miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latviešu (un ne tikai) leģionāri WW2
<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 148 . 149 . >>
Autors Ziņa
Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:05:37 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...mani arī interesē šitas posms par Reinholdu...ja jau šamo noķēra un tiesāja, tad ir jābūt tiesas aktīm, kur tas parādās...


Uz to ir divi avoti - tā angļu grāmata, kura minēta atsaucēs. Es gan nezinu, kur aftors ņēmis tos detalizētos datus. Minēts ir kapteinis Gustavs Praudiņš, ar kuru viņš esot uzturējis kontaktus... Otrs, kas to saka ir Vārpa. Abi nekādas atsauces nedod

Ja es būtu vēsturnieks, tad aizietu uz arķīvu vai uz advancētu bibliotēku... Bet nu tantei ar nav riteņu un viņa nav tramvajs

Quoting: Arbalets
citādi ir biogrāfijā pārrāvums no 1937.gada novembra līdz 1941.gada jūnijam


No 1925. gada līdz 1939. gadam dienējis 3. Latgales kājnieku divīzijas 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Pēc Konovaļčika, M. dotajiem datiem.

Quoting: Arbalets
''Viens no tiem nodeva Reinholda īsto identitāti NKVD, kas noveda pie viņa apcietināšanas 1948. gada 21. augustā''


Izlaboju.




Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:09:55
Atbildēt 


Quoting: Atis
Par dienestu Latvijas armijā nekas nav zināms??


Dzimis 1919. gadā. Ja OMD dienējis, tad IMHO sanāk, ka tas būtu kāds 1940. gads.

Vecais _Strelnieks

Labots.

Elly

Es ieliku atsauci uz grāmatu [bilde ir ielādēta samazinātā lielumā]. No pieredzes zinu, ka viņi nebūs pierunājami.

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:27:11 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Minēts ir kapteinis Gustavs Praudiņš, ar kuru viņš esot uzturējis kontaktus...


von Goltz
07.12.2009, 15:27
Нелегкая судьба после войны....

После капитуляции в мае 1945 г., кавалер Ehrenblattspange des Heer и DKiG Waffen-Sturmbannführer Густавс Праудиньш (Gustavs Praudiņš) попал в плен к РККА. В 1961 г., больной, без ноги и с волчем билетом в кармане вернулся в Ригу, как и многие бывшие немог получить работу, жильё. Выжить помогали холтуры, жил у латышей которые его эксплуатировали без стыда и совисти ибо поддерживая связь с фронтовыми товарищями в том числе с кавалером рыцарьского креста Волдемарсом Рейнгольдсом (V.Reinholds) получал с запада на содержания посылки (есть мнение что посылки оформляли через ГДР ???). Умер от рака в 1965 году но самое интересное что не задолго до смерти успел потребовать у ФРГ (?) (немецкого провительства ) военную пеньсию по инвалидности в то время это было наглое, хитрое и смелое решение. Притом его заевление было принято к расмотрению но увы он умер недождавшись решение (бытует мнение что оно могло быть положительным...
(по воспоминанием друзей ).... URL

Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:27:34
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
No pieredzes zinu, ka viņi nebūs pierunājami.

Muzejs nebūs pierunājams??? Tas nav iespējams! Kā tad fotkas nonāk citos muzejos, publikācijās, dokumentālajās filmās u.t.t.? Pirmā dzirdēšana, ka pašu "kantorī" neļauj materiālus publicēt.
Quoting: Panzerschreck
Dzimis 1919. gadā. Ja OMD dienējis, tad IMHO sanāk, ka tas būtu kāds 1940. gads.

Mūsiņš ir dienējis Latvijas armijā - muzejā ir bildes no dienesta laikiem arī.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:36:45 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Elly
Muzejs nebūs pierunājams??? Tas nav iespējams! Kā tad fotkas nonāk citos muzejos, publikācijās, dokumentālajās filmās u.t.t.? Pirmā dzirdēšana, ka pašu "kantorī" neļauj materiālus publicēt.


Nus, bija jautājums par bildēm, kuras bija publicētas internetā. Attiecībā uz Brīvības cīņām, kur teorētiski vairs nekādu autortiesību jautājumu nevarētu būt. Jautājums bija par to, ka pie bildēm bija minēts, ka bez muzeja atļaujas nevar pārpublicēt attēlus. Viens tad arī aizrakstīja viņiem. Atbildē bija minēts, ka vajag kādu atļauju no muzeja, lai publicētu...nu un tā neviens uz muzeju nevilkās, jo kurš to pa nopietnam ņemtu, ka nāk kāds no vikipēdijas un prasa atļauju...vēstules sūtītājs pats ir vēsturnieks.
Līdzīgi ir redzēts, ka kāds no Kaŗa muzeja izliek attēlu, kur nofotografēts Žanis Butkus, un apakšā uzraksta, ka bildi nevar tālāk nekur nevar brīvi publicēt...muzeja īpašuma, odnaka...

Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:53:34
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
nu un tā neviens uz muzeju nevilkās, jo kurš to pa nopietnam ņemtu, ka nāk kāds no vikipēdijas un prasa atļauju...

Nu, būtu aizgājuši, un noskaidrotu - cik nopietni ņem vai neņem.
Quoting: Panzerschreck
un apakšā uzraksta, ka bildi nevar tālāk nekur nevar brīvi publicēt...muzeja īpašuma, odnaka...

Cik man zināms, mūsu kantorī nepieciešama atsauce uz muzeja krājumiem, ja grib publicēt, un noformējot atļauju, jānorāda konkrēti: kur un cik reizes publicēs/pārraidīs u.t.t.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Elly
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 15:59:13
Atbildēt 


Vēl drusku par V. Reinholdu.
"Zilajā ķieģelī" norādīts, ka viņš arestēts kā Reinholds, arī Ostrovskis Voldemārs, arī Andrejs. Tātad, alias bija "Andrejs Ostrovskis".

P.S. Vispār, visus tos, kas driķē "vēsturisko patiesību" bez atsaucēm, derētu aizsūtīt uz kūdras purviem... Šādu skribelmaņu dēļ rodas dažādas problēmas un pārpratumi.

________________________
Mīliet Latviju - citas nebūs!

Pasaule bez striķa ir haoss.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 16:42:19
Atbildēt 


Quoting: Elly
P.S. Vispār, visus tos, kas driķē "vēsturisko patiesību" bez atsaucēm, derētu aizsūtīt uz kūdras purviem... Šādu skribelmaņu dēļ rodas dažādas problēmas un pārpratumi.



________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Partizans
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 17:20:27 - Laboja Partizans
Atbildēt 


Manuprat vikipēdija ir vikipēdija, kurš grib tas izmaina ierakstitās ziņas...tādejādi Dieva zimes var sarakstit... es nedomaju, ka tik nopietni vajag attiekties pret šo resursu, bet tas protams katra ziņā...

P.S. Vismaz akadēmiskās aprindās so saitu īpasi augsti nevertē, tiesi tāpēc, ka jebkurs var izmainīt tā saturu.

________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.





Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 17:50:30 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Elly

Pievienoju.

Partizans

Neviens jau arī nesaka, ka kādam būtu baismi nopietni jāattiecas pret šo resursu. Neviens arī neatsauksies uz šo resursu rakstos kādu sacerējumu. Reizē ir tā, ka kaut kādas nebūt atsaucītes, no kurienes attiecīgajam tekstam aug kājas, ir ieliktas.

Tās akadēmiskās aprindas sastāda varbūt pārsimts cilvēkus. Ko tad darīt pārējiem? Nu, iesit intereses pēc meklētāja attiecīgo personāžu vārdus...neko jau daudz neatradīsi :/ Ne jau visi vilksies uz bibliotēku, lai palasītu, ko šajā sakarā raksta akadēmiskās aprindas...

Pagaidām neviens vietējais entuziasts neko līdzīgu nav uzstutējis... URL URL

Wehrwolf
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Dec 2010 23:20:16 - Laboja Wehrwolf
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck


Kārlis Mūsiņš

Labojumi, papildinājumi?


Kārlis Mūsiņš

Dzimis 1919. gada 15. decembrī Cēsu apriņķa Dzērbenes pagasta "Dolēs" kalēja ģimenē. Vēlāk pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Mācījies VEF arodskolā. 9 klašu izglītība. Strādājis VEF rūpnīcā.

1941. gada 5. augustā brīvprātīgi iestājās jaundibinātajā latviešu kārtības dienestā. Oktobrī 16. Zemgales policijas bataljona sastāvā izbrauca uz Austrumu fronti Dno un Staraja Rusas rajonā, kur apsargāja dzelzceļa līnijas un piedalījās partizānu apkarošanā. Par piedalīšanos šajās cīņās 1942. gada pavasarī apbalvots ar Ziemas kampaņas medaļu (sauktu par saldētās gaļas ordeni).
Pēc tam jau Leģiona 1. pulkā cīnījies Ļeņingradas, Ostrovas un Opočkas rajonos. Kauju gaitā par izrādīto varonību apbalvots ar II un I pakāpes Dzelzs krustu.

Kara gaitas iesācis kā kareivis. 1943. gadā beidzis instruktoru rotas kursus Narvā un paaugstināts par kaprāli, tad seržantu. No 1944. gada maija līdz novembrim bija virsnieku kursos Čehoslovākijā. Pēc to beigšanas paaugstināts par leitnantu.

Pēc atgriešanas 19. divīzijas sastāvā Kurzemē iecelts par 42. pulka 3. bataljona triecenvada komandieri. 1945. gada martā kaujā pie Remtes, kad divās kaimiņu rotās izcēlās panika, pārņēma to komandēšanu un trīs dienas noturēja fronti. Pēc kaujām pauagstināts par 4. rotas komandieri. 1945. gada 8. maijā par varonību Remtes kaujās piešķirts Vācu krusts zeltā, kuru gan sakarā ar Vācijas kapitulāciju, nepaspēja saņemt.

Pēc Vācijas kapitulācijas kopā ar savu bataljona komandieri kapteini Līdumu un vēl 40 vīriem devās mežā. Pēc grupas izjukšanas pievienojās Borisa Jankava grupai. Pēc tam izvirzījās par Kuldīgas apriņķa Vānes pagasta partizānu komandieri.

Taču drīzumā saprata, ka svešā pusē izdzīvot būs grūti, tāpēc sapulcināja 12 vīru lielu grupu, kurā iekļāvās vīri no Valkas un Valmieras apriņķiem. 6. oktobrī K. Mūsiņš ar grupu izgāja no Vānes pagasta un devās uz Vidzemi. Grupa virzījās cauri Tīreļpurvam, kā arī Olaines un Baldones mežiem. Pāri Lielupei un Daugavai partizāni pārcēlās ar plostiem. Tālākajā ceļā cauri Ērgļu un Vecpiebalgas novadiem Mūsiņa vīri nonāca Jaunpiebalgas pagastā. Leģionāri, orientējoties pēc topogrāfiskajām kartēm, apejot apdzīvotās vietas un plašākus lauku apvidus, uz priekšu bija virzījušies ļoti lēni, tāpēc pārgājiens ilga gandrīz pusotru mēnesi un Jaunpiebalgu sasniedza apmēram 13–14. novembrī.

Vidzemē sākotnēji grupa darbojās Jaunpiebalgas, vēlāk Smiltenes apkārtnē. No 1947. gada K. Mūsiņš (partizānu segvārds "Kārlis") kļuva par faktisko Valkas apriņķa visu partizānu līderi un galveno partizānu akciju organizētāju. Līdz 1948. gadam viņš pieturējās pie nogaidošas taktikas, gaidot lielo karu starp Rietumu valstīm un krieviem. Taču, kad padomju režīms uzsāka turīgās latviešu zemniecības iznīcināšanu, Mūsiņa grupa par atbildi uzsāka aktīvāko sarkano apšaušanu. Īpaši aktīvi "Kārļa" grupa darbojās 1949. gadā, atriebjoties par deportācijām. Kopumā grupa darbības laikā veica vairāk kā 50 bruņotas akcijas.

Piecdesmito gadu sākumā, kad grupā iekļāvās citu agrāk sakauto partizānu grupu izdzīvojušie vīri, grupas darbības teritorija paplašinājās un aptvēra Valkas, Rūjienas, Alojas, Cēsu, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Gaujienas, Gulbenes un Cesvaines rajonus. Grupa nepārtraukti atradās kustībā. Pastāvīgas dzīves vietas bunkurus ierīkoja tikai ziemas sniega laikam.

Smagu sakāvi grupa piedzīvoja 1953. gadā laikā no 18. līdz 21. jūnijam. Pēc tam K. Mūsiņš palika divatā ar partizāni Dzidru Vēveri. Abus sagūstīja 1953. gada 27. septembrī Palsmanes ciema padomes "Jaunvēveros", kad atbalstītāja nodevības dēļ viņi tika pacienāti ar liķiera konfektēm un it kā pusizdzertu "Mokas" pudeli, kuriem klāt bija pievienots specpreparāts. Abi pamodās gūstā Smiltnes čekas mājā. Pēdējie divi Mūsiņa grupas vīri krita kaujā tā paša gada 10. oktobrī.

K. Mūsiņam tika piespriests augstākais soda mērs. Nāvessodu izpildīja 1955. gada 2. jūnijā Maskavā Butirku cietumā.

________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)


exeris
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Jan 2011 12:40:02 - Laboja exeris
Atbildēt 


Sveiki visiem domubiedriem! Mani interesē atrast info par šo cilvēku! ja kāds var - palīdziet!
Atis Šnēbergs dzimis 1922. g. Ilūkstes apriņķa Kurcumu pagastā. 1942. vai 1943. gadā absolvējis Rīgas Valsts tehnikumu ( tagad Industriālais tehnikums). 1943 gadā iestājies dienestā latviešu leģiona 19 divīzijā 1. bataljonā, bataljona komandieris bija Ata tēvs kapteinis Kārlis Šnēbergs 1943. gada 21. jūlijā Atis Šnēbergs nosūtīts uz instruktoru kursiem ARYSĀ. (Feld-Unteroffiziersschule der Infanterie , Arys) Tur Atis iepazīstas ar Hariju Kodolu, kļūst labi draugi. 1943. gada septembra beigās Atis Šnēbergs absolvē instruktoru kursu un atgriežas savā bataljonā Volhovas frontē Krečno. Tai pat laikā Ati Šnēbergu ieskaita kandidātos nosūtīšanai uz virsnieku kursiem kara skolā. 1944. gada maijā Ati nosūta uz Vāciju ( vai Austriju) uz virsnieku kursiem Bad Tolcā (SS Junker Schule der Waffen-SS Bad Tölz) 14. apmācību grupa (14.Kriegs-Junker-Lehrgang.) kurss no1. maija līdz 30. septembrim 1944. gadā. Ir kaut kāda informācija, ka Atis Šnēbergs kopā ar dažiem draugiem palūdz atvaļinājumu uz dažām dienām, lai atvadītos no meitenes un ģimenes un atgriežas Latvijā. Nolemj atpakaļ uz kara skolu nedoties, bet cīnīties Latvijā. 1944. gadā Harijs kodols atrodas hospitālī Irlavā Tukuma apriņķī, kur 16. novembrī satiek sanitāru Lazdiņu, kas pastāsta, ka Atis Šnēbergs ir smagi ievainots ( galvā?) No Valsts arhīva ir informācija, ka Atis Šnēbergs pēc ievainojuma evakuēts un dienējis 1944. gadā 15 ss divīzijā mācību rezerves rotā.
Nav zināms, kad tas īsti bija, bet pirms pašu pēdējo kuģu atiešanas no Rīgas, Ata māsa Mirdza satiek Ati Rīgas ostā, parunājas par divām pārējām māsām, kuras palika Latvijā un šķiras. Vairāk informācijas nav. Iespējams, ka kāds no karabiedriem kaut kur vēl ir dzīvs un var atsaukties.

Vecais _Strelnieks
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 5 Jan 2011 12:48:53
Atbildēt 


Quoting: exeris
Mani interesē atrast info par šo cilvēku!

Te jau gandrīz prasās mēģināt kontaktēties ar kādām vanagu organizācijām ārpus Latvijas un caur viņiem mēģināt uzmeklēt...

________________________
Nebeigs cīnīties Latvijas dēli,
Ellē pašā tie gatavi nokāpt,
Droši sist ar dūri uz galda,
Prasīt Latvijas tiesu un daļu.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Jan 2011 13:56:28
Atbildēt 


Quoting: Partizans
Vismaz akadēmiskās aprindās so saitu īpasi augsti nevertē, tiesi tāpēc, ka jebkurs var izmainīt tā saturu.


No otraas puses - tieshi tas ir garants tam, ka taa infomaacija kljuust kvalitatiivaaka. Ka labotaaji izlabo ieprieksh publiceetas kljuudas.

________________________
" Patriotisms ? Paštaisnuma un aizspriedumu sajaukums." Voltērs

"Nacionālisms ir infantila slimība. Tas ir cilvēces masaliņas. " Einšteins


Bombensturm
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Jan 2011 14:10:05
Atbildēt 


Bet var būt arī taisni otrādi - cilvēks var pieļaut kļūdas (pat gluži neapzināti). Lai gan sliecos piekrist, ka Wikipēdija uzskatāma par diezgan kvalitatīvu resursu.

Quoting: Partizans
Vismaz akadēmiskās aprindās so saitu īpasi augsti nevertē, tiesi tāpēc, ka jebkurs var izmainīt tā saturu.

Akadēmiskās aprindas šajā ziņā zaudē monopoltiesības - būtībā jebkurš var uzrakstīt savu rakstu un, ja vien tas būs daudzmaz sakarīgs, to lasīs ne viens vien.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Jan 2011 14:52:07
Atbildēt 


Quoting: exeris
( tagad Industriālais tehnikums)


Tieši otrādi, tagad tas atkal ir Rīgas Valsts tehnikums.

Industriālais politehnikums bija padomju laika nosaukums.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jan 2011 16:04:47
Atbildēt 


Quoting: Wehrwolf
Kārlis Mūsiņš


Milzīgs paldies! Tūliņ pievienošu informāciju!

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Jan 2011 16:07:31 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Te par diviem pēdējiem BK kavalieriem, par kuriem tā informācija galīgi maz...

* Andrejs Freimanis

* Kārlis Sensbergs

Papildinājumi, labojumi?

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 00:27:58
Atbildēt 


Panzerschreck

Cik saprotu, tad tas pusleģendārais Sensbergs esot bijis 15. divīzijā. Tur tajā tekstā var saprast, ka 19. tajā.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 00:32:21 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: Atis
Cik saprotu, tad tas pusleģendārais Sensbergs esot bijis 15. divīzijā. Tur tajā tekstā var saprast, ka 19. tajā.


Angļu versijā viņš ir pat piedalījies Berlīnes aizstāvēšanā...

Nus, es it kā pēc Visvalža Lāča teiktā rakstīju...it kā jau Liepājā iznākošā laikrakstā diez vai minētu Berlīnes kaujas varoni Sensbergu

Pēc Lāča kreatīva, kas minēts atsaucēs...

Taču kara beigu posmā vācu valodā vēl Liepājā iznākušajā laikrakstā Deutsche Zeitung im Ostland 1945. gada aprīlī Udo Sietiņš atradis rakstu par diviem varonīgiem latviešu karavīriem, proti, Andreju Freimani un Kārli Šēnbergu.

Trimdā izdotajā literatūrā kaprālis Kārlis Sensbergs minēts kā 15., nevis 19. divīzijas trauksmes vada komandieris. Trauksmes vadu parasti veidoja pulka vai bataljona rakstveži, ziņneši, pavāri, t.i., tuvākās aizmugures tieši galvenajā kaujas līnijā cīņā neiesaistīti karavīri, lai kritiskā kaujas brīdī kāda komandiera rīcībā būtu pēdējā rezerve, ko likt pretī uzbrucējiem. 19. divīzijā, pēc U. Sietiņa vārdiem, tāda trauksmes vienības bija, bet 15. divīzijā kara pēdējā posmā nebija. Tādējādi, loģiski spriezdams, Udo Sietiņš grāmatā „Par zemi, ko mīlam..." nezināmo Kārli Sensbergu ir aizstājis ar zināmu vārdu Kārlis Šēnbergs. Skaidri redzama loģika liek secināt, ka Udo Sietiņam ir taisnība. Kara pēdējās dienās vācu štābos valdīja satraukuma un nemiera gaisotne. Kāda rakstveža neuzmanības dēļ latviskā rakstībā Šēnbergs viegli varēja pārtapt par vāciešiem tuvākā uzvārda vāciskā rakstībā – Schonberg un, vēl tālāk latviskojot to, par Sensberg.

mnja
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 21:36:22
Atbildēt 


Baltiņa vēstule Časovojā (nedaudz atšķiras no oriģinālā ziņojuma) un pilna Bangerska atbilde:
http://axis88.livejournal.com/66195.html

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:24:05
Atbildēt 


Quoting: mnja
Baltiņa vēstule Časovojā (nedaudz atšķiras no oriģinālā ziņojuma) un pilna Bangerska atbilde:
http://axis88.livejournal.com/66195.html

Diezgan interesanti bija palasīt. Paldies!

________________________
Židoģitļerovci.


Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:29:29 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


mnja

Tikko tieši tekstu skatījos iekš reibert.info, tas pats axis88 iepostējis.

Tiešām interesanta informācija.

mnja
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:31:56
Atbildēt 


Vairākus mēnešus lūdzos no jamā, lai ieskanē, beidzot pie viena kopīga kašķa sanāca vēlreiz atgādināt lūgumu.. Dēļ kašķa laikam arī nāca līdz visiem zināmais Baltiņa murgojums, kaut prasīta bij tikai Bangerska atbilde..

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:43:12 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt 


Quoting: mnja
Vairākus mēnešus lūdzos no jamā, lai ieskanē, beidzot pie viena kopīga kašķa sanāca vēlreiz atgādināt lūgumu.. Dēļ kašķa laikam arī nāca līdz visiem zināmais Baltiņa murgojums, kaut prasīta bij tikai Bangerska atbilde..


Uvažuha par uzstājību! Būs tagad krietns arguments, kad kāds atkal bāzīsies virsū ar to Baltiņa vēstuli un vainos latviešus vai visos pasaules grēkos

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:46:18
Atbildēt 


Quoting: Panzerschreck
Būs tagad krietns arguments, kad kāds atkal bāzīsies virsū ar to Baltiņa vēstuli

Un tātad no šejienes nāk slavenais storijs par latviešu esesiešu mucās sasālītajām baltkrievu zemnieku galvām...

________________________
Židoģitļerovci.


mnja
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 22:48:28
Atbildēt 


Vai vispār kāds ir pacenties savākt info par pašu Baltiņu? Kaut kur lasīju, ka laikam dienējis Latvijas laikā Gaisa spēkos; bet vai tā maz ir? Un kā nokļuvis pie vlasoviešiem? Ar ko nodarbojās iestāde, kam bija adresēts orģinālais ziņojums (kaut kas ar propogandu manuprāt saistīts)?

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 23:06:26
Atbildēt 


mnja

Grūti saprast, jo ne pakāpes, ne vārds nav minēts. Tāpat nekas par viņa dienesta vietu. Un vai nebija tā, ka atsauce grāmatā tika dota uz Krievijas prezidenta arķīvu? Tas automātiski radītu jautājumu, kā gan šāda vēstule nonāca trimdas krievu rokās???

mnja
Lietotājs




# Nosūtīts: 9 Jan 2011 23:21:03
Atbildēt 


Cik saprotu ir veseli 3 (!!) orģinālie ziņojumi - 1 pie krieviem 2 - vāciem. Tā arī neesmu sapratis kā tas iespējams.

Vācu arhīvs:
BArch MSg 149 / 4. Baltins an Pozdnjakov: Beschwerde über Untaten lettischer SS, 26.5.1944 (1943-1946)

un

BArch MSg 149 / 26 Porucik Baltins an Oberst Pozdnjakov
Aufzeichnungen und Briefe (1944-1951)

glabājoties pie propogandas materiāliem (info no liepājnieka "von Goltz" no reibert.info)

Krievu: hvz. Tiko apskatījos arhivāra Djukova sacerējumu - atsauce tomēr uz "Государственный военный архив г. Фрайбурга (Германия: ВА-МА. МSg 149. Ваnd 4. В1. 165 – 166" lai gan iepriekš patiešām bija dzirdēts tieši par prezidenta arhīvu.

Panzerschreck
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2011 15:26:57
Atbildēt 




Terekas atrašanās vieta URL

<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 148 . 149 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latviešu (un ne tikai) leģionāri WW2
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 1 [ Dr_Evil ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.066
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020