| Autors |
Ziņa |
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:09:16
Atbildēt
waffen ss
Nu nez kā gan tie pšeki caur Somiju domāja savu fāterlandi atkarot...
Sasitot sovokus un virzoties uz leju līdz Polijai. Vismaz mēģināt.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:13:25
Atbildēt
Neainārs
Vai tomēr Somiju Ziemas kaŗā neglāba Ādolfa gaŗā roka?...
Nē. Iespējamība, ka Aliensi pret viņiem uzsāks karu, palīdzot Somijai.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:15:52
Atbildēt
Neainārs
Vai tomēr Somiju Ziemas kaŗā neglāba Ādolfa gaŗā roka?...
Stipri apšaubāms ka Adis gatavojoties sist varžēdājus būtu mēģinājis kaut kādu tur somu dēļ bojāt attiecības ar sovokiem, no kuriem šamam vajadzēja ne tikai drošu aizmuguri, bet arī naftu.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:16:58
Atbildēt
Vadonis
Ziemas kara beigas. 1940. gada II - III, kad Aliensi gribēja virzīties pret sovokiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ sovoki noslēdza mieru ar pekoneniem.
===
Diskutabls jautājums. Normandijas operācijai aliensi gatavojās teju vai gadu, ok, uz Somiju varētu sūtīt mazāk karaspēka, bet vienalga, to nevar dabūt gatavu kaut vai pāris mēnešu laikā. Vēl jo vairāk, priekšā bija Norvēģija, uz kuru arī vācieši meta kāru aci.
Cik noprotu, briti Norvēģijā ieradās 9. aprīlī, tātad teju vai mēnesi pēc tam, kad PSRS ar Somiju jau klopi bija beigusi. Tajā pašā datumā arī vācieši uzsāka Norvēģijas okupāciju (operācija `Weserübung`). Norvēģijas kampaņu briti zaudēja, kaut kā neliecina tas viss par to, ka jamie būtu spējīgi tikt līdz Somijai un būtiski palīdzēt tai.
Līdz ar to baidos, ka teorija par to, ka sovjeti Ziemas karu beidza bailēs no aliensu invāzijas, nav diez ko pamatota.
Tomēr jāsecina, ka jūnija invāzija Baltijas valstīs tika izdarīta visizdevīgākajā momentā - 1940. gada jūnijā krita Francija un arī briti dabūja iekšās Norvēģijā...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:18:56
Atbildēt
Vadonis
Kāpēc sovoki nenodušīja pekonenus 1944-45. gadā? Vai viņi atbrīvojušos karaspēku nosūtīja, lai tas piedalītos 45. gada janvāra lielofensīvā?
===
Tāpēc arī nenodušīja, ka bija citas prioritātes - Rietumu fronte.
===
Sasitot sovokus un virzoties uz leju līdz Polijai. Vismaz mēģināt.
===
Nezinātniskā fantastika  :rof:
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:26:37
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nezinātniskā fantastika
Tad kāpēc viņi piebiedrojās? OK, mazākais sovokus pasist, bet ar cerību līdz Varšavai 
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:28:27
Atbildēt
Maarrutku Jums
Līdz ar to baidos, ka teorija par to, ka sovjeti Ziemas karu beidza bailēs no aliensu invāzijas, nav diez ko pamatota.
Kā tad, lai izskaidro? Cilvēku un tehnikas žēl palika? Neticu.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:32:09
Atbildēt
Vadonis
Vēl jau bija paredzēta arī Baku, Batumi un Groznijas bombardierēšana ar Velingtoniem no Mosulas un Halepo karabāzēm.
+ iespējams ka Koba gribēja pacelt sašķobīto valsts prestižu. Kā nekā paredzams bija Lielais Eiropas sovjetizācijas karagājiens (aka operācija <Groza>) un tur labāk būtu ja vietējie uzskatītu sovokus par atbrīvotājiem no fašiscko životnoju jūga, nevis nākošajiem iekarotājiem.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:39:35
Atbildēt
Vadonis
Tad kāpēc viņi piebiedrojās? OK, mazākais sovokus pasist, bet ar cerību līdz Varšavai
===
Ja ir domāta pšeku līdzdalība Normandijas operācijā un tai sekojošajā `Tirgus dārzā`, tad man domāt, jamie cerēja, ka briti par šo atbalstu palīdzēs izcīnīt Polijas neatkarību. Droši vien ne tik militāri, cik diplomātiski-politiskajā jomā. Diez vai pšeki paši gribēja un cerēja, ka arī aliensi par viņiem sitīsies ar visiem pār kārtas. Vai nu viņi bija tik naivi.
A nekā, briti nabaga pšekus Teherānā - Jaltā - Potsamā paņēma un uzmeta ©
===
Līdz ar to baidos, ka teorija par to, ka sovjeti Ziemas karu beidza bailēs no aliensu invāzijas, nav diez ko pamatota.
Kā tad, lai izskaidro? Cilvēku un tehnikas žēl palika? Neticu.
===
Jeb vai tomēr kara mērķis patiešām bija atbīdīt robežu no Ļeņingradas? Jeb arī sovoki waffen ss minēto iemeslu dēļ izdomāja, ka pietiek ar minimālo mērķi (robežas pārbīdi) un ar maksimālo (Somijas inkorporācija PSRS) nav ko steigties...
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Feb 2007 23:57:46
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ja ir domāta pšeku līdzdalība Normandijas operācijā
Nē, palīdzība pekoneniem Ziemas kara laikā.
Tūlīt pēc 2.pk. sākuma Vācija un Aliensi saprot Skandināvijas nozīmi. 1939. gada 4.IX britu Kara kabinets apsprieda jautājumu kā nodrošināt Norvēģijas neitralitāti. 19. un 29.IX 1939. Cerčils pieprasīja bloķēt Narviku, lai nepieļautu, ka svensonu Fe rūda nenonāk pie vāciešiem. 1939. gada X britu militārā vadība sāk strādāt pie tā, lai saglabātu sev Skandināvijas placdarmu. 31.X britu štābu priekšnieku komiteja pieņem lēmumu, ka auzu ēdāju karalistei jāaizsargā skandināvijas valstis no Vācijas un PSRS agresijas. 30IX1939 cilvēkēdāji uzbrūk pekoneniem. Auzu un varžu ēdāji domāja, kā dot triecienu Kaukāzam (kamrādam waffen ss taisnība  ). Auzēdāji domā, ka karu var izcīnīt Skandināvijā. Auzēdāji ar varžēdājiem neplānoja Skandināvijā lielas operācijas pret Vāciju, bet gan aizstāvēt Skandināvijas valstis. Ja izdosies noturēt Skandināviju, tad citas Eiropas valstis sāks domāt, ka nevajag padoties vācu spiedienam.
Avoc: lekciju kurss Lielbritānija Otrā pasaules kara gados by Antonijs Zunda
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 00:08:32
Atbildēt
Vadonis
30IX1939 cilvēkēdāji uzbrūk pekoneniem.
===
Ļaps. Ziemas karš sākās 30.11.1939.
===
Auzu un varžu ēdāji domāja, kā dot triecienu Kaukāzam
===
Neapstrīdu šādas idejas esamību, bet šaubos par to, vai jamā bija tā, kas piespieda sovjetus apmierināties ar sasniegto.
===
Auzēdāji ar varžēdājiem neplānoja Skandināvijā lielas operācijas pret Vāciju, bet gan aizstāvēt Skandināvijas valstis. Ja izdosies noturēt Skandināviju, tad citas Eiropas valstis sāks domāt, ka nevajag padoties vācu spiedienam.
===
Nu un šitie 2 teikumi ir pretrunā viens otram. Kā tad var noturēt Skandināviju, neplānojot lielas operācijas pret Vāciju pēc tam, kad pēdējā būs iebrukusi Skandināvijā.
Btw, no vēstures mēs redzam, ka šis auzu un varžu ēdāju plāns ir nevāji izgāzies. Kam tur tie pterodaktiļi galvās...
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 00:38:49
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ļaps. Ziemas karš sākās 30.11.1939.
Pareizi, opečatka 
Nu un šitie 2 teikumi ir pretrunā viens otram. Kā tad var noturēt Skandināviju, neplānojot lielas operācijas pret Vāciju pēc tam, kad pēdējā būs iebrukusi Skandināvijā.
Nē, ja aliensi ielīstu Skandināvijā pirms vāciešiem.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 00:47:05
Atbildēt
Vadonis
Nu un šitie 2 teikumi ir pretrunā viens otram. Kā tad var noturēt Skandināviju, neplānojot lielas operācijas pret Vāciju pēc tam, kad pēdējā būs iebrukusi Skandināvijā.
Nē, ja aliensi ielīstu Skandināvijā pirms vāciešiem.
===
Tas nemaina lietas būtību - ja friči enīvejā mēģinātu desantēties Skandināvijā, tā neizbēgami kļūtu par KDT.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 01:10:20
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tas nemaina lietas būtību - ja friči enīvejā mēģinātu desantēties Skandināvijā, tā neizbēgami kļūtu par KDT.
Kas ir KDT?
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 01:13:24
Atbildēt
Vadonis
kara darbības teātris
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 01:44:21
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tas nemaina lietas būtību - ja friči enīvejā mēģinātu desantēties Skandināvijā, tā neizbēgami kļūtu par KDT.
Bet vai tad tur būtu jānotiek lielām kaujām?
Kā jums patīk? 27.IV1940. pie Trondheimas auzēdājiem ir 13k pret vācu 2k, bet auzēdāji neuzbrūk. Kā tā var? Pēc tam izvāca vispār zoļļus, jo uzoda, ka vācieši varžēdājiem taisās uzbrukt. 28IV izdod pavēli par evakuācijas sākšanas no Troļļlandes.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 09:28:47
Atbildēt
Vadonis
Tas nemaina lietas būtību - ja friči enīvejā mēģinātu desantēties Skandināvijā, tā neizbēgami kļūtu par KDT.
Bet vai tad tur būtu jānotiek lielām kaujām?
===
Tas jau atkarīgs no vāciešu plāniem un spējām tur desantēties.
===
Kā jums patīk? 27.IV1940. pie Trondheimas auzēdājiem ir 13k pret vācu 2k, bet auzēdāji neuzbrūk. Kā tā var? Pēc tam izvāca vispār zoļļus, jo uzoda, ka vācieši varžēdājiem taisās uzbrukt. 28IV izdod pavēli par evakuācijas sākšanas no Troļļlandes.
===
Njā, aizdomīgi. Brīdī, kad desinieki sāk dušīt varžu ēdājus, auzēdāji nevis klapēt jamos otrajā frontē, bet gluži otrādi, parūpējas, lai šī otrā fronte likvidētos.
Vienīgais skaidrojums ir, ka jamie sarēķināja, ka ekspedīcijas korpuss Norvēģijā ir pārāk vājš + iespējamās problēmas ar apgādi, lopusummā tika pieņemts lēmums pasaudzēt cilvēkus un neklapēt desiniekus principa pēc...
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 15:18:46
Atbildēt
Līdz ar to baidos, ka teorija par to, ka sovjeti Ziemas karu beidza bailēs no aliensu invāzijas, nav diez ko pamatota.
Man jau ar tā liekas, kāpēc tad Staļins vispār šamai uzbruka, ja jau tik ļoti baidījās no tāda atbalsta iespējas? Nedomāja taču, ka visi paliks mierā un neliksies ne zinis.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 15:27:15
Atbildēt
Sturmgevers
Man jau ar tā liekas, kāpēc tad Staļins vispār šamai uzbruka, ja jau tik ļoti baidījās no tāda atbalsta iespējas? Nedomāja taču, ka visi paliks mierā un neliksies ne zinis.
Uzbruka, lai iegūtu 16. republiku. Pēc M-R pakta pekonenu zeme pienācās cilvēkēdājiem. Ja negribēja ar labu, tad karš. Bez tam cerēja arī uz ātru uzvaru un ka somu strādnnieki sagaidīs ar gavilēm un gāzīs savu ekspluatatorisko valdību. Sovoki taču gāja iekāā ar dziesmām un transparentiem, bet pekoneni, maitas to nesaprata un sagaidīja ar svina lietu.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 3 Feb 2007 19:11:23
Atbildēt
Vadonis
Uzbruka, lai iegūtu 16. republiku. Pēc M-R pakta pekonenu zeme pienācās cilvēkēdājiem. Ja negribēja ar labu, tad karš.
===
1) par 16. republiku nebūs tiesa - uz 1939. gada decembri PSRS vēl 15 republiku nebija. Tas nu tā.
2) Par to, ka kara maksimālais mērķis bija SPSR radīšana un pievienošana PSRS, šaubu nav. Par to, ka minimālais mērķis bija robežu atbīdīšana no Ļeņingradas - arī šaubu nav.
3) Kāpēc PSRS & RKKA aprobežojās ar minimālo mērķi - maksimālo mērķi izgāza somu pretestība un `sociālistiskās revolūcijas` iztrūkums. Ir zināma starpība, vai jaunajai varai pretojas atsevišķas sznumbžļu bandas, vai visa valsts/tauta kopā totālā aizsardzībā.
===
Sovoki taču gāja iekāā ar dziesmām un transparentiem, bet pekoneni, maitas to nesaprata un sagaidīja ar svina lietu.
===
Par dziesmām un transparentiem droši vien būs nedaudz pārspīlēts, bet droši vien somu gatavība pretoties bija nenovērtēta.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2007 16:49:05
Atbildēt
Maarrutku Jums
Jautaajienc, vai sis minimaalais meerkjis bija iists vai tikai propagandas fraaze patieso meerkju segsanai.
(saliidzinaajumam, attieciibaa uz Baltiju sovjeti ne 1939. gada rudenii, ne pat 1940. gada juunijaa veel nepazinoja faktiskos meerkjus).
Paaris strateegjiskas dabas apsveerumi:
- Esosaa robeza nevienam netrauceeja 19 gadus, bet tagad peeksnji izraadaas, ka, nedabuujot Viborgu, PSRS vairs nevar taalaak pastaaveet (???)
- Paarbiidot robezhu, ieguustam x kilometrus purvu un ezeru, bet kaiminjos neitraalja vietaa mums rodas zveeriigi nokaitinaata valsts, kas pie pirmaas izdeviibas jamo robezu biidiis atpakalj un ies kopaa ar dajebko, kaut vai fasistiem, lai to izdariitu.
(nu sovjetus nekad nav uztraucis, kaa vinji izskataas kaiminju aciis, bet njemot veeraa iespeejamo pasaules karu sitaadi gaajieni ir ljoti neveelami...)
Taatad: meerkji paarbiidiit robezu var izvirziit tikai "duhak ili vheditel", bet kaa propagandas aizsegs bij. impeerijas zemju atguusanai sis meerkjis gan noder.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2007 17:05:37
Atbildēt
Esosaa robeza nevienam netrauceeja 19 gadus, bet tagad peeksnji izraadaas, ka, nedabuujot Viborgu, PSRS vairs nevar taalaak pastaaveet (???)
Tur jau tā lieta, ka krieviem bija skaidrs, ka karš ar Vāciju ir drīz vien iespējams, un nezinot, ko somi teiks, ja vācieši līdīs virsū (ja nu šie atdodas fričiem) tad arī nolēma to robežu bīdīt.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2007 17:08:25
Atbildēt
JgdPz IV 70
- Esosaa robeza nevienam netrauceeja 19 gadus, bet tagad peeksnji izraadaas, ka, nedabuujot Viborgu, PSRS vairs nevar taalaak pastaaveet (???)
===
Man jau personīgi liekas, ka 1939. gada robeža no Ļeņingradas bija gana tālu, lai somi šo pilsētu varētu apšaudīt ar savā rīcībā esošajiem lielgabaliem (atveram spracočņiku un skatamies, krieviem uz 1939. gadu vistālāk šaujošais devaisi ir BR-2 (25,75 km) un BR-17 (29,4 km). Vēl lielāki devaisi ir tikai uz dzelceļa platformām, un diez vai somiem bija analogi devaisi).
Man ir aizdomas, ka robeža no Ļeņingradas 1939. gadā tomēr gāja tālāk, nekā 30 km.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2007 17:11:39
Atbildēt
Sākumā jau somiem tikai Hanko salu pieprasīja, lai var aizmīnēt līci un no abām pusēm gremdēt mīnu tralerus. Pat reāli daudzreiz lielāku zemes pleķi deva apmaiņai, bet šie neparko.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Feb 2007 17:16:59
Atbildēt
Sturmgevers
Nekā, pierasīja arī zemes Kalērijas zemesšaurumā. Un apmaiņai deva gan lielākas teritorijas, tikai to teritoriju vērtība bija zemāka nekā pieparsīto zemju vērtība...
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2007 20:04:23
Atbildēt
Neainars
Ādolfs nomestu pāris izpletņlēcēju pulkus, (kaut daļa sabirtu aizās) un Vilhelms Tells varētu, aiz klints aizslēpies, šaut ābolus no ābeles. Šveice tiktu iekaŗota dažu dienu laikā.
Nekad dzīvē nekādi desantnieki to NEIZDARĪTU. Šveice nav nekāda KRĒTA, bet pat tā man šķiet bija fričiem kā kauls rīklē un vai tad tur kādi desantnieki ko padarīja. Aizmugures daļas tos desantniekus īsā laikā izķertu, jo tanku kolonnas mīcītos pie tās nelaimīgās klints un palīgā netiktu. Ja vēl atceras, ka Šveice ražoja Ādolfam lielisko 88 mm zenītlielgabalu. Neticās, ka pašiem nebija kāds simtiņš pret desantnieku ļoķenēm sagatavots.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2007 20:06:32
Atbildēt
Vēl jāpiemin tas ka diezgan bēdīgi beidzās vācu izpletņlēcēju izmešana uz Krētas...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2007 20:19:55
Atbildēt
Sturmgevers
Nekad dzīvē nekādi desantnieki to NEIZDARĪTU
Varu piekrist.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
StuG
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2007 20:25:24
Atbildēt
Tofiks
Vēl jāpiemin tas ka diezgan bēdīgi beidzās vācu izpletņlēcēju izmešana uz Krētas...
Nu te būs dažas ziņas par šo operāciju un tad jau var diskutēt, kam tad ir gājis bēdīgi:
tātad no vācu puses piedalijās ap 22000 desantnieku, gāja bojā 3600
sabiedrotie briti 32000 un 10000 grieķu, krita 3700 un vēl tika sagūstīti ap 12000
|
StuG
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2007 20:40:25 - Laboja StuG
Atbildēt
Sturmgevers
Ja vēl atceras, ka Šveice ražoja Ādolfam lielisko 88 mm zenītlielgabalu.
Nu tāds joks gan vēl nav dzirdēts:sad:
Varētu būt runa par 20mm Oerlikon aviācijas lielgabaliem kuri vācu luftwaffe saucās MG-FF
|
