| Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 00:59:05
Atbildēt
Sovka
Galvenais mieru, gan tauta pati izlasīs un pati tiks skaidrībā. Nevajag censties nevienam neko norādīt, ka šis lūk ir ok un pareizais, bet šīs krāsnī metams.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 10:30:20
Atbildēt
waffen ss
Ja sovokiem izdodas pāris nedēļās kapčurēt Ploešti (un visdrīzākais izdotos, ja šamie sāktu pirmie), bet Adim nesanāk vienoties ar britiem par vismaz pamieru, tad gefreitoram būtu kapzģec mazāk nekā pēc gada ...
===
Vēl jau paliek norvēģu (sveiciens Aigaram!) un sintētiskais bencīns. Bez tam, kad sovjeti paņēma Rumānijas atrades 1944. gadā, arī tad vāči nebūt nesteidzās padoties.
Vadonis
Ko kamrādi domā par Marka Soloņina 22 июня, или Когда началась Великая Отечественная война?
===
Neko labu. Rezuns Nr.2.
Sturmgevers
Viņš vairāk raksta par to, ko mēs saucam par CILVĒKA FAKTORU.
===
Un vai gadījumā neapskata to no vienas puses, t.i. tikai no Pierobežas kaujas neveiksmes viedokļa, ignorējot to, ka šis pats CILVĒKA FAKTORS ietilpa arī uzvaru nodrošinošajā kopā? Vai ir salīdzinājums ar to pašu Francijas neveiksmīgo aizstāvēšanos?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 10:33:14
Atbildēt
waffen ss
Manuprāt vāču lielākā kļūda ir šamējo ūbermenšu filozofijā un slimīgajās vājprāta fantāzijās ka šamie varētu okupēt visu Krieviju (da kaut līdz Urāliem).
===
Es tak saku, Polijas un Francijas sagrāve aptumšoja prātu un vīruki sadomājās sevi pārlieku varenus esam...
===
Ja būtu reālistiski piegājuši lietai, kara sākumā pasludinātu ka šamo mērķis ir cīņa pret boļševismu (nu + vēl kaut kādas izrakteņu koncesijas Donbasā, Baku u.c.), atjaunojuši Ukrainas, Baltijas u.c. valstu neatkarības, no gūstā padevušajiem RKKA kombatantiem pēc komisāru atšaušanas formētu sabiedroto armiju, kirdik sarkanajiem cilvēkēdājiem būtu.
===
Tas nebūtu iespējams, neatsakoties no nacisma ideoloģijas, kura cita starpā bija viens no vācu asākajiem karacirvjiem (motivēja personālsastāvu, aka cilvēciskais faktors).
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 10:42:04
Atbildēt
Sturmgevers
Ak jā, šaubos vai krieviem uzbrūkot pirmajiem, vācieši būtu tik stulbi un arī mēģinātu nepārtraukti uzbrukt.
===
Viņiem nekas cits neatliktu - citādi nebūtu laika iekārtot tās aizsardzības pozīicjas. 1945. gada pavasarī tak arī vācieši veica apjomīgus pretuzbrukumus...
===
Šito vispār es Suvorova stāstos nekad neesmu varējis saprast - kāda jēga noņemt tiltiem spridzekļus: dinamīta trūkums vai kā?
===
Spridzekļus pavisam nenovāca. Rīgā šķiet RKKA uzrāva tiltus gaisā, bet Daugavpilī Brandenburgeri patraucēja...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 10:46:27 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Sturmgevers
Mani kā nespeciālistu tanku tehniski-taktiskajos parametros tas ļoti iespaidoja. Ko speciālisti teiks?
Tas jau jāapskata sadaļā pie bruņutehnikas. Piebildīšu tikai, ka kāda jēga no laba instrumenta, ja nemāk un pat negrib mācēt to lietot.?
===
Hehe, to pašu var teikt par vāciešiem un Luftwaffi...
Asi krāja personīgās uzvaras, kamēr pakāsa kundzību gaisā un sauszemes spēki palika bez piesega no augšas - arī par sevišķu mācēšanu lietot ļoti labas lidmašīnas kā ieroču šķiru tas neliecina.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 11:24:38 - Laboja Alis
Atbildēt
Asi krāja personīgās uzvaras, kamēr pakāsa kundzību gaisā un sauszemes spēki palika bez piesega no augšas
kaut ko nejauc? Kundzību gaisā nodrošina lidojošo devaisu kvantitāte nevis atsevišķu pilotu pielietotā taktika.
Sauszemes spēki bez piesega palika Normandijā, bet tas bija saistīts ar pavisam citiem iemesliem ne pilotu vainas dēļ.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 12:36:16
Atbildēt
Maarrutku Jums
Vēl jau paliek norvēģu (sveiciens Aigaram!) un sintētiskais bencīns. Bez tam, kad sovjeti paņēma Rumānijas atrades 1944. gadā, arī tad vāči nebūt nesteidzās padoties.
-----------------
Ar norvēģu naftu bija pašvaki.Polijas, Norvēģijas un Ziemeļvācijas apgabala naftas atradnes nodrošināja apmēram 15-20% no nepieciešamā apjoma (Pēc Šēra datiem).Norvēģiem īstie naftas laiki sākās ap 1960.g. ,kad viņi ietrenējās borēt caurumus kontinentālajā šelfā.
Sintētisko benzīnu ražoja no oglēm, ar rektifikācijas metodi (tvaicēšana).Aber 1944.g. pirmajā pusē galvenais ogļu ieguves baseins Rūrā tika sabombardēts lupatās un no lielajiem ogļu ieguves rajoniem palika tikai Silēzija.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 13:44:43
Atbildēt
Alis
kaut ko nejauc? Kundzību gaisā nodrošina lidojošo devaisu kvantitāte nevis atsevišķu pilotu pielietotā taktika.
===
Neskatoties uz to, ka RKKA lidojošo devaisu it kā netrūka (t.i. bija kujeva huča), Pierobežas kaujas laikā vāciešiem ja arī gluži kundzības gaisā nebija, tad vismaz bumbot šie varēja visai brīvi.
Aigars
Sintētisko benzīnu ražoja no oglēm, ar rektifikācijas metodi (tvaicēšana).Aber 1944.g. pirmajā pusē galvenais ogļu ieguves baseins Rūrā tika sabombardēts lupatās un no lielajiem ogļu ieguves rajoniem palika tikai Silēzija.
===
Nu bet atkal - līdz šim te 1944. gada incidentam sintētika dedzināja un stūrēja?
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 13:58:06
Atbildēt
Maarrutku Jums
Līdz 1944. gadam sintētisko benzīnu ražoja mazos apjomos, jo bija Ploešti.Pēc 1944.g. pirmās puses bombardēšanām friči intensificēja rūpnīcu pārcelšanu uz pazemes bunkuriem (Mittelwerke, lidmašīnu ražošana) un naftas trūkuma apstākļos sāka izvērst sintētiskā benzīna ražošanu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 14:01:50
Atbildēt
Aigars
Līdz 1944. gadam sintētisko benzīnu ražoja mazos apjomos, jo bija Ploešti.
===
Un tagad iedomājamies, ka friči atliek operāciju `Barbarossa` un ļaunie cilvēkēdāji - komunisti vājprātīgā maniaka Staļina vadībā sāk uzbrukumu pirmie 1941. gada 6. jūlijā (operācija `Groza`). Pieņemsim, ka uz septembri vāciešiem Ploešti vairs nav availabls. Rietumu frontē - bez pārmaiņām. Višī Francija dedzina un stūrē, briti ir iespiesti savās salās un ārā nerādās, arī pindosi mierīgi sēd aiz sava dīķa un gaida, kas notiks tālāk.
Ko fīreram šādā situācijā darīt, lai nosargātu fāterlandi no cilvēkēdāju invāzijas?
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 14:08:48
Atbildēt
Cik divīziju bija Rumānijai un cik wērmahta divīziju atradās Rumānijā uz 1941. gada sākumu?
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 14:22:12
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tehniski pareizi būtu padoties Anglijai/Francijai un klapēt boļševikus.Bet Adis uz to neparakstītos.Adis šada tipa vienādojumā ir lieks
Visticamāk, ap 1942.g. sākumu, kad puse Vācijas būtu okupēta no sovoku puses, Vācijā panestos valsts apvērsums un jaunie fīreri ar angļu un amīšu atbalstu sāktu spiest sovokus atpakaļ.Motivācija - sovoki ieņemtajās teritorijās 1941.g. otrajā pusē sataisītu visādus zociālisma apendiksus un rietumu kapitālistiem tas nepavisam nepatiktu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 14:26:57
Atbildēt
Aigars
Visticamāk, ap 1942.g. sākumu, kad puse Vācijas būtu okupēta no sovoku puses
===
Pag pag, jautājums jau vairāk bija degvielas kontekstā - kā šādā situācijā fīreram risināt degvielas deficīta problēmu...
Par pārējo - man gan liekas, ka diez vai pindobriti īpaši izkasītos spiest sovokus atpakaļ. Kaut vai tāpēc, ka nespētu gana operatīvi sakopot spēkus (cik ilgi gatavoja invāziju Normandijā?). Drīzāk noupurētu Vāciju, apmaiņā pret sovoku invāzijas apstāšanos.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 14:30:01
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ņemot vērā iepriekš aprunātās WWII biznesa peripetijas, amīši dzītu uz Franciju tankeru karavānas (britiem aizliegtu gremdēt) un tirgotu Adim bendžu apmaiņā pret zeltu.Pasākums ietu vaļā masveidā, tikai lendlīzi saņemtu nevis sovoki, bet vācieši
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 15:22:15
Atbildēt
Aigars
A no kurienes vāči ņemtu zeltu, no zobiem?
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 15:24:11
Atbildēt
waffen ss
A no kurienes vāči ņemtu zeltu, no zobiem?
===
Nav jau izslēgts variants, ka uz parāda... sovjeti jau arī uzreiz nenorēķinājās par lendlīzi.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 19:13:21
Atbildēt
Asi krāja personīgās uzvaras, kamēr pakāsa kundzību gaisā
Nu tas tak SOLOŅINA teksts. Bet viņš tak ir Rezuns 2.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 19:18:38
Atbildēt
no kurienes vāči ņemtu zeltu, no zobiem?
Zelts bija kujeva tuča.Vairāk nekā vācieši varēja iztērēt. Praktiski no visām iekarotajām valstīm. Čehija it kā paspēja savu zeltu nosūtīt uz Angliju, bet izrādījās, ka tā bija banka BMR (ar lielu ASV un SS daļu tajā) un īsā laikā zelts atnāca no Anglijas atpakaļ palēkdamies.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 19:21:16
Atbildēt
Sturmgevers
Man šķiet, ka holandieši un norvēģi arī paspēja izvest savu zeltu uz Britāniju.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 19:49:19
Atbildēt
Viņiem nekas cits neatliktu - citādi nebūtu laika iekārtot tās aizsardzības pozīicjas. 1945. gada pavasarī tak arī vācieši veica apjomīgus pretuzbrukumus
Okey, bet kāpēc lai šie pretuzbrukumi būtu mazāk efektīvi, kā reālie, kas notika 1941 gadā?
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 19:59:06
Atbildēt
Domāju, ka vācieši uztaisitu krieviem pāris "Kannas" un ar to viss arī beigtos, jo krievu karaviram būtu vel mazāks cīņas spars nekā savā zemē karojot. Par krievu karamākslu nemaz nerunāsim
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:15:39 - Laboja waffen ss
Atbildēt
Stuka
Nez vai. Ja tie 3-3,5 M, kuri padevās vāčiem gūstā kara sākumā, uzbrukuma gadījumā uztaisītu vismaz 10:1 fragu statistiku, tad vāčiem būtu bēdīgi.
A cīņas sparu svešā zemē no aizmugures uzkurinātu NKVD zagrotrjadi.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:20:15
Atbildēt
Somijā tak krievi gāja un mira un nosala un pat nesapņoja par masveida padošanos.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:22:12
Atbildēt
Somijā tak krievi gāja un mira un nosala un pat nesapņoja par masveida padošanos.
Pēc SOLOŅINA iznāk tāpēc, ka visiem bija skaidrs ka Somija pakāsīs un aizbēdzējus dabūs ciet šā kā tā. Savukārt 1941 gadā visiem likās, ka nu ir tautu tēvam vāks, tāpēc arī padevās. Liekas loģiskāks skaidrojums kā Suvorova pirmā dienā apsistie pie robežas.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:24:04
Atbildēt
Domāju, ka vācieši uztaisitu krieviem pāris "Kannas" un ar to viss arī beigtos, jo krievu karaviram būtu vel mazāks cīņas spars nekā savā zemē karojot. Par krievu karamākslu nemaz nerunāsim
Krievu maaku karot ar skaitu - to neviens neatceltu, + uzbruukot gan jau ka tiktu ieguutas kaadas no vaacu tehnologijaam un ruupnieciskajiem procesiem. Taas izmantojot militarizeetajai aizmugurei taada veida notikumu kaa 20-taa gada Tuhachevska aplauziens Polijaa nez vai notiktu.
Manuprat - kuatkas taads kaa saucamaa Sociaalistiskaa nometne ar +/- taadaam pashaam robezhaam kaa peec 45-taa iestaatos.
Un kas veel zin - varbuut par kaulinji kopaa ar japaanjiem samestos, ja vajadzeetu amiishu klapeet..
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:27:20
Atbildēt
RKKA 1941 g, 22. jūnija - 3 088 160 ( uz robežas) kopa 5 774 211
Vāciesi, slovaki, ungāri, rumāņi, itāļi somi kopā 4 327 500
A cīņas sparu svešā zemē no aizmugures uzkurinātu NKVD zagrotrjadi.
Tie toreiz vēl nebija
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:29:45
Atbildēt
waffen ss
Situācija diametrāli pretēja 1941.g. 22. jūnijam.Ja sovoks sāk uzbrukumu, kamēr friči vēl pievelk pie robežas divīzijas, pasākums varētu izvērsties pat ļoti neprognozējams.Adim turoties ilgāk par pusgadu, saaktivizējas rietumu sabdoma par ļauno boļševiku ordu iebrukumu, amīšu uzņēmēji steidz palīgā civilizācijas priekšpostenī stāvošajai vācu tautai un piegādā visādus karamateriālus, Adis vēl publiski paziņo par ierobežotu pēckara Polijas un Čehijas valstiskuma atjaunošanu (friči vairs nav vienīgie ūbermenši - sabiedroto nāciju jēdziena ieviešana notiek triecientempos, nevis gadiem ilgi, kā realitātē)utt. Šai kontekstā visinteresantākā būtu japošku uzvedība - sabiedrotais Adis tak karo ar sovokiem un Perlharbora vēl nav nobombīta.
Ja sovoks uzbrūk 1-2 dienas pirms friču uzbrukuma, pirmajā triecienā tiek samalta lielākā daļa friču kadru armijas un Adim iestājas ātrais kapzģec.
|
burinieks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:31:11
Atbildēt
man stūlbs jautājums cik liels skaitās pirmais ešalons, cik atceros pa miglu Vācieši pret sovjetiem bija 10-1 pirmajā ešolonā
________________________
Dievs redz visu, bet kaimiņi vairāk.. ;)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:36:38
Atbildēt
neaizmirsīsim par izlūkdienestu. Vācu un krievu izlūkdienesti darbojās profesionāli. Ja krievi pirms vācu ofensīvas to tik vien gribēja , lai vāči uzraujas uz "ņepobeģīmaju" un tiek momentā sakauti, tad vācieši gan būtu pamanijuši gatavošanos uzbrukumam
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jan 2007 20:39:55
Atbildēt
neaizmirsīsim par izlūkdienestu. Vācu un krievu izlūkdienesti darbojās profesionāli. Ja krievi pirms vācu ofensīvas to tik vien gribēja , lai vāči uzraujas uz "ņepobeģīmaju" un tiek momentā sakauti, tad vācieši gan būtu pamanijuši gatavošanos uzbrukumam
Abaas pusees izluukdienesta darbam bija jaaiziet caur politisko sietu. Un taaa biezhi vien to ko NEGRIBEEJA dzirdeet arii nedzirdeeja.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
