Autors |
Ziņa |
Viesturs R
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2009 10:40:32
Atbildēt
Mans mazais pētījums par Marokas Baigo
Publicēšanas datums: Sestdiena, 2007. gada 18. augusts. Rubrika: Mēs (32. lpp.)
Pirms 51 gada 1946. gada 23. augustā Rīgā izpildīja nāvessodu Miervaldim Ādamsonam, kurš Latvijas militārās vēstures lappusēs zināms ar iesauku Marokas Baigais. 36 gadus ilgajā mūžā viņš paspēja būt teoloģijas students, Francijas Ārzemnieku leģiona karotājs, Latviešu leģiona rotas komandieris un politieslodzītais, kuru tiesāja par padomju dzimtenes nodevību.
"Cik mūsējos esi nošāvis?" 1945. gada maijā Miervaldim Ādamsonam, kurš tikko bija kritis padomju gūstā, jautāja kāds krievu virsnieks. "Nu saskaitiet, cik jums tur viņu trūkst," ātri atbildēja M. Ādamsons. Arī pēc zaudētas kaujas viņš nezaudēja savu avantūrista dabu, kas rūdīto karavīru izveda cauri sveiku daudziem kaujas laukiem. Neizdevās tikai viņa pēdējā avantūra.
Krievija Latvija Āfrika
Miervaldis Ādamsons ir dzimis 1910. gada 29. jūnijā Krievijā, kur viņa tēvs bija muižas pārvaldnieks. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas ģimene atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Cēsu apriņķī. Pēc ģimnāzijas beigšanas 1928. gadā M. Ādamsons iestājās Latvijas Universitātē, Teoloģijas fakultātē, kur studēja gan tikai gadu. Šo fakultāti viņš esot izvēlējies tikai tāpēc, ka tajā bijis visvieglāk iestāties.
Iespējams, nelaimīgas mīlestības dēļ 30. gadu sākumā M. Ādamsons sāka jūrnieka gaitas un nonāca Francijā. Pēc strīda ar kuģa kapteini, kurš nokļuvis Marseļas slimnīcā, Marokas Baigais uzmeklējis Francijas Ārzemnieku leģiona rekrutēšanas biroju. Tur viņš parakstījis līgumu uz sešiem gadiem. Nav precīzu ziņu, kā ritējis M. Ādamsona dienests leģionā, tomēr zināms, ka viņš piedalījies vairākās kaujās Āfrikā. Franču leģionā viņš dienējis kavalērijā, kur kļuvis par lielisku jātnieku. Kādā kaujā ar arābu nemierniekiem viņa vienība tik smagi cietusi, ka dzīvi palikuši tikai septiņi vīri. Ārzemnieku leģionā M. Ādamsons apbalvots ar diviem ordeņiem par varonību un ieguvis seržanta pakāpi.
No vienas armijas citā
Pēc atgriešanās no dienesta Āfrikā Latvijā M. Ādamsons ieguvis Marokas Baigā iesauku. [Par to, kas ir Francijas Ārzemnieku leģions, vidējais latvietis 30. gados bija uzzinājis no mazām stāstu brošūrām Dēkaini piedzīvojumi ārzemnieku leģionā, kurās aizraujoši aprakstītas kāda latvieša cīņas ar Āfrikas arābiem. Šo brošūru autors, domājams, ir slavenais latviešu lidotājs Herberts Cukurs.]
Dzimtenē M. Ādamsons dzīvojis klusu un kādu laiku izvairījies no draugiem. Karojot Marokā un Tūnisijā, viņš par četriem gadiem bija nokavējis obligāto dienestu Latvijas armijā. Par to draudēja sods, bet ar radinieku palīdzību M. Ādamsons 1935. gadā sāka dienestu kā kareivis 4. Valmieras kājnieku pulkā Rīgā.
"Šis kareivis bija ļoti iededzis saulē, tas mums tik vēlā rudens laikā likās neparasti. Viņš bija liela auguma, platiem pleciem, tikai mazliet mazāks par mani, tādēļ mums abiem grupā bija jāiet blakus. Jaunais biedrs stādījās priekšā kā Miervaldis Ādamsons, kas savu ierašanos Latvijas armijā par četriem gadiem nokavējis," dienesta biedru atceras Jāzeps Teodors Beldavs, kurš ar M. Ādamsonu pēcāk dienēja kopā arī Latviešu leģionā.
Pēc obligātā dienesta M. Ādamsons nolēma palikt virsdienestā un dienēja 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Tomēr pēc kāda kautiņa un asas vārdu pārmaiņas ar pulka komandieri viņš dienestu pameta, un, iespējams, tieši tas viņu 1940. gadā, kad Latviju okupēja Padomju Savienība, paglāba no represijām, kas plaši skāra Latvijas armiju.
Kā savējais pie partizāniem
1941. gada vidū, kad Latviju okupēja Vācijas karaspēks, M. Ādamsons pieteicās brīvprātīgi karot pret boļševikiem. Krietnu kaujas pieredzi guvušo vīru ieskaitīja 26. Tukuma policijas bataljonā. Pēc apmācībām bataljonu 1942. gada jūnijā nosūtīja uz Minskas apkaimi, kur bija jāapkaro partizāni. Cīņas gan nav sekmējušās, jo partizānus par katru latviešu bataljona paredzēto pasākumu brīdinājis padomju spiegs Kacs, kurš bija iefiltrējis vācu štābā par radistu.
Šo spiegu atklāt palīdzēja tieši M. Ādamsons, kurš, pārģērbies par krievu zemnieku, diennakti nodzīvoja Staļina vārdā nosauktās partizānu brigādes štābā, uzdodamies par sūtni no Maskavas. No padomju partizāniem viņš ieguva vairākus svarīgus dokumentus, kuros bija norādes arī par Kacu. Pie partizāniem viņš ciemojās vēl vairākas reizes, un te lieti noderēja bērnībā apgūtā krievu valoda. Pēc pārdrošajiem izlūkgājieniem M. Ādamsons no vācu virspavēlniecības saņēma pirmos apbalvojumus.
Ievainojumi netaupa
1943. gadā pēc Latviešu leģiona dibināšanas 26. Tukuma policijas bataljonu ieskaitīja leģiona 2. brigādē un pārdislocēja Ļeņingradas frontē, Krasnoje Selo rajonā. Pirmās ugunskristības brigāde saņēma jau tā paša gada septembra kaujās Volhovā. M. Ādamsonu ievainoja galvā, kaujas laukā viņš nogulēja divas diennaktis, līdz atgriezās atpakaļ pie savējiem. "Pats vairs lāgā neatceros, kā īsti tas viss notika. Kad pamodos, jutos, kā piedzēries, un rotas vīri mani uzlūkoja kā pārnācēju no viņpasaules," vēlāk cīņu biedriem stāstīja Marokas Baigais. Ievainojums atņēma redzes spējas vienai viņa acij, bet virspavēlniecība karavīru apbalvoja ar kārtējo Dzelzs krustu.
Nākamais ievainojums M. Ādamsonu skāra 1944. gada vasaras cīņās Latvijā. Viņš ārstējas slimnīcā Vācijā, bet 1944. gadā atgriezās savā vienībā, kas tobrīd cīnījās Kurzemes frontē. M. Ādamsonu smago ievainojumu dēļ atzina par nederīgu dienestam, tomēr viņš rāvās uz fronti un izkaulēja tiesības komandēt leģiona 19. divīzijas 44. pulka 6. rotu. 1944. gada Ziemassvētkos, kad padomju spēki uzsāka kārtējo lieluzbrukumu Kurzemes frontei, cīņās netālu no Lestenes pie Vanagu mājām M. Ādamsona vadītā rota veica vairākus pārdrošus pretuzbrukumus. Par šīm kaujām Marokas Baigais saņēma Vācijas augstāko militāro apbalvojumu Bruņinieka krustu [šo apbalvojumu kopumā saņēmuši 12 latvieši].
Duncis un pistole
"Kapteinis Ādamsons ir slaida auguma kalsens vīrs, allaž apbružātā formās tērpā, apjozies ar divējiem ieročiem: kaujas pistoli un arābu dunci. Ar pēdējo viņš prot rīkoties tikpat veikli kā cirka mākslinieks. Viņa krūtis grezno vairākas goda zīmes, bet iesarkano, gareno seju rotā dziļa rēta pāri vaigam. Kreisā acs viņam nedzīva, toties labā tik pētīgi asa, ka kopā ar plānajām, sakniebtajām lūpām piešķir cietu un draudīgu izskatu, kā plēsīgam kalnu ērglim, kas ik mirkli gatavs mesties uz savu upuri," Marokas Baigo apraksta bijušais leģionārs Arnolds Šiņķis, kurš kopā ar viņu cīnījās Kurzemes frontē.
Savā atmiņu grāmatā Kurzemes cietoksnis viņš apraksta epizodi, kad M. Ādamsons frontes aizmugurē devās iepazīties ar meitenēm. Marokas Baigais viņām īsi pārstāstīja savu dzīvi: "Ne jau kautiņiem vien vajag dūšas, to prasa visa dzīve. Neviens mēs neesam prinči, ne arī grāfu vai baronu dēli, un arī es biju tikai kalpa sievas bērns. Un tā jau agrās jaunības dienās gāju Dundagas mežus cirst un līdumus līst. Vēlāk sāku studēt par mācītāju, bet greizsirdības velna dēļ nokļuvu ārzemnieku leģionā. Tur nokāvu sešus gadus, daļu savas jaunības pavadīdams mūļa seglos starp Jeruzālemi un Nāves jūru." Marokas Baigais aicināja meitenes no viņa nebaidīties un katrai iedeva pa zīda zeķu pārim un simts reihsmarkām.
Izbēg no hospitāļa, no gūsta neizkļūst
Ziemassvētku kaujās M. Ādamsonu atkal ievainoja un nogādāja Stendes hospitālī. Mediķi nolēma viņu evakuēt uz Vāciju, tomēr Marokas Baigais aizbēga un pēc kāda laika možs atgriezās savā vienībā. Viņš tobrīd gandrīz bija zaudējis redzi, un draugus pazina tikai pēc balss. Par spīti ievainojumiem, Marokas Baigais uz brīdi tika frontes pirmajās līnijās, bet drīz vien bija spiests braukt ārstēties uz Liepāju. Hospitālī viņu operēja kāds vācu ārsts, un redze uzlabojās. 1945. gada maijā pēc kapitulācijas dienesta biedri aicināja M. Ādamsonu ar laivu mukt uz Zviedriju, tomēr viņš atteicās un nonāca padomju gūstā.
M. Ādamsonu kopā ar citiem leģionāriem nogādāja gūstekņu nometnē netālu no Murmanskas. Niķeļa raktuvēs viņu nozīmēja par brigadieri, un, neraugoties uz vājo redzi, viņš strādāja nakts maiņā. Kopā ar biedriem viņš nolēma bēgt uz netālo Somiju un 1945. gada ziemā šo plānu arī realizēja. Diemžēl netālu no Somijas robežas viņu noķēra un nogādāja atpakaļ gūstekņu nometnē. Par bēgšanas mēģinājumu viņu notiesāja uz nāvi, inkriminējot dzimtenes nodevību. Marokas Baigo nogādāja Rīgā, kur 1946. gada 23. augustā nāves sods tika izpildīts.
Granātas sievai, žēlastība cūkai
Lai gan Otrajā pasaules karā M. Ādamsons cīnījās zem vācu armijas karoga, viņam nevar piedēvēt nacistiskās ideoloģijas cildināšanu. Marokas Baigais bija Latvijas patriots, kurš gribēja palīdzēt izcīnīt dzimtenes brīvību. Kāds atmiņu stāstījums liecina, ka kara gados kādā studentu korporācijas Lettonia komeršā (korperācijas svētkos) M. Ādamsons atteicās sēdēt pie viena galda ar bēdīgi slaveno kara noziedznieku Viktoru Arāju, nosaucot to par mīksto, respektīvi, kolaborantu.
Kāds cits atmiņu stāstījums liecina par M. Ādamsona nežēlīgo un vienlaikus maigo dabu. Kad 1944. gadā Padomju armija otrreiz sāka okupēt Latviju, M. Ādamsona sievai Katrīnai bija jāapsola, ka viņa otrreiz neprecēsies, ja vīrs nepārnāks no kara. Tāpat viņai bija jāapsola dzīvai ar dēlu padomju karavīru rokās nedoties. Šim nolūkam vīrs viņai bija atstājis divas rokas granātas. Citos gadījumos raupjais karavīrs bijis krietni mīkstsirdīgs vēl tēva mājās dzīvojot, viņš nav spējis pat cūku nokaut.
Tāpat M. Ādamsona sieva atceras gadījumu, kad abi ar vīru staigājuši pa Rīgu un pār Marokas Baigā vaigiem ritējušas asaras, saprotot, ka drīz dzimtene atkal tiks okupēta.
Stāsts par Marokas Baigo noslēdzas gan tikai 1993. gadā, kad Latvijas Republikas Augstākā tiesa Miervaldi Ādamsonu reabilitē. Tiesa atzīst, ka viņa izsūtīšana no Latvijas uz gūstekņu nometni ir nepamatota, un atjauno viņa pilsoņa tiesības.
________________________ Wir nicht sprechen Deutsch, wir Waffen SS
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2009 10:41:19 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Viesturs R Mans vectēvs dienēja Veisa pulkā. Viņš atceras, ka jau Kurzemes katlā divi piedzēruši leģionāri lielījušies - mēs ar snaipereni to Veisu nošāvām, jo viņš mūsu vienības sūtīja nāvē. Nu nezinu, es vairāk nomaldījušās granātas/šāviņa versijai ticu, ne sazvērestības teorijām.
Quoting: Viesturs R "Cik mūsējos esi nošāvis?" 1945. gada maijā Miervaldim Ādamsonam, kurš tikko bija kritis padomju gūstā, jautāja kāds krievu virsnieks. "Nu saskaitiet, cik jums tur viņu trūkst," ātri atbildēja M. Ādamsons.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Viesturs R
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2009 10:44:27
Atbildēt
Par to Veisu tā jau tikai versija. Ļauži taču viskautko dzērumā sarunā
________________________ Wir nicht sprechen Deutsch, wir Waffen SS
|
Viesturs R
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2009 10:45:58 - Laboja Viesturs R
Atbildēt
Vēl drusku paspamošu - šito tekstu jau izplatīju AntikWarā, moška arī šeit radīšu atsaucību
Čau, šo vēstuli es pārsuti daudziem foruma lietotājiem, un ceru, ka gūšu atsaucību
Lieta tāda vēl pāris gadu, un Latvijā vairs nebūs neviena dzīva leģionāra. Tādēļ es gribu paspēs izmantot šo laiku un aptaujāt [intervēt] pēc iespējas vairāk leģionāru, lai viņu stāsti neietu zudībā. Šim uzdevumam nežēlošu ne brīvo laiku, ne benzīnu Tādēļ es lūdzu jūsu palīdzību. Gan jau katram rados, draugos un kaimiņos vēl ir kāds dzīvs leģionārs, kurš ir daudz maz pie pilna saprāta un spējīgs runāt. Esmu gatavs atbraukt pie viņa ciemos un izrunāties. Man ir digitālais diktofons, tā kā stāstījumu pēc tam varēšu iedzīt kompī, un pēc tam varēšu ar jums ar šiem failiem padalīties. (Pašam leģionāram par diktofonu gan nevajag stāstīt, jo viņiem no tā ir parasti bail) Es jūs lūdzu man paziņot par katru runātgribošu leģionāru, un palīdzēt ar viņu sarunāt tikšanos. Liels paldies un ceru uz atsaucību.
Viesturs 29663119
________________________ Wir nicht sprechen Deutsch, wir Waffen SS
|
Georgy
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Jan 2009 12:16:30
Atbildēt
Viesturs R Jauks pētījums.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 08:36:48
Atbildēt
Kamerādi var identificēt, kas par kadru ir man avatarā?
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 10:05:48
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Kamerādi var identificēt, kas par kadru ir man avatarā? Pltn. Kārlis Aperāts, nošāvies pie Mosuļu sādžas, otrpus Zilupei 1944.g. jūlijā (?). Viņa 34. (?) pulks aizkavēja padomju korpusa virzīšanos. Par to saņēma Vācu krustu zeltā.
________________________ Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 10:20:12 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
Quoting: Vadonis Pltn. Kārlis Aperāts, nošāvies pie Mosuļu sādžas, otrpus Zilupei 1944.g. jūlijā (?). Viņa 34. (?) pulks aizkavēja padomju korpusa virzīšanos. Par to saņēma Vācu krustu zeltā. Nu man ir infa par Bruņinieku krustu. Pēc kaujas pie Mozuļiem krievu tanki saškaidīja ap 300 ievainotos, kas bija novietoti improvizētā lauku lazaretēURL. Vai tiem sarkanajiem vampīriem nevajadzētu zarnas caur anālo atveri izvilkt laukā un no tām uztaisīt apvalkus ciankālija-piena cīsiņiem, ar kuriem barot viņu bērnus?
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 22:55:48
Atbildēt
Šodien bēdu un piemiņas vakars, no mums ir aizgājis 1. un 2. šķiras dzelzs krusta kavalieris Arnolds Grazne, mans vecaistēvs.
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 23:23:17
Atbildēt
........
Spriežot pēc dzelzskrustiem kārtīgs vīrs bijis. Vajadzēs tev kādreiz ko sīkāk mums pastāstīt.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2009 23:30:40
Atbildēt
Quoting: Atis Spriežot pēc dzelzskrustiem kārtīgs vīrs bijis. Vajadzēs tev kādreiz ko sīkāk mums pastāstīt. Kādreiz jā, pagaidām domas nekoncenrējas, vēl tā īsti nevaru aptvert, bet mans pienākums ir pastāstīt par viņu. Kāvies arī Aperāta grupā.
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 00:07:17
Atbildēt
........
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 01:37:18 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt
šai pasaulē nav nekā cēlāka par Latviešu leģionu
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 01:54:27
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar ........ kurlandlegionar Ļauj savākties. P.S. saprotu, ka forums nav priekš emocijām, bet tomēr...
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 02:21:40
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Ļauj savākties. P.S. saprotu, ka forums nav priekš emocijām, bet tomēr...
Citviet tā parasti izsaka līdzjūtību. Tiešām jūtu līdzi.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 05:20:25
Atbildēt
Derevjanskis
RIP!
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2009 08:17:01
Atbildēt
RIP
________________________ Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.
|
Werners
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2009 18:22:29 - Laboja Werners
Atbildēt
___
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2009 18:41:38
Atbildēt
Ķeipenes. http://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%B6eipenes_pagasts
|
jankels
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2009 18:17:44
Atbildēt
Es uzzināju, ka mans vectēvs ir dienējis vācu armijā, viņi neesot, karojuši, bet tikai triekuši partizānus no meža ārā. Man interesētu, kas tās bija pa vienībām, kuras ņēmās ar tiem komuņaku partizāniem???
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2009 18:22:03
Atbildēt
Quoting: jankels Es uzzināju, ka mans vectēvs ir dienējis vācu armijā, viņi neesot, karojuši, bet tikai triekuši partizānus no meža ārā. Man interesētu, kas tās bija pa vienībām, kuras ņēmās ar tiem komuņaku partizāniem???
Policijas bataljoni.
|
jankels
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2009 18:42:30
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Policijas bataljoni. Viņiem nebija kāds saīsinājums???
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2009 19:59:56
Atbildēt
jankels
Quoting: jankels Viņiem nebija kāds saīsinājums???
Skat šeit: http://www.lacplesis.com/150_pirmo_latviesu_bataljonu_formesa.htm
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 14 Feb 2009 01:44:52 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Lettische SS
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Feb 2009 08:48:42
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Lettische SS ...tā bilde ar pīpējošo vīru ir redzēta
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 14 Feb 2009 09:39:16
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...tā bilde ar pīpējošo vīru ir redzēta
Nu zināms, ka viena no mūsu foruma kamerādu tēvs. Es to esmu redzējis faleristikas forumā, bet šī nāk no foruma angļu valodā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Feb 2009 14:36:47
Atbildēt
kurlandlegionar ...nu man liekas, ka manīju šo bildi ieksš Antik - war...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 14 Feb 2009 18:21:16
Atbildēt
Quoting: Arbalets kurlandlegionar ...nu man liekas, ka manīju šo bildi ieksš Antik - war...
Pareizi, bet nu ja kamerāds gribēs dot par sevi ziņu, tad dos. Savādāk negribas te īpaši citu datus, personību atklāt.
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Feb 2009 15:44:19
Atbildēt
Paklau, vai kāc no kamrādiem ir ko vairāk dzirdējis par latviešu leģionāriem (15.div) piedēvēto poļu kareivju sadedzināšanu 1945. gada pavasarī pie Breslavas???
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Feb 2009 16:02:54 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Bosiks Paklau, vai kāc no kamrādiem ir ko vairāk dzirdējis par latviešu leģionāriem (15.div) piedēvēto poļu kareivju sadedzināšanu 1945. gada pavasarī pie Breslavas??? Šīs pat tēmas 32. un 33. lapā tika par to runāts...
Te baisais raksts, kurš tika apspriests -
Латвийский легион нагнало польское проклятие
В 50 километрах от Борне-Сулиново находится еще более крохотный городок под названием Подгае, в окрестностях которого в начале февраля 1945 года проходили жаркие бои за освобождение Польши. Именно здесь 2 февраля 1945 года, за тысячу километров от Латвии, латышские «борцы за независимость» показали себя во всей красе: взяв в плен 32 польских солдата и офицера, латышские легионеры связали пленным руки колючей проволокой, а затем сожгли их живыми в старой конюшне. По рассказам очевидцев, в то время как из конюшни неслись душераздирающие крики погибающих там людей, пьяные нацисты горланили песни и даже пускались в пляс.
________________________ Židoģitļerovci.
|