| Autors |
Ziņa |
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 20:27:37
Atbildēt
Te svarīgi saprast vairākas lietas, konkrēti -
1. Cik lielu armiju varētu nokomplektēt zviedri ? 200 000 - 400 000 vīru ?
2. Cik advancēti bija zviedru militāristi salīdzinājumā ar sarkanajiem? Proti, cik labi bija sagatavota virsniecība, karavīru apmācība un karadarbības stratēģija/taktika?
3. Cik lielu apdraudējumu Zviedrijai varētu radīt RKKA flote? Vai lielinieki spētu apdraudēt Zviedrijas krastus?
Un pie šī punkta jautājums arī par Zviedrijas karalisko floti- cik tā efektīvi spētu cīnīties ar sarkano floti?
4. Kā uz to reaģētu PSRS sabiedrotā Vācija?
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 21:30:03
Atbildēt
Quoting: motors Šodien biju aizdomājies, kā būtu, ja uzreiz pēc Ziemas kara sākuma zviedri pieteiktu karu PSRS un iesaistītos konfliktā somu pusē? Cik vērā ņemamu palīdzību varētu sniegt zviedri? Kā vispār, jūsuprāt, attīstītos tālākā karadarbība?
Zviedru militārā doktrīna bāzējās uz pašaizsardzību, tāpat kā somu. Zviedri palīdzēja somiem cik varēja ar munīciju, kara materiāliem un brīvprātīgiem ar domu, ka viņi varētu būt nākošie, ja krievi ieņem Somiju. Zviedri nekādā gadījumā nepieteiktu karu krieviem, līdz viņi paši uzbruktu, un tas ir loģiski.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 21:38:33 - Laboja Von Treppensmutzer
Atbildēt
Quoting: motors Cik lielu apdraudējumu Zviedrijai varētu radīt RKKA flote? Vai lielinieki spētu apdraudēt Zviedrijas krastus?
Uz papīra jau SPRS jūras spēki izskatījās iespaidīgi, tomēr domāju, ka tie lielu lomu Baltijā nespēlētu. Sarkanā flote jau nebija nopietni vērā ņemams pretinieks pat somu krasta apsardzībai.
Krievu flotei - gan RKKA, gan impēriskajai - WW1 - pietrūka enerģiskas un spējīgas vadības un tā faktora, kuru F.Ruge dēvē par jūras lielvalsts sajūtu" un kura pietrūka arī III Reicham.
Karakuģis nav tikai peldošs lielgabals, bet mobils un daudzpusīgi izmantojams kaujas rīks - un to pierādīja vispirms japāņi, bet vēlāk - amerikāņi. Un šī izpratne nepiemita ne Kobam, ne Ādolfam Aloiza dēlam. Laikam garīgajos semināros un mākslas akadēmijās tādas lietas nemāca.
Faktiski kopš Makarova (un Esena - bet tas ir cits stāsts - par pakļautību!) krievu flotei nebija neviena kaujasspējīga admirāļa, savukārt - kopš Rožestvenska - neviena, kas spētu nodrošināt vairāk kā divu peldlīdzekļu kopīgu kustību puslīdz vienā virzienā. 
Kamēr zviedri varētu nodrošināt kaut nelielu pretdarbību varbūtējam desantam, lielākais, no kā viņiem IMHO, būtu jābaidās - slēpotāju un vieglo tanku ziemas uzbrukums pa ledu. Un tikai pēc koferzemes ieņemšanas. Varbūt smago kuģu spēka demonstrācijas, noteikti - zemūdeņu un vieglo kuģu operācijas pret kabotāžas kuģošanu, maksimums - demonstratīvs un traucējošs taktisks desants bez nopietnas nozīmes. Situācija faktiski dublējas ar operāciju "Jūraslauva", tikai attālumi ir lielāki un nav vērā ņemama uzbrucēja atbalsta no gaisa.
[edit: piemirsu vēl Kolčaku]
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 21:41:58
Atbildēt
Quoting: motors 1. Cik lielu armiju varētu nokomplektēt zviedri ? 200 000 - 400 000 vīru ?
1945 gadā bija ap 600 000Quoting: motors Cik advancēti bija zviedru militāristi salīdzinājumā ar sarkanajiem?
Salīdzinot ar krieviem, zviedru armija bija daudz labāk apmācīta un motivēta, bet bruņojums bija salīdzināms.Quoting: motors Cik lielu apdraudējumu Zviedrijai varētu radīt RKKA flote? Vai lielinieki spētu apdraudēt Zviedrijas krastus?
Vācieši ieslēdza krievu floti Somijas jūras līcī ar daudz mazākiem spēkiem nekā Zviedrijas flote.Quoting: motors 4. Kā uz to reaģētu PSRS sabiedrotā Vācija?
Zviedri nekad nepieteiktu karu PSRS
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 22:03:05
Atbildēt
Quoting: Stuka Zviedri palīdzēja somiem cik varēja ar munīciju, kara materiāliem un brīvprātīgiem
Paši kofernieki gan par to palīdzību sakot sekojošo: Zviedri mums atsūtīja siltus dūrainīšus...
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 23:06:32
Atbildēt
Quoting: Stuka Zviedri palīdzēja somiem cik varēja ar munīciju, kara materiāliem un brīvprātīgiem ar domu, ka viņi varētu būt nākošie, ja krievi ieņem Somiju.
Liekas, ka līdz tam zviedri somus uzskatīja par tādiem kā untermenšiem, bet tomēr līdzko sāka īstas nepatikšanas, tad jāsāk domāt racionālāk.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 23:11:54
Atbildēt
Quoting: saiba zviedri somus uzskatīja par tādiem kā untermenšiem
Ja palasa Majas Šēvales un Pjēra Valē detektīvus, svensoni koferus uzskatīja par baltajiem nigām vēl sešdesmitajos. Tagad tam droši vien ir citām nācijām piederīgi objekti.
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 23:20:04
Atbildēt
Quoting: waffen ss Paši kofernieki gan par to palīdzību sakot sekojošo: Zviedri mums atsūtīja siltus dūrainīšus...
Paga, paga, vai tik nebija tā, ka zviedri neatļāva aliensu ekspedīciju korpusam caur Zviedriju tikt Somijā? Te nu sanāk, ka zviedri riktīgi samainīja pasaules kara secību
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 25 Sep 2013 23:46:57
Atbildēt
Quoting: Stuka Paga, paga, vai tik nebija tā, ka zviedri neatļāva aliensu ekspedīciju korpusam caur Zviedriju tikt Somijā?
Vispār jau tā aliensu ekspotēšanās palīgā somiem pastāvēja kā labi nodomi un tā pat īsti uz papīriem nekādi plāni nebija uzskricelēti. Pašiem varženiekiem un auzeniekiem uz tundru braukt nu nemaz negribējās tad nu šamie izdomāja ka varētu apbruņot no ar Reihu atkalapvienotajām vēsturiskajām vāču zemēm un Ģenerālgubernatūras atbēgušos pšekus apmundierēt, apbruņot un aizsūtīt uz ledus tuksnešiem. Taču kamēr šamie penšu maršali domāja ko un kur sūtīs somi paspēja kapitulēt un tūlīt pēc tam sākās <Vēzeres ūbungi> un pienāca 10. maijs.
Līdzīgi bija ar plāniem bombardēt Baku un Groznijas naftas laukus - kad spārnotajai idejai sāka precizēt detaļas izrādījās ka tobrīd esošie Amiot, Leo un Velingtoni no bāzēm Sīrijā un Irākā līdz Baku varēs aplam maz bumbas aiznest un lidot šamiem nāksies bez iznīcinātāju supporta. Nu i izverot visus +/- izrādījās ka pasākums ir prakstiski nerealizējams.
Quoting: Stuka Te nu sanāk, ka zviedri riktīgi samainīja pasaules kara secību
Ja tā būtu noticis, tad visdrīzākais Stāliņš ar Šiklgrūberu satuvinātos vēl ciešāk (ibo abiem šamiem būtu nepārprotami kopēji ienaidnieki - Britānija un Francija) un krietno vāču advancētās tehnoloģijas un karotprasme apvienojumā ar anticivilizantu neizmeļamajiem resursiem ļautu izrullēt Vakareiropas buržujus (t.sk. arī tos pašus sviensonus) vienos vārtos.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 00:00:06
Atbildēt
Quoting: waffen ss ļautu izrullēt Vakareiropas buržujus (t.sk. arī tos pašus sviensonus)
Drīzāk jau paši svensoni pievienotos Valhallai zemes virsū (nazi viņu vidū nebija nepopulāri), un dotos vikingā uz Albionu, bet tatāru ordas pagrieztos un maršētu Divupes virzienā, atstājot pietiekamus miljardus draudzīga uzbrukuma atvairīšanai. Britiem tas būtu pilnīgs murgs.
A mēs skolās vēl tagad lasītu grāmatiņu "Karlsons Koventriju bumbo atkal" - jīdišā, bet senslāvu drukā.
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 07:25:49
Atbildēt
Quoting: Stuka Salīdzinot ar krieviem, zviedru armija bija daudz labāk apmācīta un motivēta, bet bruņojums bija salīdzināms.
2.PK laika zviedru kara tehnika
    
Bet tas tāQuoting: Stuka Vācieši ieslēdza krievu floti Somijas jūras līcī ar daudz mazākiem spēkiem nekā Zviedrijas flote.
Vai tam par iemeslu nevarētu būt arī nospiedošais pārsvars gaisā? Zviedri diezin vai spētu tādu nodrošināt.
Quoting: Stuka Zviedri nekad nepieteiktu karu PSRS
Bet nu ja nu... 
Nu labi, ja PSRS pieteiktu pie viena karu arī Zviedrijai?Quoting: saiba Liekas, ka līdz tam zviedri somus uzskatīja par tādiem kā untermenšiem, bet tomēr līdzko sāka īstas nepatikšanas, tad jāsāk domāt racionālāk.
Ja nemaldos, tad Atēnas izdevuma Ziemas karā lasīju par plašo zviedru sabiedrības atbalstu Somijai. Iespējams, zviedri ar lielu entuziasmu uztvertu kara pieteikumu PSRS.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 07:31:54
Atbildēt
Quoting: Stuka Paga, paga, vai tik nebija tā, ka zviedri neatļāva aliensu ekspedīciju korpusam caur Zviedriju tikt Somijā? Te nu sanāk, ka zviedri riktīgi samainīja pasaules kara secību
Tur tā interesanti bija- angļi un franči pētīja iespējamos ceļus ekspedīcijas spēku nosūtīšanai, tajā skaitā arī variantu par tranzītu caur Norvēģiju un Zviedriju(tika skatīts variants arī par nerēķināšanos ar zviedru un norvēģu domām). Taču tajā laikā visas, sevi par neitrālajām uzskatījušās valstis, iebilda pret jebkādu rīcību, kura kompromitētu tās 3. valstu acīs.
Cik atceros, tad arī Beļģija asi protestēja par sabiedroto spēku ienākšanu valstī pat tad, kad vācieši bija uzsākuši intervenci.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 07:40:10 - Laboja motors
Atbildēt
Quoting: waffen ss Vispār jau tā aliensu ekspotēšanās palīgā somiem pastāvēja kā labi nodomi un tā pat īsti uz papīriem nekādi plāni nebija uzskricelēti.
Runā, ka Anglija&Francija grasījās 1940.gada vasarā pieteikt karu PSRS kā Vācijas sabiedrotajai. Tikai vācieši pasteidzās ar savu interevenci Francijā.
Daži vēsturnieki arī apgalvo, ka Staļins rēķinājās ar Antantes valstu kara pieteikumu, tikai darīja visu, lai tas notiktu vēlāk. Piemēram, Polijā iebruka divas nedēļas vēlāk, nevis 1.septembrī. Arī iebrūkot Somijā, PSRS izvērsa savas vienības Kolas pussalā, baidoties no angļu desanta.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 08:37:45
Atbildēt
Quoting: Stuka Zviedru militārā doktrīna bāzējās uz pašaizsardzību, tāpat kā somu. Zviedri palīdzēja somiem cik varēja ar munīciju, kara materiāliem un brīvprātīgiem ar domu, ka viņi varētu būt nākošie, ja krievi ieņem Somiju. Zviedri nekādā gadījumā nepieteiktu karu krieviem, līdz viņi paši uzbruktu, un tas ir loģiski.
Grāmatā ''Ziemas karš'' es izlasiju, ka Zviedrijā ticis pat tautas neapmierinātības vilnis izsaukts dēļ šausmīgās valdības piesardzības, zviedri ne nieka nepalīdzēja somiem, būtu viņi iedevuši kaut uz parāda lielgabalus un šāviņus - kara nobeigums krieviem būtu daudz smagāks. Tak viņi cerēja ka Sarkanarmija ieņems Somiju un apstāsies. Vot.
Tā ka nekāds labums no viņiem praktiski nebija......uz to laiku kad būtu Zviedrijas kārta, sovoki jau mācētu ar ziemeļvalstīm galā tikt. Tā sacīt pieredze kaujas laukā.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 08:41:28
Atbildēt
Quoting: motors Runā, ka Anglija&Francija grasījās 1940.gada vasarā pieteikt karu PSRS kā Vācijas sabiedrotajai.
Vispār jau tas ir vienīgais izskaidrojums tam, ka Staļins neieņēma Somiju lidz galam. Tais uzbrukuma plānos esot pat uzlidojumi naftas atradnēm bijuši paredzēti. Tomēr visvairāk jau Anglijas kara pieteikums izjauktu Eiropas iekarošanas dižplānu.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 08:43:16
Atbildēt
Quoting: motors 2.PK laika zviedru kara tehnika
Vai Bofors lielgabali ar nebija pašu zviedru ražojums?
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 12:32:14
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Vai Bofors lielgabali ar nebija pašu zviedru ražojums
ražoja viņus puspasaule, un lietāja kā neitrāļi, tā alliesi un ass valstes arīdzan, bet Bofors oriģinālā ir svensonu kantoris, tas tiesa
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Sep 2013 23:46:00
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Tomēr visvairāk jau Anglijas kara pieteikums izjauktu Eiropas iekarošanas dižplānu.
Par tās Eiropas iekarošanas dižplāniem gan vairs pārliecināts īsti neesmu.
Quoting: Dr_Evil ražoja viņus puspasaule, un lietāja kā neitrāļi, tā alliesi un ass valstes arīdzan, bet Bofors oriģinālā ir svensonu kantoris, tas tiesa
Vēl laikam Ungārijā ražoja (droši vien pēc licences).
================
Būs sīkāk jāpapēta zviedru BS uz 1939.gadu, citādi par viņu ieguldījumu iespējamajā scenārijā būs pagrūti.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 16:37:54
Atbildēt
Quoting: motors Par tās Eiropas iekarošanas dižplāniem gan vairs pārliecināts īsti neesmu.
Da nu beidz,būsi Starikovu un jauno putiniešu jauno vilni pārklausijies. Netici viņiem, viss jau tur ir labi un skaisti, dižā raška, bla bla bla..............tikai apakšā tam visam nav nekā. Paskaties kā dzīvo ļaudis Dānijā un Holandē (5-ci pilni gadi nacistu okupācijā) un kā dzīvojam kaut vai mēs......un nav tur vispār par ko vairāk runāt.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 18:43:45
Atbildēt
Quoting: motors Par tās Eiropas iekarošanas dižplāniem gan vairs pārliecināts īsti neesmu.
viens vienīks ieskats RKKA dispozīcijā rietumpuses spec. kara apgabalos, pribalķijsko ieskaitot, teiksim, uz AD 1941 jūniju ir pietiekams, lai būtu itin skaidrs, ka plāns ne tikai bija, bet faktiski jau bija laisc darbā.
pasteidzās alozoivičs pirmais ar savu sarkanbārdas operāciju, i vyss
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 19:25:20
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Da nu beidz,būsi Starikovu un jauno putiniešu jauno vilni pārklausijies. Netici viņiem, viss jau tur ir labi un skaisti, dižā raška, bla bla bla..............tikai apakšā tam visam nav nekā. Paskaties kā dzīvo ļaudis Dānijā un Holandē (5-ci pilni gadi nacistu okupācijā) un kā dzīvojam kaut vai mēs......un nav tur vispār par ko vairāk runāt.
Par ko mani uzskati, kamrād (tas par Starikovu) ? 
Runājot par Staļina ekspansīvajiem plāniem labi apraksta baltkrievu vēsturnieks Sergejs Zaharēvičs. Starp citu, viņa pēdējo grāmatu (Partizani SSSR, ot mifov k realnosti) nemaz tā nevar nopirkt (kā paskaidroja POLARIS grāmatnīcas pārdevējs, to grāmatu lielākie izplatītāji neizplata principiālu iemeslu dēļ). Arī iepriekšējās viņa grāmatas visādi par vatņikiem un sovokiem dēvētie asi kritizē.
Nu lūk, viņš atsaucās uz ģenerāļa Melentīna un Šelenberga (tas pats kas Štirlicā, precīzi viņa amata nosaukumu neatceros) memuāriem, kuros tiek atspoguļota Molotova vizīte Vācijā 1940.gada rudēnī. Molotovs esot pieprasījis nodot PSRS ietekmes sfērā Rumāniju, Bulgāriju un Turciju. Vācija, protams, nepiekrita.
Kā mēs redzam, tad pēc šīs vizītes Vācijas/PSRS attiecības arī palika vēsākas.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 19:30:15
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil viens vienīks ieskats RKKA dispozīcijā rietumpuses spec. kara apgabalos, pribalķijsko ieskaitot, teiksim, uz AD 1941 jūniju ir pietiekams, lai būtu itin skaidrs, ka plāns ne tikai bija, bet faktiski jau bija laisc darbā. pasteidzās alozoivičs pirmais ar savu sarkanbārdas operāciju, i vyss
Teiksim tā, es nenoliedzu to, ka PSRS gatavoja invāziju, bet gan tās ambīcijas. Iepriekš pieminētais baltkrievu vēsturnieks skaidro, ka PSRS gatavojās ar galvenajiem spēkiem iebrukt Rumānijā un tā iet līdz pat Bosfora šaurumam, savukārt ar pārējiem spēkiem iebrukt 200-300 kilometru dziļuma, tādējādi izveidojot buferzonu pret fričiem.
Pēc Zaharēviča domām, Operāciju tika plānots uzsākt tiklīdz vācieši uzsāks operāciju "Jūras lauva".
Nu tā, apmēram.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 19:50:11
Atbildēt
Quoting: motors Šelenberga (tas pats kas Štirlicā, precīzi viņa amata nosaukumu neatceros
kas tur ko neatcerēties - geinriha gebhardoviča (elektriķu) izlūkdienesta šefs, un pēc admirāļa Kanarisa terminēšanas un abvēra faktiskas nachrenizācijas - visa raicha #3 galvenais špijons, ja tā drīkst izteikties.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Von Treppensmutzer
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Sep 2013 21:22:22
Atbildēt
Quoting: motors tiklīdz vācieši uzsāks operāciju "Jūras lauva"
Visnotaļ nekonkrēts uzstādījums. Var jau būt, ka Kobas "stratēģi baltos zirgos" šo prožektu uztvēra nopietni, bet kā nopietns termiņš...
Paši vācieši, lai arī kala plānus un štancēja desantkuģu projektus, īpaši nopietnas cerības uz to kotika pasākumu tomēr nelika. Spēku ieņemt un noturēt placdarmu miglainajā Bretūnijā jau viņiem bija pārpārēm, tomēr iespējas visu to pūli ļaužu un čupu ekipējuma puslīdz nogādāt pāri kanālam - 0.
Lai pārvarētu tos +/- 40 km ūdens, bija vajadzīgs totāls pārsvars gaisā un uz jūras. Ja gaisā 1940./41. gadā vēl varētu pakarot, tad pēc Norvēģijas vāciem jūrā - pret Home Fleet (un kādu nebūt task force no Gibraltāra) nebija ko meklēt. Un drusku arī radās izpratne par lieliem desantiem.
Pat ja sakasītu transportkuģus, tādai operācijai vajadzētu vismaz 6-8 Tirpicus, iespaidīgus (destroyeri, vieglie un PGA kreiseri) apsardzes spēkus un vismaz 50 submarīnes stratēģiski svarīgākajos virzienos. A kas bija uz sejas? Šaubos, vai varētu trieciena virzienus piuslīdz droši no mīnām iztrallināt.
IMHO, visa tā mērlauva bija pamatīgs blefs, lai vienam vīriņam cigāri mazāk garšotu un šis būtu piekāpīgāks miera sarunās. Nu, un pie viena smuki izprovocēja gruzīnu semināristu - šis sastutēja gar robežu visu, kas kustas un noder uzbrukumam, bet ierakties bija slinkums - kausies tak pretineika teritorijā...
________________________
Āžu un aunu atšaušanai distancēs virs 300m vislabāk noder lodes ar svaru 9,1-9,7 g.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Sep 2013 13:10:08
Atbildēt
Von Treppensmutzer
Tas viss jā, bet kā varēja Staļins zināt par patiesajām vāciešu spējām veikt desantu Anglijā ? Pēc 1937-1938.gadiem padomju izlūkdienestu spējas vērā ņemami kritās.
Arī pašu vāciešu izturēšanās neliecināja par to ka viņi nespētu desantēties britos (galu galā angļi desanta iespējamību uztvēra ļoti nopietni).
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Sep 2013 14:13:46
Atbildēt
Nu pēc Francijas ātrās krišanas ( a gaidija jau ka kādu gadiņu ņemsies) ūsainis varēja arī Jūrlauvam noticēt/
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Sep 2013 13:54:54
Atbildēt
nu principā jau teju gadiņš pagāja. reāls ekšens gan vien nedēļas sešas, apmēram
karu pieteica - spancūži vāciem AD 1939 3. zeptemberī
karu pabeidza - aloizovičs apmeklēja maršala Foša memoriālo vagonu un paraxtīja pamiera papīrus 22. jūnijā AD 1940
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Sep 2013 15:52:24
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Nu pēc Francijas ātrās krišanas ( a gaidija jau ka kādu gadiņu ņemsies) ūsainis varēja arī Jūrlauvam noticēt/
Pēc Zaharēviča domām, Staļins par šo nedaudz iespringa. Baidījās, ka Hitlers ar antanti varētu salīgt un viņa paša plāni karagājienam uz Bosforu tiks apdraudēti
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Sep 2013 17:26:52 - Laboja motors
Atbildēt
Par zviedriem turpinot
In April 1940 Swedens entire force of 400.000 men was put on full alert. A newly formed national goverment was formed, conscription was increased to 450 days and the armed forces streinght was incresed to 600.000 men, not including civilians who were formed into home guard, aircraft observer and various auxilary units.
In 1940 the Swedish Army was organized into five Military Areas (MILO); Sodra (South) Vestra (Western) Norra (Northern) Ovre Nordland (Upper Nordland) Ostra (Eastern). The streinght of each MILO in early 1940 was as follows:
MILO Div HQ Reg HQ InfBat CavBat ArtDiv *
Sodra - 2 8 1 3
Vestra 2 6 18 2 3
Norra - 1 2 - -
Ovra Norrl. - 1 5 - -
Ostra - 1 2 1 -
* Note: Artilleri Divison is a three battery unit of between 20 and 30 guns.
URL
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 11 Okt 2013 21:03:27
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Tagad gan var teikt, ka tam tāpat nebūtu bijis jēgas, jo pēc gada tāpat būtu tikuši okupēti, nepaspējot uzražot pat vienu tanka kāpurķēdes posmu.
Ja būtu par sabiedrotajiem izvēlējušies nevis uzmetējus britus, bet gan krietnos vāciešus, vai vēl labāk - kā vēsturiskā vāču zeme Livonija iekļāvušies Lielvācijas Reihā, tad nekādas boļševiku okupācijas nebūtu.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
