Odesa, Sevastopole, Nikolajeva, Ļeņingrada). Kad šamējās atguva, tad jau vairs nebija jēgas, jo pasaules revolūcijas plānu Aloizovičs jau bija izčakarējis. Pie tam, domāju, ka operācijas <Groza> pamatnostādnēs bija Eiropas un, maksimums, Ziemeļāfrikas / Tuvo un Vidējo Austrumu atbrīvošana. Tur vairāk derīgi riteņtanki BT-7, nevis aviācijas bāzes kuģi.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2005 08:54:11
Atbildēt
Maarrutku Jums
neizkasījās izsagudrot aviobāzes kuģi
Izsagudrot ta varēja,tikai-kur ņemt speciālās lidenes,personālu utt...Denica frāzi par to,ka Vācija var uzbūvēt jebkuru lidbāzes kuģi bet kā nodrošināt to ar stafu esi dzirdējis?
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2005 09:14:40
Atbildēt
Alis
Četri iemesli kāpēc krievi cieta zaudējumu:
1.Krievi tai vietā lai ievērotu radio klusēšanu (kā to darīja japāņi), mul'deja pa visu pasauli, kur un kāpēc viņi brauc.
2. Kuģi bija pārlādēti ar oglēm, kas mazināja kuģa manevrēšanas spējas.
3.Krievi šāva ar bruņusitēju lādiņiem, kuri nodarīja nelielus bojājumus, jo izgāja kuģim cauri, kamēr japāņi pielietoja fugasu-šķembu lādiņus, kas noslaucīja visu no klāja.
4. Krievu kuģi šāva katrs pa savu mērķi, kamēr japāņi koncentrēja lielāko daļu kuģu uguni uz vienu mērķi.
1. Tas pats atkārtojās 1. p.k. laikā.
2. Krieviem nācās pārkrauties ar oglēm, jo nebija tuvumā kur krājumus papildināt, atšķirībā no šķībačiem, kas darbojās savu bāzu tuvumā.
3. Tipiski maldi. Krievu munīcijas problēma bija nekvalitatīvos detonātoros. Paši lādiņi bija broņebojno - fugasnije. T.i. fugasi ar bruņsitēja uzgali. Pie atbilstošas uguns koordinācijas un munīcijas kvalitātes krievi ar saviem broņebojno fugasnijiem nolaistu pa burbuli visu japānu floti.
4. Tas tad arī bija galvenais iemesls, un nevis bruņsitējlādiņi.
Patiesībā bija divi galvenie faktori kas visu izšķīra.
1. Japāņi pārmanevrēja (paldies Rožģestvenskim) krievu eskadru. Ja nemaldos ieguva to T izvietojumu, kad visa flote ar bortu pret ienaidnieka kolonnas galvu. T.i. visa flote ar visiem galvenā kalibra stobriem var apšaudīt vienu kuģi.
2. Uguns koordinācija.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Jūl 2005 09:22:48
Atbildēt
Sovka
Izsagudrot ta varēja,tikai-kur ņemt speciālās lidenes,personālu utt...
===
Tā jau ir, kara laikā ar to varētu būt problēmas.
|
