miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
<< 1 ... 162 . 163 . 164 . 165 . 166 . 167 . 168 . 169 . 170 . 171 . 172 ... 437 . 438 . >>
Autors Ziņa
Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 12:48:57
Atbildēt 


Smic


Vai to 30-mit papildus divīziju pietiktu, lai vēl liidz salam tiktu Maskavā ?


Cipari jau ir un paliek tikai cipari. Vienkārši salīdzinājumam - Maskavas operācijā vāciem bija 77 kājnieku, 8 motorizētās un 14 tanku divīzijas.

Maarrutku Jums

Nu un arī Dinkerkas citāds iznākums diez vai palielinātu Luftwaffes kaujasspējas pie Maskavas 1941. gada nogalē.

Ja Luftwaff-ei nebūtu bijis jākaujas ar britiem un jāpiedzīvo ievērojami zaudējumi, tad palielinātu kaut vai skaitliskā izteiksmē.

________________________
keine bewegung ohne überwachung





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 12:56:21
Atbildēt 


Smic_
Pēc Dinkerkas jau turpinājās britu dušīšana no gaisa. Būtu noslēgts pamiers - aviāciju varētu pārsviest uz Austrumu fronti.
===
JA būtu noslēgts pamiers. Un britu LĪDZGALAM sakaušana Dinkerkā diez vai būtu priekšnoteikums pamieram.

Bez tam - Austrumu frontē vairāk vajadzētu tankus un artilēriju. Aviācija diez vai tur ko izšķirtu.
===
Tāpat kā iepriekš - pamiera gadījumā varētu mazakus spēkus turēt Francijā.
===
Kāpēc gan? Uz to pašu 1941. gada otro pusi diez vai vācieši NOPIETNI domāja par aliensu iebrukumu Normandijā. Karaspēks Francija pamatā bija nepieciešams, lai varžēdāji pārāk skaļi nedziedātu Marseljēzu...

Anno
Cipari jau ir un paliek tikai cipari. Vienkārši salīdzinājumam - Maskavas operācijā vāciem bija 77 kājnieku, 8 motorizētās un 14 tanku divīzijas.
===
Nu ja, bet ņemsim vērā, ka Maskavas operācijā vāciem bija TĀS PAŠAS divīzijas, kuras 22. jūnijā bija šķērsojušas robežu. T.i. - bez papildinājumiem. Domājams, ka daudzas divīzijas vairs bija tikai pulka vai brigādes stiprumā.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 13:08:04
Atbildēt 


JA būtu noslēgts pamiers. Un britu LĪDZGALAM sakaušana Dinkerkā diez vai būtu priekšnoteikums pamieram.

Te jau kā rez tiek apskatīts variants, ka realizējas iespējamā Hitlera iecere pēc evakuācijas noslēgt mieru. Un tad gaisa uzbrukumi britiem kancelējas. Un aviāciju izmantojam Austrumu frontē.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 13:20:25
Atbildēt 


Smic_
Te jau kā rez tiek apskatīts variants, ka realizējas iespējamā Hitlera iecere pēc evakuācijas noslēgt mieru...nu tādā sitācijā es negribētu būt friču vietā ...klupt virsū krievie, un paturēt sev aizmugurē, Britu salās 300 tūkstošus apvainotus un vienreiz piekautus britus un frančus, kas jebkurā brīdī, kad man neietu, iespaustu tuteni mugurā...nu nē ...tik liela uzticība man nebūtu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 13:43:26
Atbildēt 


Maarrutku Jums

JA būtu noslēgts pamiers. Un britu LĪDZGALAM sakaušana Dinkerkā diez vai būtu priekšnoteikums pamieram.

No Dunkirkas tika evakuēti aptuveni 338 tūkstoši. Droši vien, ka jāņem vērā, ka tie nebija nekādi bēgļi, bet trenēti un apmācīti karavīri. Neskatoties uz evakuāciju, manuprāt, tas ir diezgan ievērojams spēks, lai Francijā turētu 38 divīzijas.

Ja 338 tūkst būtu iznīcināti/paņemti gūstā, tad Čērčila, ka premjera pozīcijas būtu stipri iedragātas un britu iespējas kautko likt pretī vāciem būtu ievērojami mazākas. Protams, ka tas nenozīmē, ka automātiski tiktu prasīts miers. Bet, Čērčils, kurš ar sviedriem un asinīm izveda britus cauri karam, manuprāt, būtu spiests atkāpties.

Pilnīgi iespējams, ka viņa vietā nāktu kāds mērenāks premjers, piemēram, tāds kā Čemberlens 38. gadā, kurš atdeva saplosīšanai čehus. Viņš nebūtu donkihots un noslēgtu ar vāciem mieru/ pamieru. Tāds jēdziens kā allies tad vispār pazustu.

Pārējo nav grūti iedomāties. Arī to, kur tiktu novirzīti visi resursi 38 divīzijas ieskaitot.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 14:10:08
Atbildēt 


Anno
No Dunkirkas tika evakuēti aptuveni 338 tūkstoši. Droši vien, ka jāņem vērā, ka tie nebija nekādi bēgļi, bet trenēti un apmācīti karavīri. Neskatoties uz evakuāciju, manuprāt, tas ir diezgan ievērojams spēks, lai Francijā turētu 38 divīzijas.
===
338 tūkstoši kombatantu - tas protams, nav maz. Bet desantoperācija ar šādiem spēkiem (līdzīgi `Overlordam`) bija netriviāla, tā prasīja tādus resursus, kādu ne 1940., ne 1941. gadā britiem nebija...
===
Ja 338 tūkst būtu iznīcināti/paņemti gūstā, tad Čērčila, ka premjera pozīcijas būtu stipri iedragātas un britu iespējas kautko likt pretī vāciem būtu ievērojami mazākas. Protams, ka tas nenozīmē, ka automātiski tiktu prasīts miers. Bet, Čērčils, kurš ar sviedriem un asinīm izveda britus cauri karam, manuprāt, būtu spiests atkāpties.

Pilnīgi iespējams, ka viņa vietā nāktu kāds mērenāks premjers, piemēram, tāds kā Čemberlens 38. gadā, kurš atdeva saplosīšanai čehus. Viņš nebūtu donkihots un noslēgtu ar vāciem mieru/ pamieru. Tāds jēdziens kā allies tad vispār pazustu.

===
Nav teikts. Sanāk tāds stipri neizšķirts pasākums - briti nespēj izcelties kontinentā un iedot bietē vāčiem, pēdējie savukārt nespēj okupēt salu. Pamiers diez ko vajadzīgs angļiem nav - laiks strādā viņu labā (angļi var cerēt gan uz vācu-sovjetu karu, gan uz palīdzību no ASV).

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 14:18:07
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Nav teikts. Sanāk tāds stipri neizšķirts pasākums - briti nespēj izcelties kontinentā un iedot bietē vāčiem, pēdējie savukārt nespēj okupēt salu. Pamiers diez ko vajadzīgs angļiem nav - laiks strādā viņu labā (angļi var cerēt gan uz vācu-sovjetu karu, gan uz palīdzību no ASV).

Un kolonijas tai pašā Āfrikā? Suecas kanāls? Ieņemot pēdējo, Ass valstis ļoti nostiprinātos Vidusjūrā. Starp citu, kāda bija Krīgsmarīnē situjovina ar Ubotiem? Vai bija iespēja piegriezt skābekli britiem, bloķējot salu?

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 14:40:07
Atbildēt 


338 tūkstoši kombatantu - tas protams, nav maz. Bet desantoperācija ar šādiem spēkiem (līdzīgi `Overlordam`) bija netriviāla, tā prasīja tādus resursus, kādu ne 1940., ne 1941. gadā britiem nebija...

Nu ja jau tos tuukstoshus dabuuja uz salu, tad arii atpakalj vareeja dabuut..
Bildes redzeetas, kur liels daudzums pamestu visa tipa laivu Anglijas piekrastē, ar kuraam tika mukts no Dinkerkas

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 15:06:10
Atbildēt 


Vadonis
Un kolonijas tai pašā Āfrikā? Suecas kanāls? Ieņemot pēdējo, Ass valstis ļoti nostiprinātos Vidusjūrā. Starp citu, kāda bija Krīgsmarīnē situjovina ar Ubotiem? Vai bija iespēja piegriezt skābekli britiem, bloķējot salu?
===
Nu lūk - priekšnoteikumu pamieram nebija!

Smic_
Nu ja jau tos tuukstoshus dabuuja uz salu, tad arii atpakalj vareeja dabuut..
===
Ir tikai viena nianse. Evakuācija ir vienreizējs pasākums, kamēr desantoperācija - komplicēts pasākumu kopums, ieskaitot uguns atbalstu no jūras un gaisa, apgādi (parēķinam, cik tonnu kravas dienā ir jāpieved karojošai divīzijai)...

Tu stādies priekšā operāciju `Overlord` un tās iznākumu tajā gadījumā, kad Austrumu frontes VĒL NAV? Es ne...




Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 15:13:50
Atbildēt 


Tu stādies priekšā operāciju `Overlord` un tās iznākumu tajā gadījumā, kad Austrumu frontes VĒL NAV? Es ne...

Vispraatiigaakais jau nu buutu bijis zobiem un nagiem tureeties un NEATDOT to placdarmu... Tam nebija nekaadu iespeeju ?

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 15:16:59
Atbildēt 


Smic_
Vispraatiigaakais jau nu buutu bijis zobiem un nagiem tureeties un NEATDOT to placdarmu... Tam nebija nekaadu iespeeju ?
===
Grūti spriest. Ja placdarms bija stipri ierobežots, mēs atkal nonākam pie apgādes grūtībām - t.i. vāči var apgriezt piegādes ielenktajiem, un bez tām šamējie ilgi nenoturētos un galu sānā ietu bojā. Acīmredzot britu gavnakamandujuščijs negribēja ņemt grēku uz sirdsapziņas un paglāba plikās dzīvības.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 15:49:20
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Acīmredzot britu gavnakamandujuščijs negribēja ņemt grēku uz sirdsapziņas un paglāba plikās dzīvības....un tur, pie Dinkerkas galvenais bija Harolds Aleksanders...mums zināms no Brīvības cīņu laikiem...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 15:53:18
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Nav teikts. Sanāk tāds stipri neizšķirts pasākums - briti nespēj izcelties kontinentā un iedot bietē vāčiem, pēdējie savukārt nespēj okupēt salu. Pamiers diez ko vajadzīgs angļiem nav - laiks strādā viņu labā (angļi var cerēt gan uz vācu-sovjetu karu, gan uz palīdzību no ASV).

Ja 338 tūkstoši britu Dunkirkā tiktu iznīcināti, tad operācija jūras lauva iegūtu reālākas aprises.

Uz vācu – krievu karu laikā, kad tiek bombardēta Londona un faktiski visas britu aviācijas rezerves ir izsmeltas, laikam varēja cerēt vienīgi optimisti. Bija jāpaiet vēl pusotram gadam līdz Vācija nonāca karastāvoklī ar ASV.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 16:01:40
Atbildēt 


Arbalets
un tur, pie Dinkerkas galvenais bija Harolds Aleksanders...mums zināms no Brīvības cīņu laikiem...
===
Nu jā, bet lēmumu par evakuāciju droši vien apstiprināja arī augstākās instancēs...

Anno
Ja 338 tūkstoši britu Dunkirkā tiktu iznīcināti, tad operācija jūras lauva iegūtu reālākas aprises.
===
Loģiski. Varbūt friči vnk nepaspēja? Nu tipa ar esošajiem spēkiem (kas bija novārdzināti iepriekšējās kaujās) pie Dinkerkas nepietika, lai placdarmu iesviesta jūrā, un, kamēr vācieši pārgrupējās un pievilka rezerves, briti paspēja evakuēties?
===
Uz vācu – krievu karu laikā, kad tiek bombardēta Londona un faktiski visas britu aviācijas rezerves ir izsmeltas, laikam varēja cerēt vienīgi optimisti. Bija jāpaiet vēl pusotram gadam līdz Vācija nonāca karastāvoklī ar ASV.
===
Nu bet kādas tad alternatīvas? Padoties vāciešiem, pirms pēdējie ir spēruši savu kāju Britu salās? Stipri pagļēvi... pat franči nepadevās TIK viegli...

Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 16:29:47
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Nu bet kādas tad alternatīvas? Padoties vāciešiem, pirms pēdējie ir spēruši savu kāju Britu salās? Stipri pagļēvi... pat franči nepadevās TIK viegli...

Var iedomāties situāciju: 338 tūktoši nupat iznīcināti, Londona deg, vācu zemūdenes var būt ne pilnībā, bet saimnieko gar Anglijas krastiem, amerikāņu skatās no dīķa otras puses (ne jau amerikāņi 41. gada dec pieteica karu vāciem, bet otrādi). Traģēdijas ģimenēs, zaudēti vīri, salauztas dzīves. Vācieši turpina bombardēšanu, kurai neredz galu.

Un valdībai par to nekāda atbildība? Karaļnams tā vis nedomā. Čērčilam par to jāatbild. Tiek sastādīta jauna valdība ar virsuzdevumu iziet uz sarunām ar vāciem, lai slēgtu pamieru.

Ko vāci ? Apstulbuši no tik ātras un vieglas uzvaras Francijā. Taču, lai izsēstos Anglijā, tīri no loģistikas ir mazliet jāpiepauzē, jāpārgrupējas. Briti to saprot un mēģina izmantot katru momentu sarunām.

Vāci, protams, saprot, ka var sarunās diktēt noteikumus. Vāci prasa un briti atzīst vācu intereses kontinentālajā Eiropā, atdod zināmu skaitu savu koloniju un paziņo par neitralitāti. Allies alianse pātrauc pastāvēt un vērmahta karamašīna pagriežas austrumu virzienā.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Kagors
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 17:44:56
Atbildēt 


Anno
vācu zemūdenes var būt ne pilnībā, bet saimnieko gar Anglijas krastiem

___
Nu skaļi teikts. Vai tad britu spēcīgā flote nebija galvenais iemesls kapēc spriči neairējās pāri lamanšam???


Un valdībai par to nekāda atbildība? Karaļnams tā vis nedomā. Čērčilam par to jāatbild. Tiek sastādīta jauna valdība ar virsuzdevumu iziet uz sarunām ar vāciem, lai slēgtu pamieru.
___
Pa ršo gan varētu piekrist, jo domājui ka daudziem vēl bija atmiņā Dardenellu traģēdija. Par to mieru/pamieru gan īsti nepiekristu, jo zaudējums būtu pārāk liels lai to tā vienkārši aizmirstu. Tauta prasītu atmaksu.


Vāci prasa un briti atzīst vācu intereses kontinentālajā Eiropā, atdod zināmu skaitu savu koloniju un paziņo par neitralitāti. Allies alianse pātrauc pastāvēt

___
Varbūt tieši otrādi: Briti redz ka nu būs pakaļā un dara visu lai iesaistītu USA karā.

________________________
Nekas netiks aizmirsts, nekas netiks piedots.


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 18:09:09
Atbildēt 


Kagors

Nu skaļi teikts. Vai tad britu spēcīgā flote nebija galvenais iemesls kapēc spriči neairējās pāri lamanšam???

Skaļi ne skaļi, bet zaudēt vairāk nekā 2900 transporta kuģu un 14 miljonus tonnu piegādes nav joks. Čērčils pēc kara atzina, ka no Uboat draudiem briti baidījušies visvairāk.

Varbūt tieši otrādi: Briti redz ka nu būs pakaļā un dara visu lai iesaistītu USA karā.

Viņi jau principā bija pakaļā, bet amerikāņi ar vāciem nekaroja, kamēr nedabūja karu.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 19:37:10
Atbildēt 


Anno
Var iedomāties situāciju: 338 tūktoši nupat iznīcināti, Londona deg, vācu zemūdenes var būt ne pilnībā, bet saimnieko gar Anglijas krastiem, amerikāņu skatās no dīķa otras puses (ne jau amerikāņi 41. gada dec pieteica karu vāciem, bet otrādi). Traģēdijas ģimenēs, zaudēti vīri, salauztas dzīves. Vācieši turpina bombardēšanu, kurai neredz galu.
===
Un tomēr es nedomāju, ka briti steigtos padoties. Kaut vai tāpēc, ka padošanās uz vācu noteikumiem visdrīzāk nozīmētu arī Britu salu okupāciju vai vismaz provāciskas valdības izveidi. Un uz to briti neparakstītos.

Lai nu kā, vāčiem nenoteikts pamiers acīmredzot nebija vajadzīgs. Viņiem bija aktuāli `viss vai nekas`.

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jūl 2007 21:41:16
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Loģiski. Varbūt friči vnk nepaspēja? Nu tipa ar esošajiem spēkiem (kas bija novārdzināti iepriekšējās kaujās) pie Dinkerkas nepietika, lai placdarmu iesviesta jūrā, un, kamēr vācieši pārgrupējās un pievilka rezerves, briti paspēja evakuēties?

Pārāk aizkavējās un briti&franči izveidoja ciešu aizsardzību. Bet Gērings atkal sasolīja, ka Luftwaffe ielenktos likvidēs ja ne uz zemes, tad noteikti laivās un kuģos iesēdušos noteikti. Atkal resnā gnīda piečakarēja!

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 09:05:12
Atbildēt 


Vadonis
Pārāk aizkavējās un briti&franči izveidoja ciešu aizsardzību.
===
Izveidoja ciešu aizsardzību vai paspēja notīties?
===
Bet Gērings atkal sasolīja, ka Luftwaffe ielenktos likvidēs ja ne uz zemes, tad noteikti laivās un kuģos iesēdušos noteikti. Atkal resnā gnīda piečakarēja!
===
Hvz, mosh bija objektīvi iemesli aka `ņeļotnaja pagoda` vai vnk apmācies, un tad jau lidoņi ņeh neredz...

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 11:51:12
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Izveidoja ciešu aizsardzību vai paspēja notīties?

Izveidoja ciešu aizsardzību, tādejādi ļaujot lielākajai daļai notīties.

Hvz, mosh bija objektīvi iemesli aka `ņeļotnaja pagoda` vai vnk apmācies, un tad jau lidoņi ņeh neredz...

Iespējams, ka bija dažādi laika apstākļi, arī sūdīgi.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 13:50:19
Atbildēt 


Vadonis
Izveidoja ciešu aizsardzību, tādejādi ļaujot lielākajai daļai notīties.

Neesmu dzirdējis par tādu. Toties vāciešu memuāros ir daudz liecību, par toi kā Guderiāna tankisti spolējot kāpurķēdes, kā formulas pirms starta , tā arī nesagaidija pavēli uzbrukt un tā arī palika novērotājuos raugoties kā aliensi evakuējas

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 14:51:17
Atbildēt 


Stuka
Neesmu dzirdējis par tādu....arī neesmu dzirdējis, ka kādu friču ģenerāli būtu sodījuši par britu neietriekšanu jūrā....
Toties vāciešu memuāros ir daudz liecību, par toi kā Guderiāna tankisti spolējot kāpurķēdes, kā formulas pirms starta , tā arī nesagaidija pavēli uzbrukt un tā arī palika novērotājuos raugoties kā aliensi evakuējas...


________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 16:09:51 - Laboja Anno
Atbildēt 


Stuka

Neesmu dzirdējis par tādu. Toties vāciešu memuāros ir daudz liecību, par toi kā Guderiāna tankisti spolējot kāpurķēdes, kā formulas pirms starta , tā arī nesagaidija pavēli uzbrukt un tā arī palika novērotājuos raugoties kā aliensi evakuējas



Tad nu jautājums - kāpēc?

Vislabāk to izskaidro austriešu jefreitora (piedod Waffen40. gada 19. jūlija runa Reihstāgā, kurā viņš teica -

- Čērčila kungs, un varbūt citi, nu noticiet man, kad es jums saku, ka es paredzu, ka pasaules lielākā impērija tiks iznīcināta; impērija, kuru man nekad nav bijis nodoms iznīcināt vai pat aizskart. Es tiešām aptveru, ka šī cīņa, ja tā turpinās, var beigties tikai ar viena no diviem ienaidniekiem pilnīgu iznīcināšanu. Čērčila kungs iespējams cer, ka tā būs Vācija. Es zinu, ka tā būs Lielbritānija.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 16:36:10
Atbildēt 


Skatāmies drusku sīkāk. Visupirms jau placdarms nonāca ielenkumā 1940. gada 24. maijā, un spriežot pēc visa, vāciešu rīcībā UZREIZ nebija gana lielu spēku placdarma likvidēšanai, kā arī Dinkerkas apkārtnes apvidus neesot bijis tankiem sevišķi draudzīgs. Savukārt lēmums par evakuāciju tika pieņemts jau 25. maijā, un pati evakuācija uzsākta 27. maijā. 27. maijā arī vācieši turpināja uzbrukumu placdarmam, kuru aliensu arjegards jau bija paspējis drusku nocietināt, taču vāciešiem uz 31. maiju izdevās iespiest aliensus 5 km platā joslā gar piekrasti.

Un re ka 99 briti no Karaliskā Norfolkas pulka un Karalisko Izlūku 1. bataljona esot krituši par SS divīzijas `Totenkopf` kara nozieguma upuriem: http://en.wikipedia.org/wiki/Le_Paradis_massacre

Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 17:09:44
Atbildēt 


Ņjāā...skan jau vispār baigi - paradīzes slaktiņš. Bet re ka lielākā daļa bijuši snaiperi. Cik es zinu, tad jebkurā armijā tādiem labāk ir nepadoties.

40. gada maijs ir tas laiks, kad WWII lielākie slaktiņi vēl priekšā. Krievi pie Masakavas vien zaudēja vairāk cilvēku nekā briti un jeņķi visa kara laikā kopā.

Vai vāci tajā gadā šitādā veidā būtu spējīgi slaktēt simtus tūkstošus britu, lai pārējos pēc tam ņemtu gūstā?

________________________
keine bewegung ohne überwachung


uldis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 21:23:08
Atbildēt 


Anno
Krievi pie Masakavas vien zaudēja vairāk cilvēku nekā briti un jeņķi visa kara laikā kopā.
.... Tad rodas jautājums, cik tad cilvēku aizgāja bojā pie Maskavas 1941. gadā, un cik briti un jenki gāja bojā WW2 ????????

Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 21:32:06
Atbildēt 


Briti un jeņķi WWII katrs zaudēja aptuveni pa pusmiljonam. Krievi pie Maskavas pat pēc vispieticīgākajām aplēsēm nolika vairāk par miljonu.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 21:34:56
Atbildēt 


Anno

Krievi pie Maskavas pat pēc vispieticīgākajām aplēsēm nolika vairāk par miljonu.

Svanidzes raidījumā par vēsturi bija minēti vairāk kā 400 000, kas tad tas viņam raidījumā, tāds bajāns?

Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūl 2007 21:39:56
Atbildēt 


Visuzskatāmākais interneta resurss

http://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Moscow

________________________
keine bewegung ohne überwachung


<< 1 ... 162 . 163 . 164 . 165 . 166 . 167 . 168 . 169 . 170 . 171 . 172 ... 437 . 438 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.139
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024