miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
<< 1 ... 162 . 163 . 164 . 165 . 166 . 167 . 168 . 169 . 170 . 171 . 172 ... 437 . 438 . >>
Autors Ziņa
Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:44:55
Atbildēt 


waffen ss
Atlikusī Čehoslovakijas daļa tika pārsaukta par Bohēmijas un Morāvijas protektorātu, kurā visa vara atradās Lielvācijas civilo un militāro iestāžu rokās. Šādu stāvokli Dižais Fīrers plānoja saglabāt līdz kara beigām
===
Nu tātad Čehoslovakija lopusummā tomēr tika okupēta (administrācija!).




JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 15:51:57
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Tika gan okupēta, gan anektēta. Okupācija var būt noziegums un var nebūt (jāķidā Hāgas un Ženēvas konvencijas, vai okupētājvara tās pārkāpusi vai nē) bet aneksija ir noziegums vienmēr. Tikai publika tādu vārdu nezina...

Vai Čehoslovakijai nav bijis Masļenku analogs, vai vismaz plānots? Prasītos parakt...

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:03:29 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Okupācija var būt noziegums un var nebūt (jāķidā Hāgas un Ženēvas konvencijas, vai okupētājvara tās pārkāpusi vai nē) bet aneksija ir noziegums vienmēr.
===


waffen ss
Pindoscānā arī WW2 laikā tādas lietas kā šokolāde un sguščonka nebija nekāda ekstra, bet normāli katrā veikalā pieejama parādība.
===
Pindoscu teritoriju neviens nobombardēja un tajā nenotika karadarbība...

uldis
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:08:50
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Pindoscu teritoriju neviens nobombardēja un tajā nenotika karadarbība...
..... tikai ik pa laikam daži vācu bomberi apciemoja saliniekus, laigan tas tik notika līdz 1941. gadam ...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:19:24
Atbildēt 


uldis
tikai ik pa laikam daži vācu bomberi apciemoja saliniekus, laigan tas tik notika līdz 1941. gadam
===
KURUS saliniekus? Pindosci = ASV, naf dzirdēts, ka Luftwaffe būtu šamējos bombījusi...

uldis
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:24:38
Atbildēt 


Maarrutku Jums
... sory, sajaucu ar Angliju .....

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:37:49
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Pindoscu teritoriju neviens nobombardēja un tajā nenotika karadarbība...

Nu līdz 1941.VI.22. sovoku teritoriju arī neviens nebombardēja, a liela daļa Russlandes kolchoznieku pirmo reizi šokolādi, zobupastu, odekolonu u.c. fīčas ieraudzīja tikai tad, kad šamo sādžas no boļševiku varas atbrīvoja varonīgās Tūkstošgadīgā Lielvācijas Trešā Reiha Vērmahta un SS divīzijas.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 16:59:58
Atbildēt 


waffen ss
Nu līdz 1941.VI.22. sovoku teritoriju arī neviens nebombardēja, a liela daļa Russlandes kolchoznieku pirmo reizi šokolādi, zobupastu, odekolonu u.c. fīčas ieraudzīja tikai tad, kad šamo sādžas no boļševiku varas atbrīvoja varonīgās Tūkstošgadīgā Lielvācijas Trešā Reiha Vērmahta un SS divīzijas.
===
Nu, vēl jau arī jāņem vērā WW1, kurā arī Pindoscāna arī šibko necieta, un Pilsoņu karš tāpatās...


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 17:24:51
Atbildēt 


Maarrutku Jums
vēl jau arī jāņem vērā WW1, kurā arī Pindoscāna arī šibko necieta, un Pilsoņu karš tāpatās...

Nu WW1 smagi cieta visa Eiropa (t.sk. Latvija), taču tā tur žīdmasoņi par vāču ģenerālštāba naudu netaisīja anticivilizācijas eksperimentus, tad visur citur izņemot SPSR minētās fīčas ietilpa katra iedzīvnieka pārtikas/higiēnas racionā. Tā pati Lielvācija arī līdz Dižā Fīrera nākšanai pie varas atradās diezgan bēdīgā stāvoklī.

Anticivilizacionās sistēmas trūkumu un sovjetu darba metožu neefektivitātes aizbildināšās ar WW1, WW2 un Napaleona iebrukumu bija Toļika tipa darboņu iecienīts jājamzirdziņš.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:02:10
Atbildēt 


Vadonis
Kā sauc to, ko Vācija izdarīja Dānijai 1940. gadā un arī Norvēģijai?
===
Atkārtoju vēl vienu reizi: okupācijas būtība ir valsts nonākšana citas valsts KARASPĒKA KONTROLĒ, kas juridiski nozīmē militārās administrācijas (komandatūru) izveidi.

Ja gribi konkrētu atbildi, skaties uz vāciešu darbību Dānijā un Norvēģijā. Ja tajās Vērmahts tikai atradās, un pārvalde, lai arī vācu uzraudzīta, palika dāņu un norvēģu iestāžu rokās, par okupāciju diez ko runāt nevaram.

Neainars
Kā sauc to, ko Vācija izdarīja Dānijai 1940. gadā un arī Norvēģijai?
Padomju ļaudis to sauc par aneksiju un inkorporāciju, bet nekādā gadījumā ne par okupāciju. Padomju ļaudis neaizmirsīs arī piebilst, ka abās valstīs esot notikusi valstiska pretī šaudīšanās.

===
Vai tad Dānija izrādīja kādu nekādu pretestību? Naf dzirdēts...

Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:25:24
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Atkārtoju vēl vienu reizi: okupācijas būtība ir valsts nonākšana citas valsts KARASPĒKA KONTROLĒ, kas juridiski nozīmē militārās administrācijas (komandatūru) izveidi.

Bet sveša armija taču palika! Un tā nodrošināja to, lai okupantu civilā pārvalde (kopā ar vietējiem kolaboracionistiem) strādātu. Ja 1940. gadā, nodibinot visus civilās pārvaldes, RKKA izvāktos no LR, tad tās iestādes i 2 dienas nenoturētos, kā visi tiktu apšauti no vietējo nacionālistu puses.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 19:33:39
Atbildēt 


Vadonis
Bet sveša armija taču palika!
===
Ja mēs konsekventi kritēriju par svešo armiju piemērotu visur pasaulē, mums par neleģitīmām būtu jāatzīst laba puse no visām 20. gs. pasaulē notikušajām vēlēšanām...
===
Ja 1940. gadā, nodibinot visus civilās pārvaldes, RKKA izvāktos no LR, tad tās iestādes i 2 dienas nenoturētos, kā visi tiktu apšauti no vietējo nacionālistu puses.
===
Protams, bet ej un pierādi to JURIDISKI...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:05:36
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Nekas daudz nav pateikts, tikai ka teritorija ir uzskatāma par okupētu, kad tajā ir iegājis naidīgas valsts karaspēks.
===
Tādā gadījumā jājautā, kā juridiski traktēt `naidīgs` un vai PSRS pret Latviju 1940. gadā tāda bija. 5. oktobra līguma kontekstā - drīzāk jau ne...
===
Tiesībām visos gadījumos jādarbojas vienādi un nevar būt tā, ka vācu ieiešana Austrijā 1938.g. ir noziegums, bet sovjetu ieiešana 1940.g. Baltijā nav.
===

===
Prasās noskaidrot, ko uz 1940. gadu saprata ar agresiju un kur tas ir minēts (un uz kāda pamata PSRS izslēdza no Tautu Savienības 1939.g.
===
Es jau teiktu, ka par bruņotu iebrukumu Somijā... bez kara pietiekuma?

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:12:10
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Tādā gadījumā jājautā, kā juridiski traktēt `naidīgs` un vai PSRS pret Latviju 1940. gadā tāda bija. 5. oktobra līguma kontekstā - drīzāk jau ne...

Par šito nezinu, bet vispār bija jau tāds ''Savstarpējās palīdzības līgums'', ko parakstīja Latvija, vai no šī viedokļa nevarēja uzskatīt, ka formāli tas nebija naidīgs karaspēks.

Vispār prasītos, kāda jurista viedoklis


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:22:03
Atbildēt 


Ar savstarpējās palīdzības līgumu nesaskan sabiedriskās iekārtas maiņa Latvijā. Bet karaspēka statusu cūko uzbrukums Masļenkiem. Draudzīgu valstu karaspēki neuzbrūk robežsardzei, pie tam bez kāda pamata.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:26:50
Atbildēt 


JgdPz IV 70

Bet karaspēka statusu cūko uzbrukums Masļenkiem. Draudzīgu valstu karaspēki neuzbrūk robežsardzei, pie tam bez kāda pamata.

Stiprs arguments

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:39:23
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Draudzīgu valstu karaspēki neuzbrūk robežsardzei, pie tam bez kāda pamata.
===
To var norakstīt uz tarakāniem leitn. Komissarova galvā. Ne velti Meltjuhova kreo ir punkts par to, ka šams nodots `pod stražu`.
===
Ar savstarpējās palīdzības līgumu nesaskan sabiedriskās iekārtas maiņa Latvijā.
===
Vot tas jau ir stipri nopietnāks arguments.

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:44:59
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Ar savstarpējās palīdzības līgumu nesaskan sabiedriskās iekārtas maiņa Latvijā.
Vai dokumentā bija definēts, kāda valsts iekārta bija Latvijā???

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Jūl 2007 23:58:09
Atbildēt 


kurlandlegionar
Vai dokumentā bija definēts, kāda valsts iekārta bija Latvijā?
===
Nezinu, bet punkts par tās nemainīšanu gan bija...
http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_psrs_palidz_pakt/dokumenti/19 39.10.05.latviesu.htm

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 00:03:09
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Ulamanim bija ''valdība'', jo to viņš atlaida, tad arī notika jaunas vēlēšanas, kur ievēlēja jaunu valdību( pēc Satversmes vajadzēja būt tautas nobalsošanai šajā sakarā, bet Satversme jau arī tā īsti nedarbojās, jo tā bijapārkāpta jau 1934. gadā), kas tad arīu izlēma pievienoties PSRS, kur tad ir pastāvošās sabiedriskās varas maiņa no formālā viedokļa skatoties?

Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 00:13:49 - Laboja Kas
Atbildēt 


Ulamanim bija ''valdība'', jo to viņš atlaida, tad arī notika jaunas vēlēšanas, kur ievēlēja jaunu valdību( pēc Satversmes vajadzēja būt tautas nobalsošanai šajā sakarā, bet Satversme jau arī tā īsti nedarbojās, jo tā bijapārkāpta jau 1934. gadā), kas tad arīu izlēma pievienoties PSRS, kur tad ir pastāvošās sabiedriskās varas maiņa no formālā viedokļa skatoties?
Tā viš i', notikušo tiešām var mēģināt iztēlot kā "sociālistisko revolūciju", jo visus galvenās darbības jau veica latvieši paši, gan stipra padomju spiediena ietekmē. Īstenībā bieži tiek piesaukts, ka, pievienojoties varenplašajai, tika pārkāpta satversem, bet satversme taču patiešām nedarbojās kopš 34. gada 15. maija ...

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 00:26:58
Atbildēt 


Kas

Tā pat piekrītu pilnībā tev, jo 1934. gads atnesa lielas nepatikšanas latviešiem tieši šajā ziņā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 00:47:15
Atbildēt 


kurlandlegionar
kur tad ir pastāvošās sabiedriskās varas maiņa no formālā viedokļa skatoties?
===
Pieprasījums atkāpties Ulmaņa ministru kabinetam un arī tā demisija šī ultimāta ietekmē.

Kas
visus galvenās darbības jau veica latvieši paši, gan stipra padomju spiediena ietekmē.
===
Tas arī fakts. Lai arī padomju spiediena ietekmē, tomēr Ulmaņa valdība atkāpās pati, vēlēšanas sarīkoja un tajās balsoja latvieši, `ievēlēti` tāpat tika latvieši utml.. Izvēle, tāda vai citāda, tomēr bija - kaut vai tauta varēja neiet uz vēlēšanām ar vienu sarakstu un tādējādi izgāzt šo farsu, Ulmaņa valdība varēja nedemisionēt, galu sānā varēja pieņemt lēmumu arī kauties un gana stingri norādīt PSRS, ja ultimāts ir neadekvāts...

Tas jau tikai tautasdziesmas `latvietis - tas skan lepni`. Kad vajadzēja būt lepniem, nespējām...


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 00:54:43
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Pieprasījums atkāpties Ulmaņa ministru kabinetam un arī tā demisija šī ultimāta ietekmē.
Rakstīts jau bija, lai sastāda jaunu kabinetu, formāli- da jebkādu, ka tik citu...

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 12:42:09
Atbildēt 


Pat PSRS ultimāts neparedzēja LR neatkarības likvidāciju, bet tikai "savstarpējās palīdzības līguma izpildi". Līgumā arī nav paredzēta neatkarības likvidācija.

Vēlēšanas bija fiktīvas, t.i. ar vienu sarakstu, pēc brīvās pasaules standartiem tās nav vēlēšanas. Par piedalīšanos vēlēšanās pasē iespieda zīmogu, tātad nepiedalīšanās varēja nozīmēt represijas pret nebalsojušiem un atkārtotas vēlēšanas un tā turpināt, kamēr vai nu latviešiem izbeidzas lepnums, vai izbeidzas latvieši kā tauta.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 12:52:18
Atbildēt 


Viktors Sviščevs (aviācijas ģenerālmajors) salīdzina PSRS un Vācijas tehniku darbā "Lielā Tēvijas kara sākums". Kas viņam iznāk (tabulas pielikumā un var paķidāt, bet datus nu jau visi būs redzējuši):

- padomju T-26, BT-7, BT-7M pārspēj vācu Pz IIF bruņojumā, ātrumā un attālumā, kuru tanks var nobraukt neuzpildot degvielu. Vācu tankam biezākas priekšējās bruņas (kas pie padomju lielgabalu kalibriem maz ko izsaka - sw.) Čehu Pz 38t apmēram līdzīgs T-26, atpaliek no BT bruņojumā, ātrumā un attālumā, kuru var nobraukt neuzpildoties.

- padomju T-34 pārspēj vācu Pz IIIE un Pz IIIF gandrīz visos rādītājos, bet Pz. IVF1 - bruņojumā un attālumā, kuru var nobraukt neuzpildoties.

- padomju KV-1 nav analoga vācu armijā.

- vecie T-35 un T-28 apmēram līdzīgi Pz. III, bet ar spēcīgāku bruņojumu.

Aviācijā Bf-109 labāki rādītāji nekā I-16 un I-153, apmēram līdzīgi ar Jak-1 un MiG-3, atskaitot ložmetējus, kuru vācietim vairāk.

Tātad versija par "vieglajiem un novecojušajiem tankiem" netur kritiku. Vāciešiem pienākas žetons par Meseršmita iznīcinātāju, bet sovjetiem - par triecienlidmašīnu Il-2.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 13:12:47
Atbildēt 


JgdPz IV 70
padomju T-26, BT-7, BT-7M pārspēj vācu Pz IIF bruņojumā, ātrumā un attālumā, kuru tanks var nobraukt neuzpildot degvielu. Vācu tankam biezākas priekšējās bruņas (kas pie padomju lielgabalu kalibriem maz ko izsaka - sw.) Čehu Pz 38t apmēram līdzīgs T-26, atpaliek no BT bruņojumā, ātrumā un attālumā, kuru var nobraukt neuzpildoties.
===
BT-7/M - odnaznačna, bet par T-26 nebūtu drošs, vismaz attiecībā uz punktu ātrumā un attālumā, kuru tanks var nobraukt neuzpildot degvielu. Lai nu kā, tieši T-26 bija TAS tanks, kurš vissliktāk turēja MK veiktos maršus LTK pirmajās dienās.
===
Čehu Pz 38t apmēram līdzīgs T-26, atpaliek no BT bruņojumā, ātrumā un attālumā, kuru var nobraukt neuzpildoties.
===
Tas pats - T-26 nebija diez ko drošs pret salūšanu/sabojāšanos, atšķirībā no Pz-38(t). Atkal skatāmies MK maršus un `salūzušākā tanka` top5 augšdaļu...
===
padomju T-34 pārspēj vācu Pz IIIE un Pz IIIF gandrīz visos rādītājos, bet Pz. IVF1 - bruņojumā un attālumā, kuru var nobraukt neuzpildoties.
===
Un tagad atceramies par T-34 ātrumkārbu, kuras performance nevienā TTH listē netiek iekļauta... A T-34 ar beigtu ātrumkārbu ir tikai metāllūznis 26 t svarā.
===
padomju KV-1 nav analoga vācu armijā.
===

===
vecie T-35 un T-28 apmēram līdzīgi Pz. III, bet ar spēcīgāku bruņojumu.
===
Tas nu īsti nebūs taisnība. Pirmkārt, PzIII tomēr būs daudz kustīgāks un manevrētspējīgāks par abiem šiem mastodontiem (it īpaši T-35), savukārt T-28 drīzāk varētu salīdzināt ar Pz-IV.
===
Aviācijā Bf-109 labāki rādītāji nekā I-16 un I-153, apmēram līdzīgi ar Jak-1 un MiG-3, atskaitot ložmetējus, kuru vācietim vairāk.
===
Vispār jau mesers pārspēja VISAS padomju iznīcinātāju tipa lidmašīnas...

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 13:58:04
Atbildēt 


Tas pats Sviščevs apskata "Apsvērumus par stratēģiskās izvēršanās plānu", kur paredzēts preventīvs trieciens Vācijai, bet Staļins noraidījis priekšlikumu, jo "ir vēl laiks sagatavoties izšķirošai cīņai ar fašismu". Tātad mums ir skaidrs, no kurienes aug kājas Rezuna versijai. Un tāpat ir skaidrs, ka karš tika plānots vēlāk (droši vien ne agrāk par 1942.g., jo saruna notiek pēc 1941. gada 5. maija).

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 2 Jūl 2007 14:01:10
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Tas pats Sviščevs apskata "Apsvērumus par stratēģiskās izvēršanās plānu", kur paredzēts preventīvs trieciens Vācijai, bet Staļins noraidījis priekšlikumu, jo "ir vēl laiks sagatavoties izšķirošai cīņai ar fašismu"
===
Žukova atmiņās Staļins plānu noraidījis, baidoties izprovocēt Vāciju uz karu.
===
Un tāpat ir skaidrs, ka karš tika plānots vēlāk (droši vien ne agrāk par 1942.g., jo saruna notiek pēc 1941. gada 5. maija).
===

2 mēnešu laikā sagatavoties Eiropas iekarošanas karam NEVAR, tas ir pretrunā ar fizikas likumiem...

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 3 Jūl 2007 18:26:18 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Председателю СНК СССР поступает документ "Соображения по плану стратегического развертывания Вооруженных сил Советского Союза", в котором предлагается упредить нападение Германии - атаковать немецкие войска первыми.

http://www.hronos.km.ru/dokum/19410515ru_plan.html

<< 1 ... 162 . 163 . 164 . 165 . 166 . 167 . 168 . 169 . 170 . 171 . 172 ... 437 . 438 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / 1930.g.- 1945.g. militāro konfliktu analīze un alternatīvie scenāriji
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.140
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022