| Autors |
Ziņa |
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2008 23:57:58
Atbildēt
Kādi bija darba dienesta pienākumi un darbi?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:04:28
Atbildēt
Nobeidzot pievērsīsimies 3., šīs runas pēdējam punktam]: Pirms pieciem gadiem rakstā "Nacionālsociālistiskās Vācijas militārajos formējumos iesais-tītie Latvijas iedzīvotāji: skaita problēma" norādīju uz nepilnībām, kas radušās rīkojoties ar cilvēku skaitu, kas latviešu avotos svārstās starp 80.000 un 165.000 vīriem, bet visbiežāk tiek uzdots ar 146.610 vīriem. Pierādīju, ka lielā skaita pamtā ir arī skaitīšanas trūkumi, jo daudz tūkstošu personu statistikā varēja būt skaitītas vismas divas reizes, ja ne vēl daudz biežāk. Apzinoties šīs nepilnības, ieteicu dažādus risinājumus, kā nākotnē apieties ar kopskaita jautājumu un kādas būtu tā precižēšanas iespējas. Tomēr rakstā vienu lietu neminēju, kaut to toreiz jau apzinājos, un proti, ka skaita jautājmā būtu jāizšķir divi atsevišķi aspekti:
Pirmais aspekts būtu konkrēto fizisko personu skaits, kuras iesaistīja mili-tārajās formācijās.
Otrs aspekts būtu militārajos formējumos ieņemto dienesta vietu skaits.
Ja mēs publicētajiem lielajiem kopskaitļiem pieejam no šī otrā aspekta, tad lietas sakārtojas un savā veidā atrisinās. Šais skaitļos runa var būt tikai par dažādos vācu militārajos formējumos ieņemto dienesta vietu skaitu, bet nekadā ziņā par konkrēto fizisko personu skaitu, kas ir manāmi mazāks. Konkrēto fizisko personu kopskaits dāžādos aprēķinos svārstās ap 100.000 personām.
Arī šis jautājums, kas saistās ar konkrēto fizisko personu kopskaita kon-statēsanu, šodien Latvijas vēstures pētniecībā tiek risināts: uz Latviešu leģiona atstātās iesaukto personu kartotēkas un dažādu militāro formāciju vārdisko sarakstu pamata tiek veidota konkrēto fizisko personu elektroniskā datu baze, kas nākotnē dos diezgan precīzu izziņu par Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas Otrā pasaules laikā dienēja dažādos vācu militārajos formējumos.
15.11.2005
http://sam.gov.lv/pk/content/?cat_id=1570
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:10:00
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Vācu okupācijas laikā dažāda veida militārajos formējumos mobilizēja ap 110 tūkstoši cilvēku.
Līdzīgs cipars figurē Silgaiļa grāmatā, tur gan laikam tas bija pavilkts līdz 130k. Bet tā arī varētu būt.
Quoting: divplaksnis Kādi bija darba dienesta pienākumi un darbi?
Rakt ierakumus, prettanku grāvjus, remontēt sabumbotos objektus (galvenokārt dzelzceļu). Nezinu, kā tur bija ar vezumniecību?
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:12:34 - Laboja Vadonis
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Līdzīgs cipars figurē Silgaiļa grāmatā, tur gan laikam tas bija pavilkts līdz 130k. Bet tā arī varētu būt.
Iespējams, ka kļūdos, bet kaut kur lasīju/dzirdēju, ka esot bijis pat zem 100k, kaut kas ap 80-90k.
Quoting: Maarrutku Jums Rakt ierakumus, prettanku grāvjus, remontēt sabumbotos objektus (galvenokārt dzelzceļu). Nezinu, kā tur bija ar vezumniecību?
Arī jārukā bija Vācijā militārajā rūpniecībā, vienvārdsakot, jebkur, kur nosūtīs.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:35:29
Atbildēt
Quoting: Vadonis Iespējams, ka kļūdos, bet kaut kur lasīju/dzirdēju, ka esot bijis pat zem 100k, kaut kas ap 80-90k
Nu nezinu gan. 2 divīzijas jau vien pēc štata (bez zaudējumu kompensācijas, kāda faktiski visu laiku dēļ kaujām BIJA vajadzīga) sastāda ~35k cilvēku. Tad vēl 42 bataljoni poļicaju, kas dod ne mazāk kā 12k, bet faktiski droši vien ap 20k vai pat vairāk. Ok, daļa poļicaju vēlāk iefiltrējās divīzijās, bet te atkal - bez zaudējumu kompensācijas (prasītos cik necik precīzi cipari par leģiona zaudējumiem). Tad vēl zenītartilērijas izpalīgi un grāvrači, hvz, cik šamo bija. Bet jebkurā gadījumā 60-70k cilvēku - tas ir pats minimums,
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:44:29
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nu nezinu gan. 2 divīzijas jau vien pēc štata (bez zaudējumu kompensācijas, kāda faktiski visu laiku dēļ kaujām BIJA vajadzīga) sastāda ~35k cilvēku.
Nav tā kā pa daudz? Bet mūsu pulki bija 2 bataljonu stiprumā, tikai iesākumā bija 3 bataljoni.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:47:48
Atbildēt
Quoting: Vadonis Nav tā kā pa daudz?
Nav. Viena divīzija kopskaitā bija 19k, otra - 15k. Nu, ne pēc štata, bet pēc faktiskā sastāva.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 00:51:55
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Rakt ierakumus, prettanku grāvjus, remontēt sabumbotos objektus (galvenokārt dzelzceļu). Nezinu, kā tur bija ar vezumniecību?
Quoting: Vadonis Arī jārukā bija Vācijā militārajā rūpniecībā, vienvārdsakot, jebkur, kur nosūtīs.
Tad viņus izmantoja tur kur nebija civilo kas paveiktu darbu.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2008 12:40:13
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Tad viņus izmantoja tur kur nebija civilo kas paveiktu darbu.
divplaksnis, lieta tāda, ka darba dienestā ņēma tikai jaunekļus, kuru veselība neatbilda ne cīņām frontē Leģiona sastāvā, ne arī izpalīgu dienestam Vācijas armijā. Tas viss saistībā ar Leģiona veidošanu un mobilizācijām, kas kā zināms notika sākot ar 1943. gada februāri. Pirms tam brīvprātīgi varēja pieteikties darba denestā. Tiesa gan, bija arī trīs mobilizācijas akcijas, kurās, ja nekļūdos nenotika cilvēku ķeršana (tā notika 1944. gada oktobrī, kad atstāja Rīgu). Lielākā daļa brīvprātīgo darba dienestā šajās akcijās bija no Latgales.
Pašā Vācijā RAD's bija obligāts pasākums visiem vīriešiem. Tā bija kā nākamais solis pēc Hitlerjugenda, bet solis pirms stāšanās armijā.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2008 11:37:46
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nu un tie, kas brīvprātīgi stājās poļicaju bataljonos?
Tomēr, atšķirība ir starp to, vai Tu pats brīvprātīgi paķer ieroci un dodies karot, vai tev to ieroci iegrūž rokā un norāda virzienu, kur doties.
Pie tam tā poļicaju lieta arī tik viennozīmīgi brīvprātīga nebija. Arī tur spieda cilvēkus karot. gadu kā brīvprātīgais nolauzi (tāds noteikums bija, bet Leģionā - līdz kara beigām), bet pēc gada tjipa domā demobilizēties, bet izrādās, ka Tev pie sejas piecu pirkstu kombinācija ar norādi atpakaļ uz dzimto batiņu, balstoties uz Rozenberga 17.XII41. Darba pienākumu veikšanu Austrumzemē likumu, kas arī bija par pamatu mobilizācijām Leģionā.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
laimdota
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 23:39:23
Atbildēt
Roberts Dumpis 1945 gada aprīlī cīnījās ar sabiedroto un krievu aviāciju . Aprīļa beigās notrieca Spitfire.... vai kaads var pastaastiit kaut ko vairaak par sho cilveeku? Robertu Dumpi?
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 21:23:08
Atbildēt
laimdota
Quoting: laimdota Roberts Dumpis 1945 gada aprīlī cīnījās ar sabiedroto un krievu aviāciju . Aprīļa beigās notrieca Spitfire.... vai kaads var pastaastiit kaut ko vairaak par sho cilveeku? Robertu Dumpi?
1945. g martā apakšvirsnieki Līvmanis, Dumpis un Lazdiņš ieradās II.(sturm)/JG4 bāzē (komandieris W.Moritz) Berlīnes lidostā Schonefeld un tika ieskaitīti 5.(sturm)/JG4. Dumpis piedalījās cīņās abas frontēs, notrieca angļu iznīcinātaju Spitfire(kļustot par vienīgo latviešu pilotu, kas notriecis kādu ienaidnieka lidmašīnu!)
Te vēl:
1945
January 1 Harijs Klints of 2./JG 1 is shot down over St.Denis-Westrem. It is unclear if he died in the crash or at the hands of local citizens.
April 16 Valdemars Livmanis is sent to Dresden to pick up a new FW-190. With Soviet troops closing in on the area he disappears and his fate remains unknown.
May 1 Latvian pilots Dumpis, Lazdins and Millers are ordered to report to Erlangen for conversion training on the Me-262. This order came too late in the war, and the transfer never took place.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 21:49:23
Atbildēt
Quoting: Stuka kļustot par vienīgo latviešu pilotu, kas notriecis kādu ienaidnieka lidmašīnu!)
Tieši lidotāju gadījumā manuprāt visspilgtāk izpaužas vāciešu neuzticība latviešiem. Diezgan ilgu laiku vispār latviešiem lidot neļāva vai tikai ar kādiem veciem šrotiem otršķirīgos uzdevumos lidot deva. Laikam baidījās, ka tikai kāds latvietis ar kādu "Me", ja tam tādu iedotu, pāri Lamanšam "nepāršauj".
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 21:54:59
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Laikam baidījās, ka tikai kāds latvietis ar kādu "Me", ja tam tādu iedotu, pāri Lamanšam "nepāršauj".
...nu ja jau igauņu asi friču šrotus dzina uz Zviedrija, tad kur bija garantija, ka latviešu lidotāji, kas Rietumu frontē karoja pret komunisma sērgu un brīvu Latviju, neaizlaistos pāri Lamanšam...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:06:15 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Arbalets nu ja jau igauņu asi friču šrotus dzina uz Zviedrija,
Droši vien tas bija jau kādā 45. - tajā, kad jau visai skaidri "polārlapsa saskatāma" © bija. 
Būtu pikējošo bumbvedēju konstruktoram Cukuram 1941.gadā "štukasu" iedevuši, varbūt par vienu "žīdu šāvēju" latviešiem būtu mazāk. Varbūt latviešiem pat savs "Rūdels" būtu. 
Sovokiem ta gan vismaz divi latviešu lidotāji (protams, Krievijas latvieši) Varoņa zvaigznes ir saņēmuši pat dzīves laikā.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:09:35
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Tieši lidotāju gadījumā manuprāt visspilgtāk izpaužas vāciešu neuzticība latviešiem.
Nez vai, 80% no NSgr.12(lettish) lidotājiem bija apbalvoti ar dzelzs krustiem. Bet 1.10.44 uz Zviedriju aizlidoja pieci estipoisi un tad vēl 8.10.44 bālēliņš Zanis Tomsons, sagraujot jebkādu uzticību baltiešiem.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:16:39 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Stuka 1.10.44 uz Zviedriju aizlidoja pieci estipoisi un tad vēl 8.10.44 bālēliņš Zanis Tomsons, sagraujot jebkādu uzticību baltiešiem.
Droši vien ar kaut kādiem šrotiem arī aizlidoja. Arī es tāpat darītu, ja redzētu, ka man neuzticas, un Meseršmita vietā ar kaut kādu krieviem atņemtu trofeju kukuruzņiku otršķirīgus uzdevumus liek veikt. 
________________________
Židoģitļerovci.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:20:17 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Meseršmita vietā ar kaut kādu krieviem atņemtu trofeju kukuruzņiku otršķirīgus uzdevumus liek veikt.
Nu latviešu aviācijas pulkā SA taka uzticējās vairāk dodot PO-2?
Bet nepārbēga viņi...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:25:29 - Laboja Stuka
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Droši vien ar kaut kādiem šrotiem arī aizlidoja. Arī es tāpat darītu, ja redzētu, ka man neuzticas, un Meseršmita vietā ar kaut kādu krieviem atņemtu trofeju kukuruzņiku otršķirīgus uzdevumus liek veikt.
Cik zinu, tad tas bija brīvpratīgs pasākums un labākie tika sūtīti uz Vāciju mācīties 31.05.44
Vēl pirms igauņu demarša
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:27:22
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Nu latviešu aviācijas pulkā SA taka uzticējās vairāk dodot PO-2? Bet nepārbēga viņi...
Tātad - varēja un vajadzēja uzticēties vēl vairāk!
Latviešu lidotāji nebija sliktāki par vācu un padomju lidotājiem! (Es te jau sāku kā kāds no kamrādiem latviešus slavēt ).
________________________
Židoģitļerovci.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:30:31 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Godīgi sakot, par latviešu lidotājiem zinu tikai tik, cik grāmatā "Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga" lasīts. 
Bet tā nodaļa par lidotājiem minētajā grāmatā man likās diezgan skumīga.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:39:44
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Tātad - varēja un vajadzēja uzticēties vēl vairāk! Latviešu lidotāji nebija sliktāki par vācu un padomju lidotājiem!
Vācieši uzticējaās visiem saviem sabiedrotajiem un pārdeva tiem modernas lidmašīnas. Somi, itāļi, rumāņi, ungāri, bulgāri, horvāti, slovaki, spāņi bija labaki lidotaji neka latvieši
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:42:27
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Meseršmita vietā ar kaut kādu krieviem atņemtu trofeju kukuruzņiku otršķirīgus uzdevumus liek veikt.
...nu tādus faktus gan neesmu dzirdējis, ka mūšejiem būtu bijis jālido ar krievu trofeju aparātiem..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:44:12 - Laboja Stuka
Atbildēt
Arbalets
Quoting: Arbalets ..nu tādus faktus gan neesmu dzirdējis, ka mūšejiem būtu bijis jālido ar krievu trofeju aparātiem..
Mūsēji lidoja ar Arado-66
http://en.wikipedia.org/wiki/Arado_Ar_66
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:45:37
Atbildēt
Quoting: Stuka Vācieši uzticējaās visiem saviem sabiedrotajiem un pārdeva tiem modernas lidmašīnas. Somi, itāļi, rumāņi, ungāri, bulgāri, horvāti, slovaki, spāņi bija labaki lidotaji neka latvieši
...nu vai bija, vai nebija sliktāki nezinu, bet skaidrs ir tas, ka visi minētie bija sabiedrotie...savukārt latvieši bija Ostlandes iedzīvotāji, kuriem bijusī valstiskā neatkarība nebija atjaunota...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 22:47:21
Atbildēt
Quoting: Stuka Mūsēji lidoja ar Arado-66
...paldies....un tie nebija trofeju ''kukuruzņiki''...bet ''kukuruzņikam'' līdzīgi gan...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 23:38:08
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...nu tādus faktus gan neesmu dzirdējis, ka mūšejiem būtu bijis jālido ar krievu trofeju aparātiem..
Tas atkal no kādiem memuāriem, rādās, atmiņā "aizķēries".
Bet arī aviācijā bija tāpat, kā ar tankiem - ja kas lietojams tika sagrābts, tika lietots.
Nedaudz offtopa - kādam no latviešu lidotājiem RKKA (Pjotram Gruzdinam (?)) uz kara beigu pusi tika dots uzdevums ar kādu vācu trofeju divplāksni ar visiem oriģinālajiem marķējumiem uz Latvijas teritoriju palidot un kaut kādu tur priekšlikumu padoties nomest. Uz to pusi ticis droši, bet atpakaļceļā knapi knapi atlidojis.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Feb 2008 23:47:40
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Bet arī aviācijā bija tāpat, kā ar tankiem - ja kas lietojams tika sagrābts, tika lietots
Mjā, dīvaini, trofeju tanki tika lietoti, bet lidmašīnas gan nē. Ne vienā , ne otrā pusē
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2008 10:11:07
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Nedaudz offtopa - kādam no latviešu lidotājiem RKKA (Pjotram Gruzdinam (?)) uz kara beigu pusi tika dots uzdevums ar kādu vācu trofeju divplāksni ar visiem oriģinālajiem marķējumiem uz Latvijas teritoriju palidot un kaut kādu tur priekšlikumu padoties nomest. Uz to pusi ticis droši, bet atpakaļceļā knapi knapi atlidojis.
...Padomju savienības varonis majors Pēteris Gruzdiņš tiešām esot lidojis uz šo pusi, bet tikai uz Lietuvu ...un pāris reizes...nu ķipa pie sarkanajiem kaujiniekiem ar kravu un jauniem diversantiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Feb 2008 10:16:20 - Laboja Arbalets
Atbildēt
Quoting: Stuka Mjā, dīvaini, trofeju tanki tika lietoti, bet lidmašīnas gan nē. Ne vienā , ne otrā pusē
..špionēšanai lietoja, bet kaujas operācijām lietot bija riskanti, jo kara sākumā krievu zenītnieki esot šāvuši pa visu kas lido...bet bija arī vismaz viens atgadījums, kad latviešu puisis ir pārdzīnis uz krievu pusi meseru...pēc tam to jaunekli nosūtīja uz Latviju špionēt, bet šamais uzrāvās uz Gestapo...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
