| Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Mar 2008 20:39:26
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Un kas no tā 16. martam?
Kāds 16. martam sakars ar Latvijas valsti vai latviešu tautu? Oficiālā aspektā, protams?
Quoting: Zemgalietis Un tas mazina vīru varonību, kas bija 19. un 15. divīzijās kara laukā?
Nemazina. Cita lieta, ka varonība ir tāda visai relatīva lieta un pēc apbalvojumiem vien to nevar izvērtēt... patiesībā, grūti šamējo ir izvērtēt vispār.
Es tikai piedāvāju kritiski paskatīties uz stereotipu <latviešu Waffen SS bija varonīgākās no visām Waffen SS divīzijām>...
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 27 Mar 2008 20:40:09
Atbildēt
Quoting: Smic_ Kamraadam tipiski izlikties nesaprotam ..
Tas ar jūsu sakrālās ticības jautājums?
Quoting: Smic_ Nu tie ex poļicaji arii ir taa darvas karotiite pret paareejo legjionaaru varoniibu ...
Paga, 15. un 19. divīzijā viņi skaitījās poļicaji? Nu viņi tur sādžas ''nevainīgiem'' cilvēkiem dedzināja vai vēl ko citu darīja...?
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 27 Mar 2008 20:42:41
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Kāds 16. martam sakars ar Latvijas valsti vai latviešu tautu?
Ar latviešu tautu nav sakara?
Ar Latvijas vēsturi nav?
Kāpēc nav?
Kāds sakars 25. martam ar Latvijas vēsturi un latviešu tautu?
Quoting: Maarrutku Jums Nemazina. Cita lieta, ka varonība ir tāda visai relatīva lieta un pēc apbalvojumiem vien to nevar izvērtēt... patiesībā, grūti šamējo ir izvērtēt vispār.
Apbalvojumi nav vienīgais kritērijs, bet es jau to domāju kā vienu no piemēriem.
Quoting: Maarrutku Jums Es tikai piedāvāju kritiski paskatīties uz stereotipu <latviešu Waffen SS bija varonīgākās no visām Waffen SS divīzijām>...
Draugs, tas jums tāds steriotips, vai man tikai tā liekas?
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 00:05:33
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Paga, 15. un 19. divīzijā viņi skaitījās poļicaji?
Esot diviiziju rindaas vinju pagaatnes darbi nekur nepazuda ... Un tendence - kaads tavs biedrs, taads tu pats - nu taa man domaat ir vispaarcilveeciska iipashiiba.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 00:43:00
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Es tikai piedāvāju kritiski paskatīties uz stereotipu <latviešu Waffen SS bija varonīgākās no visām Waffen SS divīzijām>...
Ar tādiem apgalvojumiem nav nācies sastapties  Sliktākās jau nebija, bet ne ar ko tādu īpašu jau arī neizcēlās. Varonīgākās protams bija vāci divīzijas
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 09:44:08
Atbildēt
Quoting: Smic_ Esot diviiziju rindaas vinju pagaatnes darbi nekur nepazuda ...
Neviens, taču to nenoliedz?
Quoting: Tofiks bet ne ar ko tādu īpašu jau arī neizcēlās.
Starp visām neģermāņu divīzijām gan izcēlās...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 09:48:15
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Starp visām neģermāņu divīzijām gan izcēlās...
Ar ko izcēlās? 
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 09:51:47
Atbildēt
Quoting: Alis Ar ko izcēlās?
15 Bruņinieki.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 28 Mar 2008 09:51:58
Atbildēt
Quoting: Alis Ar ko izcēlās?
Ar bruņenieku krustu daudzumu
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2008 08:58:31 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Latvijas armijas zemūdenes "Spīdola" un "Ronis" bija galīgi novecojušas. Tieši tāpēc arī krievi viņas saspridzināja/nogremdēja kopā ar citiem šrotiem, jo nekam citam tās tāpat nederētu. 
----
M, lūdzu "pārcel" postu uz Latvijas armijas pirms WW2 sadaļu. 
________________________
Židoģitļerovci.
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2008 21:21:37 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt
Quoting: Vadonis 15 Bruņinieki.
Bet man interesanti būtu uzzināt, cik tika latviešiem?
Manis lasītajā variē starp 12-13 krustiem, kādi skaitļi ir kamerādiem šai sakarā?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2008 21:51:15
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Manis lasītajā variē starp 12-13 krustiem, kādi skaitļi ir kamerādiem šai sakarā?
Tas manuprāt attiecas tikai uz visu 19. divīziju. 15. divīzijai arī pāris bruņinieki bija!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2008 22:00:59 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt
Quoting: Atis Tas manuprāt attiecas tikai uz visu 19. divīziju. 15. divīzijai arī pāris bruņinieki bija!
Tas ir kopā, reku atradu arī atsaucei- Pēc Williamson, G, The SS: Hitler's instrument of Terror, Sidgwick & Jackson, 1998, p. 247. 15. divīzijā 3 Bruņinieku Dzelzs Krusti, 19. 12. Pēc Freivalds O., red., Latviešu karavīrs Otrā pasaules kara laikā, 7. sēj., 373.-374. lpp. Zinām ar Bruņinieku pakāpes Dzelzs krustu 12, ar Vācu krustu zelta 12, ar ierakstiem vācu armijas goda sarakstos 6. Vācieši divīziju komandieri ar Bruņinieku krusta ozollapu vainagu un šŠēpiem apbalvots 19. divīzijas komandieris un nākošais 19. divīzijas komandieris ar Bruņinieku krusta ozollapu vainagu. 15. divīzijas komandieris un virspulkvedis ar Bruņinieku pakāpes Dzelzs krustu. "19. divīzija vācu virspavēlniecības ziņojumos par varonību tika pieminēta 21 reizi vairāk kā jebkura cita kaujas vienība šajā karā." Turpat, 8. sēj., 358. lpp. Leģionāriem par piedalīšanos trīs Kurzemes lielkaujās kā kolektīvu atšķirības zīmi izsniedza t. s. Kurzemes aproces lentu rokas apsēju ar uzrakstu "Kurland". 19. divīzijas 42. pulks tika nosaukts tā kritušā komandiera vārdā Voldemārs Veiss.
Un interesants raksts, kādam jau noteikti nepatiks, bet nu Latviešu leģiona garīgi ētiskā nozīme Latvijas vēsturē
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2008 22:37:18
Atbildēt
Pavasarim atnākot, līdzās priekam par dabas atmodu nāk arī atmiņas par tālu un baigu gadu notikumiem. Par Otrā pasaules kara beigu gada asiņaino "katlu", par pēckara trūkumu un bailēm no atkal atnākušās sarkanās varas. Ar bailēm no paziņām un kaimiņiem, no katra, kam ir ausis un iespējama vēlme ziņot... Bailēm ir pamats, jo filtrācijas nometnes un izsūtījumu tolaik piedzīvojusi vai katra Latvijas ģimene...
Šodien par tālo gadu notikumiem liecina atmiņas. Tās atgādina un aicina neaizmirst - ikvienā nelaimē un izšķirīgā brīdī cilvēkam ir dota izvēle. Lai kas arī nenotiktu, viņš vienmēr var izvēlēties, lai nodzīvotu sev atvēlēto dzīvi ar cieņu un godam. Par to liecina daudzu savulaik represēto dzīves stāsti. Arī tas, ko pirms Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijai atsūtīja kādreizējais Zantes iedzīvotājs Jānis Sanders. Viņš aprakstījis novadnieka, kādreizējā Tukuma lidlauka pilota Ivara Cipula kara, pēckara un pašreizējās gaitas.
Ienāca krievi, un beidzās Latvijas aviācija
Vidzemnieku Ivaru Cipulu, kas dzimis 1924. gadā Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā, vācu armijā iesauca 1943. gadā. Pirms tam, 1939. gadā, viņš mācījās Rīgas Valsts tehnikumā un iestājās Latvijas aerokluba planieristu kursos.
Par pirmskara darbošanos Latvijas aviācijā pats I. Cipuls savās atmiņās raksta:
"Brīvajā laikā es mācījos aerokluba planieristu kursos, kā arī piedalījos buru lidmašīnu būvēšanā aerokluba darbnīcās Valmieras ielā Rīgā.
Aviācijas pulku likvidēja 1940. gada jūnijā. Diemžēl turpmāk militāro un politisko notikumu straujā attīstība 1939., 1940. gadā Eiropā, padomju kara bāzu ierīkošana Latvijā un Latvijas okupācija pārvilka svītru visiem nākotnes plāniem: pašiem attīstīt savu aviācijas rūpniecību un ar tās sērijas ražojumiem apgādāt Latvijas kara aviāciju. 1938. gadā pēc VEF projekta Spilves aerodromā kara aviācijas daļā tika uzcelts speciāls īpatnēji veidots VEF angārs ar mazu remontdarbnīciņu. Beidzamajā aviācijas skolas lidkursā tika lietotas poļu trofejlidmašīnas RWD-8, kuras krievu-poļu kara rezultātā pārlidoja uz Latviju 1939. gada septembrī. Sešas lidmašīnas RWD-8 tika iedalītas Latvijas aerokluba beidzamajam sporta lidotāju kursam jaunajā Kalnciema sporta aviācijas aerodromā.
Aerokluba nākamajos darbības gados turpināja veicināt buru lidošanas attīstību Latvijā. Rīgas un republikas rajonu nodaļu buru lidotāju kopās turpmāk visi lidojumi pēc Kalnciema aerodroma atklāšanas notika tikai aerodromā līdz pat krievu ienākšanai. Mācību lidojumi gandrīz pilnībā tad tika pārtraukti, un lidoja tikai LAK buru lidotāju kopa, kurā bija kvalificēti skolas buru lidotāji. Kopas vadītājs bija intendants Krastiņš, arī skolas priekšnieks. Lidojumi notika ar treniņplanieriem H-17 un «Brinon Baby» vienīgi no autostarta.
Jau septembrī sekoja padomju varas instanču rīkojums atbrīvot Kalnciema aerodromu un pārvest gandrīz visu skolas materiālo daļu no Ventspils ielas darbnīcām Rīgā. Ar lidošanu bija cauri, un centrālā buru lidotāju skola beidza pastāvēt."
"Stārķi" glāba ievainotos
Bet, iesaukts vācu armijā, Ivars Cipuls atkal pievērsās aviācijai. Grobiņā, netālu no aerodroma, mācījās jaunkareivju kursos. Priekšpusdienā - ierindas mācība, pēcpusdienā - apvidus mācība, ierakumu un ložmetēju lizdu veidošana, šaušana. "Ja mācībās izsvīsto šķidrumu savāktu - kādā zemākā ķermeņa daļā varētu karotes mazgāt," tā mācību laiku atceras pats jaunkareivis.
I. Cipuls Grobiņā uzsāka mācības, bet lidotāju skolu pabeidza Frankfurtē pie Oderas. 1944. gada decembrī viņu nosūtīja uz Tukumu.
Netālu no Smārdes bija palīgaerodroms. Te stāvēja viņa lidmašīna «Fiselar Schtorch-156» jeb "stārķis". Lidmašīna bija pārbūvēta un pielāgota sanitārajām vajadzībām. Tā varēja uzņemt divus smagi ievainotos ar visām nestuvēm. I. Cipula uzdevums - nogādāt ievainotos 19. divīzijas karavīrus no Irlavas, Jaunpils, Džūkstes uz Tukuma aerodromu, kur lielāka lidmašīna - «Junkers-52» jau gaidīja un tūlīt lidoja uz Vāciju. Starp ievainotajiem bija vācieši un latvieši - ar vairodziņu uz kreisās rokas. Ievainotos uz Tukuma aerodromu veda arī automašīnās.
"Stārķi" vadīja I. Cipuls. Viņam aizmugurē - strēlnieks ar MG-42 ložmetēju. I. Cipula bruņojumā - pistole P-42 un mašīnpistole MP-40. Lidoja 100 līdz 150 m augstumā dienā un skaidrā laikā. Abiem - arī izpletņi. Lidotāja apģērbs - kombinezons ar aitādas un trušādas oderi. Kājās - zābaki ar trušādas oderi.
1945. gada 8. maijā lidotājs kaprālis Ivars Cipuls nodeva lidmašīnu un ieročus Tukuma aerodromā. Dienests vācu armijā beidzās.
Bez pieraksta, tātad - spiegs
Noārdījis zīmotnes, uzģērbis lietusmēteli un sagaidījis krēslas stundu, paralēli dzelzceļam gājis Rīgas virzienā. Gājis tikai naktīs, dienas pavadījis mežā. Apgājis ceļu krustojumus, kur dežurēja krievu zaldātu patruļas. Bēdzis no visiem, kas kustas. Lielupi un Daugavu, iepriekš izlūkojot apkārtni, pārgājis pa pagaidu - pontonu - tiltiem, jo tos vēl neapsargāja. Fīrera armijā iegūtās zināšanas apvidus mācībā noderēja, glābjoties no "savējiem". Arī Gauju pārgāja pa pontontiltu.
Ceļa mērķis bija labi zināms - tēva mājas Valmieras apriņķī.
Dzīvoja nelegāli, jo krievi visus jaunos vīriešus mobilizēja Sarkanarmijā. Strādāja par smagās automašīnas krāvēju. Brālis bija šoferis, un abi kopā Mazsalacas mežrūpniecībā veda malku.
Bet 1949. gada 25. martā I. Cipulu kopā ar ģimeni aizveda uz Tomsku. Aprīļa beigās čekisti viņu apcietināja un troika notiesāja par spiegošanu - tikai tāpēc, ka viņš bija dzīvojis bez pieraksta. Tā nu līdz pat 1956. gadam "spiegs" raka ogles Vorkutā. 1957. gadā atbrauca uz Ventspils rajonu, kur viņu gaidīja latviešu zeltene.
Reiz kādam cilvēkam I. Cipuls pajautāja: "Kā oficiāli var iegādāties mazkalibra šauteni?" Ar tām šaušanā trenējās DOSAAF - brīvprātīgas apvienības sadarbībai ar armiju, aviāciju un floti - biedri un tās pārdeva arī privātpersonām. I. Cipuls nezināja, ka padomdevējs noslēdzis "līgumu" ar čeku. Otrā dienā viņu izsauca uz pārrunām. Tā bijušais lidotājs un spiegs bija nodrošinājis sev pastiprinātu uzraudzību.
Pēc Atmodas "padomdevējs" atnācis pie zemessargiem, "nožēlojis grēkus" un solījis kalpot Latvijai. Te viņam atgādināja, ka latviešiem ir Rūdolfa Blaumaņa «Pazudušais dēls» un vēl viens negatīvais tēls: "Cilvēks, kuram vienreiz kāja paslīdējusi, nevar iet pa ceļa vidu, tam jāiet pa ceļa malu!"
Vēl aizvien ierindā
Bet Ivars Cipuls arī šodien ir ierindā. Ventspils rajona Zemessardzes bataljonā viņš ir vecākais zemessargs. Tikai viņa ieroči vairs nepieder Lielvācijai, bet gan Latvijas Zemessardzei. Par teicamu dienestu Zemessardzē viņš saņēmis vairākus Atzinības rakstus.
I. Cipuls ir arī dabas draugs - putnu skaitītājs. Arī muzikants - spēlē basģitāru un kontrabasu. Represēto saietos un pensionāru ballēs kopā ar akordeonistu Kuģenieku Jāni «Seno draugu» un «Sugerbušu» nospēlē.
Cik pa šiem garajiem gadiem I. Cipuls saglabājis no latviskā? Visu! Viņu var raksturot dažiem īsiem vārdiem: "Baltiem matiem, linu kreklā. Rokās viņam koklīte un ap kaklu - prievīte."
http://www.ntz.lv/news/article.html?xml_id=4535
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2008 10:50:43
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Un interesants raksts, kādam jau noteikti nepatiks, bet nu Latviešu leģiona garīgi ētiskā nozīme Latvijas vēsturē
Nu jā, šie teikumi 5. Latviešu leģions godam pārņēma varonības stafeti no Brīvības cīņu dalībniekiem un Latviešu leģions centās nomazgāt tautas un Latvijas Armijas kaunu par pat simbolisku nepretošanos 193910./40. gada padomju okupācijai jau vien ir ko vērti...
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2008 12:31:06
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bet tālāk ir vārdi atšķirībā no Brīvības cīņu laika Latviešu leģions nevarēja cīnīties zem saviem karogiem un atklāti deklarēt savus mērķus. Faktiski un objektīvi vēsturiski mēs kā tauta esam tikuši nelietīgi izmantoti kā resurss Lielvācijas un Krievijas (tās PSRS formā) mērķu labad. Tāpēc vēsturnieki ir izteikuši pat šādu viedokli: "Ja subjektīvi cīnītāji zem totalitāro valstu karogiem cerēja, ka viņi cīnās par savu valstu un tautu brīvību, tad objektīvi vēstures perspektīvā viņi cīnījās par verdzību, savu tautu un valstu iznīcināšanu totalitāro valstu uzvaras rezultātā
|
lembitu
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2008 23:31:32 - Laboja lembitu
Atbildēt
More info about Alfons Rebane. http://www.freewebs.com/alfonsrebane/
PS! His grandmother was latvian.
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2008 23:45:56
Atbildēt
Quoting: lembitu His grandmother was latvian.
He serve in Estonian legion?
|
lembitu
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2008 23:52:09 - Laboja Moderators
Atbildēt
Yes. He was SS-Standartenführer.
Famoust estonian soldier in WWII.
Here he is in estonian army. This photo he send to his latvian uncle.
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 00:17:44
Atbildēt
Kamerādi, kas tas par vīru Estonian SS-Kriegsberichter Karl Gailit
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 09:28:56
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis He serve in Estonian legion?
..Rebane bija slavens igauņu karavīrs...nun ķipa mūsu Silgailis...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 09:30:00
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis Estonian SS-Kriegsberichter Karl Gailit
...latviešiem pašiem tādi bija kādi 150 vīri....bet šis varētu būt jautājums mūsu igauņu kamrādam Lembitu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Zemgalietis
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 09:37:55 - Laboja Zemgalietis
Atbildēt
Quoting: Arbalets ..Rebane bija slavens igauņu karavīrs...nun ķipa mūsu Silgailis...
Jā, tagad paskatījos internetā, slavens gan esot bijis
Quoting: Arbalets ...latviešiem pašiem tādi bija kādi 150 vīri....bet šis varētu būt jautājums mūsu igauņu kamrādam Lembitu...
Es sameklēju šo kamerāda Lembitu forumā meklējot zem vārda latvian http://www.militaar.net/phpBB2/viewtopic.php?t=1343&highlight=gailit (english)
His uncle was a famous Estonian writer, August Gailit. August Gailit's father was Latvian. His mother had Estonian, German, Livonian and probably Dutch blood mixed.
Domāju, ka varbūt Latvijā viņš arī ir zināms(Ēstijā sarakstījis grāmatu par saviem piedzīvojumiem).
P.S. Kāpēc viņam tik bargs sods 25+5 gadi Cibērijā, kādas ''cūcības'' sastrādājis?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 09:52:39
Atbildēt
Quoting: lembitu This photo he send to his latvian uncle.
???
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 09:56:16
Atbildēt
Quoting: Zemgalietis P.S. Kāpēc viņam tik bargs sods 25+5 gadi Cibērijā, kādas ''cūcības'' sastrādājis?
Droši vien standarta sroks par <dzimtenes nodevību>, tur iespējams ņēma vērā dienesta pakāpi un to, cik lielā mērā brīvprātīgi vai nebrīvprātīgi <apsūdzētais> to dzimteni nodevis...
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 10:18:45
Atbildēt
Quoting: Arbalets ..Rebane bija slavens igauņu karavīrs...nun ķipa mūsu Silgailis...
Jep, bijis to igauņu virsnieku starpā, kas izveidoja polbatus un vēlāk arī igauņu leģionu. BET, atšķirībā no Silgaiļa, visu laiku karojis.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 10:44:07
Atbildēt
Quoting: Arbalets ..Rebane bija slavens igauņu karavīrs...nun ķipa mūsu Silgailis...
Viņu nesen pārapbedīja dzimtenē!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 10:52:02
Atbildēt
Ja jau piemin Rebanes latviešu radus, tad pats no bērnības atminos vienu Rebane,arī igauni, kurš arī bija karojis ar krieviem, un pēckara posmā dzīvoja Latvijā, jo Igaunijā laikam šim bija liegts mitināties...šamais gan bija tik tālu latviskojies, ka tikai stipri piedzēries mazleit lamājās igauniski...un arī tad tikai vienatnē...varbūt, ka šis Rebane ir tam rads...lai gan Rebane ir visai izplatīts igauņu uzvārds....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
lembitu
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 11:39:20
Atbildēt
Quoting: Arbalets Quoting: lembitu This photo he send to his latvian uncle. ???
Yes his grandmother was latvian. Uncle only spoken this language.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Mar 2008 11:42:51
Atbildēt
lembitu
Do you have some information about Oskar Ruut?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
