miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
<< 1 ... 198 . 199 . 200 . 201 . 202 . 203 . 204 . 205 . 206 . 207 . 208 ... 437 . 438 . >>
Autors Ziņa
janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 15:52:41
Atbildēt 


Quoting: JgdPz IV 70
Ja mūsu rīcībā ir Napoleons, kurš var paturēt galvā visu šo grupu maršrutus un dienas uzdevumus, tad var iet arī mazās grupās. Pretējā gadījumā korpusa komandierim būs viena problēma - savākt to brālību atkal kopā...


Katrai grupai tiek noteikt maršruts un punkts kurā jāierodas, kur problēma.
Quoting: JgdPz IV 70
Vēl varētu apskatīt vācu nakts uzlidojumu Rīgai pirms vispār esam izkustējušies no vietas: veči, bez špāsēm!


Tak saku fričiem degviela sāka jau beigties. Pie tam uzlidojums civiliem objektiem varētu tautu tikai uzkurināt. Un zenītartilērija mums arī bija.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!





JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 10 Jan 2008 15:53:48
Atbildēt 


janis17ais

Šo 2-4 nedēļu, sākot no 2. septembra, mums nav.

Mēģinām ar noteikumu, ka man dod agresorus un spēku samērs nevis mākslīgi sabalansēts kā datorspēlēs, bet reāls, kāds tas bija dzīvē. Tā kā manējie ir riebīgi anticivilizanti, tad pie Ženēvas konvencijām nepieturēsies un zūmēs civilos, kamēr vairs nebūs vai nu vēlēšanās pretoties, vai civilo.

Tāda sistēma bija jāveido daudz agrāk un iesaistot visas Versaļas sistēmas dalībvalstis. Vislabāk līst kauties, tikko pirmais fricis nolika zābaku Reinas demilitarizētajā zonā.
Ar SPRS nekādu sarunu un nekādas sadarbības, zinām šitos fruktus!

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:02:10
Atbildēt 


janis17ais

Problēma tur, ka maršu var novadīt normāli un var sliktāk. Un pirmā ienaidnieka pretdarbība jauc ārā visus plānus.

Nav arī skaidrs, kur iet un ko darīt. Lauzties caur Belostoku uz Varšavu? Tur ir vācu galvenie spēki un baltiešu korpuss tiks norakts 100%. Mēģināt iesturmēt Austrumprūsiju? Ar pirmo piegājienu nesanāktu, bet otrā mums vairs nebūtu.
Iedzīt apvienoto korpusu Pripetes purvos būtu kaitniecība.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:14:38
Atbildēt 


Quoting: janis17ais
Tak saku fričiem degviela sāka jau beigties. Pie tam uzlidojums civiliem objektiem varētu tautu tikai uzkurināt. Un zenītartilērija mums arī bija.


1939. gadā fričiem aviācijas bumbas bija 10-14 dienu karošanai...

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:21:50
Atbildēt 


Quoting: JgdPz IV 70
Pēc mūsu standartiem paliela kontingenta sakāve - pieņemam, ka Latvija sūta 2 divīzijas no četrām - jau ir sitiens pa morālo ģīmi.

Pie kam divīzijas nav pat jāsakauj. Pietiek, ka tās tiek izklīdinātas kaut kur pie Marijampoles. Līdz ar to šamās JAU ir norakstītas.
Quoting: JgdPz IV 70
Vēl varētu apskatīt vācu nakts uzlidojumu Rīgai pirms vispār esam izkustējušies no vietas: veči, bez špāsēm!

Izkustēšanos vācieši varētu arī nogulēt, uzlidojums sanāktu pamatā civilajam mērķim (pilsētai).
Quoting: janis17ais
Katrai grupai tiek noteikt maršruts un punkts kurā jāierodas, kur problēma.

Un KURŠ to visu saplānos, pārvietot korpusu pa atsevišķām rotām? Pat tad ja jāveic nieka 40km?
Quoting: janis17ais
Tak saku fričiem degviela sāka jau beigties.

Pag... no kurienes tad šamā uzradās vēlāk, Francijas un PSRS kampaņu laikā? Samozarožģeņije?
Quoting: janis17ais
Un zenītartilērija mums arī bija.

Problēma bija tajā, ka vācu uzlidojumu diezin vai gaidītu.
Quoting: JgdPz IV 70
Šo 2-4 nedēļu, sākot no 2. septembra, mums nav.


Quoting: JgdPz IV 70
Tāda sistēma bija jāveido daudz agrāk un iesaistot visas Versaļas sistēmas dalībvalstis. Vislabāk līst kauties, tikko pirmais fricis nolika zābaku Reinas demilitarizētajā zonā.


Quoting: JgdPz IV 70
Ar SPRS nekādu sarunu un nekādas sadarbības, zinām šitos fruktus!

Tak Eiropai/Antantei uz 1939. gadu nekādas pieredzes ar PSRS nebija. Visus saimnieciskos līgumus šamējie imho izpildīja, a politiskās vienošanās ar rietumiem, cik zināms, diži slēgtas netika.
Quoting: JgdPz IV 70
Un pirmā ienaidnieka pretdarbība jauc ārā visus plānus.

Tā ir lielākā nelaime.
Quoting: JgdPz IV 70
Iedzīt apvienoto korpusu Pripetes purvos būtu kaitniecība.

Tas nav reāli... baigais gabals līdz turienei, un ko tur darīt?
Quoting: Alis
1939. gadā fričiem aviācijas bumbas bija 10-14 dienu karošanai...

Tad jau sanāk, ka 1940/1941. gadā šie savu MRK pārslēdza turbo režīmā...

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:25:46 - Laboja Alis
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Tad jau sanāk, ka 1940/1941. gadā šie savu MRK pārslēdza turbo režīmā...


Kas ir MRK?

Vakarā uzrakstīšu kāds bija MRK pieaugums Vācijā no IKP, tas visu izskaidros.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:36:04
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Pag... no kurienes tad šamā uzradās vēlāk, Francijas un PSRS kampaņu laikā? Samozarožģeņije?

Quoting: Maarrutku Jums
Tad jau sanāk, ka 1940/1941. gadā šie savu MRK pārslēdza turbo režīmā...


Degvielu iepirkt nepaguva un nesakrāja, ar aviācijas bumbām tāpat.

Quoting: JgdPz IV 70
Nav arī skaidrs, kur iet un ko darīt.


Domāju uzbrukt Karalaučiem. Fričiem tas būtu pilnīgs pārsteigums. Tur resursi un aizmugures daļas. Nav obligāti jālaužas par katru cenu. Nocietinātos punktus apiet, graut aizmuguri.

Quoting: Maarrutku Jums
Problēma bija tajā, ka vācu uzlidojumu diezin vai gaidītu.


Nu ja karš tiktu pieteikts, tad gaidītu gan.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:38:28
Atbildēt 


Quoting: janis17ais
Degvielu iepirkt nepaguva un nesakrāja, ar aviācijas bumbām tāpat.

No kā tad vācieši tobrīd degvielu iepirka? No rumāņiem un PSRS?
Quoting: janis17ais
Tur resursi un aizmugures daļas. Nav obligāti jālaužas par katru cenu. Nocietinātos punktus apiet, graut aizmuguri.

Kājnieku daļas tam diez ko neder, šamējās ir par lēnu. Prasās tanki & motostrēlnieki, vai vismaz kavalērija.
Quoting: janis17ais
Nu ja karš tiktu pieteikts, tad gaidītu gan.

Hvz. Mosh arī izvērstu PGA, bet NOPIETNU uzlidojumu negaidītu.

Bosiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:41:04
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Viņi jau neatcerās to faktu, ka 1940 gadā vāciešiem iebrūkot Francijā, franču komunistu partija aģitēja par nepretošanos vāciešiem. Spalvu nomainīja tikai pēc uzbrukuma padomijai.




janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:45:46
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Prasās tanki & motostrēlnieki, vai vismaz kavalērija.


Kavalērija bija. Automašīnu Latvijā arī bija daudz. Kaut gan uz to brīdi mobilizēt varēja arī nepagūt.

Quoting: Maarrutku Jums
No kā tad vācieši tobrīd degvielu iepirka? No rumāņiem un PSRS?


Jā.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 10 Jan 2008 16:53:29
Atbildēt 


janis17ais

Sliktākajā gadījumā vāciešiem nāktos noņemt pāris korpusus no frontes. Austrumprūsija bija placdarms, no kura notika viens no galvenajiem triecieniem.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 17:01:23
Atbildēt 


Quoting: Bosiks
Viņi jau neatcerās to faktu, ka 1940 gadā vāciešiem iebrūkot Francijā, franču komunistu partija aģitēja par nepretošanos vāciešiem. Spalvu nomainīja tikai pēc uzbrukuma padomijai.

...par to jau 1939.gada 26.septembrī Francijas tālaika prezidents Daladjē franču kompartiju arī aizliedza...un komunistus internēja un lika cietumos...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2008 17:41:07
Atbildēt 


Quoting: Alis
Interesants fakts


1. aprīļa direktīva! Datums, dikti piemērots

Quoting: Maarrutku Jums
Nu, vispār jau mūsdienās jau arī tiek piekopta prakse VISPIRMS pārtvert, mēģināt piespiest nolaisties un tikai tad, ja neklausa, atklāt uguni.
Prasās 1. aprīļa direktīvas pilns teksts.


Nu te ir bijis par 180 grādiem otrādi - "uguni neatklāt, bet izsūtīt iznīcinātājus pretinieku nosēdināšanai".

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 10 Jan 2008 19:23:26
Atbildēt 


Quoting: JgdPz IV 70
Sliktākajā gadījumā vāciešiem nāktos noņemt pāris korpusus no frontes.

Kas starp citu nav maz...
Quoting: Anno
Nu te ir bijis par 180 grādiem otrādi - "uguni neatklāt, bet izsūtīt iznīcinātājus pretinieku nosēdināšanai".

Imho tas ir tas pats. Ja līdz 1. aprīļa direktīvai, ja ticēt Kuzņecova citātam, visupirms šāva, tad 1. aprīļa direktīva kak raz ievieš `mūsdienu` praksi.

Bosiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2008 14:24:25
Atbildēt 


Franči jau neatcerās faktu, ka 1940. gadā viņu komunisti aģitēja nepretoties vācu armijai, ko sāka darīt tikai pēc vācu uzbrukuma padomijai...

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 11 Jan 2008 15:05:11
Atbildēt 


Quoting: Bosiks
Franči jau neatcerās faktu, ka 1940. gadā viņu komunisti aģitēja nepretoties vācu armijai, ko sāka darīt tikai pēc vācu uzbrukuma padomijai...

Ir kaada papiiri par taadu lietu arii saglabaajushies?

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 11 Jan 2008 15:06:22 - Laboja Alis
Atbildēt 


Quoting: Alis
Vakarā uzrakstīšu kāds bija MRK pieaugums Vācijā no IKP


Tātad atveram 3.Reiha ģenerāl-majora B.Millera-Gillebranda pētījumu par vācu armijas attīstību 3. Reihā (1. sēj. 161. lpp.)

...1939. gadā OKH (oberkomandheer) pieprasīja izveidot munīcijas rezerves, lai to pietiktu 4 mēnešu karadarbībai. Taču tādas rezerves netika izveidotas. Ja 4 mēnešu rezerves uzskatam par 100 %, tad pistoļu munīcija bija iekrāta par 30% (karot varēja 36 dienas), kalnu lielgabalu munīcija 15 %, vieglo mīnmetēju mīnas 12 %, smagiem mīnmetējiem 10%. Vislabākā situācija bija lauku smagajām haubicēm, tām lādiņi bija uzkrāti par 50%. Vissliktāk bija ar tanku lādiņiem (Pz-II, kurš 1939.g bija masveida tanks Vērmahtā)- tikai 5 % - 6 dienām...

MRK daļa Vācijas IKP:
1940.gadā - <15%
1941.gadā 19 %
1942. gadā 26 %
1943. gadā 38 %
1944. gadā 50 % Avots: "2.PK rezultāti". 1957.g. Maskava

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 11 Jan 2008 20:12:22
Atbildēt 


Quoting: Alis
..1939. gadā OKH (oberkomandheer) pieprasīja izveidot munīcijas rezerves, lai to pietiktu 4 mēnešu karadarbībai. Taču tādas rezerves netika izveidotas. Ja 4 mēnešu rezerves uzskatam par 100 %, tad pistoļu munīcija bija iekrāta par 30% (karot varēja 36 dienas), kalnu lielgabalu munīcija 15 %, vieglo mīnmetēju mīnas 12 %, smagiem mīnmetējiem 10%. Vislabākā situācija bija lauku smagajām haubicēm, tām lādiņi bija uzkrāti par 50%. Vissliktāk bija ar tanku lādiņiem (Pz-II, kurš 1939.g bija masveida tanks Vērmahtā)- tikai 5 % - 6 dienām...

Nu ja tā, tad taisnība vien būs, ka arī Polijas kampaņa bija paliela avantūra un ja pie šādiem apstākļiem PSRS jau tajā brīdī nostātos aliensu pusē, 9. maijs iestātos jau 1939. gadā gan ne maijā bet kādā novembrī vai decembrī...

Kaut gan sevišķi nemaina Baltijas valstu hipotētisko iestāšanos Polijas pusē, jo vērā ņemami spēki Polijā līdz kara beigām nepaspētu ierasties.

Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:13:31
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
Nu ja tā, tad taisnība vien būs, ka arī Polijas kampaņa bija paliela avantūra un ja pie šādiem apstākļiem PSRS jau tajā brīdī nostātos aliensu pusē, 9. maijs iestātos jau 1939. gadā gan ne maijā bet kādā novembrī vai decembrī...


Ja krievi nemācēja karot 1943 gadā, 1942 gadā, 1941 gadā,
1940 gadā, tad arī 1939 gadā nekāds maijs neiestātos

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:24:03
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Kaut gan sevišķi nemaina Baltijas valstu hipotētisko iestāšanos Polijas pusē, jo vērā ņemami spēki Polijā līdz kara beigām nepaspētu ierasties.


Bet Baltiešu iesaiste notiktu brīdī, kad vāciešiem vairs nav ne bendžas ne lādiņu. Latvijai bija vismaz munīcija bija 1 mēnesim.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:28:56
Atbildēt 


janis17ais

Quoting: janis17ais
Bet Baltiešu iesaiste notiktu brīdī, kad vāciešiem vairs nav ne bendžas ne lādiņu


Sasodīts, kā tad šamie bez "bendžas" vēlāk uzbruka Francijai?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:43:24
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Ja krievi nemācēja karot 1943 gadā, 1942 gadā, 1941 gadā,
1940 gadā, tad arī 1939 gadā nekāds maijs neiestātos

Nu bet ja jau vāciešiem uz 1939. gada septembra beigām būtu palielas problēmas ar munīciju un degvielu?

Un kā tad 1944. un 1945. gadā krievi karot pēkšņi iemācījās? Un vācieši - aizmirsa, KĀ jākaro? `Da, ņemec uže ņe tot?` ©
Quoting: janis17ais
Bet Baltiešu iesaiste notiktu brīdī, kad vāciešiem vairs nav ne bendžas ne lādiņu. Latvijai bija vismaz munīcija bija 1 mēnesim.

Nu jā, bet ja paši neko nemainītu savā uzvedībā, tad viņus tāpat sakautu līdz tam brīdim, kad palīgā ierastos baltieši...
Quoting: Stuka
Sasodīts, kā tad šamie bez "bendžas" vēlāk uzbruka Francijai?

Visu gadu dziesmas... tfu ti, bendžu krāju? ©

Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:48:46
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
Un kā tad 1944. un 1945. gadā krievi karot pēkšņi iemācījās?


Protams. A kurš iemācija?

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 00:51:00
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
Nu jā, bet ja paši neko nemainītu savā uzvedībā, tad viņus tāpat sakautu līdz tam brīdim, kad palīgā ierastos baltieši...


Nu sakautu varbūt nē, bet iestrēgtu viņi Polijā gan. Un tad vēl baltieši.

Quoting: Maarrutku Jums
Visu gadu dziesmas... tfu ti, bendžu krāju? ©


Tā jau arī bija.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 01:01:18
Atbildēt 


janis17ais
Quoting: janis17ais
Nu sakautu varbūt nē, bet iestrēgtu viņi Polijā gan. Un tad vēl baltieši.


Neiestrēgtu, pat, ja būtu Baltijas Antante, vācieši tāpat sagrautu Poliju, bet Baltija, jau būtu krievu problēma

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 01:14:22 - Laboja Atis
Atbildēt 


Man tomēr liekas, ka Baltijas došanās palīgā Poļiem būtu visai bezjēdzīgs pasākums no jebkuras puses skatoties.
Atstājam nepiesegtu savu labo flangu pret krieviem, kuri uzbruktu tik un tā. Kā arī izsūtīto ekspedīcijas korpusu nolemjam teju drošā nāvē cīnoties par svešu zemi(Kārtējo reizi). Tā vietā labāk būtu Baltiešiem kopā kauties pret sovjetiem. Visām trijām kopā sanāktu jau vērā ņemama pretestība!
Turklāt poļi ar savām lielvalsts ambīcijām bija sabojājuši attiecības ar visiem tuvākajiem kaimiņiem tāka sevišķi nesaprotu kāpēc vajadzētu iet viņai palīgā, paši vien to bija pelnījuši par savu augstprātību!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 01:24:37
Atbildēt 


Atis
Quoting: Atis
Man tomēr liekas, ka Baltijas došanās palīgā Poļiem būtu visai bezjēdzīgs pasākums no jebkuras puses skatoties.
Atstājam nepiesegtu savu labo flangu pret krieviem, kuri uzbruktu tik un tā. Kā arī izsūtīto ekspedīcijas korpusu nolemjam teju drošā nāvē cīnoties par svešu zemi(Kārtējo reizi). Tā vietā labāk būtu Baltiešiem kopā kauties pret sovjetiem. Visām trijām kopā sanāktu jau vērā ņemama pretstība!


Pilnīgi piekrītu!
Polijas iekļaušana "Baltijas Antantē " būtu pilnīgi bezjēdzīga, diemžel, tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ(pie tam tās drošību jau garantēja Francija )
Savukārt Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadraudzībai aizsardzības ziņā liela jēga nebūtu, jo garā austrumu robeža ar Krieviju piespiestu katras valsts bruņotos spēkus cīnīties atsevišķi

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 06:28:58
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Savukārt Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadraudzībai aizsardzības ziņā liela jēga nebūtu, jo garā austrumu robeža ar Krieviju piespiestu katras valsts bruņotos spēkus cīnīties atsevišķi


Un tomēr tas ir labāk nekā cīnīties aplenkumā.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jan 2008 11:54:48
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Protams. A kurš iemācija?

Es jau gan teiktu, ka sovjeti karot iemācījās jau uz 1942. gada otro pusi...
Quoting: janis17ais
Nu sakautu varbūt nē, bet iestrēgtu viņi Polijā gan. Un tad vēl baltieši.

Nop... ja nekas nemainās pašas Polijas rīcībā pretvācu frontē, tad pieņemot, ka Baltijas palīdzība tiek piedāvāta un pat pieņemta 3. septembrī (kas drusku ož pēc zinātniskās fantastikas, ibo reāli poļi piekrišanu dotu tikai tā uz 4. septembra vakarpusi - neizbēgamais kavējuma laiks birokrātijā). Tālāk prasās šeit uz vietas sakomplektēt Latvijas korpusu, kas notiek ja ātri, tad bez mobilizācijas, vai ja ar mobilizāciju, tad lēni, jo jāgaida, kamēr savācas mobilizētie, iziet medkomisiju, apbruņojas, sadalās pa junitiem - tās ir pāris dienas. Voobščem, sanāk 2 varianti:

1) negaidot mobilizāciju, mēs reāli varam izdalīt 1 kaujas pulku, kas, khm, nepavisam neko neizšķirs Polijā (tad arī pārējās valstis dod pa pulkam, un kopā sanāk 1 divīzija). Ja apskatam reālistisko scenāriju `Polijas atbilde 4. septembra vakarā, tad šis pulks tiks savākts vienuviet un apgādāts ar nepieciešamo ekvipu dienas laikā, ne ātrāk, un tas jau ir visnotaļ optimistiks scenārijs. Līdz ar to 5. septembra vakarā pulks ir gatavs izbraukt. Vilcieni toreiz nekādi ātrie nebija, da i pa ceļam var nākties papildināt i ūdeni, i ogles, tā ka braukšana līdz destinācijai varētu paņemt visas 24 h, respektīvi Polijā mūsu pulks ierodas 6. septembra vakarā. Skaņošanās ar pārējiem baltiešiem un nonākšana pozīcijās - vēl kāda diena. Protams, ja izdomājam sist Austrumprūsijas grupējumu, tad it kā savāk tuvāk, bet tur diez vai var smuki piebraukt ar dzelzceļu - sanāks paliels gabals kājām...

2) Ja rīkojam mobilizāciju, tad to izsludina tajā pašā 4. septembra vakarā/5. septembra rītā. Tālāk atkal GAIDAM dienas 2-3, vismaz kamēr mobilizētie ierodas, iziet medkomisiju, saņem ekvipu, sadalās junitos. Tādā gadījumā izbraukšana notiek tikai 7-8. septembrī, izbrauc junits divīzijas sastāvā. To var būt problēmas pārvest ar vienu vilciena sastāvu, kas drusku sarežģī loģistisku un tās koordinēšanu. Līdz ar to, ja divīzija nonāk pozīcijās 10-11. septembrī, tad jau ir ĻOTI optimistisks scenārijs.
Quoting: Atis
Man tomēr liekas, ka Baltijas došanās palīgā Poļiem būtu visai bezjēdzīgs pasākums no jebkuras puses skatoties.


Quoting: Atis
Tā vietā labāk būtu Baltiešiem kopā kauties pret sovjetiem. Visām trijām kopā sanāktu jau vērā ņemama pretestība!

Nu uz to pašu 1939. gada septembri īsti nebija pamata, jo PSRS mūs TIEŠI neapdraudēja, bez tam - Vācija jau bija karastāvoklī ar aliensiem, kuriem līdz ar to radās zināmas grūtības palīdzēt mums.
Quoting: Stuka
Savukārt Igaunijas, Latvijas, Lietuvas sadraudzībai aizsardzības ziņā liela jēga nebūtu, jo garā austrumu robeža ar Krieviju piespiestu katras valsts bruņotos spēkus cīnīties atsevišķi

Ne gluži tā.
1. Kā mēs zinām, PSRS sāka ar Lietuvu un tādā veidā ieguva iespēju apdraudēt Latviju no 3 pusēm. Ja Lietuva tur savu sektoru, mums paliek tikai 2 puses. Pie kam no austrumu puses līdz Rīgai sanāk kak raz garākais ceļš.
2. Iguāņiem turēt savu austrumu robežu stipri palīdz Pleskavas ezers.

Lietuvu gan nolauztu šā kā, bet tas vismaz par pāris dienām pagarinātu Latvijas un Iguānijas pretestību.

Tauno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2008 11:59:12
Atbildēt 


Quoting: Stuka
jo garā austrumu robeža ar Krieviju piespiestu katras valsts bruņotos spēkus cīnīties atsevišķi

Robežas garums varētu būt leišu arguments kopējai nekarošanai, jo viniem toreiz nebija robeža ar CCCP.
Igauņiem sauszemes robeža arī nav pārak gara un kreisajā flangā labs škērslis ir Narvas upe, bet abajā flangā tomēr ļoti noderētu stingrs letiņu atbalsts.

<< 1 ... 198 . 199 . 200 . 201 . 202 . 203 . 204 . 205 . 206 . 207 . 208 ... 437 . 438 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.142
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024