miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
<< 1 ... 342 . 343 . 344 . 345 . 346 . 347 . 348 . 349 . 350 . 351 . 352 ... 438 . 439 . >>
Autors Ziņa
Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 20:54:24
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Apskatīju oriģināla bildes. Hitlera, Himrela vai kauč Rozenberga parakstus nekur neatradu. Secinājumi - projekts nav uztverams nopietni, pat ja tas nav feiks un tiešām šamo skricelējis kāds profesors un SS oberfīrers, nekur nav teikts, ka tā nav bijusi minētā džorika personiskā iniciatīva nevis L3R oficiāli pasūtīts dokuments.


Pie vaacu ordnunga TAADUS plaanus aizmugures oberfiirers vis neatljautos raxtiit ...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.





waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:00:27
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Pie vaacu ordnunga TAADUS plaanus aizmugures oberfiirers vis neatljautos raxtiit ...


Nu ja, ja Sarātovas kamuņakas izdod dekrētu par visu sieviešu nodošanu koplietošanā, tad tas ir kaut kādu pašpasludinātu zaldātu un strādnieku deputātu patvaļība, bet ja kaut kāds Reiha ierēdnis uzcepis kaut kādu plānu, tad noteikti ar paša DF akceptu un pēc šamā pasūtījuma.

Tur dejojam, bet tur ne...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:02:47
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Nu ja, ja Sarātovas kamuņakas izdod dekrētu par visu sieviešu nodošanu koplietošanā, tad tas ir kaut kādu pašpasludinātu zaldātu un strādnieku deputātu patvaļība, bet ja kaut kāds Reiha ierēdnis uzcepis kaut kādu plānu, tad noteikti ar paša DF akceptu un pēc šamā pasūtījuma.


Najezds pilniigaa nevietaa .. TAS papiirs bija tapis pashaa bezvaras laikaa - tuuliit peec 1917. gada oktobra. Shis - 1942. gadaa. Kad ORDNUNGS bija pilniigi un galiigi noteikts.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:10:51
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42

Diemžēl arī pie nacistiem izslavētā vācu ordnunga 100% nebija, un bieži vien bija arī bardaks...


Lai noliegtu pat iespeejamu OSTplaana esemiibu esi pat gatavs vaachiem bardaku piedeeveet ...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:16:58
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Lai noliegtu pat iespeejamu OSTplaana esemiibu esi pat gatavs vaachiem bardaku piedeeveet ...

Es jau agrāk esmu kritizējis nacistus par tām "komisāru pavēlēm" un to pienācīgu nepildīšanu...

________________________
Židoģitļerovci.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:21:37 - Laboja Stuka
Atbildēt 


Smic_
Quoting: Smic_
Pie vaacu ordnunga TAADUS plaanus aizmugures oberfiirers vis neatljautos raxtiit ...


"Pie vācu ordnunga" laikam iedomājies krievi porjadoku.
Tas vācu t.s. totalitarisms bija stipri tālu no sovjetu. Krievijā tika apspiesta tieši iniciatīva un personība.
Turpretī Vacijā, neskatoties uz nacistu nakšanu pie varas, vēl bija diezgan stipras demokrātiskās tradicijas un domāšana un salīdzinosi liela personas brivība. Tā saucamais "ordnungs " drīzāk bija( un tradionali ir) vaciešiem kā tautai piemītoša īpašības, nevis pastāvošās varas un tās represīvo organu nopelns, kā tas bija PSRS

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Mar 2010 21:38:22
Atbildēt 


Quoting: Stuka

"Pie vācu ordnunga" laikam iedomājies krievi porjadoku.


Vaacu ordnungs kopsh vismaz Friidriha Lielaa laikiem noziimee buuut atbildiigaam par sev uzticeetaam lietaam un pienaakumiem. Un lai arii kadu demokraatismu (interesanti - kuraa laikaa taas tradiicijas iipashi vareeja attiistiities) kamraads te domaajis, shii tradiicija vismaz III reicha laikaa bija saglabaajusies.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 22 Mar 2010 11:49:32 - Laboja waffen ss
Atbildēt 


Šajā dienā 1939. gadā vēsturiskā vāču pilsēta Mēmele beidzot tika atkalapvienota ar Reihu.
Līdz tam šamo nelikumīgi bij sagrābuši leišu bandīti un pārsaukuši par Klaipēdu.

Mēmele arī ir vienīgā apstiprinātā vieta Baltijas valstīs, kuru ar savu klātbūtni pagodinājis gefreitors Šiklgrūbers

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Mar 2010 12:59:44
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Mēmele arī ir vienīgā apstiprinātā vieta Baltijas valstīs, kuru ar savu klātbūtni pagodinājis gefreitors Šiklgrūbers

Un kā tad Malnava?
Quoting: Smic_
Vaacu ordnungs kopsh vismaz Friidriha Lielaa laikiem noziimee buuut atbildiigaam par sev uzticeetaam lietaam un pienaakumiem. Un lai arii kadu demokraatismu (interesanti - kuraa laikaa taas tradiicijas iipashi vareeja attiistiities) kamraads te domaajis, shii tradiicija vismaz III reicha laikaa bija saglabaajusies.

Nu jau 19.gs. Vācija bija pilna ar demokrātiski noskaņotiem liberāļiem. Tikai pārsvarā prūsiskā elite bija konservatīva. Un Pat II Reihā tika rīkotas vēlēšanas.
Un vai tik pie načiem nebija rīvēšanās starp visādiem resoriem un to visai liela patstāvība? Attiecīgi kāda resora rūķītis paņēma un uzcepa tādu ģenerālplānu Ost...




Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Mar 2010 16:37:53
Atbildēt 


Quoting: Rihards

Nu jau 19.gs. Vācija bija pilna ar demokrātiski noskaņotiem liberāļiem


Visvisaadu pa stuuriem burskshkjoshu inteligjentinju XIX gs visur (Eiropaa un pat krievijaa) bija paarparem . Tikai CIK buutiska bija to ietekme sabiedriibaa, ka to par demokraatiskaam tradiicijaam vareetu deeveet. kaa reizi - 20-to gadu bardaks Vaacijaa arii sho tradiiciju truukuma rezultataa radaas.
Quoting: Rihards
Attiecīgi kāda resora rūķītis paņēma un uzcepa tādu ģenerālplānu Ost...


Kaads ruukjiitim NOTEIKTI deva paveeli ...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Mar 2010 18:00:44
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Kaads ruukjiitim NOTEIKTI deva paveeli ...

Nu droši vien, bet nav jau zināms, kurš. Tik pat labi tas varēja būt kāds himlergērings, kurš sapņoja par sevi kā jauno fīreru

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 13:41:19
Atbildēt 


Filmā Pacific, līdzīga kā Band of Brothers, stāstīja, ka pirmā amerikāņu ofensīva notika 9 mēnešus pēc Pērlharboras. Ja tā salīdzinam, tad Izsēšanās normandijā ar notika aptuveni 10 mēnešus pēc Kurskas kaujas. Manuprāt tas apstiprina manu teoriju par ASV vēlmi neļaut krieviem iekarot visu eiropu.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 23 Mar 2010 15:47:51
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Filmā Pacific, līdzīga kā Band of Brothers, stāstīja, ka pirmā amerikāņu ofensīva notika 9 mēnešus pēc Pērlharboras. Ja tā salīdzinam, tad Izsēšanās normandijā ar notika aptuveni 10 mēnešus pēc Kurskas kaujas. Manuprāt tas apstiprina manu teoriju par ASV vēlmi neļaut krieviem iekarot visu eiropu.


Diez kura domāta tā 1. ofensīva pēc Pērlhārboras? Dūlitla reids kad uz Tokiju pāris bumbas uzmeta?

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 15:50:26
Atbildēt 


waffen ss
Pie austrālijas krastiem. Kaut kāda guan... sala.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 15:56:55
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Filmā Pacific, līdzīga kā Band of Brothers, stāstīja, ka pirmā amerikāņu ofensīva notika 9 mēnešus pēc Pērlharboras. Ja tā salīdzinam, tad Izsēšanās normandijā ar notika aptuveni 10 mēnešus pēc Kurskas kaujas. Manuprāt tas apstiprina manu teoriju par ASV vēlmi neļaut krieviem iekarot visu eiropu.


Un kaa shis periods 9-10 meneshi to pieraada ?

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 16:08:47
Atbildēt 


Smic_
Sagatvošanās un apmācības peroiods, apmēram tik arī visam vajadzējis laiku.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 17:59:54
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Izsēšanās normandijā ar notika aptuveni 10 mēnešus pēc Kurskas kaujas. Manuprāt tas apstiprina manu teoriju par ASV vēlmi neļaut krieviem iekarot visu eiropu.

...un līdz tam šamie cerēja, ka friči iedos krieviem bietē...bet ko tad šamie kasījās ar fričiem pa Āfrikas smiltīm?....un kam šiem vajadzēja rīkot Djepas desantu....un kas tā par avantūru bija otrā El Ameinas kauja, kas sākās vēl mēnesi pirms Staļingradas kaujas?...tā varbūt bija plutokrātu palīdzība suselniekiem, lai tie bez problēmām varētu daļēji likvidēt Ļeņingradas blokādi...nu un tad plutokrātu 1943.gada iebrukums Sicīlijā, kas sākās gandrīz vai vienlaicīgi ar Kurskas kauju....un kad Kurskas kauja beidzās, tad arī friču spēki ''plānveidīgi'', kā to rakstīja "Tēvija", tika evakuēti no Sicilijas...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mar 2010 22:09:36
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
..un kam šiem vajadzēja rīkot Djepas desantu....

Manuprāt tas bija tikai tāds kā mēģinājums bez kādiem nopietniem plāniem. Tā teikt, šie saprata, ka kādreiz nākotnē kontinentā desantēties vajadzēs, un izmēģināja padesantēties...nocietinātā vietā mēģinot izsēdināt desantu...diezgan nenopietni un plānprātīgi...plus vēl tie tolaik vēl lāgā neizmēģinātie "Čērčili" pludmalē..."noupurēja" cilvēkus eksperimentam un friču "iemidzināšanai" nākotnes vārdā...

________________________
Židoģitļerovci.


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 11:06:46
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Ja tā salīdzinam, tad Izsēšanās normandijā ar notika aptuveni 10 mēnešus pēc Kurskas kaujas. Manuprāt tas apstiprina manu teoriju par ASV vēlmi neļaut krieviem iekarot visu eiropu.


Sāksim ar to, ka Normandijā vispiemērotākais desnatēšanās laiks ir vasara, jo pa ziemām vai rudeņiem var uzrauties uz vētrām, kas viegli var apmest plakandibenu baržas otrādi.
Skaidrs ka ne 1941. ne 1942, sabiedrotie Normandijā izsēsties nevarēja. Iemesli:
1. Desanta kuģu trūkums.
2. Komunikācijas ar ASV stipri apdraudēja vāciešu zemūdenes
3. Pieredzes trūkums desanta operācijās(neviens nekad līdz šim nebija veicis ko līdzīgu "Overlord" vai "Husky") un vispār armijas pieredzes trūkums
4. Nebija iegūts pārsvars gaisā.

1943. viņi to iespējams izdarīt varēja, tikai risks ka operācija neizdosies bija stipri lielāks, tādēļ viņi nolēma nostiprināt savu pārsvaru gaisā, iegūt pieredzi ne tik sarežģītās vietās kā Frnacija un izslēgt no kara Itāliju. Viss tas tika veiksmīgi izdarīts. Tāpēc "otrās frontes" atklāšana tikai 1944. gadā ir saprotama.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 11:10:27 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Par to visu Eiropu - pirms "Overlorda" boļševiki mīcījās uz vietas aptuveni tagadējās Krievijas Federācijas rietumu robežās.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 11:58:03
Atbildēt 


Quoting: Tofiks
1943. viņi to iespējams izdarīt varēja, tikai risks ka operācija neizdosies bija stipri lielāks, tādēļ viņi nolēma nostiprināt savu pārsvaru gaisā, iegūt pieredzi ne tik sarežģītās vietās kā Frnacija un izslēgt no kara Itāliju. Viss tas tika veiksmīgi izdarīts. Tāpēc "otrās frontes" atklāšana tikai 1944. gadā ir saprotama.

Redzi tu pieņem, ka otrās frontes atklāšana ir pati par sevi saprotama, nemeklējot nekādus dziļākus iemeslus. Man jau liekas, ka šeit ir nedaudz serežģītāk par:"D-D-Davai, s-s-sūdus sataisam, sen nav bijis kaŗš."

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 12:06:19 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Redzi tu pieņem, ka otrās frontes atklāšana ir pati par sevi saprotama, nemeklējot nekādus dziļākus iemeslus. Man jau liekas, ka šeit ir nedaudz serežģītāk par:"D-D-Davai, s-s-sūdus sataisam, sen nav bijis kaŗš."


Tas ir tikai loģisks sabiedroto kara turpinājums pret Hitleru. Protams, ka viņi lieki riskēt negribēja, tāpēc pienācīgi sagatvojās "Overlordam".

uusainis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 14:33:32
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Redzi tu pieņem, ka otrās frontes atklāšana ir pati par sevi saprotama, nemeklējot nekādus dziļākus iemeslus. Man jau liekas, ka šeit ir nedaudz serežģītāk par:"D-D-Davai, s-s-sūdus sataisam, sen nav bijis kaŗš."



Sabiedrotie jau sen bija aktīvā kara stāvoklī ar Vāciju. Kas cits atliek brīdī, kad itāļi ir sakauti, Āfrikā ir vairs tikai beigti friči, bet Norvēģija ir pietiekami "nesvarīga"? Sēdēt Londonā un gaidīt, kamēr Staļins visu nokārtos un draudzīgi sovjetizēs visu Eiropu? Mēs te tomēr par Čērčilu runājām, kam jau asinīs ir naids pret komunismu un par Rūzveltu, kas karā rāvās jau pirms Pērlhārboras. Vēl viena lieta- kara laikā Londonā bija ĻOTI spēcīgs francūžu lobijs, gan no Free French puses, gan no trimdas valsts darbinieku puses, tā ka cita desanta vieta bez Francijas piekrastes nemaz neeksistēja.

Nemaz nerunājot par Patona izteicieniem, kad šo apturēja pie Elbas upes- sak, dodiet man vaļu un Berlīne būs mūsa, ir vai nav tur krievi. (protams, šāda kara turpinājuma iespējamība un pušu izredzes jau ir cits stāsts, tiesa, ļoti interesants).


Neliela piezīme: Ļoti patika tas, kā sabiedrotie tika galā ar iespējamo Višī valsts pretestību. Jau Torch laikā sabiedrotie saskārās ar to, ka Višī karaspēks nevis padodas, bet, maita tāds, šauj pretī (arī Sīrijā bija tas pats). Tad nu drošības pēc pēc D dienas Francijas Vidusjūras piekrastē tika izsēdināti Free French spēki, sak, francūži jau savējos nebliezīs. Pretestība bija, taču salīdzinoši neliela, lai šo operāciju varētu uzskatīt par veiksmīgu.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 14:43:19 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Quoting: uusainis
abiedrotie jau sen bija aktīvā kara stāvoklī ar Vāciju. Kas cits atliek brīdī, kad itāļi ir sakauti, Āfrikā ir vairs tikai beigti friči, bet Norvēģija ir pietiekami "nesvarīga"? Sēdēt Londonā un gaidīt, kamēr Staļins visu nokārtos un draudzīgi sovjetizēs visu Eiropu?


Čērčils kādu laiku iestājās par domu uzbrukt Balkānos, tieši ar mērķi nepieļaut padomju varas izplatīšanos. Rūzvelts bija pret, jo viņam politiskie jautājumi interesēja mazāk nekā militārie. Tieši tāpēc 44. notika iebrukums Francijā.

Quoting: uusainis
Tad nu drošības pēc pēc D dienas Francijas Vidusjūras piekrastē tika izsēdināti Free French spēki, sak, francūži jau savējos nebliezīs. Pretestība bija, taču salīdzinoši neliela, lai šo operāciju varētu uzskatīt par veiksmīgu.


Višī Franciju vācieši okupēja 1942. gada beigās un uz 1944. tā vairs nepastāvēja

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 14:49:07
Atbildēt 


Quoting: Tofiks
Tas ir tikai loģisks sabiedroto kara turpinājums pret Hitleru.

Protams, rietumu propogandā tas ir loģisks turpinājums, bet reāli tā bija pakaļas glābšana un nekas cits, rietumi galīgi nebija ieinteresēti karot dēļ citiem, to pierāda kaut vai Francijas sēdēšana aizsardzībā un konjaka dzeršana, kamēr vācieši masēja poļus. ASV, iespējams, bija cita koncepcija, kur viņi redzēja iespēju savas ietekmes vairošanai iedodot pa ļocku "ļaunajām impērijām".
Quoting: uusainis
Sēdēt Londonā un gaidīt, kamēr Staļins visu nokārtos un draudzīgi sovjetizēs visu Eiropu?

Palasi 1 postu pirms tam.
Quoting: uusainis
Nemaz nerunājot par Patona izteicieniem, kad šo apturēja pie Elbas upes- sak, dodiet man vaļu un Berlīne būs mūsa, ir vai nav tur krievi. (protams, šāda kara turpinājuma iespējamība un pušu izredzes jau ir cits stāsts, tiesa, ļoti interesants).


Nu vienošanās paliek vienošanās. R-eiropa bija atkarota.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 14:54:24
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Protams, rietumu propogandā tas ir loģisks turpinājums, bet reāli tā bija pakaļas glābšana un nekas cits, rietumi galīgi nebija ieinteresēti karot dēļ citiem, to pierāda kaut vai Francijas sēdēšana aizsardzībā un konjaka dzeršana, kamēr vācieši masēja poļus. ASV, iespējams, bija cita koncepcija, kur viņi redzēja iespēju savas ietekmes vairošanai iedodot pa ļocku "ļaunajām impērijām".


Reāli ne kas cits vienkārši nevarēja notikt, pie noteikuma, ka sabiedrotie karo ar Hitleru. Vēlreiz atgādinu - 1941. un 1942. gadā šie desanti būtu beigušies ar katastrofu priekš sabiedrotajiem, 1943. gadā visticamāk ka tas pats. Rietumi galīgi nebija ieinteresēti lēkt uz grābekļa lai glābtu boļševikus, tas gan, tāpēc rīkojās apdomīgi un sapratīgi.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 14:56:53
Atbildēt 


Tofiks
1941. un 1942. gadā nebija nekādas jēgas taisīt kaut kādus desantus, ibio PSRS vēl varēja tālu, tālu atkāpties. Sēdēja un gaidīja, kā šamiem veiksies.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 15:01:12 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Tofiks
1941. un 1942. gadā nebija nekādas jēgas taisīt kaut kādus desantus, ibio PSRS vēl varēja tālu, tālu atkāpties. Sēdēja un gaidīja, kā šamiem veiksies.


Nebija ne tikai jēgas bet arī iespēju, pat pie vislielākās gribēšanas. Un 1941./42. Anglija cīnījās par savām jūras komunikācijām, papildus vēl bija dabūjusi iekšās no japāņiem tālajos austrumos. Viņi nesēdēja un neko negaidīja, bet cīnījās lai uzvarētu.

uusainis
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 15:07:15
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
1941. un 1942. gadā nebija nekādas jēgas taisīt kaut kādus desantus, ibio PSRS vēl varēja tālu, tālu atkāpties. Sēdēja un gaidīja, kā šamiem veiksies.


Šaubos, ka 41./42. gadā Sabiedrotie jau domāja, kā uzvarēt karu. Bija vispirms jāizglābj sava pakaļa Āfrikā un Atlantijas okeānā.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mar 2010 15:20:52
Atbildēt 


Britu tirdzniecības flotes tonnāža:

1939 - 50 miljoni tonnu
1940 - 42 miljoni tonnu
1941 - 31 miljoni tonnu
1942 - 23 miljoni tonnu
1943 gada marts - 18,5 miljoni tonnu

Dati ņemti no:
http://www.history.army.mil/books/70-7_08.htm

Skaitļi parāda, ka no 1939. līdz 1943. gada sākumam britu tirdzniecības flote, no kuras piegādēm bija stipri atkarīga metropoles ekonomika ir sarukusi vairāk kā uz pusi. Pie šādas situācijas nevar būt ne runas par massveida jūras desantu kuģu celtniecību priekš lielām jūras desanta operācijām. Britiem pat aviācijas bāzes kuģus vajadzēja vilkt remontēt uz ASV.

<< 1 ... 342 . 343 . 344 . 345 . 346 . 347 . 348 . 349 . 350 . 351 . 352 ... 438 . 439 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 5
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.154
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024