miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latviešu (un ne tikai) leģionāri WW2
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 148 . 149 . >>
Autors Ziņa
Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Aug 2007 17:04:56
Atbildēt 


Quoting: Neainars
latvieši leģionā varonīgi cīnījās pret mūžseno ienaidnieku.

Manuprāt, abas puses bija latviešu mūžsenie ienaidnieki.




Bosiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Aug 2007 17:07:54
Atbildēt 


Stuka
Ap 40 gadu viņiem bija, un karot mācēja un varēja...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Aug 2007 18:52:38
Atbildēt 


Toors
Quoting: Toors
Manuprāt, abas puses bija latviešu mūžsenie ienaidnieki.

Protams. Taču bīstamākais ienaidnieks bija padomija. 1940. gadā Latviju taču neokupēja Vācija.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Aug 2007 09:47:47
Atbildēt 


Abi šie režīmi bija noziedzīgi un diskutēt par to, kurš no tiem bija mazāks ļaunums, laikam jau jēgas īsti nebūtu. Ņemot vērā ilgo latviešu paverdzinātības stāvokli no abu šo lielvalstu puses - latviešu ienaidnieki varēja būt abas puses.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 28 Aug 2007 10:49:57
Atbildēt 




Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Aug 2007 11:18:11
Atbildēt 


Fantastiski aptaujas rezultāti , kuriem es piekrītu. Tāpat es balsotu arī par sarkanās armijas rindās karojušajiem latviešiem.

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 29 Aug 2007 09:56:28 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Latvijas krievi Hitlera pusē cīņā pret boļševismu

Fakti:
Kara laikā no Latvijas krievu tautības iedzīvotājiem izveidoja septiņus policijas bataljonus (nr. 283, 314, 315, 325, 326, 327, 328 ) un citas militāras vienības. 1944. gada 26. jūnijā tajās dienēja 7671 krievu tautības karavīrs. Viņu svinīgais solījums skanēja:
«Esmu gatavs un svēti apņemos cīņā par Eiropas un mūsu dzimtenes nākotni Vācijas bruņoto spēku rindās būt drošsirdīgs karavīrs, nežēlot savu dzīvību un nelokāmi pakļauties Vācijas bruņoto spēku galvenajam virspavēlniekam Ādolfam Hitleram un maniem komandieriem. Es zinu, ka es arī bez zvēresta tieku pakļauts vācu likumiem, sevišķi vācu militāriem likumiem».

«Diskusijās par Latviešu leģionu bieži vien ir aizmirsts, ka dažādās Vācijas bruņoto spēku vienībās cīņā pret PSRS piedalījās arī krievu, poļu, lietuviešu, čigānu un citu tautību Latvijas pavalstnieki. Tikai nesen Okupācijas muzeja krājumā nonākušie dokumenti un laikabiedru liecības ļauj runāt par vairāku tūkstošu Latvijas krievu līdzdalību septiņos policijas bataljonos un citos militāros formējumos Otrā pasaules kara laikā».



Krievu (Latgales) policijas bataljoni
Vācu okupācijas laikā no krievu tautības Latvijas pavalstniekiem izveidoja 7 policijas bataljonus. Pirmos no tiem jau 1943. gadā saformēja no brīvprātīgajiem, bet vēlāk jau piespiedu mobilizācijas rezultātā. Sakarā ar vācu militāro iestāžu vēlmi krievus izmantot savām vajadzībām nevis nodot tos Krievu atbrīvošanas armijas (POA) rīcībā 1944. gadā šīs vienības pārdēvēja par Latgaļu (Lettgallen) būvbataljoniem. Tie atradās SS un policijas vadītāja Latvijā un armiju grupas «Nord» pakļautībā. Kā liecina Vācijas Federālajā arhīvā Berlīnē apzinātie dokumenti, 1943. gada 1. jūnija sanāksmē pie Ģenerālkomisāra Rīgā pārvaldes virspadomnieka Zima bija atzīta nepieciešamība veidot krievu policijas bataljonus, jo jau esošie policijas spēki lielā skaitā atrodoties ārpus Latvijas. Vienlaikus konstatēta arī nepieciešamība pēc cilvēku iesaistīšanas darba dienestā un leģionā, atzīmējot, ka no Latgales krievu tautības iedzīvotājiem saņemti vairāk kā 600 pieteikumu stāties leģionā.

1944. gada 26. jūnija pārskats par krievu tautības Latvijas pavalstniekiem slēgtajās vienībās ļauj secināt, ka to kopskaits šajā laikā jau pārsniedzis 7000 vīru. Bez šiem 7 bataljoniem pastāvējušas arī citas vienības — Jāšanas un braukšanas skola Žagaros (270 cilvēki), Rezerves vienība Kundziņsalā (358 cilvēki), bet 1000 vīru liela krievu vienība pat bijusi iesaistīta ebreju ieslodzīto apsardzē Dundagas Jūras nometnē (Seelager Dondangen). Krievu karavīru vervēšanā aktīva bija vācu okupācijas laikā Latvijā izveidotā «Krievu komiteja». Ģenerālkomisāra Rīgā Politikas nodaļas 1944. gada pavasara sarakstē ir uzsvērta to politiskā nozīme, un atzīmēts, ka tajos netiek iekļauti krievu karagūstekņi, jo tie pirms tam nav bijuši Latvijas iedzīvotāji. Ir izsūtīti arī pieprasījumi leģiona vienībām sniegt ziņas par viņu rindās esošiem krievu karavīriem. Bataljoni tika iesaistīti galvenokārt cīņās pret partizāniem Latvijas pierobežā, vairāki no tiem kara beigās atradās Kurzemē, taču nebaudot vācu virspavēlniecības uzticību, tika izformēti vai arī pārsūtīti uz Vāciju.

Neprata ne latviski, ne vāciski
315. policijas bataljona dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā ļauj izsekot ne tikai militārajai ikdienai, bet parāda arī vācu komandējošā sastāva slikto izturēšanos pret krievu karavīriem un daudzos disciplīnas pārkāpumus. Leitnanta Nikolaja Žanžarova ziņojumā varam lasīt, ka 1943. gada 21./22. decembra naktī rotas ierindnieks Fjodors Briedis, būdams iereibis, kārtējo reizi nodarbojies ar komunistisko propagandu, bet Pēteris Pihans un Vitālijs Malahovskis nozaguši 4 pudeles degvīna, no kurām 3 jau paspējuši izdzert līdz savai aizturēšanai. Vainīgos sodīja ar 7 diennaktīm stingrā arestā. 6. decembra naktī Rīgas 15. policijas iecirknī Bolderājā nonāca kāds stipri iereibis vīrietis, kurš krievu emigrantu mītnē ar dūrēm un izaicinošiem vārdiem pretojās policijai, nevarēja uzrādīt personas dokumentus un uzdevās par Petrovu. Pēc dzēruma izgulēšanas izrādījās, ka aizturētais ir 18 gadus vecais 315. bataljona vada seržants Vasilijs Stoļerovs. Viņš paskaidroja, ka pēc kantīnes devas izdzeršanas devies ārpus kazarmu teritorijas, pie tam savu formu iedevis dienesta biedram, kuru «labi pazīstot, bet nezinot kā viņu sauc».

Savu dienestu krievu policijas bataljonos vēl šodien labi atceras bijušais rīdzinieks Igors Viskovatovs. Pēc iesaukšanas vācu armijā 1943. gada novembrī viņu nosūtīja uz Daugavpili, kur formējās 314. policijas bataljons. Tā sastāvā bija daudz latgaliešu, krievu un poļu, no kuriem īpaši pēdējie bijuši pret vāciešiem naidīgi noskaņoti. I. Viskovatovs piedalījās cīņās pret partizāniem Osvejas apkārtnē, un ņēma dalību pozīciju izbūvē pie Idricas un Opočkas. Vēlāk viņu ieskaitīja 327. policijas bataljonā, kopā ar daudziem gados vecākiem Latgales vecticībniekiem, kuri nav pratuši ne latviešu, ne vācu valodu, tāpēc tiem visu nācies tulkot krieviski. Kaut arī pratināšanā padomju gūstā pēc kara I. Viskovatovs vairākkārt saukts par «nodevēju», piespriestie 10 gadi ieslodzījumā neliecina, ka viņa krievu tautība būtu spēlējusi kādu īpašu lomu. Uz jautājumu vai nav juties savādi, cīnoties pret saviem tautiešiem pretējā frontes pusē, viņš atbild noliedzoši, jo par krieviem drīzāk uzskatījis vlasoviešus nevis padomju karavīrus.


Krievu virsnieks Latviešu leģionā
Krievu policijas bataljonos diezgan izplatīta bija arī dezertēšana. Saķertos dezertierus parasti nosūtīja uz Salaspils darba un pāraudzināšanas nometni vai arī pat nošāva ierindas priekšā par brīdinājumu. Tie, kuriem paveicās, veiksmīgi slēpās mežos un pie piederīgajiem, vai arī vērsa ieročus pret vāciešiem. Padomju partizānu vienības «Sarkanā bulta» komandieri Kurzemē Vladimirs Semjonovs un Viktors Stolbovs savas militārās iemaņas pirms tam bija guvuši 283. krievu policijas bataljonā akcijās pret partizāniem Vitebskas un Kaļiņinas apgabalos.

Vairāki krievu tautības karavīri un virsnieki dienēja arī Latviešu leģionā. Pazīstamākais no viņiem bija pulkvedis-leitnants Nikolajs Katiševs. Dzimis Daugavpilī, būdams pēc tautības krievs un arī pareizticīgais, viņš bija precējies ar latvieti un savu militāro karjeru īstenoja Latvijas armijā. 1941. gada jūnijā viņu atvaļināja no 24. teritoriālā strēlnieku korpusa, bet 1943. gadā mobilizēja leģionā. N. Katiševs bija 15. artilērijas pulka diviziona komandieris, vēlāk pulka komandiera vietnieks. Par cīņām Kurzemes frontē viņu apbalvoja ar I un II šķiras Dzelzskrustu. Kara beigās N. Katiševam izdevās no Kurzemes nokļūt Vācijā, bet vēlāk pārcelties uz dzīvi Anglijā.

Vlasovieši Latvijā
Kara laikā vietējos un no Krievijas ieradušos krievus iesauca arī Krievu atbrīvošanas armijā (POA). 1943. gada pavasarī bijušais Sarkanās armijas ģenerālleitnants Andrejs Vlasovs Rīgā tikās ar Pareizticīgo baznīcas metropolītu Sergiju, kā arī uzrunāja krievu minoritātes pārstāvjus Latvijas Universitātes aulā. Viņa vizīte Rīgā norisinājās propagandas nolūkos un palika apslēpta plašākai latviešu sabiedrībai. Vlasoviešu darbība Latvijas teritorijā bieži vien ir vērtēta ļoti negatīvi, uzsverot to marodierismu un represijas pret civiliedzīvotājiem.

Par to liecina arī atsevišķi ieraksti ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas dienasgrāmatā 1944. gada augustā: «Kāda karaspēka daļa, kas saformēta no krievu gūstekņiem, ir izdarījusi daudz patvarīgas piesavināšanas pa ceļam no Skrīveriem uz Madlienu [..] Lēdmanē nemitīgas laupīšanas, ko tur izdara dezorganizējušās daļas, kas šeit apmetušās, it īpaši krievu (POA) formācijas. Arī no citām pusēm dzird to pašu». Slepenajā radiotelegrammā, kas 1944. gada novembrī no Kurzemes nosūtīta Latvijas Centrālās padomes ārzemju delegācijai Stokholmā, atzīmēts, ka vācieši organizējot krievu brīvprātīgo vienības, kam uzdots piespiedu kārtā evakuēt civiliedzīvotājus un vērsties pret latviešu nacionālajiem partizāniem.

Rīgas Preobraženskas bataljons
1944. gada vasaras beigās Jelgavas aizstāvēšanas kaujās varonīgi cīnījās kāda krievu darba rota, kas apturēja jau panikā bēgošos vāciešus un veiksmīgi atsita Sarkanās armijas uzbrukumu. Uz rotas bāzes 1944. gada septembrī Rīgā saformēja atsevišķu bataljonu, kas novietojās bijušajā Kara skolā Kr. Barona ielā. Bataljona rakstvedis Mihails Dobrotvorskis 60. gadu vidū Austrālijā publicētajās atmiņās atceras arī kādu kuriozu. Bataljons pēc vēla koncerta Karavīru klubā Baznīcas ielā soļojis atpakaļ uz savu novietojumu, skaļi dziedot dažādas krievu dziesmas («Katjuša» un «Varen plaša mana zeme dzimtā» ieskaitot). Pamodinātie rīdzinieki, nakts tumsā neatšķirdami karavīru formas tērpus, nobijušies, ka pilsētā jau maršē padomju karaspēks. Vēlāk daudzi bataljona dalībnieki pat pievienojās ģenerāļa J. Kureļa grupai Kurzemē. 1944./1945. gada ziemā bataljons majora Holveina vadībā ķemmēja mežus Usmas apkārtnē un cīnījās frontē pie Lestenes. Pārgalvības dēļ tā karavīrus frontes iecirknī blakus esošie latvieši pat iesaukuši par «trakajiem krieviem», bet gūstā saņemtie sarkanarmieši bijuši ļoti izbrīnīti dzirdot skaidru krievu valodu. M. Dobrotvorskis bija viens no retajiem, kam 1945. gada 8. maijā laimējās uz tankera «Rudolph Albrecht» klāja atstāt Ventspili. Daudzus citus Latvijas krievu tautības pavalstniekus čeka pēc kara tiesāja kā «Dzimtenes nodevējus» un vairākus gadus viņi bija spiesti pavadīt dažāda režīma padomju soda nometnēs. Varbūt par kara laikā pieredzēto vērtīgas ziņas mums vēl var sniegt kāds no viņiem vai viņu piederīgajiem?

Uldis NEIBURGS

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 29 Aug 2007 15:35:01
Atbildēt 


Что касается термина СС - без уточнения ваффен СС - это повелось с решения Нюрнбергского трибунала, который не стал разбираться, кто там был в гестапо, кто в полевых войсках, а всех разом записал в преступники. Потому и сейчас очень многие не знают разницы между членами организации СС и бойцами войск при СС.

Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Aug 2007 14:26:21
Atbildēt 


Un nezinās, neuztvers vai negribēs uztvert šo starpību tik ilgi kamēr par to skaļi un ilgstoši nesāks stāstīt... pat ja sāks stāstīt - visdrīzāk vairums negribēs iedziļināties, jo vieglāk ir tad, ja visi ir ļaunie!




Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Aug 2007 15:27:51
Atbildēt 


Toors

Krievija kaŗo auksto kaŗu pret mums, un leģionāri ir viens no tās trumpjiem. Sak, latvieši - šie pekles izdzimteņi, kas dzēra baltkrievu bērnu asinis un uzkoda ebreju ribiņas.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 10:58:13
Atbildēt 


Turklāt informācijas karā mēs Krieviju nekad nepārspēsim! Tādējādi leģionāri vienmēr KF un NVS iedzīvotāju acīs paliks asinssūcēju statusā!

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 11:00:51 - Laboja Moderators
Atbildēt 


Quoting: Toors
Turklāt informācijas karā mēs Krieviju nekad nepārspēsim! Tādējādi leģionāri vienmēr KF un NVS iedzīvotāju acīs paliks asinssūcēju statusā!


Vopros viens, ko tad mēs reāli esam darījuši, lai uzvarētu?
Pietiktos ar vienu tiešām plašu lapu(inetā) vairākās valodās(Lat., kr., ang., fr./vāc.), lai kliedētu lielu daļu šo melu. Tagad, lai kādam krievam paskaidrotu kas un kā nav pat nevienas normālas lapas, kur netiktu mūldēts par e-brejiem un baltkrievu genocīdu

______
Kungi, esam iebriduši mazā offtopā. M.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 11:40:44
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Pietiktos ar vienu tiešām plašu lapu(inetā) vairākās valodās(Lat., kr., ang., fr./vāc.), lai kliedētu lielu daļu šo melu.

Un kas tad būs tas, kurš šādu lapu uzturēs un KO tur rakstīs? Ka leģionāri bija cēli brīvības cīnītāji?

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 11:45:06 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Un kas tad būs tas, kurš šādu lapu uzturēs un KO tur rakstīs? Ka leģionāri bija cēli brīvības cīnītāji?


Mūsu valstī tādām lietām nav naudas un bagātu cilvēku arī nav( nu pavisam nav). Par strēlniekiem arī varam lasīt pāris druskas.
Estipoliem informācijas inetā daudzkārt vairāk par mums!

Nav jau vajadzīgi kaut kādi gaudu stāsti par varonību un Latvijas valsts atjaunošanu. Bet tomēr daži mīti jau būtu jāizgaisina.
Parādi kādu lapu, kur krievu valodā nebūtu kaudzes ar meliem un brīnumstāstiem!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 11:57:52
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Bet tomēr daži mīti jau būtu jāizgaisina.

Bet grozies kā gribi, `Winterzauber` ira fakts un cūcība Podgajē tieši tāpat... līdz ar to, ja taisam lapu, tad šādas lietas tajā nevajadzētu noklusēt vai censties iztēlot par `mītiem`...

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:10:04
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Winterzauber


????

Quoting: Maarrutku Jums
Podgajē


Kur atrodas.

Piedod manu nezināšanu, neesmu visu sadaļu vēl izlasījis

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:15:22 - Laboja Vadonis
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Bet grozies kā gribi, `Winterzauber` ira fakts un cūcība Podgajē tieši tāpat... līdz ar to, ja taisam lapu, tad šādas lietas tajā nevajadzētu noklusēt vai censties iztēlot par `mītiem`...


Malta tēma. Latviešu brīvprātīgo SS vienības zvērībās nepiedalījās, bet karoja pret regulāro RKKA un partizāniem (ja gadījās ceļā, atkāpjoties).
Winterzauber'ā piedalījās policijas batiņi, bet Podgajē (Polijā?) sagūstītos poļus nosvilināja friči, kaut gan gūstā saņēma latviešu leģiona daļa.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:17:04
Atbildēt 


Un vispār nav ar tām zverstva stāstiem Arāja, Cukura utt. tīmu antipartizāņu darbība līdz to iemešanai leģionā?

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:27:32
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Un vispār nav ar tām zverstva stāstiem Arāja, Cukura utt. tīmu antipartizāņu darbība līdz to iemešanai leģionā?

Šie kadri tak zem SD gāja. Kad vairs nebija ko darīt tad 1945. gadā daļu iemeta 15. divīzijā, bet Arājs pat batiņa komandiera ādā iejutās uz dažām diienām, ar ko izsauca īsto leģionāru nepatiku. Pāris simts "žīdu šāvēju" iepludināšana leģionā nav iemesls, lai leģionu sauktu par slepkavu baru. Turklāt, visus sūdus viņi vārīja ārpus leģiona.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:28:02
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Kur atrodas.

Pamēģini meklēšanas funkciju. Divos vārdos - `Winterzauber` bija soda ekspedīcija pret baltkrievu partizānu atbalstītājiem ar māju dedzināšanu un visādiem tādiem jaukumiem, a Podgajē (tāds ciemats Polijā) 15. divīzijas zoļļuki vrode dzīvus sadedzinājušusi neatceros cik poļu karagūstekņus.
Quoting: Vadonis
Malta tēma. Latviešu brīvprātīgo SS vienības zvērībās nepiedalījās, bet karoja pret regulāro RKKA un partizāniem (ja gadījās ceļā, atkāpjoties).

Ugu, tikai poļicaju batiņus brīdi pa brīdim teju vai veselā sastāvā iekļāva leģiona divīzijās, kad šajās sāka trūkt cilvēku.
Quoting: Vadonis
Winterzauber'ā piedalījās policijas batiņi,

Poļicaju batiņi arī, saskaņā ar Silgaiļa klasifikāciju, IR latviešu Leģiona sastāvdaļa.
Quoting: Vadonis
bet Podgajē (Polijā?) sagūstītos poļus nosvilināja friči, kaut gan gūstā saņēma latviešu leģiona daļa.

Pag pag, kurā brīdī tad friči uzradās??? Tas ir kaut kas jauns.
Quoting: kurlandlegionar
Un vispār nav ar tām zverstva stāstiem Arāja, Cukura utt. tīmu antipartizāņu darbība līdz to iemešanai leģionā?

Ir jau ir. TĪRI nodalīt 15. un 19. divīziju no zverstvām tomēr nevar, konekcija saglabājas tā vai citādi.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:28:46
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Pāris simts "žīdu šāvēju" iepludināšana leģionā nav iemesls, lai leģionu sauktu par slepkavu baru.

Leģions kā tāds NAV slepkavu bars, tomēr slepkavas un cūcību strādātāji tur BIJA.

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:39:08
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Pag pag, kurā brīdī tad friči uzradās??? Tas ir kaut kas jauns.


Turpat jau viņi bija. 19. un 15. divīzija visus saņemtos gūstekņus visās kauju vietās nodeva vāciešiem, pirms tam veicot nopratināšanu. Savās atmiņās par to rakstīja Vilis Hāzners, tjipa nodevuši sagūstītos fričiem, nākamajā dienā pajautājuši vācu ofiņiem, kur palikuši poļi, bet šie acis nolaiduši un pateica, ka par to vairs nav ko uztraukties.

Quoting: Maarrutku Jums
Poļicaju batiņi arī, saskaņā ar Silgaiļa klasifikāciju, IR latviešu Leģiona sastāvdaļa.


Bet leģions taču neeksistēja Winterzauber operācijas laikā, tā, ka piešūt leģionam neko nevar, kaut gan pēc tam iesvieda visu batiņu pilnā sastāvā LL. Atpakaļejošais datums, tā teikt, nestrādā.

Quoting: Maarrutku Jums
Leģions kā tāds NAV slepkavu bars, tomēr slepkavas un cūcību strādātāji tur BIJA.


Bet cūcības sastrādāja laikā, kad par LL neviens pat nesapņoja.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 12:44:30
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Savās atmiņās par to rakstīja Vilis Hāzners, tjipa nodevuši sagūstītos fričiem, nākamajā dienā pajautājuši vācu ofiņiem, kur palikuši poļi, bet šie acis nolaiduši un pateica, ka par to vairs nav ko uztraukties.

Nu es gan nedomāju, ka Hāznera kungs savās atmiņās atzītu, ja poļus būtu sadedzinājuši paši latvieši...
Quoting: Vadonis
Bet leģions taču neeksistēja Winterzauber operācijas laikā

Poļicaju batiņi BIJA, un Silgailis arī šamējos ieskaita Leģionā (tieši tāpat kā PGA izpalīgus).
Quoting: Vadonis
Bet cūcības sastrādāja laikā, kad par LL neviens pat nesapņoja.

Un Tu gribi teikt, ka ar divīziju izveidi cūcības kā uz burvju nūjiņas mājienu izbeidzās? CILVĒKI tak palika tie paši, vēl jo vairāk - ja divīzijas šamējos iedalīja VESELIEM BATALJONIEM!

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 13:31:06
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Un Tu gribi teikt, ka ar divīziju izveidi cūcības kā uz burvju nūjiņas mājienu izbeidzās? CILVĒKI tak palika tie paši, vēl jo vairāk - ja divīzijas šamējos iedalīja VESELIEM BATALJONIEM!


Neizbeidzās, bet cūcības NEDRĪKST pieskaitīt subjektam (LL), kuras tika pastrādātas pirms tā rašanās, lai gan tajā tika iefiltrēti cūcības strādājošie.
Pašaizsardzība - policijas bataljoni - Latviešu leģions. Šos subjektus ir jāatdala, tāpat nedrīst likt vienlīdzības zīmi starp šiem veidojumiem, kur nu vēl pirmo 2 cūcības pierakstīt trešajam. Tipisks sovoku vēsturnieku domu gājiens.

Quoting: Maarrutku Jums
Nu es gan nedomāju, ka Hāznera kungs savās atmiņās atzītu, ja poļus būtu sadedzinājuši paši latvieši...

Zinot, ka POWus leģionāri nodeva tālāk, man nav iemesla viņam neticēt. Turklāt, latviešiem nebija jēgas poļus slaktēt. Tie nebija sovoki - mongoļi. Vēl viens aspekts. RKKA uzbrūk, 15.div. visu laiku atkāpjas. Tā ir milzu izšķērdība visus sadzīt stallī un vēl to dedzināt un gaidīt un plostot, kamēr nelaimīgie deg. Vieglāk būtu gūstekņus neņemt vispār, bet apšaut uzreiz. Turklāt poļi padevās latviešiem, jo uzzināja, ka tā ir latviešu, nevis vācu vienība.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 13:36:03
Atbildēt 


Vadonis

Piekrītu Jūsu atziņām. Un vēl - nav vērts pārspīlēt policijas bataljonu "zvērības". Tā bija cīņa pret padomju partizāņiem, un ar baltiem cimdiem tādas cīņas neizcīna.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 13:40:12
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Neizbeidzās, bet cūcības NEDRĪKST pieskaitīt subjektam (LL), kuras tika pastrādātas pirms tā rašanās, lai gan tajā tika iefiltrēti cūcības strādājošie.

Leģions nebija tikai 2 Waffen SS divīzijas - šamējie nav īsti nodalāmi jēdzieni. Vismaz Silgailis šamējos nenodala.
Quoting: Vadonis
Zinot, ka POWus leģionāri nodeva tālāk, man nav iemesla viņam neticēt.

Šīs Tavas zināšanas apstiprina arī kāds oficiāls dokuments iz 15. divīzijas arhīva, nevis tikai memuāri?
Quoting: Vadonis
Turklāt, latviešiem nebija jēgas poļus slaktēt. Tie nebija sovoki - mongoļi.

Oi, tikai nevajag. Mīts par sovokiem-mongoļiem ir Gebelsa kantora radīts, termins `aizātu ordas` nāk kak raz no turienes.
Quoting: Vadonis
Vēl viens aspekts. RKKA uzbrūk, 15.div. visu laiku atkāpjas. Tā ir milzu izšķērdība visus sadzīt stallī un vēl to dedzināt un gaidīt un plostot, kamēr nelaimīgie deg.

Tikai ņem vērā, kā vācieši TIEŠI TĀPAT atkāpjas un arī viņiem sanāk izšķērdība dedzināt un gaidīt. 1:1.

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 13:54:46
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Leģions nebija tikai 2 Waffen SS divīzijas - šamējie nav īsti nodalāmi jēdzieni. Vismaz Silgailis šamējos nenodala.

Atliek jautājums, vai policijas bataljoni sūdūs vārīja arī esot leģionam? Jo visus 44 izveidotos polbatus neiepludināja LL.

Quoting: Maarrutku Jums
Šīs Tavas zināšanas apstiprina arī kāds oficiāls dokuments iz 15. divīzijas arhīva, nevis tikai memuāri?

Diemžēl, lai pārlapotu 15. div. arhīvu jāzin vācu valoda, kaut gan jāpalūr tajā vai Podgajes incidenta laiks sakrīt ar arhīvā esošo vienību kauju vēsturi.

Quoting: Maarrutku Jums
Oi, tikai nevajag. Mīts par sovokiem-mongoļiem ir Gebelsa kantora radīts, termins `aizātu ordas` nāk kak raz no turienes.

Tad Arnolds Šiņķis bija Gebelsa kantora milzu iespaidā. Vispār es to biju domājis kā joku.

Quoting: Maarrutku Jums
Tikai ņem vērā, kā vācieši TIEŠI TĀPAT atkāpjas un arī viņiem sanāk izšķērdība dedzināt un gaidīt. 1:1.

Vācu SS daļas uz visu skatījās no nacionālsociālisma prizmas. Visi ienaidnieki ir iznīcināmi, kas nav ar mums, tas ir pret mums, kā Adis mācīja. Latviešiem bija savādāks skatu punkts.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 13:55:45 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Poļicaju batiņi arī, saskaņā ar Silgaiļa klasifikāciju, IR latviešu Leģiona sastāvdaļa.


Un tagad Silagailis ir tas ūbervēsturnieks?
No kura brīža, tad šie bija leģiona pārvaldē un pārraudzībā, ka tik ne tad, kad tika iekļauti leģionā!?

Quoting: Maarrutku Jums
Un Tu gribi teikt, ka ar divīziju izveidi cūcības kā uz burvju nūjiņas mājienu izbeidzās? CILVĒKI tak palika tie paši, vēl jo vairāk - ja divīzijas šamējos iedalīja VESELIEM BATALJONIEM!


UUUNNNN? Frontē viņi arī cīnijās ar e-brejiem un baltkrievu partizāņiem?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Aug 2007 14:05:39
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Un tagad Silagailis ir tas ūbervēsturnieks?

Nē, bet Leģiona (vēlāk - vienas no divīzijām) štāba priekšnieks gan... un vīruks, kas vairāk vai mazāk stāvēja klāt pie visas tās padarīšanas veidošanās.
Quoting: kurlandlegionar
No kura brīža, tad šie bija leģiona pārvaldē un pārraudzībā, ka tik ne tad, kad tika iekļauti leģionā!?

Leģiona nosaukums neattiecas tikai uz 2 divīzijām, sasodīts! Jo Leģions ir dzejisks, nevis organizatorisks nosaukums, kas apzīmē VISAS latviešu vienības, kas WW2 karoja 3. Reiha pusē neatkarīgi no to konkrētas padotības!

Ja mēs runājam tikai par Waffen SS divīzijām, tad tā arī jāraksta, jo Leģions ietver arī pārējos junitus.
Quoting: kurlandlegionar
UUUNNNN? Frontē viņi arī cīnijās ar e-brejiem un baltkrievu partizāņiem?

Nē, bet tas neatceļ pleķīšus šamējo biogrāfijās un dod pamatu apgalvojumam, ka Waffen SS divīziju sastāvā atradās e-breju un civilo šāvēji.
Quoting: Vadonis
Atliek jautājums, vai policijas bataljoni sūdūs vārīja arī esot leģionam?

Tas nemaina lietas būtību, t.i. neatceļ iepriekš savārīto. Un no psiholoģijas viedokļa - jā, visdrīzāk ka vārīja gan. Ja cilvēks ir pieradis pie policijas bataljona darbības paņēmieniem attiecībā pret gūstekņiem/civilajiem, viņam ir grūti no tiem atradināties.
Quoting: Vadonis
Vācu SS daļas uz visu skatījās no nacionālsociālisma prizmas. Visi ienaidnieki ir iznīcināmi, kas nav ar mums, tas ir pret mums, kā Adis mācīja. Latviešiem bija savādāks skatu punkts.

Drusku bajāns sanāk, tad jau nebūtu izdzīvojis NEVIENS karagūsteknis, ko vācieši būtu saņēmuši gūstā.

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Aug 2007 14:29:28
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
No kura brīža, tad šie bija leģiona pārvaldē un pārraudzībā, ka tik ne tad, kad tika iekļauti leģionā!?


Silgailis, būdams Zemes pašpārvaldes Iekslietu ģenerāldirektorāta personāllietu departamenta fīrers, tak pats personīgi izdeva visādus "aicinājumus" virsniekiem un instruktoriem, lai "brīvprātīgi" piesakās jaunformējamajā vienībā. Pie kam, atsevišķiem ofiņiem tika izteikti draudi, ja neieradīsies, tad var būt slikti. Blāķis A. Medaļas otra puse konkrēti runā par sevi, bet Biezais H. Latvieši kāškrusta varā atsaucas uz Brīvības cīņu varoņa virsnieku Ozoliņu. Vēlāk Silgaili uz laiku un kļūdas pēc ieceļ par Bangerska uz papīra komandētās divīzijas (i to uz laiku un kļūdas pēc) štāba šefu, tad par kājnieku priekšnieku 19. div., bet tas jau kādā 1944. gadā, pēc kā šamējais atkal veic kabineta darbus.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 148 . 149 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latviešu (un ne tikai) leģionāri WW2
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.060
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020