miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 437 . 438 . >>
Autors Ziņa
Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 30 Okt 2007 15:44:40 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt 


Ошибки польского командования могут быть сведены к трем основным.

1. На польской стороне считали, что главные силы Германии будут связаны на западе выступлением Франции и Англии и не смогут сосредоточиться на востоке. Исходили из того, что против Польши будет оставлено около 20 дивизий и что все остальные силы будут брошены на запад против англофранцузского вторжения. Так велика была вера в силу и быстроту наступления союзников. Таким образом, план стратегического развертывания Германии в случае войны на два фронта представлялся совершенно превратно.
Так же оценивались и возможности Германии в воздухе. Наконец, твердо рассчитывали на непосредственную эффективную помощь Англии воздушными и морскими силами. Бесследно прошли исторические уроки прошлого, уже не раз показавшие подлинную цену обещанной помощи Англии, которая всегда умела воевать только чужими солдатами.
Из всех этих ложных расчетов делают еще более ложные выводы. Считают возможным обойтись чуть ли не одной армией мирного времени. С мобилизацией второочередных дивизий поэтому не спешат. Но об этом широко оповещают, объявляя о мобилизации двухмиллионной армии. Такой дезинформацией думали напугать противника. Однако эффект получился совершенно обратный, так как германское командование сосредоточило в ответ еще большие силы против Польши.

2. На польской стороне считали, что в отношении активных действий со стороны Германии речь может идти только о Данциге, и даже не о всем Данцигском коридоре, и Познани, отторгнутых от Германии по Версальскому договору. Таким образом, совершенно не уяснили себе действительных целей и намерений противника, сводя весь вопрос уже давно назревшего конфликта к одному Данцигу. Поэтому о Силезском направлении, откуда на самом деле последовал главный удар германской армии, весьма мало заботились.

3. На польской стороне считали, что Германия не сможет сразу выступить всеми предназначенными против Польши силами, так как это потребует их отмобилизования и сосредоточения. Предстоит, таким образом, еще такой начальный период, который даст возможность ноликам захватить за это время Данциг и даже Восточную Пруссию.

Таким образом, мобилизационная готовность Германии и ее вступление в войну сразу всеми предназначенными для этого силами остаются невдомек польскому генштабу.





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 30 Okt 2007 15:50:47
Atbildēt 


В польской кавалерии конная атака не являлась регламентированным видом боевых действий. Согласно "Общей инструкции для боя" 1930 г., кавалерия должна была совершать марши в конном строю, а сражаться - в пешем. На практике, разумеется, встречались исключения. Например, если противник
застигнут врасплох или деморализован. Ожидать каких-либо безумств от кавалерии с таким уставом не приходится.


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Okt 2007 15:57:07
Atbildēt 


Quoting: Rihards
Un kāpēc gan paniem būtu jāatdod sava zeme, vienalga, cik pamatotas/nepamatotas būtu prasības?

Es jau tikai par to dzelzceļu un autoštrāsi. Par Silēziju Maarrutku Jums ieminējās. Bez tam t.s. "poļu koridors" bija vislielākā netaisnība pēc WW1, sakarā ar Versaļas līgumu.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Okt 2007 16:03:13
Atbildēt 


Quoting: Vadonis
Es jau tikai par to dzelzceļu un autoštrāsi. Par Silēziju Maarrutku Jums ieminējās. Bez tam t.s. "poļu koridors" bija vislielākā netaisnība pēc WW1, sakarā ar Versaļas līgumu.

Piekrītu, bet vidējam statistiskajam panam tas ir pie pakaļas. Versaļas līgums bija netaisnīgs, jā, piekrītu, bet vai tas attaisno Vācijas rīcību? Domāju, ka nē. Un tāpat jau zināms, ka ūsainais austrietis gribēja kaŗot, iemeslu būtu atradis tik un tā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Nov 2007 17:45:22
Atbildēt 


Quoting: janis17ais
1940. arī nebija... tas ir imperiālisms.

1940. gadā kak raz arī bija! Situācijā, kad karš ar 3. Reihu nav aiz kalniem, PSRS bija vitāli svarīga izeja pie atklātās Baltijas jūras (Liepāja). Pretējā gadījumā, sākoties karam ar Reihu, visa Baltijas flote paliek bloķēta Somu jūras līcī vai pat Ļeņingradas reidā (kā arī notika).

Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Nov 2007 17:54:48
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
PSRS bija vitāli svarīga izeja pie atklātās Baltijas jūras (Liepāja). Pretējā gadījumā, sākoties karam ar Reihu, visa Baltijas flote paliek bloķēta Somu jūras līcī vai pat Ļeņingradas reidā (kā arī notika).


Diez vai Liepajai bija kāda stratēģiska nozīme atrodoties tik tuvu no robežas. Drīzāk Rīga.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Nov 2007 18:15:51
Atbildēt 


Quoting: Stuka
Diez vai Liepajai bija kāda stratēģiska nozīme atrodoties tik tuvu no robežas. Drīzāk Rīga.

Rīgai tā pati nelaime, kas Ļeņingradai - ja pretinieks nobloķē Irbes šaurumu, tad čau, visa Rīgā bāzētā flota paliek ieslēgta Rīgas līcī un ārā netiek.

Domāju, ka perspektīvā šamējie domāja arī par Ventspili, da i gan jau arī par Liepājas aizsardzību no sauszemes puses. Tak nepaspēja vai nolohojās, līdz ar to visi 1940. gada stratēģiskie ieguvumi Baltijā aizgājā vējā.

Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Nov 2007 18:33:33
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
Rīgai tā pati nelaime, kas Ļeņingradai - ja pretinieks nobloķē Irbes šaurumu, tad čau, visa Rīgā bāzētā flota paliek ieslēgta Rīgas līcī un ārā netiek.


Tā varētu būt. Bet ja ņem vērā vācu flotes Lamanšas akciju, tad pie labas gribas arī tas nav šķērslis

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Nov 2007 18:46:06
Atbildēt 


Lamansa akcija bija iespejama pie noteikuma, ka ienaidnieka izluksoana gulj uz ausim, bet pasakumi ir slikti saplanoti un vel sliktak vaditi. Pie puslidz adekvatas pretinieka darbibas vareja gaidit, ka atkartotos linijkugja "Bismarck" medibas.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.





Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Nov 2007 19:01:10
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Quoting: JgdPz IV 70
Lamansa akcija bija iespejama pie noteikuma, ka ienaidnieka izluksoana gulj uz ausim, bet pasakumi ir slikti saplanoti un vel sliktak vaditi. Pie puslidz adekvatas pretinieka darbibas vareja gaidit, ka atkartotos linijkugja "Bismarck" medibas.


Lamanšas akcija bija iespējama dēļ uzdrošināšanās, kas bija pilnīgi negaidīta britiem.
Bismarku, starp citu, arī pamanija tikai Atlantijā un ja nebūtu liktenīga King George lielgabalu trāpijuma degvielas cisternā, šams vēl ilgi indētu britu satiksmi

Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2007 23:23:34
Atbildēt 


šeku reku, iekš historia.lv O. Dankera memuāru fragmentus izlasīju, tur, melns uz balta, rakstīts, ka mums visiem labi zināmais austrietis esot 39tā piedāvājis Latvijai kaut kādas garantijas - Pēc neilga laika no vācu sūtniecības Rīgā ienāca Ārlietu ministrijā raksts par vācu iespaidu sfairu izplatīšanu Baltijas valstīs un par Vācijas drošības garantiju Latvijai.
Jūsu domas? Kas būtu mainījies, ja piedāvājums būtu pieņemts?

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 08:39:24
Atbildēt 


Quoting: Rihards
šeku reku, iekš historia.lv O. Dankera memuāru fragmentus

Vispār, tie Dankera memuāri ir tāāāda slidena lieta. Šams ir ļoti daudz ko noklusējis, kas saistās ar paša nesmukumiem (kolaboracionisms ar vāciešiem), un lietām, kuras pieņēma vācu laikā. Viņš daudz ko varēja pastāstīt, bet to neizdarīja. Zaudēt jau viņam nebija ko. Memuāri tapa, kad viņš bija slims, akls. Tā, ka varēja savus grēkus nožēlot, bet, diemžēl to neizdarīja. Izskatās pēc sevis attaisnošanās. Saistībā ar leģionu ļoti maz sarakstījis un virspusēji.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:09:40
Atbildēt 


Quoting: Rihards
Jūsu domas? Kas būtu mainījies, ja piedāvājums būtu pieņemts?

Es domāju, ka īpaši nekas. Prasītos precizēt, vai piedāvājums tika izteikts PIRMS vai PĒC slavenā augusta pakta?

Ja PIRMS, tad jāskatās, kā tas ietekmētu paktu. Ja pēc - tad tas droši vien lieki saasinātu PSRS-Vācijas attiecības (sakarā ar to, ka Vācija neievērotu pakta nosacījumus) un varbūt paātrinātu LTK sākumu.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:21:51
Atbildēt 


Un tad PSRS buutu iegansts saakt karu.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:27:05
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Un tad PSRS buutu iegansts saakt karu.

Un? Iesākt karu, kuram paši nebija gatavi?

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:30:24
Atbildēt 


20 gadus gatavojaas un veel nebija gatavi?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:33:20
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
20 gadus gatavojaas un veel nebija gatavi?

Kam tad tos 20 gadus gatavojās? Visupirms jau ar valsts veidošanu un attīstīšanu, un attiecībā uz `Eiropas karagājieniem` - jā, nebija gatavi.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:42:49
Atbildēt 


20 gadus gatavojaas karadarbiibai.
Tad man jaajautaa, ko tu saproti ar gataviibu karam?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 09:46:37
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
20 gadus gatavojaas karadarbiibai.

Un kādi argumenti šo tēzi pierāda?
Quoting: CaMaRo
Tad man jaajautaa, ko tu saproti ar gataviibu karam?

Gatavība karam - pietiekoši materālie resursi un karošanas organizēšanas prasmes uzstādīto uzdevumu (kādi tie būtu šajā gadījumā) izpildīšanai.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 10:10:38
Atbildēt 


PSRS savaa buutiibaa bija militaara valsts, vinja nevareeja buut negatava karam, vinja vareeja buut negatava peekshnjaam kara saakumam.
Videoarhiivi no starpkaru sporta speeleem Galu galaa, ja cilveekiem liek peldeet ar pilnu uzkabi uz laiku, ir gruuti iedomaaties ka valsts nav gatava karam
Gan jau tev ar MJ bija skolaa AK uz laiku jaasaliek

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 6 Nov 2007 10:13:37
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Tad man jaajautaa, ko tu saproti ar gataviibu karam?


Tas ir tāds stāvoklis, kad visas divīzijas ir 100% nokomplektētas pēc štata ar VISU un jau izvērstas kaujas gatavībā pie kaimiņu robežas.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 10:20:26
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
PSRS savaa buutiibaa bija militaara valsts, vinja nevareeja buut negatava karam, vinja vareeja buut negatava peekshnjaam kara saakumam.

Militāra valsts - tas vēl nenozīmē, ka šamēja defaultā ir gatava karam.
Quoting: CaMaRo
Gan jau tev ar MJ bija skolaa AK uz laiku jaasaliek

Nebija, TIK vecs es neesmu.
Quoting: Alis
Tas ir tāds stāvoklis, kad visas divīzijas ir 100% nokomplektētas pēc štata ar VISU un jau izvērstas kaujas gatavībā pie kaimiņu robežas.


Vai - kā variants - pie šīs pašas robežas ieņēmušas aizsardzības pozīcijas saskaņā ar kara laika plānu.

Vēl - divīzijas var nebūt VISAS nokomplektētas par 100% ar VISU, bet pirmā ešelona divīzijām gan būtu tādām jābūt.

Bez tam, jābūt sagatavotiem resursiem, kas ļautu vest karadarbību plānā paredzēto laiku.

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 10:57:48
Atbildēt 


Taatad lai savilktu karaspeeku pie robezhas un apgaadaatu ar visu nepiecieshamo tas visupirms ir jaaizplaano, taatad MJ tev nav nekaada iemesla teikt, ka PSRS nebija gatava , jebkura valsts defaultaa nekad nav gatava karam, ja vien vinja to neplaano.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 11:00:15
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Taatad lai savilktu karaspeeku pie robezhas un apgaadaatu ar visu nepiecieshamo tas visupirms ir jaaizplaano, taatad MJ tev nav nekaada iemesla teikt, ka PSRS nebija gatava

Plānus studijā...

CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 11:21:58
Atbildēt 


izlasi liidz galam ;)

Sovka



# Nosūtīts: 6 Nov 2007 11:58:53 - Laboja Sovka
Atbildēt 


Zirgi iet pa riņķi pumpēdami ūdeni no akas un lejot pa tukšo...tā ir,ka forumu nelasa.
Plāni protams ,ka bija,starpība ir mazā piebildē-tie bija ROBEŽAS PIESEGŠANAS PLĀNI.Kurus arī centās izpildīt pēc 19.06.41.Problēma -bija jau par vēlu...

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 12:27:33
Atbildēt 


Quoting: Rihards
visiem labi zināmais austrietis esot 39tā piedāvājis Latvijai kaut kādas garantijas

Iespējams, ka tās garantijas būtu līdzīgas padomju garantijām, varbūt ne tik drastiskas. Ja nekļūdos, tad Latvija un Vācija parakstīja Neuzbrukšanas līgumu 1939. gada vasarā, uz kuru mēs ļoti cerējām jau n gadus, bet vācija visu laiku atteica, pēc kura Latvija pasludināja absolūto neitralitāti, kas defaultā nebija iespējama, un norobežojās no Tautu Savienības 16. paragrāfa, kas noteica, ka pret neizprovocētas agresijas veicēju var pielietot sankcijas, iespējams, pat militāru uzbrukumu. Tiesa, tas viss bija uz papīra, bet pat tādu LR neatkarības garantu mēs izmetām mēslainē.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Nov 2007 15:49:53
Atbildēt 


Quoting: Maarrutku Jums
vai piedāvājums tika izteikts PIRMS vai PĒC slavenā augusta pakta?

Datumu nemanīju, bet sapratu, ka pirms, jo tajā daļā iet runa par Adolfa Aloizoviča 50. jubilejas svinībam un parādi (kas, ja nemaldos ir kaut kad aprīlī). Piedāvājums tiek saņmets neilgi pēc ši notikuma.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 6 Nov 2007 16:44:05
Atbildēt 


Sovka

Problema ir ieks tam, ka visas iespejamas versijas izskatas vienlidz...

- Veco labo laiku versija: sovjeti vispar negatavojas karam, bet Vacija pret viniem raidija supersmagos tankus ar ahuno 75mm stobru (swiesc nav salapijies un piekasas filmu rekvizitiem)

- Sodienas versija: bija sagatavoti aizsardzibas pasakumi, bet tie izradijas noveloti (...jasse! tadus ljapsusus netaisa neviens, kas kaut vai otro reizi iet Ancient Empires Lux...)

- Vladimira Bogdanovica versija. Kapec samam vispar ievajadzejas versija par PSRS preventivo triecienu? Drosi vien lai pieverstu uzmanibu savam kreo, sauss petijums tiktu norakts arhiva un nevienu neraustitu.

Pagaidam celonu saragsc izskatas tads:

1. Puses izvele 1939.g., kas atraisija rokas Aloizovicam (ja PSRS neielaistos uz Eiropas dalisanu, Aloizovics dabu karu divas frontes no 1939.g. septembra)
2. Kaut kadi mega ljapsusi laika 1939 - 41 augstakas vadibas limeni, kas vel japrecize - tika noguleta vacu mobilizacija un PSRS nevareja nosargat savu rietumu robezu, kamer vaciesi metajas starp vairakam frontem un visur visu paspeja (kas par iemeslu tadai gulesanai uz ausem?)
3. Jauna pancergenerala sindroms (ar 10 000 tankiem nevaret aizsargat fronti, kur vaciesi iemanas uzbrukt ar 3500; taja pasa laika chronisks kravas masinu utete trukums, problemas ar mehanizeto vienibu strukturu)
4. Techniskas problemas liekam pedeja vieta, jo vaju masinu del vien karus nezaude.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 7 Nov 2007 09:18:41
Atbildēt 


Quoting: JgdPz IV 70
Sodienas versija: bija sagatavoti aizsardzibas pasakumi, bet tie izradijas noveloti (...jasse! tadus ljapsusus netaisa neviens, kas kaut vai otro reizi iet Ancient Empires Lux...)

Neesi tik kategorisks. Francijas aizsardzības pasākumi bija gan sagatavoti, gan laicīgi, tak izrādījās neadekvāti jauno kara vešanas tehnoloģiju ietvaros.
Quoting: JgdPz IV 70
Pagaidam celonu saragsc izskatas tads:

Es teiktu tā:
1) Nogulēšana stratēģiskā līmenī - t.i. principā Tavs punkts par vācu mobilizācijas un izvēršanās nogulēšanu (te gan jāskatās, vai vācieši VISPĀR pēc 1939. gada septembra veica mobilizāciju?). Kaut gan izvēršanos VARĒJA nepamanīt - vācieši IT KĀ bija aizņemti Rietumos ar Francijas okupācijas nodrošināšanu un gatavošanos operācijai `jūras lauva`...
2) Puses izvēle - nebūs īsti korekti, PSRS jau tomēr neieņēma klaju draudzības pozīciju attiecībā pret 3. Reihu - NEUZBRUKŠANAS un ietekmes sfēru sadalīšanas līgums un `mūžīgas draudzības` līgums tomēr nav viens un tas pats.
3) 1941. gadā vācieši vairs nemētājās pa visām frontēm, jeb arī mētāšanās bija relatīvi nenozīmīga.
4) Mehkorpusu neoptimālā organizācijas sistēma un apbruņojuma nekomplekts (t.sk. attiecībā uz kravas mašīnām).

<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 437 . 438 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 1 [ burinieks ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.149
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022