| Autors |
Ziņa |
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2017 19:10:02
Atbildēt
Interesants raksts par kauju, kurā eiropieši Spānijas monarha vadībā apturēja turku invāziju Vidusjūras reģionā.
http://warspot.ru/9476-voyna-v-sredinnom-more-karl-v-protiv-hayreddina -barbarossy
Protams, vēlāk spāņi zaudēja Tunisu un bija Lepanto kauja, kurā roku zaudēja kāds Migels Servantess de Saavedra, bet pa lielam tieši šī kauja noteica ietekmes zonu sadalījumu Vidusjūrā uz gandrīz 300 gadiem.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Jūl 2017 23:29:39
Atbildēt
Vispār interesanti - mandomāt, ja tajā brīdī imperatoram Kārlim nebūtu kļuvuši pieejami acteku un inku resursi, pārsvarā zelts un sudrabs, varbūt Eiropas vēsture būtu citādāk izveidojusies un visā Vidusjūras reģionā dominētu islams, bet pāvests būtu vien kārtējais turku kontrolētais kristiešu patriarhs, kā līdz tam Konstantinopolē, jo tā laika Osmaņu impērija atradās savā augstākajā varenības fāzē, ekonomiski krietni pārspējot visu Eiropu(bez Amerikas).
Sanāk, ka tieši Kortess un Pizaro izglāba mūsu civilizāciju...
Kā komrādi domā?
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
bulka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūl 2017 03:09:49
Atbildēt
Vispār interesanti, pastudē relegijas vēsturi un kad sapratīsi ka islams un kristietība nāk no viena koka tevi nosauks per ķeceri vienā valstī un dažas citas valstīs galvu nogriezīs... 21 gadsimts ironiski....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Jūl 2017 23:08:26
Atbildēt
Quoting: bulka kad sapratīsi ka islams un kristietība nāk no viena koka tevi nosauks per ķeceri vienā valstī un dažas citas valstīs galvu nogriezīs... 21 gadsimts ironiski....
Nus, 20. gadsimtā bija vēl jautrāk - 1982. gadā Libānā aplenktā palestīniešu muslimu nometnē aplencēji žīdi - jūdaisti ielaida kristiešus, lai tie sludina Kristus mācību Muhameda sekotājiem... Rezultātā 22 - 45 tūkstoši fragu (pēc dažādiem datiem), pa lielam tie, kuri negribēja pieņemt Kristus mācību...
Žīdi - jūdaisti, kā vienmēr, neiejaucās starpkonfesiālā strīdā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Brudaks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2017 02:19:15 - Laboja Brudaks
Atbildēt
Quoting: bulka kad sapratīsi ka islams un kristietība nāk no viena koka tevi nosauks per ķeceri vienā valstī un dažas citas valstīs galvu nogriezīs...
Nu nez, Islāma teoloģija ļoti tieši apzinās un apraksta šo saiti, Korānā daudzkārt (pie 100x?) pieminot priekšpēdējā pravieša Jēzus teikto/veikto kā Dieva iedvesmotu, un īpaši paredzot (atkal, nevis tradīcijās/komentāros, bet tieši svētajos rakstos) īpašu attieksmi pret "Grāmatas cilvēkiem" / ′Ahl al-Kitāb / People of the book, i.e. jūdaistiem un kristiešiem, uzsverot viņus kā atšķirīgus no pagāniem/neticīgajiem, bet apmēram par novecojušām sektām kam Dievs ir pareizais bet rituāli ne tādi; ka viņu lūgšanas nav zaimojošas (jo slavē to pašu Allāhu) tikai viņiem vajadzētu mazliet pielāgoties + Muhamedu atzīt un tad jau viss būtu čiki.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2017 23:00:32
Atbildēt
Brudaks
Nu ja - par neticīgajiem sauca pagānus, toties šodien ar to domā visus kas nav musulmaņi un tās kā saka Odesā ir divas lielas starpības.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jūl 2017 23:02:30
Atbildēt
Quoting: Armands Sanāk, ka tieši Kortess un Pizaro izglāba mūsu civilizāciju... Kā komrādi domā?
Neuzvaramo armādu tak ar uzbūvēja no D-Amerikas zelta un tāpat Angliju neiekaroja, bet par to Vidusjūru, nu tā arī sanāk. UN pa lielo tas D-Amerikas zelts Spāniju iegrūda atpalicībā, vēl šodien tas atsaucās.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Aug 2017 19:20:47
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Neuzvaramo armādu tak ar uzbūvēja no D-Amerikas zelta un tāpat Angliju neiekaroja,
Nu, tur gan vairāk providence jeb dievišķais vējš, tāpat, kā trissimt gadus iepriekš otrā Eirāzijas galā, kur tāda pat vētra (japāniski - kamikadze) mongoļiem neļāva iehavot Japānu.
Angļu flote pret spāņiem nudie neko nopietnu nespēja pretstādīt.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2017 14:16:30 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers UN pa lielo tas D-Amerikas zelts Spāniju iegrūda atpalicībā, vēl šodien tas atsaucās.
Diez vai, nekādā "atpalicībā" Spānija nebija, tas ir viens no daudzajiem 18. gs. masonu radītajiem antikatoliskajiem mītiem. Citi tādi masonu tiražēti mīti vēsta par inkvizīcijas zvērībām katoļu zemēs, par inkvizīcijas lomu raganu medībās Eiropā, par jezuītu viltību un zvērībām... Daudz tādu.
Bet Spānijas impērija sekmīgi noturējās 300 gadus, kā pirmā impērija, kurā "nekad nenorietēja saule" un sagruva savu, iekšējo procesu rezultātā 19.gs., lai gan arī ārējie faktori (Napoleons) deva savu ietekmi.
Faktiski 130 gadu (1808. - 1938.) Spānija drudžaini pārdzīvoja impērijas sabrukumu - gandrīz nemitīgi dumpji, revolūcijas, pilsoņu kari, pārvaldes formu un dinastiju maiņas un restaurācijas ar neilgiem nosacīta miera periodiem praktiski 130 gadu garumā...
Bet par tēmu - Eiropai 16. gs. dikti noveicās, ka Spānijas karalis Kārlis I Habsburgs vienlaicīgi arī bija Svētās Romas Impērijas, tobiš, vācu 1. reiha imperators Kārlis V.
Tieši šī Kārļa sēdēšana uz diviem troņiem (faktiski - daudz vairāk troņu, bet šie ir galvenie) ļāva apturēt turku invāziju ne tikai Vidusjūrā, bet arī Centrāleiropā - spāņu musketieriem bija vadoša loma turku atvairīšanai pirmā Vīnes aplenkuma laikā, kā arī tieši spāņu Amerikas zelts bija tas faktors, kas ļāva noturēties un pat atgūt daļu zaudēto teritoriju Ungārijai.
Mandomāt, ja Spānijā tolaik valdītu cita dinastija, nevis Habsburgi, Eiropai klātos dikti sliktāk. Iespējams, ka mūsdienās Vīne un Budapešta būtu islamiskas pilsētas, bet liela daļa vāciski runājošo būtu musulmaņi.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2017 18:28:11
Atbildēt
Quoting: Armands Mandomāt, ja Spānijā tolaik valdītu cita dinastija, nevis Habsburgi, Eiropai klātos dikti sliktāk. Iespējams, ka mūsdienās Vīne un Budapešta būtu islamiskas pilsētas, bet liela daļa vāciski runājošo būtu musulmaņi.
Skatos to seriālu par Suleimanu lielisko. Tieši tas laiks, kad šamie sataisījās uz Romu iet un iekarot visu Itāliju. Sapratu ka tur viņiem sanāca lauziens, lai gan sīkāk analizēts netika, vienīgi ka Ibrahims bija nožmiegts no sultāna un jaunie karavadoņi tā ne visai.....bet tā jau filma.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2019 20:53:04
Atbildēt
1584. gada jūlijā kāds krietns katolis, vārdā Baltazars Žerārs nošāva Orānijas Vilhelmu. Zemāk aprakstīts, kādu galu ņēma šis krietnais vīrs.
https://pikabu.ru/story/zhest_zhestyanaya_kazn_baltazara_zherara_63284 42
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2019 21:18:47
Atbildēt
Quoting: Armands nošāva Orānijas Vilhelmu
"всадил четыре пули в грудь Вильгельма I Оранского"
Kādiem līdzekļiem viņš to varēja paveikt ? 
Vilhelms stāvēja krūti pavērsis, kamēr Baltazars 4 šaujamos mainīja ?
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2019 21:43:35
Atbildēt
Quoting: Smic_ Kādiem līdzekļiem viņš to varēja paveikt ?
Varbūt popadaņecs un šāva ar Sudajeva mašīnpistoli?
Bet vispār tajos laikos bija visādi daudzstobru devaisi, tur "nāves roka" un tamlīdzīgi. Prakse lādēt pistoli ar vairākām lodēm arī bija zināma.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Alis
Lietotājs
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2019 22:26:01
Atbildēt
Quoting: Smic_ Kādiem līdzekļiem viņš to varēja paveikt ?
Gan jau nēsāja speciālu jostu, kurā karājās vairāki pistoļi. Tādas bija iecienījuši pirāti, lai ātrāk varētu nošaut vairāk pretinieku jūrniekus.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2019 16:15:36 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: Alis Gan jau nēsāja speciālu jostu, kurā karājās vairāki pistoļi. Tādas bija iecienījuši pirāti, lai ātrāk varētu nošaut vairāk pretinieku jūrniekus.
Tādas jostas bija tā laika reiteriem, tobiš, kavalēristiem, kuriem tolaik pistole bija aizstājusi bruņenieka šķēpu. Pats Žerārs arī bijis kavalērists, tamdēļ pistoļu esamība šamam arī neesot izsaukusi kalpotāju aizdomas.
Bet vispār džoriks bija sagatavojies atentātam - paslēpies patrepē un tur izlicis pa ķērienam pistoles. Tā laika rata aizslēga pistole, pilnīgi sagatavota šāvienam, ļāva šāvienu izdarīt praktiski momentāli, tāpēc nekā dīvaina nav - izšauj, nomet, ķer nākošo... Šaušanas temps četrām tādām sagatavotām pistolēm visai nedaudz atšķīries no 1911. gada Kolta tempa, pēc rekonstruktoru stāstītā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2019 19:43:44
Atbildēt
Quoting: Armands Zemāk aprakstīts, kādu galu ņēma šis krietnais vīrs.
To jau ar droši vien masoni safantazējuši, tāpat kā stāstus par inkvizīcijas nedarbiem.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Dr_Evil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2019 19:59:32
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers To jau ar droši vien masoni safantazējuši,
dotajam <krietnajam katolim> pielieto procedúru apraksts apméram táds cirkulé meinstríma hištorijā, un cik vipābā salasāms, to laiku relģisko sektu savstarpējie ķīviņi airopā esot notikušies diezgan jau skarbos veidos, tā ka aprakstam kā tādam īpaši neticēt iemesla nav.
Vai kaut cik patiesa ir zajava par holenderu biŗģeru izteikto nožēlu par 'maigo sodu', tas gan būs IMXO nenoskaidrojams jautājiens.
________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2019 20:41:29
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil to laiku relģisko sektu savstarpējie ķīviņi airopā esot notikušies diezgan jau skarbos veidos, tā ka aprakstam kā tādam īpaši neticēt iemesla nav.
tieši tā, bez tam aprakstā vairākas reizes pieminēts krietnais medikuss, metrs Fuko, kurš rūpējies, lai tiesājamais nodzīvotu līdz eksekūcijas kulminācijai. Par šā medikusa prasmi liecina arī piezīmes, ka sodāmais jokojis ar savām bendēm un līdz pat beigām saglabājis skaidru apziņu...
Acīmredzot, krietnais metrs Fuko bija sodāmo piedzinis ar dažādām narkotikām līdz pilnīgai fiziskai nejūtamībai - nu, nedrīkst taču kāda sāpju šoka pēc atņemt tautai izrādi, kura vēl ietērpta "taisnīgas atmaksas" togā.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2019 21:18:38
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers tāpat kā stāstus par inkvizīcijas nedarbiem.
Ar inkvizīcijas nedarbiem nav tik viennozīmīgi - apspriežamajā laika posmā viņi svilināja diezgan centīgi, bet svilināja ķecerus fanātiķus, kā protestantu sludinātājus un noķertos aģitatorus. Ar burvju un raganu svilināšanu katoliskā inkvizīcija vispār nenodarbojās - tas bija protestantu mācītāju vaļasprieks. Katoliskajās zemēs ar to nodarbojās laicīgā vara, kā ar jebkuru citu kriminālnoziegumu.
Vispār katoliskā inkvizīcija pārāk neaizrāvās ar spīdzināšanām un svilināšanām, neba tāpēc, ka bija humāni, bet citu iemeslu dēļ - jebkurš sadedzināts vai spīdzināšanā miris ķeceris bija ēna inkvizitora reputācijai, kas norādīja, ka šo cilvēku nebija izdevies atgriezt baznīcas klēpī. Inkvizīcijas definētais mērķis bija atgriezt nomaldījušos baznīcas klēpī, nevis to iznīcināt, tāpēc pārāk aizrāvušies ar autodofē inkvizitori drīz vien beidza savu karjeru, iesākumā tās pat inkvizīcijas pagrabos, bet pēc pilnīgas grēku nožēlas - kādā tālā klosterī...
Tā paša iemesla dēļ inkvizitori nekad nevajāja atklātus ebrejus, musulmaņus vai pagānus - nekā tāda nebija. Toties, ja jaunpievērstais kristietis sāka atkal piekopt savus vecos rituālus - jā, tas jau pat ļoti attiecās uz inkvizīciju un tur viņi darbojās pat ļoti skarbi, lai atgrieztu avis uz pareizā ceļa.
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2023 23:29:57 - Laboja Armands
Atbildēt
Tagad bieži piesauc Taivanu daudzos locījumos, tāpēc aizdomājos, ka kamrādiem būs interesanti uzzināt vai atsvaidzināt atmiņā, ar ko tad viss sākās. Tātad, no kā un kad sākās Taivanas vēsture.
Likšu šeit, jo aprakstītais laiks apmēram atbilst (17.gs.)
Taivanas aizvēsture iestiepjas paleolītā un ir diezgan interesanta, bet tikai speciālistiem, tāpēc pie tās īpaši nekavēsimies. Vien atzīmēsim, ka apmēram pirms 6000 gadiem Taivanā izveidojās protoaustronēziešu kultūru kopiena, kura apmēram ap to pat laiku sāka iekarot okeānu plašumus, radot vairākas jūrasbraucēju tautu grupas. Malajieši, indonēzieši, polinēzieši un pat malgasi Madagaskarā ir ar senču saknēm Taivanā.
Tiesa, paši taivanieši pakāpeniski aizmirsa jūrasbraucēju iemaņas un mūs interesējušajā laikā aborigēni bija daudzu kareivīgu glavu mednieku cilšu konglomerāts, kur vīra slavu un godu vērtēja pēc ienaidnieku galvaskausu skaita piemājas rituālajā sienā. Tādās rūpēs kā papildināt galvaskausu skaitu sienā aborigēnu dzīve ritēja līdz pat 20. gs. 50. gadiem, ar nelielām korekcijām japāņu valdīšanas laikā, bet tas ir cits stāsts.
Vispār ķīnieši par Taivanu zināja jau sen, vismaz no mūsu ēras sākuma, bet viņus tā īpaši neinteresēja nekā tāda īpaša tur nebija, izņemot galvu medniekus vietējos. Da nu nafig viņus! Lai gan oficiāli Minu dinastija bija iekļāvusi salu savā Fudzjanas provincē, taču neviens ķīniešu ierēdnis vai karavīrs tur nebija manīts, vienīgi kontrabandisti un pirāti tur reizēm apdarīja savas lietas, tālāk no priekšniecības modrajām acīm, bet arī tie bija uzmanīgi aborigēni šos uztvēra kā potenciāli vēlamu papildinājumu savām galvaskausu sienām...
Tā nu pienāca 17. gadsimts un viss sāka vārīties... Pirmie bija japāņi.
16. gs. beigās Japāna zaudēja Korejai Imdinas karu, mājās atgriezās sakautās armijas atliekas, nomira Japānas pavaldonis Tojetoma Hidojosi, viņa vietā stājās mazgadīgais dēls, bet kāds cits japāņu karavadonis Tokugava Iejasu nosprieda, ka viņš būtu daudz piemērotāks valdnieks, nekā mazgadīgs šmurgulis... Bet jautrība tikai sākās. Viss beidzās 1615. gadā, kad Tokugavam izdevās aplenkt nu jau pieaugušo mantinieku Osakā un ieņemt Osakas pili, pats Tojetama Hidejeri gāja bojā, pēc kā visi viņa karavadoņi atzina Tokugavu Iejasu par savu valdnieku. It kā var svinēt uzvaru, bet tautā izplatījās baumas, ka Hidejeri uzticīgu samuraju grupa izglābusi vienu viņa sievu ar nesen dzimušu zīdaini, kurus izveduši uz kādu salu dienvidos no Japānas. Tādas baumas nevarēja atstāt bez uzmanības un Iejasu pavēlēja tās pārbaudīt un, ja apstiprināsies, nogādāt zīdaini vai vismaz viņa galvu Japānā.
Ātri savīkšīja ekspedīciju, par pirmo mērķi nosakot Taivanu ja Rjukju salas puslīdz japāņi kontrolēja, tad par Taivanu ziņu bija maz. Otrs ekspedīcijas mērķis bija mēģināt iehavot salu, kas, panākuma gadījumā, varētu celt Tokugavas autoritāti.
Jūrā izgāja septiņu kuģu flotile un uzņēma kursu uz Okinavu, kur bija paredzēts sapulcēties pirms došanās uz slikti zināmo Taivanu. Viss ritēja pēc plāna, līdz otrajā dienā pēc tam, kad kuģi pameta viesmīlīgo Okinavu, uznāca taifūns. Vienam kuģim izdevās atgriezties Okinavā, trīs tika sadragāti Fudzjanas piekrastē Ķīnā, kur to apkalpes nokļuva ķīniešu katorgā kā pirāti, vēl divi tika aiznesti līdz pat Indoķīnai, kur izdevās sasniegt Siamu, kur tolaik dzīvoja ievērojama japāņu kopiena, kura neliedza palīdzību nelaimē nokļuvušajiem tautiešiem.
Tā nu līdz Taivanai nokļuva tikai viens kuģis ar divsimt samurajiem uz klāja, bet seguna pavēla ir pavēle un jāpilda, neatkarīgi no skaita. Samuraji devās uz tuvāko ciemu, kur sadzina visus iedzīvotājus kopā, lai nolasītu seguna vēstījumu, ka nu viņi ir imperatora pavalstnieki un viņiem trīs reiz jākrīt ceļos katra japāņa priekšā un tā tālāk, protams, japāņu valodā. Aborigēni pakasīja pakaušus neizpratnē, ko no viņiem grib ērmīgie svešinieki, kuri ķērc kā kraukļi un vicina halātu piedurknes kā spārnus, laikam lidot? Daži jaunāki pat mēģināja ar saviem kaujas nažiem pārbaudīt, vai tik dīvaiņu galvās nav ieperinājušies ļaunie gari. Sākās kautiņš, kurā vinnēja japāņi. Jā, vinnēja, jo viņiem bija tikai divi ievainotie un viņi visi dzīvi atstāja ciemu samuraji nebēg.
Patiesā jautrība sākās pēc dažām dienām, kad japāņu apmetnei uzbruka ap tūkstotis saniknotu aborigēnu. Izglābās, patveroties pagaidu nocietinājumā, tikai divdesmit samuraji, pārējo galvas pēc zināmiem rituāliem papildināja aborigēnu galvaskausu kolekcijas.
Arī atlikušo divdesmitu liktenis nežēloja viņi pat degunu nevarēja pabāzt aiz sētas, tūdaļ lidoja bultas. Beidzās ūdens, stāvoklis kļuva bezcerīgs un palikušie samuraji izdarīja harakiri, vismaz tā paglābjot savas galvas, jo aborigēnu kolekcijām pašnāvnieku galvas nederēja.
Pēc vairākiem mēnešiem no Siamas atgriezās otra neveiksmīgās ekspedīcijas daļa, kremēja tā divdesmitnieka mirstīgās atliekas un atrada atskaiti par piedzīvoto neveiksmīgie Taivanas iekarotāji tomēr bija parūpējušies, lai dokumenti ir kārtībā. Taču paši konfliktos ar aborigēniem neielaidās, nospriežot, ka jāatgriežas vēlāk ar nopietnākiem spēkiem. Bet Tokugavam Iejasu bija nopietnākas lietas darāmas, nekā dzenāt džungļos tetovētus mežoņus un japāņi Taivanā atgriezās tikai pēc trīs gadsimtiem.
Tā beidzās pirmais, japāņu periods 17. gs. Taivanas vēsturē, bet šis gadsimts salai bija sagatavojis arī daudz nopietnākus, var teikt, pat liktenīgus notikumus.
P.S. Aborigēnu galvaskausu kolekcijas, 20. gs. sākums. URL URL
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Apr 2023 00:07:38
Atbildēt
Armands
Un es vēl domāju ka Džeks Londons fantazē par Dienvidjūru galvu medniekiem. Tiesa - tie kūpināja galvas.
Labs apskats, liec kaut Wikipēdijā.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maschinengewehr 34
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Apr 2023 00:26:52
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Labs apskats, liec kaut Wikipēdijā.
O jā.
________________________
Tajās senajās dienās snumbžļu bandas vēl uzglūnēja...
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Apr 2023 18:50:03 - Laboja Armands
Atbildēt
Par ķīniešu asinsbrāļiem un mazliet arī japāņiem, spāņiem un holandiešiem.
Kamēr samuraju galvaskausi papildināja aborigēnu kolekcijas, uz Nagasaki no Fudzjanas (Fudziņas provinces galvaspilsēta Ķīnā) pārvācās itin interesanta kompānija, kurai dzimtenes gaiss bija kļuvis ļoti kaitīgs veselībai. Kompānija sastāvēja no 18 asinsbrāļiem, kuri savā starpā bija noslēguši brālības rituālu. Japāņu ierēdņiem viņi sevi uzdeva par tirgotājiem un jā, ar tirdzniecību viņi arī nodarbojās, lai gan pamatrūpals viņiem bija kontrabanda un pirātisms, kur brāļi bija guvuši pat ļoti atzīstamus panākumus, tik lielus, ka bija jāpamet dzimtene.
Formāli viņi visi bija vienlīdzīgi un lēmumus pieņēma koleģiāli, taču, kā vienmēr daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Tādi bija trīs Li Džanši, dzimis finansu ģēnijs, Fu Gulans, kurš atbildēja par stratēģisko plānošanu un Dzi Čiluns asinsbrāļu admirālis, kurš atbildēja par spēka operācijām.
Pirmie divi, Li un Fu pirms dažiem gadiem bija devušies ne īpaši brīvprātīgā (par viņiem un viņu nedarbiem pastiprināti interesējās Minu varas iestādes, pat piebarotie ierēdņi šoreiz varēja nepalīdzēt) ekskursijā uz spāņu Manilu, kur ļāvās jezuītu propagandai un kristījās, pareizi spriezdami, ka tas biznesam nāks tikai par labu, kā arī notika pēc visai dāsniem ziedojumiem pilsētas katedrāles labiekārtošanai un cietokšņa atjaunošanai par Li krusttēvu kļuva Manilas bīskaps, bet Fu krusttēvs bija pats gubernators. Pēc kristīšanas viņi ieguva jaunus vārdus Li Džanši kļuva par Pedro Li, bet Fu Guļans par Antonio Čaina, tobiš, Antons Ķīnietis.
Manilā viņi nodzīvoja vairāk, kā gadu, pēc kā atgriezās Ķīnā. Izrādījās, ka viņus varas iestādes nav aizmirsušas un brālība pārvācās uz Nagasaki. Ap to laiku Antonio galvā dzima ģeniāla ideja, kuru aktīvi atbalstīja Pedro Li. Idejas būtība bija tāda, ka nafig riskēt un nodarboties ar pirātismu, ja var tieši otrādāk par pieklājīgu, bet taisnīgu artavu apdrošināt tirgotājus no pirātu uzbrukumiem. Domāts darīts un drīz vien jaunās apdrošināšanas kompānijas kantori atvērās visās lielākajās ostās un, ak brīnums, uzbrukumi tiem kuģiem, kuru mastos plīvoja kompānijas vimpeļi, strauji gāja mazumā, kurpretim pārējiem, kuri bija pažēlojuši naudiņu, bieži nācās šķirties ne tikai no kravas, arī dzīvības. Tiesa, tur lielākie nopelni bija trešajam asinsbrālim Dzi Čilunam. Pēc tam, kad Dzi liecinieku klātbūtnē izbaroja žurkām pāris gudrīšus, kuri bija mastos uzvilkuši kompānijas vimpeļus, par tiem nemaksājot, apdrošināšanas bizness ieguva pavisam spilgtas krāsas, sudraba ļani un piastri (arī eiropieši izmantoja asinsbrāļu pakalpojumus, par to rūpējās Manilas gubernators, Antonio krusttēvs) plūda plašā straumē, krietni pārspējot tās tērcītes, kad brāļi paši nodarbojās ar sūro un bīstamo fortūnas džentlmeņu biznesu.
Bet, kam labi dzīvojas, tas dzīvot grib vēl labāk un Pedro galvā dzima kārtējā "ģeniālā" ideja kā būtu, ja mēs sagrābtu ne vairāk un ne mazāk, kā visu Nagasaki? Pilsēta toreiz bija reģiona tirdzniecības centrs, tur bija ķīniešu, korejiešu, vjetnamiešu, malajiešu, eiropiešu kvartāli, naudas
summas apgrozījās gigantiskas un, ja kādam izdotos uzlikt uz to visu savu ķepu... No tādām perspektīvām reiba galva un arī Antonio atbalstīja drauga ideju. Domāts darīts un brāļi sāka plānot operāciju.
Taču velns slēpjas detaļās un par operāciju uzzināja japāņu policija. Uzzināja un nobālēja pilsētas policijai un garnizonam, visai niecīgam, bija maz iespēju noturēties pret pirātu brālības pēkšņi sāktu uzbrukumu, tāpēc varas iestādes griezās pēc palīdzības pie Tokugavas. Seguns apsolīja palīdzēt un nosūtīja karaspēka daļas. Par ko uzzināja asinsbrāļi viņi nekad nežēloja naudu informatoru algošanai.
Sapratuši, ka spēle zaudēta pret seguna armiju viņiem nebija nekādu izredžu viņi ar steigu piesita pēdu un atstāja viesmīlīgo pilsētu, pametot iepirktās mājas, bet saglabājot biznesa kontaktus. Radās jautājums kurp doties? Ķīna atkrita, Manila jā, varētu, bet pārāk tālu, jo bizness tomēr saistīts ar Ķīnas piekrasti. Izvēle krita uz Taivānu. Jā, tur nav infrastruktūras, bet arī imperatora ierēdņi tur nerādās. No aborigēniem asinsbrāļi īpaši nebaidījās, bija pieredze no saskarsmes ar viņiem galu galā, brāļi ne pirmo gadu nodarbojās ar savu bīstamo biznesu.
Izvēle krita uz līci tagadējās Danšui ostas rajonā, salas ziemeļrietumos it kā arī Fudzjanas piekraste turpat, arī Šanhaja, Guandžou, Makao, Okinava un Japāna sasniedzamības attālumā. Arī ar aborigēniem neradās problēmas nelielas dāvanas, tur krelles dāmām, naži kungiem, iebuhāja, kulturēli pasēdēja un viss kārtībā. Vienīgi ar zemi radās maza aizķeršanās izrādījās, ka ērtākās vietas aizņem dažu citu aborigēnu ciemi. Taču risinājums ātri tika atrasts, par mazu, bet taisnīgu atlīdzību jaunie draugi piedāvājās problēmu atrisināt. Un tiešām, drīz vien asinsbrāļiem bija teritorija, bet jaunie draugi tika pie nažiem, katliem un dažiem auduma gabaliem, kā arī krietni papildināja savas galvaskausu kolekcijas. Vārdsakot, visi apmierināti.
Asinsbrāļi pamazām iedzīvojās jaunajā vietā parādījās kuģu darbnīcas, noliktavas, dzīvojamās ēkas, veikaliņi, kultūras iestādes, kur jūras arājiem atpūsties no sava sūrā darba, tobiš, krogi un maukumājas. No Fudzjinas pārvietoja vairākus simtus zemnieku ģimeņu Ķīnā vienmēr pietika bezzemnieku, kuri sapņoja par savu kaktiņu, savu stūrīti zemes. Arī bizness plauka un zēla nu jau rets tirgotājs uzdrošinājās doties jūrā bez asinsbrāļu kompānijas vimpeļa.
Ap 1620. gadiem kaimiņos, tagadējās Džilongas rajonā salas ziemeļaustrumos parādījās spāņi, kuriem vajadzēja kādu bāzi starp Manilu un Japānu. Pedro un Antonio devās apciemot jaunos kaimiņus. Spāņu komendants jutās visai izbrīnīts, kad ieraudzīja divus bagāti tērptus ķīniešus, kuri sasveicinājās eiropeiskā manierē un saprotamā spāņu valodā izrādīja interesi par savu dārgo krustvecāku veselību. Kad izrādījās, ka šie cienījamie vīri nav nevieni citi, kā Manilas gubernatora un bīskapa krustbērni, komendants atzina savu sakāvi un turpmākās sarunas notika auglīgā savstarpējas sapratnes gaisotnē. Brāļi piedāvāja spāņiem par taisnīgu samaksu atbrīvot viņus no nevēlamu aborigēnu klātbūtnes, kā arī citu palīdzību kā zemniekus pārtikas ražošanai, aizsardzību no pirātiem (he, he... - paši no sevis aizsargā), par ko spāņi apņēmās uzpirkt sūrajā rūpalā sagādātās preces par labām naudiņām, kā arī ķīniešu zemnieku uz vietas ražoto produkciju cukuru un kamparu. Arī spāņiem šie piedāvājumi bija izdevīgi izpalika diezgan mežonīgie nodokļi un starpnieku uzcenojumi, kuri būtu jāmaksā Japānā vai Ķīnā, tāpēc visi palika savstarpēji apmierināti. Jā, un aborigēnu problēma nemaz tik liela nebija spāņi nebija japāņi un labi prata apieties ar tāda veida publiku.
Laiks ritēja, līdz pēc dažiem gadiem atnāca ziņa, ka salas dienvidrietumos, tagadējās Tainanas rajonā izcēlušies holandieši un intensīvi būvējas. Šoreiz Pedro un Antonio nosprieda, ka viņiem, kā "krietniem" katoļiem būs grūti atrast kopēju valodu ar protestantiem holandiešiem, tāpēc uz pārrunām devās Dzi Čiluns. Pārrunas noritēja pēc arī mūslaikos zināmās aprindās pieņemtas formulas "zdrastje, mi vaša kriša". Holandiešiem nekas cits neatlika, ka pieņemt "jumtu" un iemaksāt kādu taisnīgu artavu, bet nevarētu teikt, ka viņiem tas gāja pie sirds maksā vēl kaut kādam ķīnīzeru pirātam...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Apr 2023 18:53:25
Atbildēt
turpinājums.
Tā nu holandieši nokomplektēja, pēc viņu domām, iespaidīgu floti no četriem lieliem un vairākiem mazākiem karakuģiem, kuriem vajadzēja lupatlēveros sasist nekaunīgā ķīnīzera džonkas, tikai viena nelaime Dzi Čiluns zināja par plānoto ekspedīciju un sagatavojās viņa ausis bija visur...
Tiklīdz pie iejas līcī parādījās holandiešu kuģu buras, Dzi Čiluns pret tiem izvirzīja desmit džonkas, pārveidotas par branderiem, pats ar trīs eiropiešu kuģiem un pārējām džonkām palikdams aizmugurē. Holandieši noprata, ka džonkas ir branderi un atklāja pa tām uguni, taču ķīniešiem izdevās saķerties ar lielāko kuģi un vienu no palīgkuģiem, kurus arī sekmīgi aizdedzināja. Holandieši nosprieda kauju neturpināt un atkāpās, taču Dzi Čiluns labi saprata, ka tas vēl nav viss un viņam bija taisnība. Pēc mēneša holandieši atgriezās, nu jau ar septiņiem lieliem kuģiem, kopā ar divpatsmit vimpeļiem visu, kas viņiem bija.
Šoreiz Dzi izvēlējās mazliet citu taktiku par branderiem tika pārveidoti viņa eiropiešu tipa kuģi, bet džonkām bija pavēlēts imitēt branderu uzbrukumu, līdz holandieši dos zalvi, pēc kā pārslēgties uz palīgkuģiem un mēģināt tos sagrābt abordāžā.
Tiklīdz holandieši izšāva pirmo zalvi, džonkas metās it kā haotiski prom, bet tuvojās lielie eiropiešu tipa kuģi. Kamēr holandieši pārlādējās, tie jau bija pietuvojušies un holandieši nojauta ko nelāgu nekur neredzēja abordāžas komandas un lielgabalu lūkās lielgabalu vietā bija kādas mucas... Sekoja zalve, bet bija jau par vēlu ķīniešu matroži gāza mastus un aizdedzināja degļus. Pēc neilga laika trīs lielākie holandiešu kuģi uzlidoja gaisā, vēl vairāki aizdegās, bet divus sagrāba ķīniešu abordāžas komandas. Kauja bija zaudēta.
Pēc neilga laiciņa holandieši atsūtīja parlamentāriešus ar vārdiem mēs pārsteidzāmies, bet runāsim prātīgi, tomēr esam darījumu cilvēki... Tādas runas asinsbrāļiem gāja pie sirds un sākās visai auglīga un abām pusēm izdevīga sadarbība, bet par to, kā tā izvērtās un no kurienes holandieši radās Taivanā, nākamajā sērijā. Šī sērija ir par asinsbrāļiem.
Turpmākie gadi asinsbrāļiem nesa arvien lielāku peļņu, bizness gāja no rokas, toties kontinentā Minu impērijai aizvien uzstājīgāk tuvojās polārlapsa neraža sekoja neražai, katastrofāli sausuma periodi mijās ar vēl postošākiem plūdiem, centrālos rajonus pārpludināja badacietēji, kuri straumēm plūda uz dienvidiem rīsa saujas meklējumos, bet jūras satiksmi bloķēja pirātu bari. Šajos apstākļos Minu administrācija neredzēja citu risinājumu, kā mēģināt velnu izdzīt ar Belcebulu, tobiš, 1630. gadā griezās pie Dzi Čiluna ar piedāvājumu kļūt par valdības admirāli un apkarot pirātus piekrastē.
Bet Dzi nebija viens, vēl bija Pedro un Antonio, kā ar tiem? Kamēr Dzi domāja, problēma atrisinājās pati Pedro un Antonio viens pēc otra nomira, laikam ko sliktu bija apēduši. Tā taikt, brāļi ir brāļi, bet perspektīvas ir perspektīvas.
1630. gadā Dzi Čiluns ar atlikušajiem brāļiem atkal pārvācās šoreiz uz Fudzjanu un itin oficiāli kļuva par Ķīnas admirāli. Viņa pirmais darbs bija ieskaitīt Minu flotē savus vīrus, pēc tam izsludināja, ka visiem jāpāriet viņa dienestā, citādi... Minu flote pieauga par tūkstoš vimpeļiem un sākās "citādi" Dzi ar savu floti kā ar smalku ķemmi izķemmēja visus Fudziņas piekrastes līcīšus un saliņas, kuras viņš un viņa vīri pazina kā savu kabatu, nosvilinot visus kuģus, kādi gadījās pa ķērienam galu galā, godīgi kuģinieki stāv ostās, nevis līcīšos...
Jau gada beigās Dzi raportēja imperatoram, ka uzdevums izpildīts piekrastes pirāti likvidēti, he, he, kurš vēl par to šaubās? Imperators bija traki priecīgs un apbalvoja Dzi Čilunu, oficiāli piešķirot viņam tiesības lietot savu uzvārdu. No šā brīža viņš un viņa pēcteči oficiāli tiek uzņemti imperatora dzimtā un kļūst no Dzi par Čžu. (Min nebija imperatora uzvārds, bet valdīšanas devīze. Sarežģīti viss ķīniešiem...)
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Apr 2023 23:29:09
Atbildēt
Turpinot kompilāciju par Taivānas vēsturi - par holandiešu ērkšķaino ceļu līdz Formozai. Lūdzu kamrādus ievērtēt.
1618. gadā tālu Eiropas vidienē notika kļūmīgs atgadījums, tieši ar Taivānu it kā nesaistīts pa Prāgas rātsnama logiem sadusmotie pilsētnieki izmeta katoliskos rātskungus. Pēc kā visā Eiropā sāka dārdēt lielgabali un sākās karš, kurš vēsturē iegāja kā Trīsdesmit gadu karš, jo tik gadus arī ilga... Un 1621. gadā izbeidzās 12 gadu pamiers spāņu holandiešu Astoņdesmit gadu karā, tāpēc jautrība varēja sākties un Eiropas kariņi sasniedza otru globusa pusi Ķīnas piekrasti.
1622. gadā holandiešu Ostindijas kompānijas vadība Batāvijā (tagad Džakarta Indonēzijā) nosprieda, ka pienācis īstais laiks ne tikai atbrīvoties no konkurentiem biznesā, bet arī veikt Dievam tīkamu darbu un izravēt pāvesta pielūdzēju sērgu no Ķīnas piekrastes. Tātad, ne vairāk un ne mazāk, kā sagrābt portugāļu Makao. Patiesības labad jāsaka, ka holandieši to mēģināja arī agrāk (1602. un 1609. gadā), bet ar maziem spēkiem un ātri dabūja pa biksēm. Taču viena no holandiešu rakstura īpatnībām ir neatlaidība un šoreiz viss liecināja, ka portugāļiem nav nekādu cerību.
Batāvijas ģenerālgubernatoram un visas kompānijas vadītājam Janam Pītersonam Konam (Coen) bija ciešas ziņas, ka Makao garnizons ir novājināts, jo lielākā tā daļa piedalās dumpju apspiešana Ķīnā kā Minu impērijas vasaļi, tāpēc šoreiz ir izredzes uz panākumiem. Arī spēki tika savākti nopietni 18 holandiešu un pašas kompānijas karakuģi, papildus astoņi britu, tā teikt, cīnītāju pret pāvesta tirāniju jeb kaperu vai, vienkārši izsakoties, pirātu vimpeļi, kā arī 1500 jūras kājenieku desantam. Nopietni spēki pat tā laika Eiropas karos, kur nu vēl globusa otrā pusē.
Par eskadras komandieri tika iecelts admirālis Kornēlijs Reijersens un 1622. gada maija beigās flote atstāja Batāviju. 22. jūnijā holandieši sasniedza Makao un sāka pilsētas apšaudi, kurai gan nebija diez kādu panākumu. Apšaude ilga divas dienas, pie kam ar atbildes uguni tika smagi bojāts holandiešu flagmanis, pēc kā tika izsēdināts desants (Makao vēsturē tā saucās "Jāņu dienas kauja). Desanta laivām tuvojoties krastam, portugāļi aizdedzināja mucas ar pulveri un dažādiem mēsliem, izveidojot dūmu aizsegu, kamēr musketieri un vieglā artilērija šāva cauri tam. Tika ievainots un evakuēts admirālis Reijersens, viņa vietā stājās kapteinis Rufeins, taču desants tika atsists.
Otrā dienā kara darbība atjaunojās un holandiešiem veiksmīgi izdevās izsēsties citā vietā. Desantnieki pat ielauzās pilsētā, taču portugāļu kājenieki un musketieri neprātīgā uzbrukumā atgrieza desantu no jūras, iznīcināja laivas un apšaudīja desanta otro vilni, kurā gāja bojā kapteinis Rufeins, kā rezultātā desants palika bez komandiera. Tikmēr portugāļu apbruņotie melnie vergi ņēma kauju pilsētā savās mellajās rokās un iznīcināja iebrucējus. Holandiešu starpā sākās panika, tie metās bēgt uz piekrasti, pat izklīdināja portugāļu musketierus, taču panika pārsviedās uz holandiešu kuģiem un tie, steigšus paceļot enkurus, pameta kaujas vietu. Portugāļu uzvara bija pilnīga, viss desants tika iznīcināts.
Ievainotais admirālis pavēlēja atvest kuģus tālāk no krasta, lai pārgrupētos un turpinātu operāciju skaitliskais pārsvars joprojām bija holandiešu pusē. Taču iejaucās ķīnieši pēc četru dienu nepārtrauktas kanonādes pie imperatora labo vasaļu portugāļu kolonijas Guandžou (Kantonas} gubernators nosprieda, ka imperators viņa galvu var paprasīt kā kompensāciju, ja ar portugāļiem kas notiks, un pavēlēja izvest Guandžou floti jūrā.
No rīta holandiešiem pavērās neaizmirstams skats cik tālu vien sniedzās acs, jūru klāja ķīniešu kara džonku buras. Pirmie neizturēja britu pirā..., tfu, kaperi un ar domām "A mēs neko tikai svaigu gaisu paelpot izgājām" pameta kaujas lauku. Atskanot pirmajiem ķīniešu šāvieniem, tādas pat domas pārņēma admirāli Reijersenu un viņš pavēlēja atkāpties. Viena lieta ir karot ar portugāļiem, bet pavisam cita ar visu Ķīnas impēriju. Kara sākšanu ar Ķīnu viņam ne tikai kompānija, arī Holande nepiedotu. Tāds, lūk, ķīniešu ieguldījums eiropiešu Trīsdesmit gadu karā.
Bet brašajam admirālim radās jautājums "Ko darīt?" Atgriezties Batāvijā viņš nevarēja par kaujas zaudēšanu objektīvi vājākam pretiniekam labākajā gadījumā viņu gaidīja garš ceļš važās līdz Holandes tiesai, sliktākā džutas virve turpat, cietokšņa pagalmā. Tāpēc viņš uzņēma kursu uz Peskadoru salām, jūras šaurumā starp Taivānu un kontinentu.
Te jāpiebilst, ka šis arhipelāgs ietver dažus desmitus salu un saliņu stratēģiski izdevīgā vietā, kura ļauj kontrolēt visu Taivānas šaurumu. Pašas salas ir samērā kalnainas, ne pārāk auglīgas un tolaik tur mitinājās daži tūkstoši ķīniešu zemnieku un zvejnieku, kā arī bija Ķīnai ne īpaši raksturīgs rūpals kazkopība, kas salu ekonomikā bija diezgan nozīmīgs kazu vilnas eksporta veidā. 16. gs. vidū salas mēģināja ieņemt portugāļi, taču Minu flote viņus padzina un no tā laika tur oficiāli skaitījās cietoksnis un garnizons. Taču, gadiem ritot, nekas tur nenotika un no blietētas zemes būvētais cietoksnis pamazām sadrupa (tādi cietokšņi, Ķīnā ļoti izplatīti, ir dikti izturīgi kara gadījumā, taču prasa nepārtrauktu uzmanību miera laikā) un garnizons arī izbeidzās a kāpēc sūtīt papildinājumus, ja tur nekas nenotiek?
Holandieši bez īpašas piepūles ieņēma salas un nosūtīja uzvarošu ziņojumu uz Batāviju lai gan no mums neatkarīgu iemeslu dēļ (iejaucās maitas ķīnieši, citādi gan mēs tos papistus būtu auna ragā saliekuši) Makao ieņemt neizdevās, toties tagad varam kontrolēt visu viņu tirdzniecību no Peskadorām. No Batāvijas atsūtīja mūrniekus un apgādes kuģus un holandieši sāka būvēt nopietnus nocietinājumus. Pie kam visi vietējie tika nodarbināti akmeņlauztuvēs kā bezmaksas piespiedu darbaspēks, pat barot viņus holandieši nebaroja jūsu zeme, paši arī barojaties...
Tikai zemīte tur necik piemērota lauksaimniecībai nebija, galvenais rūpals vietējiem bija zvejniecība. Bet, tā kā lielākā daļa pieaugušo piespiedu kārtā tika nodarbināta akmeņlauztuvēs, salās sākās totāls bads. Par to uzzināja Fudzjanas provinces gubernators un pavēlēja tikt skaidrībā, kas īsti notiek salās. Tika nosūtīta džonka ar svarīgu ierēdni, kuram holandieši pat neļāva izcelties krastā, aizdzina atpakaļ ar vārdiem "Mēs te esam uz visiem laikiem!"
Tas nu Fudzjanas gubernatoram bija par daudz galu galā, štrunts par zemniekiem, bet gubernatora bilancē skaitījās gan cietoksnis, gan garnizons, kuru uzturēšanai imperators katru gadu atvēlēja smukas naudiņas. Tā var arī galvu pazaudēt, ja imperators sadomās paprasīt, kur tad īsti tās naudiņas pazudušas...
Tā nu tikai gadu pēc Makao holandieši atkal ieraudzīja buras "no apvāršņa līdz apvārsnim" ieradās Fudzjanas flote. Holandiešu administrācija mazliet tā kā, nē, nesabijās, bet reāli novērtēja apstākļus un uzsāka sarunas par statusiem, ietekmes sfērām un citām lietām, taču ķīnieši bija nepiekāpīgi atstājiet visu, ko esat sabūvējuši, savācat mantiņas un lasieties uz 1622. gada robežām... Holandiešiem nekas cits neatlika savāca un aizlasījās... Tiesa, nevis uz Batāviju, bet netālo Taivānu jeb Formozu, kā to toreiz sauca.
Ķīniešus tas neinteresēja lai gan sala jau 200 gadus skaitījās Fudzjanas provincē uz kartes, taču faktiski imperators tur nebija iztērējis nevienu fiņu cietokšņos un nevienu ļanu nebija dabūjis nodevās. Lai tie lieldegunainie aizjūras ķēmi paši tiek galā ar mežoņiem...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2023 00:09:42
Atbildēt
Armands
Principā šo visu nu jau varētu bukletā izdot. Vai Ilustrētā vēsturē ielikt. Dikti jau interesanti un saistoši uzrakstīts.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Alis
Lietotājs
Administrators
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2023 00:16:08
Atbildēt
Quoting: Armands Lūdzu kamrādus ievērtēt
Holandiešu kara kuģis jau bija spēcīgāks par ķīniešu džonku. Cik tad to džonku bija flotē? Pāris simtu?
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2023 00:21:31
Atbildēt
Armands
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2023 00:39:52
Atbildēt
Quoting: Alis Holandiešu kara kuģis jau bija spēcīgāks par ķīniešu džonku. Cik tad to džonku bija flotē? Pāris simtu?
Vispār par Makao klopi holandieši stāsta par pusotru tūkstoti, tikai ķīniešu dokumenti liecina, ka Guandžou flotē tolaik bija divdesmit piecas lielas kaujas džonkas un astoņi eiropiešu parauga kuģi... domāju, ka necik vairāk ķīnieši arī neizveda no ostas, bet holandiešu cipari ir tā, pašu pakaļu piesegšanai.
Par Fudzjanas tā laika floti neko nezinu, bet holandieši saka, ka no "apvāršņa līdz apvārsnim", kas liek domāt, ka arī tur nebija vairāk par pāris desmitiem džonku. Katrā ziņā Koksinga, kurš krietni vēlāk izmeta holandiešus no Taivānas, operēja ar 60 kaujas džonkām un pusotru simtu transportu, bet tas jau ir pavisam citā sērijā...
________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Maschinengewehr 34
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Apr 2023 02:15:38 - Laboja Maschinengewehr 34
Atbildēt
Armands
Turpini ragstīt, labi sanāk.
Par tiem eiropiešu kuģiem - tur var pētīt, cik viņiem bija stobru, biszāļu etc.
Par akcijā iesaistītajiem kaperu kuģiem var būt jautājums par apkalpes motivāciju. Tu taču pats kā anarhists saproti, ka pirātiem nav intereses par kaut kādu valsti. Varēja viņus noalgot, bet... Būs zelta piastri, var pakarot. Nebūs, nu tad nebūs... Braucam, kur maksās, vai kur paši paņemsam...
https://www.youtube.com/watch?v=V1D8MmUsAVU
Starp citu, pirātus tajos laikos varēja noalgot.
Kad šo kreatīvu būsi darakstījis, uzraksti kaut ko par pirātiem un Libertāriju. Man kaut kā ne visai rakstīt sanāk. Ar mokām tos Deivida Leina baušļus pārtulkoju, lai tur tie 14 vārdi sakristu, un tad tur viens kreatīvs par Vickers light commercial tank ir man.
Pirātu tēma tajos laikos... It kā zināma... Bet nav, kurš pacerkampfa stilā to pasniegtu... Ar daļu cinisma, ironijas un melnā humora...
________________________
Tajās senajās dienās snumbžļu bandas vēl uzglūnēja...
|
