| Autors |
Ziņa |
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Nov 2009 11:25:49
Atbildēt
Quoting: Alis Friči bija nolemti jau uzsākot Barbarosu vai pat vēl agrāk. Pat ieņemot Maskavu un Ļeņingradu nekas īpašs, es tā domāju, nemainītos,
Mana vertejumā izšķirošā bija 1942. gada kampanas izgāšanās. Ja vērmahts tiktu lidz Kaukāzam & izslēgtu Baku ka naftas avotu & Volgu kā transporta artēriju - nez vai sabiedrotie spētu ar degvielu padomes nodrošināt.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Nov 2009 11:51:22
Atbildēt
Quoting: Smic_ Mana vertejumā izšķirošā bija 1942. gada kampanas izgāšanās. Ja vērmahts tiktu lidz Kaukāzam & izslēgtu Baku ka naftas avotu & Volgu kā transporta artēriju - nez vai sabiedrotie spētu ar degvielu padomes nodrošināt
Irāna un Irāka turpat blakus.Ja friči nobloķē Volgu, krievi dabū organizēt transporta maģistrāli caur patreizējās Kazahijas teritoriju.Varbūt pat vest degvielu no Irākas, bet nekas neiespējams tas nav.Cita lieta, ka friči izmantotu situāciju un ieņemtu vēl kādu daļu PSRS aiz Maskavas, kur apstātos, jo ceļu ta nav.
Bet galvenā friču problēma būtu partizāni, ko, sākot ar 1943. gadu, krievi izvērsa masveidā.KPartizāņu izvēršanās komplektā ar friču politiku okupētajās teritorijās agri vai vēlu novestu pie tā, ka sāktos dumpji, nekārtības un sporādiskas friču atšaušanas.Tobiš, friči nespēja pārvaldīt tādas teritorijas, bet vietējos pie teikšanas arī negribēja laist.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Nov 2009 12:48:06
Atbildēt
Quoting: Smic_ Mana vertejumā izšķirošā bija 1942. gada kampanas izgāšanās. Ja vērmahts tiktu lidz Kaukāzam & izslēgtu Baku ka naftas avotu & Volgu kā transporta artēriju - nez vai sabiedrotie spētu ar degvielu padomes nodrošināt.
Nu šķiet tās ir manipulācijas no sērijas kas būtu ja Vampīri tomēr dzīvo Transilvānijā 
Vācijas ar saviem 60- 70 miljoniem pilsoņu (nu, ok ieskaitot "valsts vāciešus" no visas Austrumeiropas un plašās Transilvānijas vāciešu kopienas un Austriešus ap astoņdesmit miljoniem) tautsaimniecībā - bez resursiem, pie tam, vienlaikus vajadzēja uzturēt terora okupācijas režīmu pus Eiropā un uzvaroši karot, neiespējami -vēsture parādīja
1940. gadā Vācija, laikā kad tās sabiedrotā bija ekonomiski otra, militāri- visspēcīgākā valsts pasaulē- PSRS, pat tad, vēl kopā ar Itāliju nespēja sakaut vai pat iedragāt tajā laikā vienīgo ienaidnieku Britu Impēriju
1941. un 1942. gados sabiedrotie tikai uzsāka bruņošanos, vēl nopietni nekaroja (Ziemeļāfriku, kur karoja tikai pāris divīzijas par svarīgāko jeb būtisku uzskata tikai pusjukuši veci britu vēsturnieki)
lūk 1941. un 1942. gados
sākot no 1941. gada oktobra, tad kad bija pēc būtības bija iznīcinājuši Sarkanarmiju ar ko sadūrās jūnijā (tā viņiem likās) vācieši lielākajā daļā frontes pārgāja uz aizsardzību jo iepriekšējās iznīcinātās Sarkanarmijas vietā stājās jauna kas - joprojām turpināja uzbrukt
(ir patiesa anekdote par šo laiku-
Kura Sarkanarmijas fronte stājās vāciešiem pretī pēc tam kad Rietumu Fronte tika iznīcināta ? Rietumu Fronte, un pēc tam kad vācieši atkal iznīcināja Rietumu Fronti- Sarkanarmijas Rietumu Fronte )
1942. gadā vācieši veica pāris uzbrukuma operācijas, bet lielākajā daļā frontes aizstāvējās, savukārt Sarkanarmija visur uzbruka pat Dienvidu Frontē, pat Staļingradā
Sarkanarmija neskatoties uz iepriekšējām iznīcinošām reformām 39 un 40 gados tomēr visu kara laiku konsekventi pieturējās pie Šapašņikova doktrīnas - tautsaimniecība nevar uzturēt lielu armiju, to vajag ešelonēt, izveidot vairākus viļņus", var "ātri izlietot" pirmo ešelonu -jābūt gatavībā otrais, aizmugurē formējas trešais...utt. tādēļ Sarkanarmijas frontes karaspēks nekad nepārsniedza piecus miljonus
vācieši varēja ieņemt Maskavu, Kaukāzu... utt, kara gaitu nemainītos, varbūt paildzinātos karš, viņi nebija spējīgi uzvarēt pat vienu no lielvalstīm vienatnē kur nu karojot ar visām vienlaikus
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Nov 2009 13:29:39
Atbildēt
Quoting: andzs Vācijas ar saviem 60- 70 miljoniem pilsoņu (nu, ok ieskaitot "valsts vāciešus" no visas Austrumeiropas un plašās Transilvānijas vāciešu kopienas un Austriešus ap astoņdesmit miljoniem) tautsaimniecībā - bez resursiem, pie tam, vienlaikus vajadzēja uzturēt terora okupācijas režīmu pus Eiropā un uzvaroši karot, neiespējami -vēsture parādīja
Ar tiem resursiem - pie sakarigas okupacijas politikas - liela dalja okupeeto teritoriju iedzivotaaji ar baisu pretoshanos nenodarbotos. Jo padomju rezhiims jau nu tiem arii ne maljina likaas .
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Nov 2009 17:59:37
Atbildēt
Quoting: Smic_ pie sakarigas okupacijas politikas - liela dalja okupeeto teritoriju iedzivotaaji ar baisu pretoshanos nenodarbotos. Jo padomju rezhiims jau nu tiem arii ne maljina likaas
Nu un cik tad tai <pretošanās kustībā> darbojās?
Jau pie poļiem visādos nacistu un šamiem pakļautos formējumos dienēja 2-3x vairāk pšeku nekā abās bandītu armijās kopā, Moldāvijā (Besarābijā) visos sarkano bandītu un ķerariscu nelikumīgajos bandformējumos esot bijuši 6 moldāvi.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Nov 2009 21:00:03
Atbildēt
Quoting: waffen ss Varētu atkal pa Londonu uzblietēt ar FAU ballistiskajām raķetēm.
Un tad vēl brīnies, kāpēc sabiedrotie nonesa Drēzdeni
________________________
Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 10:00:24
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Tici man....ja krievi nedabūtu Somijā pa muti, tad būtu Zviedrijas Padomju Sociālistiskā Republika tā ka grab. Un nekādiem angļiem - frančiem nenāktu ne prātā šamos glābt. Atdotiu Staļinam, jo šams jau pieprasītu.
Nu tas būtu interesants scenārijs, ja Somija būtu dabūjusi bietē un okupēta... Droši vien 1941. gadā būtu kariņš arī ziemeļos par Kīrunus dzelzi, jo friči noteikti būtu okupējuši arī Zviedriju.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 10:42:49
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Nu tas būtu interesants scenārijs, ja Somija būtu dabūjusi bietē un okupēta... Droši vien 1941. gadā būtu kariņš arī ziemeļos par Kīrunus dzelzi, jo friči noteikti būtu okupējuši arī Zviedriju.
Fričiem Zviedrijā nebija jālien. Viņi tāpat dabūja svensonu dzelzi. Drīzāk pirmie uz Kirunu mestos krievi, ja tikai paspētu to izdarīt līdz 22.06.41.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 12:38:25
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Tici man....ja krievi nedabūtu Somijā pa muti, tad būtu Zviedrijas Padomju Sociālistiskā Republika tā ka grab. Un nekādiem angļiem - frančiem nenāktu ne prātā šamos glābt. Atdotiu Staļinam, jo šams jau pieprasītu.
Nereāli un vēsture to parādīja
Šiklgrūbers pieņemot lēmumu par Weserübung kampaņu tika maldināts, Kvislings meloja par viņa kustības skaitu un Rēderis varbūt nemeloja bet, pārspīlēja Norvēģijas un Dānijas svarīgumu. Historiogrāfijas viena no teorijām- izšķirošais lēmums par labu operācijai bija tieši Kvislinga apgalvojums - būs pietiekams skaits norvēģu kuri pēc okupācijas iesaistīsies pārvaldē. Ir pamats apgalvojumam, ja nebūtu bijušas Kvislinga vizītes Vācijā šiklgrūbers nepavētu izstrādāt Weserübung plānu, jo pats plāns bija ļoti ātra, neplānota improvizācija.
Norvēģu kolaboracionistu faktors ir izšķirošs dēļ Norvēģijas ģeogrāfiskā stāvokļa, kā parādīja vēsture Norvēģijas garā piekraste apēda pulka vācu karavīru.
PSRS vadītāji tomēr bija apveltītu ar loģiskāku domāšanu tādēļ pat 44 un 45 gados, kad bija izdevība okupēt visu Somiju un Norvēģiju viņi atteicās un pēc kara evakuēja atlikušos sarkanarmiešus no Norvēģijas teritorijas.
Skandināvija bija ciets rieksts PSRS dēļ ģeogrāfijas un sociāldemokrātijas. Lai varētu atrisināt ģeogrāfiskās problēmas bija nepieciešama kaut neliela vietējā kolobrācija, bet tā nebija iespējama dēļ Skandināvu Sociāldemokrātijas kura aptvēra gandrīz visus kreisos, daļu radikāļu un iesaistīja viņus valsts dzīvē, tādējādi kara gadījumā šie kresei kļūti nevis par aktīviem vai pasīviem kolobracionistiem bet gan Sarkanarmijas pretiniekiem - "nacionālajiem partizāniem"
Vācijai bija vieglāk, jo tā varēja atrast dažus labējos gatavus līdzdarboties un tā kā Vācija bija sociālistiska valsts arī skandināvu sociāldemokrātiem bija vieglāk sadarboties kā parāda Dānijas piemērs.
Zviedrija Eiropas mērogos teritoriāli ir liela valsts ar draņķīgu klimatu un labu armiju, šķiet, par Zviedrijas PSR varētu runāt tikai tad, kad Sarkanarmija tuvotos Parīzei.
Quoting: Vadonis Tā lielvalstu sašķeltība konkrēti Baltijas valstu gadījumā saistās ar to, ka gan Lielbritānija, gan Francija gribēja šeit iegūt dominējošo stāvokli. Franči to bīdīja caur Poliju, bet briti - caur Baltijas valstīm. Rezultāts tam bija visi neveiksmīgie valstu centieni izveido politiski militāru savienību pret PSRS. Tas izpaudās tā, ka ne jau mēs savā starpā nespējām vienoties, bet gan Francija ar Lielbritāniju. Šīs šo lielvaru nesaskaņas un domstarpības tālāk izpaudās Baltijas valstu nesaskaņās. Mums kā man šķiet nebija savas stingras nostājas ārpolitikas jautājumos. Mēģinājumi pieņemt kādas lielvalsts viedokli. Gluži līdzīgi kā šodien.
Baltijas valstis kļūdaini mānija sevi kā Britu ietekmes zonu, faktiski katra no valstīm tuvinājās" un "attālinājās" no lielajām kaimiņvalstīm kurām tiešām bija ietekmes sfēra Baltijā PSRS, Vācijas un Polijas
Katrai no Baltijas valstīm bija sava ārpolitika, nekādas vienotības
Šķiet vienīgā militārā savienība kura "starpkara" periodā bija pret PSRS un pat ar to karoja bija 1pk Antante
Vēlāk ne Francijas Republika, ne Britu Impērija neplānoja karot" vai "apvienoties aliansē" tieši pret PSRS, tā vietā viņi aktīvi pārdeva PSRS ieročus un tehnoloģijas
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 13:30:52 - Laboja Stuka
Atbildēt
andzs
Quoting: andzs Šiklgrūbers pieņemot lēmumu par Weserübung kampaņu tika maldināts, Kvislings meloja par viņa kustības skaitu un Rēderis varbūt nemeloja bet, pārspīlēja Norvēģijas un Dānijas svarīgumu. Historiogrāfijas viena no teorijām- izšķirošais lēmums par labu operācijai bija tieši Kvislinga apgalvojums - būs pietiekams skaits norvēģu kuri pēc okupācijas iesaistīsies pārvaldē. Ir pamats apgalvojumam, ja nebūtu bijušas Kvislinga vizītes Vācijā šiklgrūbers nepavētu izstrādāt Weserübung plānu, jo pats plāns bija ļoti ātra, neplānota improvizācija.
Nepiekrītu. Weserubung radās lai aizsargātu ļoti sensitīvo(Zviedrijas rūda) flangu. Iespējams Kanariss informēja Hitleru par sabiedroto planiem okupēt Norvēģiju, tadēļ vacieši tā steidzāsQuoting: andzs Norvēģu kolaboracionistu faktors ir izšķirošs dēļ Norvēģijas ģeogrāfiskā stāvokļa, kā parādīja vēsture Norvēģijas garā piekraste apēda pulka vācu karavīru.
Hmm, šaubos!
Norvēģija, tāpat kā Francija visu kara laiku bija komfortabla vieta zemudeņu ekipāžu atpūtai . Pretošanās kustība abās valstīs bija vienkārši nožēlojama salīdzinot ar Austrumeiropu.
Quoting: andzs PSRS vadītāji tomēr bija apveltītu ar loģiskāku domāšanu tādēļ pat 44 un 45 gados, kad bija izdevība okupēt visu Somiju un Norvēģiju viņi atteicās un pēc kara evakuēja atlikušos sarkanarmiešus no Norvēģijas teritorijas.
Nu Somija uz to laiku jau karoja ar Vāciju, bet Norvēģija jau bija sabiedroto ietekmes zonā
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 13:59:00
Atbildēt
Quoting: andzs Zviedrija Eiropas mērogos teritoriāli ir liela valsts ar draņķīgu klimatu un labu armiju,
Jā klimats ir draņķīgs, bet ne vasarā. 1944/45 gadā salīdzinot ar krievu armiju zviedru armija bija pilnīgs "atstojs"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 15:25:17
Atbildēt
Quoting: Stuka Norvēģija, tāpat kā Francija visu kara laiku bija komfortabla vieta zemudeņu ekipāžu atpūtai ...
 Un laba bāze uzbrukumiem sabiedroto transportam, kas gāja uz Murmansku un Arhangeļsku.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 15:52:16
Atbildēt
Quoting: Stuka Pretošanās kustība abās valstīs bija vienkārši nožēlojama salīdzinot ar Austrumeiropu.
Diezgan daudzi norveegji un daanji uzvilka melnos elektrikju mundierus un ciiniijas pret bolshevikiem iistajaas SS diviizijaas.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:03:34
Atbildēt
Quoting: Haso Fričiem Zviedrijā nebija jālien.
Paskaties kartē, viņiem nekas cits neatliktu. Drošības dēļ nāktos vien ieņemt zviedriju. Lai kara pirmajās dienās nepaliktu bez kīrunas.
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:25:48
Atbildēt
Quoting: Stuka Nepiekrītu. Weserubung radās lai aizsargātu ļoti sensitīvo(Zviedrijas rūda) flangu. Iespējams Kanariss informēja Hitleru par sabiedroto planiem okupēt Norvēģiju, tadēļ vacieši tā steidzās
Sabiedroto iespējamiem plāniem, te ir sarežģījumi, lai Sabiedroti sāktu "desanta" vai okupācijas kampaņu vairākiem faktoriem bija jāsakrīt, jābūt apstiprinātiem Vācu agresijas draudiem, jāpārliecina sabiedriskā doma pašmājās un it īpaši Norvēģijā, jābūt paciešamai
situācijai starp PSRS un Somiju
diezgan pagrūti
Jāņem vērā, ka Norvēģijas valdība centās ieturēt neitralitāti cik varēja un Sabiedrotie tika uzskatīti par mazāku bet tomēr draudu
Quoting: Haso Un laba bāze uzbrukumiem sabiedroto transportam, kas gāja uz Murmansku un Arhangeļsku.
Piekrītu, bet par kādu cenu pašai Vācijai ?
Kapitulācijas laikā Norvēģijā atradās ap 400 000 vācu karavīru milzīgs skaits, tā ir Armija/ Fronte jeb ap 27- 30 vāciešu lielās" divīzijas
(pluss vēl kādi 50- 70 tūkstoši waffen SS vienības- ārzemnieku )
domājams 30 divīzijas vāciešiem ļoti noderētu Prūsijas aizsardzībai
Quoting: Stuka Jā klimats ir draņķīgs, bet ne vasarā. 1944/45 gadā salīdzinot ar krievu armiju zviedru armija bija pilnīgs "atstojs"
jā, bet Zviedru armija bija lielāka un labāk sagatavota, ekipēta kā Somijas armija Ziemas karā un Turpinājuma karā, zviedriem bija 4 gadi, lai sagatavotos aizsardzībai, ciets rieksts
un zviedri gatavojās jo 44. gadā zviedri apzinājās - PSRS ir casus belli, Padomju Savienībai bija pietiekoši pārmetumu lai uzsāktu karu
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
F22raptor
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:35:44
Atbildēt
Quoting: andzs zviedriem bija 4 gadi, lai sagatavotos aizsardzībai, ciets rieksts
Nu jā, bet sovoku armija jau ari 45.gadā bija diezgan traki apgreidota
________________________
Kopībā spēks!!!
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:40:23
Atbildēt
Quoting: andzs jā, bet Zviedru armija bija lielāka un labāk sagatavota, ekipēta kā Somijas armija Ziemas karā un Turpinājuma karā, zviedriem bija 4 gadi, lai sagatavotos aizsardzībai, ciets rieksts
Somu armija 44. gadā bija kaujasspējīgāka par zviedru, jo somiem bija skili, kas ir ļooooooti vērā ņemams faktors.
Ja sovjeti pa īstam būtu sagribējuši, tad būtu samaluši i somus i vēl jo vieglāk zviedrus.
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
F22raptor
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:55:14 - Laboja F22raptor
Atbildēt
Quoting: Aigars Tobiš, friči nespēja pārvaldīt tādas teritorijas, bet vietējos pie teikšanas arī negribēja laist.
Ja friči būtu visāsiekarotajās teritorijās ļāvuši vietējajiem valdīt, tad iespējams, ka kādi 80% PSRS iedzīvotāju nostātos pret Staļinu un citiem savas tautas slepkavām!!!!!
________________________
Kopībā spēks!!!
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:57:29
Atbildēt
Quoting: F22raptor Nu jā, bet sovoku armija jau ari 45.gadā bija diezgan traki apgreidota
strīdīgs jautājums,
un kvantitatīvi PSRS nevarēja iedalīt tik lielu armiju iespējamajam Zviedrijas karam" kā 1940/41 gados (protams līdz 22. jūn ) jo karš turpinājās un Sarkanarmija ātri tērēja karavīrus
ja jautājums vai PSRS varēja iekarot Zviedriju 44/45. gados, - jā, kā jau Sarkanarmijai pienākas ar lieliem cilvēkzaudējumiem- varēja
bet īstā atbilde kādēļ PSRS neuzbruka Zviedrijai, palīdzēja Britu balstītajai Norvēģijas valdībai nokļūt atbrīvotājās teritorijās, apbruņoja Norvēģijas valdībai lojālos norvēģu bataljonus, atļāva norvēģiem pašiem izveidot atkal savai valdībai lojālu nepadomju civilpārvaldi Sarkanarmijas ieņemtajā Norvēģijas daļā, kādēļ PSRS nemēģināja sovjetizēt Norvēģiju, ietekmēt tās valdības sastāvu, kādēļ noslēdza mieru ar Somiju brīdī kad tā jau atradās uz sabrukuma robežas- lūk uz šo var atrast ja zina atbildi uz jautājum par PSRS rīcību četrus gadus atpakaļ
kādēļ PSRS apturēja Ziemas karu un noslēdza mieru ar Somiju, kad militāri Somijas vispārēja okupācija bija vairs tikai laika jautājums ?
uz šo jautājumu sev esmu atbildējis
________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 16:58:37
Atbildēt
Quoting: andzs jā, bet Zviedru armija bija lielāka un labāk sagatavota, ekipēta kā Somijas armija Ziemas karā un Turpinājuma karā, zviedriem bija 4 gadi, lai sagatavotos aizsardzībai, ciets rieksts un zviedri gatavojās jo 44. gadā zviedri apzinājās - PSRS ir casus belli, Padomju Savienībai bija pietiekoši pārmetumu lai uzsāktu karu
Jūs te visi aizvirzījāties no sākotnējā alternatīvā scenārija. 
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 17:00:01
Atbildēt
Quoting: andzs uz šo jautājumu sev esmu atbildējis
Nu tad neturi sveci zem pūra, klāj vaļā, nepārvērties par N. 
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 17:19:51
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Paskaties kartē, viņiem nekas cits neatliktu. Drošības dēļ nāktos vien ieņemt zviedriju. Lai kara pirmajās dienās nepaliktu bez kīrunas.
Pietiktu uz Zviedrijas ziemeļiem nosūtīt kādu jēgerdivīziju, kas sargātu pieeju Kirunai.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 17:59:39
Atbildēt
Quoting: andzs PSRS apturēja Ziemas karu un noslēdza mieru ar Somiju, kad militāri Somijas vispārēja okupācija bija vairs tikai laika jautājums ?
Ātra "somu darbaļaužu revolūcija" nesanāca, bet tīri par okupantu Pasaules acīs kļūt padomes negribēja. SPSR jau arī savu kažociņu starptautiskās sabiedrības acīs pēc iespējas baltāku un pūkaināku vienmēr centušies turēt ((c) kaut kur dzirdēta pašu krievu versija).
________________________
Židoģitļerovci.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:05:23
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Somu armija 44. gadā bija kaujasspējīgāka par zviedru, jo somiem bija skili, kas ir ļooooooti vērā ņemams faktors.
+ vesela kaudze ar kapčurētajiem rotenmenšu ložmetējiem un tančegiem.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:05:37
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 starptautiskās sabiedrības acīs pēc iespējas baltāku un pūkaināku vienmēr centušies turēt ((c) kaut kur dzirdēta pašu krievu versija).
Nu bet, protams, aļa Viļņas apgabals.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:17:00
Atbildēt
Varēja zviedri kādus savus tanciņus somiem iedot/pārdot, lai šie noņem provi, jo pretējā gadījumā ir tikai to WW2 laiku Stridsvagn'u tehniskie dati, bet nekādu ziņu par to spējām kaujās, jo karojuši nekad tie nav...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Nov 2009 18:45:43
Atbildēt
Quoting: waffen ss + vesela kaudze ar kapčurētajiem rotenmenšu ložmetējiem un tančegiem.
Un kapčurēto artilēriju:
37 visai advancētie 76,2 mm F-22 puškoni
125 76,2 mm Pushka obr. 1902/30 g. + 10 76,2 mm Pushka obr. 1902/30/40
29 122 mm Pushka obr. 1931/37
37 varenie 152 mm Gaubitsa-Pushka obr. 1937 g
45 pašu kapčurētās+57 no vāciem nopirktās kapčurētās 152 mm Gaubitsa obr. 1938 g
Ap 700 visa veida sovjetu 45mm prettanku lielgabalu
46 somu kapčurētie un 72 no vāciem nopirktie kapčurētie 76.2 mm Zenitnaya Pushka obr. 1938 g
18 vācu kapčurētie un uz 88 mm pārtaisītie 85 mm Zenitnaya Pushka obr. 1939 g. KS-12
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Nov 2009 14:01:24 - Laboja Stuka
Atbildēt
andzs
Quoting: andzs Nacionālsociālistiskā Vācijas Impērija zaudēja karu tā trešajā dienā 1939. gada 3. septembrī, kad saņēma kara pieteikumu no Britu Impērijas.
Te rodas jautājums, kādēļ tāds pieteikums tika darīts. Britiem nekas nedraudēj, Francija arī jutās droši aiz savas Maginot līnijas. Sanāk, ka Polija bija laika deglis kas bija iestatīts pēc WW1.
Ja angļi un fraņči nebūtu reaģējuši, vēsture būtu radikāli cita
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Nov 2009 14:21:23 - Laboja Stuka
Atbildēt
andzs
Quoting: andzs Quoting: Stuka Nepiekrītu. Weserubung radās lai aizsargātu ļoti sensitīvo(Zviedrijas rūda) flangu. Iespējams Kanariss informēja Hitleru par sabiedroto planiem okupēt Norvēģiju, tadēļ vacieši tā steidzās Sabiedroto iespējamiem plāniem, te ir sarežģījumi, lai Sabiedroti sāktu "desanta" vai okupācijas kampaņu vairākiem faktoriem bija jāsakrīt, jābūt apstiprinātiem Vācu agresijas draudiem, jāpārliecina sabiedriskā doma pašmājās un it īpaši Norvēģijā, jābūt paciešamai
Kādiem tur "draudiem" , uz to laiku WW2 jau bija sacies ar sabiedroto kara pieteikšanuQuoting: andzs Quoting: Stuka Jā klimats ir draņķīgs, bet ne vasarā. 1944/45 gadā salīdzinot ar krievu armiju zviedru armija bija pilnīgs "atstojs" jā, bet Zviedru armija bija lielāka un labāk sagatavota, ekipēta kā Somijas armija Ziemas karā un Turpinājuma karā, zviedriem bija 4 gadi, lai sagatavotos aizsardzībai, ciets rieksts
Nebija nekāds "ciets rieksts" , 1944/45 gadā krievu armija efektīvi cīnījās ar vācu armiju lietojot milzu dzīvā spēka un lendlīzes resursus. Zviedri tiktu sakauti vienā setā, pie tam šamiem nebija nekādas karošanas pieredzes ap 200 gadu, ja neskaita dažus lidotajus Ziemas karā
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Nov 2009 14:36:51
Atbildēt
Quoting: Stuka ja neskaita dažus lidotajus Ziemas karā
Bija jau arī šwēdu sauszemes kombatanti.
Bija tāds šwēdu brīvprātīgo korpuss, kurā visa kara laikā karoja ap 8760 šwēdu, 727 norvēģi, 1010 dāņi. Šamie karoja frontes ziemeļu iecirknī.
Bet tāpēc jau zviedru armiju nevajag uzskatīt par cietu riekstu priekš 44./45. gada sarkanarmiju.
Arī ap 1000 estu karoja ziemas karā.
Šwēdu voluntieri
________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
