miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Trešā Reiha/sabiedroto un padomijas militāro bāzu mantojums, arhitektūra un celtnes
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 39 . 40 . >>
Autors Ziņa
Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Dec 2008 21:33:05 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: vieux fusil
...kur iekš `weltkrieg.ru` Tu TO pētīji...????

Šis pie bildēm tur ir...
Nesen redzēju, bez komentāriem tur bija, ja nemaldos...

http://www.wf.weltkrieg.ru/black/arhiv/index5.php
http://www.wf.weltkrieg.ru/black/arhiv/index7.php

________________________
Židoģitļerovci.





vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Dec 2008 21:41:12
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Šis pie bildēm tur ir...
Nesen redzēju, bez komentāriem tur bija


Lokācija ?
...tas ir svarīgākais....

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


breneks
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Dec 2008 10:41:47
Atbildēt 


vieux fusil
Vizuāli celtne atgādina Skrundu, nu tad laikam tas vien arī būs....,
Šamais verķis atrodas <atradās> pie Baltijās jūras?

________________________
De Capo al Fine


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 15 Dec 2008 10:53:57
Atbildēt 


Man jau arī likās lokators, bet tā kā pasaules karš klāt, tad likās, ka nav iespējams...

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 15 Dec 2008 15:09:56
Atbildēt 


Oberzalcberga
Pēdējās bildes atgādina Karīnhalli.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Dec 2008 15:23:50 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: breneks
Šamais verķis atrodas <atradās> pie Baltijās jūras?

Quoting: CaMaRo
Man jau arī likās lokators, bet tā kā pasaules karš klāt, tad likās, ka nav iespējams...

Izskatās pēc nepabeigta vai cetniecības procesā esoša vai jau karā cietuša objekta...

________________________
Židoģitļerovci.


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Dec 2008 19:34:29 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


Uzziņa .
LM`08 Draugu Komandai no mellā busa.
Atcerieties - kad braucām klāt Himelpfortas ņuku glabātuvei pa meža stigām, tad ik pa laikam bija redzami sarkani marķējumi meža kokos, sarakņājumi, betona fragmentu paliekas, krāsainas lentes - marķieri...un tas bija jau labu gabalu mežā, pirms sasniedzām betona žogu...

Izrādās, ka mūsu apmeklētajā Himelpfortā tikai 2000.g. TIKA PABEIGTA ap t.s. Lychen-2 ( Himmelpfort) spec.daļu pieguļošās teritorijas ATMĪNĒŠANA ! BET, spriežot pēc vācu smalkās topokartes medniekiem-makšķerniekiem - visa teritorija vēl nav apgūta pilnībā... līdz tam tur esot pa perimetru bijušas attiec norādes... ka plašā teritorijā apkārtnes mežs ir MĪNĒTS...[img]

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Dec 2008 11:33:01 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


"1944./45. g. LR3 slepenie militārie komandpunkti un ražotnes dienvidvācijā (Thuringia) + Ērgļa ligzda Oberszalcbergā ".
-----------------------

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 19 Dec 2008 16:24:53
Atbildēt 


Ar militāra rakstura mantojums...

http://reibert.info/forum/showthread.php?p=518061#post518061




vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Dec 2008 19:56:24
Atbildēt 


vēlreiz par Zeltiņu raķešbāzi.









________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2009 15:50:52 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


3. Reiha valdība pieņēma ērgli kā valsts simbolu (Hoheitszeichen), kas ir kopīga iezīme ar iepriekšējo Vācijas valdības simbolu un šis ir raksturīgs simbols arī vairākās citās Eiropas valstīs to ģērboņos.

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2009 17:00:20 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


par "Ērgļu tēmu "...jautājums :

"Kāda zīmīga objekta simbols savā skulpturāli VĒSTURISKI PILNAJĀ KOPSKATĀ redzams attēlā, kurš uzņemts 1945.g.V ".... ??? ZUDUŠĀS VĒRTĪBAS....palikuši tikai fragmenti....
( skats gan gandrīz reversā....)

...it sevišķi jautājiens domāts 2008.g. LM dalībniekiem........



________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 13 Jan 2009 18:19:39
Atbildēt 


Quoting: vieux fusil
par "Ērgļu tēmu "...jautājums


tas ērglis manuprāt dižojās virs Tēgel lidostas galvenās ēkas, un mēs redzējām tā ērgļa galvas fragmentu?

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Aigars_P
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2009 18:54:43
Atbildēt 


Ļoti skaisti. Tas man iedvesmo doties uz turieni ekskursijā.

________________________
Die Straße frei den braunen Bataillonen.
Die Straße frei dem Sturmabteilungsmann!
Es schau'n aufs Hakenkreuz voll Hoffnung schon Millionen.
Der Tag für Freiheit und für Brot bricht an!


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jan 2009 20:53:12
Atbildēt 


Quoting: Alis
un mēs redzējām tā ērgļa galvas fragmentu?


jā !
redzējām gan !
... bet tas ir stāvējis VISĀ att. REDZAMAJĀ `AUGUMĀ` tajā pašā mūsu apmeklētajā Tempelhofas lidostā....pēc kara amerikāņi satuju pa fragmentiem demontējuši un izveduši uz ASV...bet 1960.g. ērgļa galva tika atvesta atpakaļ uz izstādīta uz postamenta Tempelhofas lidostas priekšā, kur tā ir apskatāma vēl šodien....tempelhofa bija svarīgs transporta mezgls sovoku aplenktajā rietumberlīnē un ērgļa galva tur atgriezta kā rietumvāciešu nepakļāvības simbols...

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


LARRY
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Jan 2009 13:08:23
Atbildēt 


Kungi, varētu kāds palīdzēt ar info par padomju izveidoto atomkara gadījumā paredzēto patversmi Ādažos (t.s. Mazie Ādaži) - esmu izstaigājis un izložņājis, bet info par šo vietu ir ļoti švaks. Esmu runājis ar cilvēkiem, kas to dienasta laikā ir sargājuši, bet neko daudz viņi nezin. Varbūt kāds kaut ko māk stāstīt...???!!!

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 16 Jan 2009 14:14:35
Atbildēt 


http://www.time.com/time/photogallery/0,29307,1707887_1525737,00.html



vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Jan 2009 14:27:00 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


kurlandlegionar

DF Minhenes biroja koridoru interjers (att.) ir stipri autentisks zudušai vērtībai - jaunajai Reihskancelejai Berlīnē. Kā nekā tētis ta viens - Špērs. Tkai mazāki mērogi. Vajadzētu apskatīt....nav vismaz ziņu par šīs ēkas nojaukšanu. Tur krievi neiegāja. Vēsturiska vieta - 1938.g. pirmā Eiropas sadale. Es kaut kad pirms gada jau šajā sadaļā biju par šo objektu šo to ievietojis.

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2009 16:07:22 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


Quoting: vieux fusil
...turpinājums sekos vēlāk.


Berline - Fritz Todt's Bruņojuma ministrija (tagad Gauarbeitsamt, Friedrichsstraße 34-37 )

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jan 2009 16:26:21
Atbildēt 


Nuernberg
...a la Coca - cola, kinderu špīlplaz un fona imidžs...

...

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2009 14:36:21
Atbildēt 


Māksla un vara totalitārajos režīmos un autoritārismā

20.gadsimta 30.gados kultūru Itālijā, Vācijā un Krievijā spēcīgi ietekmēja totalitāro režīmu ideoloģijas: fašisms, nacionālsociālisms un komunisms. Savukārt Latvijā pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā izveidojās autoritārisms (politiskais režīms, kura galējais paveids ir totalitārisms).

Māksla šajos politiskajos režīmos kalpoja par propagandas līdzekli un atklāja ideoloģijai vēlamā – „jaunā" indivīda aprises. Mākslas procesus ietekmēja un tajos atklājās indivīda un varas attiecības.

Māksla un vara fašistiskajā Itālijā

Vēsturiskais fons:

• Jēdziens "fašisms" atvasināts no latīņu vārda fasces, kas apzīmē ar siksnu sasietu klūgu saišķi ar cirvi vidū – Romas valsts varas simbolu.

• 1922.gadā 50 000 vīru lielā fašistu milicijas armija iesoļoja Romā un bez neviena šāviena ieņēma galvaspilsētu.

• Premjerministrs un fašistu partijas vadonis (duče) Benito Musolīni uzturēja draudzīgas attiecības ar bagātajiem rūpniekiem un finansistiem, kas viņam bija palīdzējuši tikt pie varas, līdz ar to Itālijā tika saglabāts privātīpašums.

• Musolīni guva strādnieku atbalstu, ķeroties pie vērienīgiem sabiedrisko ēku celtniecības darbu projektiem, ar valsts finansējumu solot nodrošināt jaunu bibliotēku būvi, kā arī ieviešot apmaksātus atvaļinājumus.

• 1929.gadā pāvesta rezidence Vatikānā ieguva politisku neatkarību. Romas katolicisms tika pasludināts par oficiālo ticību Itālijas skolās.



Fašistu skaidri nedefinētās valsts oficiālās mākslas vadlīnijas veicināja plurālismu.

Neraugoties uz personisko pazīšanos ar Benito Musolīni, Tomazo Marineti neizdevās iekarot futūrismam fašistiskās Itālijas oficiālās mākslas pozīcijas. Futūrisms tika izmantots galvenokārt kā Itālijas zīmols ārzemju izstādēs.

Fašistu ideoloģijas atbalstītai arhitektūrai bija raksturīga antīkās Romas pompozitāte, varenības kulta un no futūrisma aizgūtā tehnoloģiskā progresa izpausmes. 1942. gadā Romā bija ieplānots organizēt starptautisko Pasaules izstādi, ar kuru itāļi vēlējās atzīmēt arī fašisma režīma 20-to gadadienu. (II Pasaules kara dēļ tā nenotika). Romas dienvidu priekšpilsētā EUR (Esposizione Universale di Roma) sākās celtniecības darbi ( Ernesto La Padula u.c. Darba tautas pils). EUR priekšpilsētas, kuras plašos bulvārus ieskāva gan valsts iestāžu un muzeju ēkas, gan dzīvojamie nami, apbūve tika pabeigta 50.gados.

Itālijas arhitektūrā līdzās neoklasicismam pastāvēja funkcionālisms (jeb racionālisms, kā to dēvēja paši itāļi). Tā nozīmīgākie pārstāvji – Džuzepe Pagano, Džuzepe Terranji un Luidži Moreti.

Māksla un vara nacistiskajā Vācijā
Vēsturiskais fons:

• Totalitārisma uzvaru Vācijā veicināja: sakāve I Pasaules karā (zaudētās teritorijas, lielas reparācijas) un ekonomiskā krīze (inflācija, bezdarbs).

• 1933.gadā kanclera amatā tika iecelts Ādolfs Hitlers; pie varas nāca Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (NSDAP) jeb nacistiskā partija. Vācija tika pasludināta par Trešo reihu (viduslaiku Hohenštaufenu impērijas un ķeizaru Hohencollernu impērijas mantinieci).

• Lai nodrošinātu disciplīnu partijā un kārtību visā valstī, Hitlers izmantoja stingru politiku. To palīdzēja īstenot paramilitārās „triecienvienības" (SA) un 30.gadu beigās - Schutzstaffel (SS) jeb „aizsargi".

• Nacistiem bija fanātisks naids pret ebrejiem, kas, viņuprāt, postoši ietekmējot āriešu rases "tīrību": 1935.gadā izdotie Nirnbergas likumi oficiāli atļāva ebreju vajāšanas;

Nacistiskās Vācijas mākslā atbalsojās oficiālās ideoloģijas ierosinātais rasisms (antisemītisms) un nacionālais šovinisms. Vācijas Trešā reiha mākslā tika attēloti nordiskās rases (augstāk attīstītais āriešu paveids) cilvēki gaišu ādas krāsu un matiem. Tēlniecībā un glezniecībā, balstoties uz klasiskās mākslas estētiskajiem principiem, attēloja fiziski spēcīgus, veselīgus cilvēkus.

Valsts agresīvi vērsās pret modernismu, tai skaitā ekspresionisma pārstāvjiem, dēvējot to par „deģeneratīvo mākslu" (tika konfiscēti darbi no muzejiem, mākslinieki tika izslēgti no Mākslas akadēmijas un devās emigrācijā).

Lai mazinātu bezdarbu, tika īstenoti apjomīgi, valsts finansēti celtniecības projekti – būvētas šosejas un sabiedriskās celtnes, atjaunoti mežu stādījumi. Galvenais reiha galvaspilsētas būvinspektors arhitekts Alberts Špērs izstrādāja virkni sabiedrisko ēku projektu.

1936.gada Berlīnes vasaras Olimpisko spēļu vajadzībām tika uzcelts Berlīnes Olimpiskais stadions, kas pasaulei demonstrēja Trešā reiha sasniegumus un vērienu. Ā.Hitlera atbalstītā režisore Lenija Rīfenštāle izveidoja filmu „Olimpija" par olimpiskajām spēlēm Berlīnē. Režisores rīcībā bija 60 filmēšanas komandas un kopā tika uzfilmēts 400 km (!!!) garš filmas materiāls, kura montāža aizņēma pusotru gadu, galarezultātā radot 3,5 stundas garu filmu.

Lenija Rīfenštāle veidojusi arī filmu „Gribas triumfs", kurā iemūžināta nacistu sanāksme Nirnbergā. Šīs filmas tapšanas laikā kopā ar Rīfenštāli strādāja 36 operatoru komandas ar 120 tehniskajiem asistentiem, no tām 9 komandas sanāksmi filmēja no lidaparātiem. Arhitekts Alberts Špērs projektēja Nirnbergas sanāksmes vietu, kurā brīvi varēja izvietoties 240 000 cilvēku.

Māksla un vara komunistiskajā Krievijā

Vēsturiskais fons:

• Pēc 1917.gada revolūcijas pie varas Krievijā nāca boļševiki un to vadītājs – Ļeņins (1870-1924).

• 1919.gadā Ļeņins nodibināja Trešo (komunistisko) internacionāli jeb Kominterni, kas, sākot ar 1933.gadu, aicināja veidot tautas fronti cīņai pret Hitleru.

• 1924.gadā tika pasludināta Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS). Tās vienīgā likumīgā politiskā partija – Komunistiskā partija, kuras ģenerālsekretārs - Josifs Staļins.

• 1928.gadā tika ieviesti tā dēvētie piecgades plāni, kas noteica, cik daudz noteikta veida rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas jāražo, kādas algas jāmaksā strādniekiem, kā arī preces cenu iekšējā un ārējā tirgū.

• Tika realizēta arī lauksaimniecības kolektivizācija (kolhozu dibināšana). Valsts īpašumā pārgāja arī rūpnīcas, raktuves, dzelzceļi, komunālie uzņēmumi. Līdz 1939.gadam privātā ražošana un tirdzniecība gandrīz visur bija likvidēta.

• 1936.gadā norisinājās pirmās "tīrīšanas" – cilvēki publiski tika pasludināti par valsts ienaidniekiem un spiegiem, notiesāti un vai nu apcietināti, vai sodīti ar nāvi, vai izsūtīti uz Sibīriju.

Ļeņina valdīšanas laikā tika atbalstīti radošie eksperimenti literatūrā, mākslā, mūzikā. Padomju Savienībā 20.gados darbojās komponisti Sergejs Prokofjevs, Dmitrijs Šostakovičs, dzejnieks Vladimirs Majakovskis, rakstnieks Maksims Gorkijs, kinorežisors Sergejs Eizenšteins.

Nākot pie varas J.Staļinam, kultūrā pakāpeniski iestājās stagnācija, ko veicināja izrēķināšanās ar izciliem kultūras darbiniekiem, kā arī sociālistiskais reālisms. Sociālistiskā reālisma definīcija tika noformulēta 1934.gadā Vissavienības padomju rakstnieku kongresā. („Patiesība un vēsturiskā konkrētība mākslas darbā jāapvieno ar strādnieku ideoloģisko audzināšanu un izglītošanu sociālisma garā, rādot tipisko un realitāti tās revolucionārajā attīstībā").

Viens no Latvijā dzimušajiem kultūras darbiniekiem, kurš ļoti daudz darba ieguldīja komunistiskās ideoloģijas nostiprināšanā Krievijā, ir Gustavs Klucis (1895-1938). 1915.gadā viņš tika iesaukts armijā un nosūtīts uz Petrogradu, 2 gadus vēlāk brīvprātīgi iestājās 9.Latviešu strēlnieku bataljonā, bet 1918.gada martā ar citiem strēlniekiem nokļuva jaunās padomju valdības un Ļeņina apsardzē. 1920.gadu sākumā G.Klucis izveidoja pirmās plakātu kompozīcijas fotomontāžas tehnikā par Ļeņina tēmu. Viņš veidoja arī aģitācijas iekārtas vairākiem Komunistiskās partijas un Kominternes kongresiem. Par mākslinieka pēdējo vērienīgo darbu kļuva PSRS paviljona izveide Pasaules izstādē Parīzē 1937.gadā. „Nākamajai Pasaules izstādei, kas notika 1939.gadā Ņujorkā, no Parīzes izstādes veidotāju 27 cilvēku komandas „uz brīvām kājām" bija palikuši divi cilvēki (Gustavs Klucis nebija viņu vidū), kurus visžēlīgi palūdza veidot PSRS paviljonu, paskaidrojot, ka „Parīzes izstādi gatavoja tautas ienaidnieki". Vēlāk ar Ņujorkas izstādi atkārtojās tas pats scenārijs: no 40 cilvēku radošās grupas arestēja trīsdesmit piecus". (Normunds Naumanis „Diptihs par divu ideoloģiju un divu mākslu sacensību", Studija, 2007)

Māksla un vara autoritārisma režīmā Latvijā

Vēsturiskais fons:

• Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934.gada 15.maijā notika politiskā režīma maiņa no demokrātiska parlamentārisma uz autoritārismu.

• 1937.gadā tika izveidota Sabiedrisko lietu ministrija, kuras uzdevums bija izstrādāt propagandas pasākumus, kontrolēt presi, kultūras procesus un izglītības iestādes.

• Katru gadu tika uzbūvētas ap 80 jaunām skolām, līdz ar to 1938.gadā jau 47% skolu darbojās jaunās ēkās (!!!).

• 1935.gadā savā vārda dienā Kārlis Ulmanis iedibināja "Draudzīgo aicinājumu", mudinot visus dāvināt savām skolām grāmatas, gleznas, mūzikas instrumentus u.c.

• 1937.gadā tika iedibināta Tēvzemes balva – īpaša valsts atzinība, ko piešķīra par izciliem nopelniem valsts un tautas labā. Kultūras darbinieki (piemēram, Vilhelms Purvītis, Jāzeps Vītols, Kārlis Zāle, Edvards Virza u.c.) to ieguva par nopelniem zinātnē, mākslā, rakstniecībā, celtniecībā u.c.

"Atjaunotās Latvijas" ideoloģiju veidoja -

1) vienības ideja

2) vadonība

3) latviskas Latvijas ideja

Kultūra kļuva par valsts reprezentācijas formu: māksla izteica laikmeta garu (atspoguļoja latvisku dzīvi un valsts slavinājumu).


________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 21 Jan 2009 16:25:18
Atbildēt 


http://www.youtube.com/watch?v=cf37BFNu9Ec

vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2009 16:51:34 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


atziņas, fakti, domu graudi... :

...1936.g. pēdējās Olimpiskās spēles pirms Otrā pasaules kara....

Pirmo reizi spēļu vēsturē tās pārraidīja televīzija, ( L3R - mūsdienu televīzijas šūpulis) , ar izcilu talantu apveltītā režisore Lenija Rīfenštāle, kuras darbi mūsdienās veido fašisma ideoloģijas kanonu,- spēles pārvērta par vienu no iespaidīgākajiem nacisma spēka paraugdemonstrējumiem Trešā reiha vēsturē, fiksējot to filmā `Olimpija` (šajā darbā likts pamats vizuālā vēstījuma arsenālam, kas līdz mūsdienām kalpo efektīgai sporta notikumu atainošanai).
...tiks papildināts...

..gadsakaitlis - labots !

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 21 Jan 2009 17:38:05
Atbildēt 


Lenijas Rīfenštāles filmai Olimpija — jubileja

Japāņu starptautiski pazīstamākā kinoseja — kulta režisors Takesi Kitano šovasar (2008.g.) jūnijā viesojās Maskavā un VGIK (Krievijas Valsts kino institūta) studentiem nolasītajā lekcijā atzinās, ka pasaules kinematogrāfā viņam ir tikai divi režisori, kurus Kitano godīgi varētu nosaukt par kinomaģijas ģēnijiem — Sergejs Eizenšteins un Lenija Rīfenštāle. Kitano uzskata — Rīgas puikas Eizenšteina (izstāde ar šo nosaukumu patlaban (2008.g. VIII) skatāma Rīgas Kinomuzejā) radījis izcilāko kinošedevru pasaulē — varas orģiastisko eposu `Ivans Bargais`, bet savlaik nacisma propagandā apsūdzētā vācu režisore Rīfenštāle, pēc japāņu meistara domām, atstājusi absolūtu un pilnīgāko kino izteiksmes līdzekļu un iespēju "mācību grāmatu", kura joprojām nepārspēta.
Apzinos, ka atsauces uz starptautiskām autoritātēm ir visai riskanta padarīšana, jo runa ir par tik ēterisku substanci kā māksla, tomēr — fakts paliek fakts: Lēnija Rīfenštāle arī konservatīvo britu Sight and Sound kino enciklopēdijā nodēvēta par pasaules kino dokumentālisti Nr.1.
Ignorējot ideoloģisko "šmuci", ka divi viņas galvenie kinošedevri — Gribas triumfs (1935, 2 h 20 min) un Olimpija (1938, 4 h) — ir totāls hitleriskās Vācijas slavinājums un pret daiļo režisori (Lenija savu profesionālo karjeru sāka kā baletdejotāja un aktrise) nevienaldzīgā Hitlera personīgi pasūtījuma darbi. Pirmā dokfilma veltīta Nirnbergā 1934.gadā notikušajam VI Nacionālsociālistu partijas kongresam, kurā tika "nosprausts kurss uz vācu nācijas vienotību un Trešās impērijas radīšanu, kas dzīvos tūkstošiem gadu" (Gēbelss).

Otra mūsu šīsdienas jubilāre, četras stundas ilgā Olympia (filma uz ekrāniem iznāca pirms 60 gadiem, 1938.g. jūlijā un uzreiz kā "izcils vācu kinematogrāfa paraugs, ārkārtā suģestīvs mākslas darbs" tika pirmizrādīta visā Eiropā, ASV un pat Krievijā!) demonstrē Vāciju kā 1936.gadā Berlīnē notikušo olimpisko spēļu viesmīlīgo saimnieci un vācu tautas spēku sportā, dzīvē, it visā. Taču šie lakoniskie, ideoloģizētie filmu satura "objekta" apraksti ir niecīga daļa no tā, kas PATIESĪBĀ ir šo izcilo vizuālās mākslas darbu būtība. Kalpodama šauri ideoloģiskam mērķim — glorificēt nacionālsociālismu, fašistisko Vāciju, demonstrēt āriešu/ģermāņu rases dzīves priekšrocības un pārākumu, Rīfenštāle, acīmredzami pēc dabas būdama kino valodas izpratnes ģēnijs, pārkāpa ideoloģijas rāmi un izveidoja mīta cienīgus kino šedevrus, kurus laikazobs nespēj sagraut un kurus joprojām pat zemapzinīgi citē visi, kas ņem rokās kameru.
Pat kareivīgi kreisā intelektuāle Sūzena Zontāga, izlamādama Rīfenštāli par "nepiedodamu pilsonisko koķetēriju ar fašismu", nespēj atturēties no apbrīnas, ka "Olimpiju raksturo nevainojama kadra un ritma izjūta, filmai piemīt spēcīga kinomaģija, kas balstās mitoloģiskajā domāšanā".
Stenlijs Kubriks Olimpiju noskatījās 14 reizes, kad strādāja pie sava "Mehāniskā apelsīna". ( esam par to forumā vairākkārtīgi runājuši...)

Krievu izcilais režisors Elems Kļimovs, kam pieder viena no padomju laika labākajām filmām par olimpiskajām spēlēm ("Sports, sports, sports"), atzinās: "Es šo filmu vienlīdz ienīstu un dievinu — tā ir sātaniska pilnība, cilvēka ķermeņa kulta Augstā dziesma."

Būtībā — ar `Olimpiju` Rīfenštāle radīja jaunu žanru — sporta filmu. Nevis ekspresīvu reportāžu, bet tieši pilnmetrāžas sāgu — mākslas filmu par sporta tēmu ar savu burvestību, ritmizēto poētiku, komplicētu iekšējo dramaturģiju (ne velti Vācijas propagandas ministrs Gēbelss sīvi pretojās Hitlera idejai, lai Berlīnes olimpiādi filmētu Rīfenštāle, un pina dažādas intrigas pat pēc olimpiādes, kādēļ filmas montāža ieilga par diviem gadiem, kaut arī režisore montēja 14 stundas dienā! — jo "viņa pārvērtīs filmu par kaut ko vairāk nekā mūsu galvenais mērķis — Vācijas varenības atklāsmes pasaules priekšā"). Tā arī notika.

Pie `Olimpijas` Rīfenštāle strādāja kā zvērs. Pēc amerikāņu kinoeposu giganta D.V.Grifita` Neiecietības un Nācijas dzimšanas` piemēra viņa bija otrā režisore, kas filmēšanā nodarbināja vairākus operatorus, uzstādot rekordu — Olympia vienlaikus filmēja 42 kameras (šo rekordu pārspēja vien 1998.gadā Matrix uzņemšanā, kurā filmēja 60 ciparu kameras, Larss fon Trīrs `Dejojošo tumsā`( Bjorka) uzņēma "tikai" ar 40 kamerām).
Viņa izgudroja vairākus tehniskus jauninājumus, kā panākt attēla ekspresivitāti, uzņemšanā iesaistīja īpaši klusus aeroplānus, arī dirižabļus (lai netraucētu sporta sacensību norisi), virs stadioniem izbūvēja troses kameru pārslīdēšanai, ieraka tās zemē. Pats ekstrēmākais, ko Rīfenštāle atļāvās pieprasīt, — lai vairāki sportisti speciāli ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām atkārto savu sniegumu Berlīnē — uzreiz pēc sacensībām (leģendārais amerikāņu vieglatlēts Džesse Ouens, par kuru vēl būs īpašs stāsts, filmējoties pārspēja pats savu Berlīnes olimpisko rekordu tāllēkšanā par 8 centimetriem, bet šo rezultātu neviens, protams, neieskaitīja...).

Lenija savu filmu vēlāk nosauca par "ārpuslaika dokumentu grandiozai idejai — himnai par cilvēka ķermeņa skaistumu un cīņu".

Kaut arī Rīfenštāle, kā indīgi komentē kinozinātnes klasiķis Ježijs Teplics, "ik pēc brīža atsaucas uz populāro fašistu lozungu spēks caur prieku, liekot saprast, ka fiziskais rūdījums noderēs jaunajām vācu paaudzēm lielo mērķu sasniegšanai, cenšoties demonstrēt mierpilnu, skaistu, gandrīz idillisku — jauno, atdzimstošo Vāciju", filmas burtiski fiziski sajūtamā vieliskā, jutekliskā, ķermeniskā, pašas dabas svētītā "naturālā enerģētika" tiešām uzlādē. Ne velti Rīfenštāle sāk `Olimpiju` ar mītu — halucinogēnajā filmas prologā antīkās Grieķijas kalna virsotnē atdzimst Mīrona skulptūra Diskobols (jeb Diska metējs), simtiem, ja ne tūkstošiem, kailu, saulē muskuļoti spīdošu "ideālo ķermeņu" demonstrē fiziskās pievilcības ekstātisko spēku. Kaili vīrieši dejo ap ziedu vijām rotātām "sengrieķu" daiļavām, kuras gan tērpušās caurspīdīgos antīkos hitonos. Reliģiskā ekstāzē te vispirmām kārtām atrodas ķermenis, ne gars.

Vai Rīfenštālei var pārmest aizgūtnīgo jūsmu par ķermeņa skaistumu? (Der atcerēties, ka pati Lenija, kura nodzīvoja simtu vienu gadu, vēl 100 gadu vecumā aktīvi nodarbojās ar zemūdens niršanu, peldēšanu un bija aktīva natūrisma jeb nūdisma piekritēja !!!!). Vai var pārmest viņai aizraušanos ar neoklasicismu, antīkajiem motīviem un caur Olimpiju asociēt tos vien ar nacismu, ja tolaik neoklasicistiskas antīkās parafrāzes bija visas Eiropas modernistu skaļākā mode — minēsim kaut vai miera baložu autoru, kvēlo komunistu Pablo Pikaso !
Rīfenštāle turklāt negrasās slēpt, kādas mokas un pretestība jāizcieš "ideālajiem ķermeņiem" cīņā pēc jauniem olimpiskajiem rekordiem — un ar baudu filmē no spriedzes piepampušus muskuļus, līdz galējībai nospriegotas sportistu dzīslas, pulsējošas vēnas atlētu deniņos pirms starta. Un absolūtu spēku izsīkumu pēc tā.

Kas attiecas uz 1936.gada Berlīnes olimpisko spēļu Hitlera režīma, maigi izsakoties, sadraņķēto reputāciju, kuru nespēja labot pat dažu ebreju sportistu iekļaušana Vācijas komandā, ir īstā vieta aktuālām paralēlēm ar 8.augustā Pekinā startējošajiem "miera un sporta svētkiem".

Joprojām vēsturnieki nav tikuši skaidrībā, kas ir īstenais filmas pasūtītājs — SOK vai Hitlers? Toties filmā ir fiksēti kadri, kā vecišķais barons Kubertēns ("O, sports, tu esi miers! ") lišķīgā sajūsmībā bučojas ar fīreru, kā, Vadoni sveicot, plaukšķina lielāko Eiropas valstu vadītāji un pat sportisti no nacionālajām komandām svētku parādē mēģina attēlot kaut ko līdzīgu Sieg Hail! izstieptajam rokas sveicienam (sevišķi komiski izskatās angļu izlase!).

Pateicoties Rīfenštālei un viņas Olimpijai, cilvēces kolektīvajā atmiņā — kinematogrāfā — iemūžināts arī kadrs ar Hitlera nicīgo grimasi tuvplānā, kad melnādainais atlēts Džese Ouvens izcīna pirmo no savām četrām Berlīnes zelta medaļām. Šo ķēmīgo pretīguma ēnu fīrera sejā nevar nepamanīt, tomēr režisore, montējot filmu, to nav izgriezusi.

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2009 12:10:48 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


...vēl par putniem un ornamentiem gadsimtu griežos :
( ceļvedis mūsu(ējo) tūristiem...

Bergen-Hohne - Virsnieku nams.
[imgs]

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 21:17:40 - Laboja vieux fusil
Atbildēt 


Nīrnberga.
Bijušās SS karaspēka kazarmas .

[imgs]

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 21:37:32 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Vispār jau krietni, ka tik daudz ērglīšu saglabājies, vismaz par jaunu tik daudz nebūs līdzekļu vajadzīgs atjaunošanai, tikai to, kas nadziņos bijis atjaunosim...

Bet tas ir nekrietni, kas ar šiem ir noticis...

Kad iet runa par kamuņagu abšaubāmas kvalitātes betona stabiem, tad visādu brēkuļu daudz sarodas (vēsture tā ira, šie bļauj), bet L3R monumentālā māksla ir tikusi gandrīz iznīcināta...

Taisnīgums reiz vienalga triumfēs, patīk tas kādam vai ne!

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 21:43:38
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
kas nadziņos bijis atjaunosim...


Vācieši jums atļaus atjaunot tad visus untermenšus ar lodi pakausī un nezinamā vietā...

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


vieux fusil
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 21:48:26
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Vispār jau krietni, ka tik daudz ērglīšu saglabājies,


vēl ir daudz putniem rotātu vietu, kuras vajadzētu apkopot un ievietot šeit...pārsvarā jau visas ir no rietumu okupācijas zonas...bet tā kā tā bija ~ 2/3 no L3R teritorijas , tad saglabājies vēl ir diezgan daudz.

________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 23 Feb 2009 22:32:51
Atbildēt 


Berlīnes flakturms (Zoo), kurā mēs bijām...

WWII



Nu jau beidzies WWII



1947. gads, mēģina saskādēt



<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 39 . 40 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Trešā Reiha/sabiedroto un padomijas militāro bāzu mantojums, arhitektūra un celtnes
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 1 [ Armands ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.061
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022