Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 13:08:53 - Laboja Alis
Atbildēt
Сохранился приказ генерала Рейхенау [командующий группой армий "Юг"], где он прямо требует относить к пленным всех мужчин от 17 до 65 лет.
Pieprasīt jau nenozīmē, ka jamie galu galā tā arī darīja (cik saprotu pavēlu un pieprasu ir dažādas lietas?) Ir kāds dokuments, kur šī ģenerāļa pieprasījums ir akceptēts augstākā līmenī (visu bruņoto spēku)?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 13:24:13
Atbildēt
Alis
Pieprasīt jau nenozīmē, ka jamie galu galā tā arī darīja (cik saprotu pavēlu un pieprasu ir dažādas lietas?)
===
Atskaite par stāvokli karagūstekņu nomenti Minskā liek domāt, ka darīja gan... un tā bija, ja nemaldos, armiju grupa `Centrs`.
Btw interesanti būtu redzēt pilnu pavēles tekstu, diemžēl Veremejevs, no kura pievedu attiecīgo citātu, nedod sīkāku infu.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 13:36:58
Atbildēt
Atskaite par stāvokli karagūstekņu nomenti Minskā liek domāt, ka darīja gan...
Tikpat labi iespējams izņēmuma gadījums, jo nav datu par citām nometnēm. Drīzāk tā nebija pavēle, bet cirkulārs, kurš pauž priekšniecības vēlmes, bet katrs komandieris uz vietas vadās pēc apstākļiem, nu kaut kā tā. Starp citu vai karagūstekņu nometnes nebija Himlera resora pārraudzībā?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 13:39:44
Atbildēt
Alis
Starp citu vai karagūstekņu nometnes nebija Himlera resora pārraudzībā?
===
Nezinu, ackaite par stāvokli ir adresēta Rozenberga kancelejai...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 14:25:40
Atbildēt
по состоянию на 22 июня 1941 численность действующей армии РККА 2мл.743 тыс.чел, Вермахта [с союзниками] 5мл. 500 тыс. Соотношение 1 к 2 в пользу немцев. А вот уже к началу зимы 1941 года численность действующей армии РККА 4 мл.196 тыс. чел, а Вермахта 4мл.657 тыс. Соотношение 1 к 1.1 в пользу немцев.
Šī ir diezgan 'viltīga" statistika. Krieviem skaitīts tikai sauszemes karaspēks, vaciešiem i Lufti i flote utt.
divīzijas
RKKA 190, DR 166
Armija, flote, GKS
RKKA 3 289 851, DR un sabiedrotie 4 327 500
Lielgabali un MM
RKKA 59787, DR 42601
tanki
RKKA 15687, DR 4171
lidmašīnas
RKKA 10743, DR 4846
Dati par RKKA no krievu oficialiem avotiem
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 14:36:27
Atbildēt
Stuka
RKKA 190, DR 166
===
Ugu, tikai ņemsim vērā, ka vienā RKKA divīzijā bija max. 9000 (a to i 4000 vai 6000) karavīru, kamēr vāciešiem - 14 000.
Spriežot pēc tanku, lielgabalu un lidmašīnu proporciju attiecībā pret personālsastāvu, pat izskatās, ka RKKA atradās mierlaika štatā un nebija atmobilizēta karam...
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 14:47:11
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ugu, tikai ņemsim vērā, ka vienā RKKA divīzijā bija max. 9000 (a to i 4000 vai 6000) karavīru, kamēr vāciešiem - 14 000.
------------------
RKKA pehtūras divīzijā tiloviki bija 15-25%, kamēr fričiem ap 50-60%.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:00:43
Atbildēt
Maarrutku Jums
Spriežot pēc tanku, lielgabalu un lidmašīnu proporciju attiecībā pret personālsastāvu, pat izskatās, ka RKKA atradās mierlaika štatā un nebija atmobilizēta karam...
Par divīzijām avotā bija teikts "rasčotnije"
RKKA tiešām nebija nomobilizēta . Pēc kara sākuma mobilizacijas iespējas bija - 12 mljn
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:03:23
Atbildēt
http://www.armor.kiev.ua/army/hist/divisii-rkka-werm.shtml
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:19:00
Atbildēt
Maarrutku Jums
Cien. kamrād, atvainojos par savu stilu, bet atļaušos nodēvēt šo resursu par (waffena vārdiem) tīra ūdeņa bullšitu un nekvalitatīva boršča upura pusnakts murgiem.
Paņemam tabļicu Nr.1. un paskatamies, kā ar sirpi un āmuru klapētais indivīds ir atradis skaitlisko attiecību 1:2,49.
Aile sootnošeņije.
Labajā pusē skaisti vieninieki tiek saskaitīti kopā - dabonam ciparu 9.
Kreisajā pusē ņemam vācu ciparus un iegūstam 22,45.
Izdalam 22,45 ar 9 un iegūstam 2,49.
Tātad, turpinot kreaķivčika autora loģikas līniju , ja vāciešiem ir 10 kravas mašīnas, tās ir tikpat bīstamas kaujas apstākļos kā 10 sovoku ložmetēji.
P.S.Brītiņu vēlāk izmantošu iespēju paņirgāties arī par tanku divīziju "salīdzinājumu".
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:19:06
Atbildēt
RKKA 3 289 851, DR un sabiedrotie 4 327 500
Ugu, tikai ņemsim vērā, ka vienā RKKA divīzijā bija max. 9000 (a to i 4000 vai 6000) karavīru, kamēr vāciešiem - 14 000.
Vai šajos ciparos ir ieskaitīts RKKA atsevišķās formācijās dienošie? Sovokiem izplatīti bija visādi atsevišķie pulki un bataljoni, kuros bija pat bruņutehnika.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:24:25 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Aigars
Tātad, turpinot kreaķivčika autora loģikas līniju , ja vāciešiem ir 10 kravas mašīnas, tās ir tikpat bīstamas kaujas apstākļos kā 10 sovoku ložmetēji.
===
Ne tik strauji. Par sootnoshenie 2,48 protams var kasīties, bet ievēro, ka vācieši pārsit sovjetus visos parametros, pie tam runa iet par divīzijas štatu (kādu lielais vairums RKKA sd uz 1941. gada 22. jūniju nebija sasniegušas).
Alis
Vai šajos ciparos ir ieskaitīts RKKA atsevišķās formācijās dienošie? Sovokiem izplatīti bija visādi atsevišķie pulki un bataljoni, kuros bija pat bruņutehnika.
===
Paskaties arī tanku divīziju salīdzinājumu linkā uz Veremejeva lapu.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:32:13
Atbildēt
Par tanku divīziju salīdzinājumu secinājums viens - ja Krievijā tiek mācīta šitāda matemātika, mēs vasarā varētu satikties pie Laimas pulksteņa un aizbraukt okupēt Pleskavu, pie reizes lētu šņabi nopirkt.
Sevišķi laba frāze ir:
Итак, мы видим, что в 1941 году советская танковая дивизия была почти вдвое слабее немецкой танковой дивизии. Ведь одними танками мощь дивизии, даже танковой не определяется
Vispār jau friču TD uz 41. ga.tanku skaits bija kā kurā - 225-300.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:41:35
Atbildēt
Aigars
Sevišķi laba frāze ir:
Итак, мы видим, что в 1941 году советская танковая дивизия была почти вдвое слабее немецкой танковой дивизии. Ведь одними танками мощь дивизии, даже танковой не определяется
===
Frāze ir absolūti pareiza. Tanku divīzijas spēku nenosaka tikai un vienīgi tanku skaits un/vai kvalitāte.
Kāda jēga no superīgiem/daudz tankiem, ja nepietiek kravas mašīnu, ar ko pievest munīciju/degvielu, vai prettanku lielgabalu, ar kuriem sargāt flangus divīzijas uzbrukuma laikā?
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:42:46
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tieši tā.Pārsit visos parametros.Bet paņemsim un paskatīsimies personāla izmantojumu.
Tātad uz pušku/mīnmetēju 4 gab, aut/puļemjoti-2gab, auto-1gab, stroķis 1 gab.
Itogo RKKA 10048 frontinieki, fričiem 15549 frontinieki.Tātad nekas vairāk par 1,5 nebūs.Tas ir, neskaitot ieroču rezerves un ar mosinkām aprīkotos vezumniekus.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:47:46
Atbildēt
Maarrutku Jums
45. gadā tie paši tanki veica 150-200km maršus pa Pomerāniju pilnīgi bez jebkādas piegādes.
Varbūt modeļi bija citi, kāpurķēdes izturīgākas.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:51:38
Atbildēt
Aigars
Tieši tā.Pārsit visos parametros.Bet paņemsim un paskatīsimies personāla izmantojumu.
Tātad uz pušku/mīnmetēju 4 gab, aut/puļemjoti-2gab, auto-1gab, stroķis 1 gab.
Itogo RKKA 10048 frontinieki, fričiem 15549 frontinieki.Tātad nekas vairāk par 1,5 nebūs.
===
Es piekrītu, var kasīties par pārsvara vērtību absolūtos ciparos, bet vāciešiem jams bija. Uz kara sākumu ņemsim vērā arī to, ka reti kura RKKA divīzija bija nokomplektēta atbilstoši štatam.
===
45. gadā tie paši tanki veica 150-200km maršus pa Pomerāniju pilnīgi bez jebkādas piegādes.
Varbūt modeļi bija citi, kāpurķēdes izturīgākas.
===
Gan modeļi citi, gan arī piegāde cita - dedzināja un stūrēja lendlīzes studeri.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:54:44
Atbildēt
Maarrutku Jums
Es piekrītu, var kasīties par pārsvara vērtību absolūtos ciparos, bet vāciešiem jams bija. Uz kara sākumu ņemsim vērā arī to, ka reti kura RKKA divīzija bija nokomplektēta atbilstoši štatam.
-----------------------------
Pilnīgi piekrītu.Plus vēl nedakomplektētās divīzijās pamatā tusē štābi, komsastāvs un tiloviki apgādnieki, kas nekādīgi nav uzskatāmi par melnā darba darītājiem.Daļēji arī šī iemesla dēļ laida ļekas vāļā, jo pavārs un prapors nav karotāji, aber pehtūra vēl ešelonos pie Tulas kratās.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 15:59:21
Atbildēt
komsastāvs un tiloviki apgādnieki, kas nekādīgi nav uzskatāmi par melnā darba darītājiem.Daļēji arī šī iemesla dēļ laida ļekas vāļā, jo pavārs un prapors nav karotāji
Tas nebūs arguments, citas daļas un divīzijas cīnījās ar visiem pavāriem un štābistiem un nelaida nekādas "ļekas vaļā", iemesls jāmeklē citur.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 16:08:39
Atbildēt
Aigars
Pilnīgi piekrītu.Plus vēl nedakomplektētās divīzijās pamatā tusē štābi, komsastāvs un tiloviki apgādnieki, kas nekādīgi nav uzskatāmi par melnā darba darītājiem.Daļēji arī šī iemesla dēļ laida ļekas vāļā, jo pavārs un prapors nav karotāji, aber pehtūra vēl ešelonos pie Tulas kratās.
===
Pehtūra nekur nekratās. Pie Tulas kratās otrais ešelons, tieši tāpat nedakomplektēts kā pirmais.
Nedakomplektētās divīzijas reāli bija pulka vai divu stiprumā...
Alis
Tas nebūs arguments, citas daļas un divīzijas cīnījās ar visiem pavāriem un štābistiem un nelaida nekādas "ļekas vaļā", iemesls jāmeklē citur.
===
Cīnījās tās divīzijas, kurām vairāk vai mazāk bija izpildījušies veiksmīgu pretošanos nodrošinoši faktori:
1) kuras laicīgi bija izvestas no PDV garnizoniem, iekārtojušas aizsardzības līnijas un ieņēmušas tās;
2) kuras laicīgi bija sagādājušas munīciju, pārtiku, degvielu un nedikamentus;
3) kurām tieši šādas pašas sagatavotas un noturīgas divīzijas atradās abos flangos, un ar tām bija nodibināti onlaina sakari;
4) kurām komandieris nebija čmo un komisārs - idiots.
Pārējās nespēja ilgstoši pretoties objektīvu iemeslu dēļ un pašsaglabāšanās instinkta dzīti bija spiesti atkāpties/bēgt.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 16:33:35
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tu tak negribi teikt, ka katra divīzija nodarbojās ar pašapgādi individuāli? Visām daļām laicīgi tika izsūtīti cirkulāri un pavēles, vot par to izpildi/neizpildi atbildība jāprasa no komandieriem/komisāriem (4. punkts), un nonākam mēs pie tā par ko es jau rakstīju, ka karaspēku daļu kaujas gatavība bija atkarīga no daļas vadības, vieni izpildīja regalmentā rakstīto un pavēlēs rakstīto, citi "nepaguva".
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 16:42:05
Atbildēt
Alis
Tu tak negribi teikt, ka katra divīzija nodarbojās ar pašapgādi individuāli?
===
Es pieņemu, ka katrai divīzijai ir savas noliktavas. Tie, kas līdz kara/kauju sākumam paguva izvākties no PDV garnizonos (kurus kara sākumā intensīvi bombīja) un paņemt līdzi munīciju un visu pārējo no noliktavām, varēja cīnīties. Tie, kas palika PDV un tur tika vairāk vai mazāk atbombīti, bija daudz mazāk spējīgi pretoties objektīvu iemeslu dēļ.
===
Visām daļām laicīgi tika izsūtīti cirkulāri un pavēles, vot par to izpildi/neizpildi atbildība jāprasa no komandieriem/komisāriem (4. punkts) un nonākam mēs pie tā par ko es jau rakstīju, ka karaspēku daļu kaujas gatavība bija atkarīga no daļas vadības, vieni izpildīja regalmentā rakstīto un pavēlēs rakstīto, citi "nepaguva".
===
Taisni tā. Cik saprotu, tajā 18-19. datumā (kad sākās `izvrizīšanās pie robežām`) daļa komandieru patvaļīgi izveda uz lauka savas vienības, kamēr citi paklausīgi augstākai virsvadībai palika PDV, kur līdz ar kara sākumu arī tika atbombīti.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 16:51:41
Atbildēt
Tie, kas līdz kara/kauju sākumam paguva izvākties no PDV garnizonos (kurus kara sākumā intensīvi bombīja) un paņemt līdzi munīciju un visu pārējo no noliktavām, varēja cīnīties.
Visām pierobežas divīzijāms jau d/n (pats vēlākais laiks) tika pavēlēts izvirzīties uz pozīcijām pilnā ekipējumā (ieskaitot visu munīciju/degvielu utt.) ievērojot maskēšanos.
Un tas par to PDV totālo nobombardēšanu ir maigi sakot akardeons.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 16:55:19
Atbildēt
Alis
Visām pierobežas divīzijāms jau d/n (pats vēlākais laiks) tika pavēlēts izvirzīties uz pozīcijām pilnā ekipējumā (ieskaitot visu munīciju/degvielu utt.) ievērojot maskēšanos.
===
Šā vai tā, pavēles daži izpildīja, daži - nē.
===
Un tas par to PDV totālo nobombardēšanu ir maigi sakot akardeons.
===
Nav jau jānobombī PDV pa tīro, pietiek nonest munīcijas noliktavas.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 17:40:31
Atbildēt
Šā vai tā, pavēles daži izpildīja, daži - nē.
Kas tad tā par armiju, kurā komandieri nepilda pavēles? Par to jau pie sienas vajadzēja pielikt ņemot vērā tā laika totalitārās valsts specifiku.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 19:21:21
Atbildēt
Alis
Un tas par to PDV totālo nobombardēšanu ir maigi sakot akardeons.
Te nu ir tas moments, ko Soloņins ļoti spīdoši pierāda un nemaz nav jāžonglē ar tādām patiesībām, kā precīz daļu atrašanās utt, utjp. Viņš elementāri pierāda (salīdzinot ar to pašu Franciju), ka pirmajās kara nedēļās nebija NEKĀDA graujoša nobombīšana. Nevarēja būt: lidmašīnu vienkārši bija par maz. Lielo daļu munīcijas un karatehnikas vienkārši PAMETA, un ļaida ļekas vaļā. Vai arī kādam no kamrādiem liekas, ka Baltijā un Rietumukrainā sarkanie netrīcēja par savu ādu un nelūrēja visās bēniņu lūkās ar piesardzību?
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 19:27:16
Atbildēt
с малым боекомплектом [не более 1525 патронов на ствол].
Nesaprotu. Nu paņēmuši pusi no tiem stvoliem un bojekomplekts uzreiz divreiz lielāks.Nezinu nezinu, kamerād, es pret apgalvojumu par ieroču katastrofisku trūkumu esmu visai skeptisks.
Par 6 milj. pakāsto stroķu es TICU. Tomēr domāju , ka vismaz tikpat daudz vēl bija bruņojumā un katru dienu kādu čupiņu jau arī pieražoja klāt. Nedomāju, ka mosineņu ražotava būtu apstājusies kaut mirkli pa tiem 20 pirmskara gadiem.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 19:40:54
Atbildēt
Kā īsti bija ar ieroču un tehnikas iepirkšanu Vācijas bruņotajiem spēkiem? Hitlers par visu pasūtīto un saražoto kārtīgi maksāja buržujiem, jebšu ņēma arī uz haļavu (izdodot raspiskas, ka samaksās pēc uzvaras)?
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 19:44:13
Atbildēt
kārtīgi maksāja buržujiem
Pa lielai daļai maksāja gan. Savādāk jau nu karš nekad nebeigtos, jo amīši no miruša Reiha neko vairs nedabūtu.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 19:53:02
Atbildēt
waffen ss
Ja var ticēt padomju autoriem, ap 1943. gadu iestājās raspisku princips.Līdz tam gāja vaļā barters vai norēķini zeltā vai ar stratēģiskajām izejvielām.Barters un raspiskas ar okupēto teritoriju uzņēmumiem.Ar Japānu pēc abpusējas vienošanās barters un strat. izejvielas līdz pat 1945.g. februārim.
|