miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 153 . 154 . 155 . 156 . 157 . 158 . 159 . 160 . 161 . 162 . 163 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 09:20:00


Anno
kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar
Plus, cik varētu mobilizēt lietuvieši un igauņi?
Cik, tad varēja būt liels tas dzīvais spēks, kas stātos pretī SA 1939. vai 1940. gadā, ja būtu izvēlēta pretošanās?

600 000 vīru. Nepieskaitot aizsargus, kaitselītus, šauļus.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 09:48:28


Quoting: Neainars
600 000 vīru. Nepieskaitot aizsargus, kaitselītus, šauļus.


Uz papīra. Baltijas valstu sadarbības militārajā jomā nebija. Visus 20 gadus nevarēja izveidot militāru aliansi, nemaz nerunājot par kopīgām mācībām, manevriem, virsvadību.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 10:05:04


Anno
Quoting: Anno
Uz papīra.

Ne uz kāda papīra! Saņemot mobilizācijas pavēsti, kaŗaklausībai padotais ierastos iesaukšanas vietā. Un tādu vīru bija ap 200 000. Bija attiecīga kārtība, bija likumi. Un toreiz likumus pildīja nesalīdzināmi labāk, nekā rusificētajā Latvijā tagad.
Nevajag ļauties tiem blēņu stāstiem, ka Latvija un latviešu armija pirms kaŗa bija, tā teikt, nekas. Tā bija valsts un armija ar stingru kārtību, un tāda bija arī Igaunija un Lietuva.
Par Latvijas armiju visvairāk ziņu ir šeit:
http://eraksti.delfi.lv/index.php?autors=Andersons+Edgars

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 10:15:40


Quoting: Neainars
Bezdarbības nebija


Bezdarbība bija un bija neattaisnojama - kā šajā forumā konstatēts, armija bija slikti apgādāta, nebija notikušas militāras kauju imitācijas (jeb kā tas saucas), militāras alianses Latvijai nebija... Un Tu to sauc par darbību?

Quoting: Neainars
Un tas patiešām kaut cik attaisno mūsu valstsvīrus


Mūsu valstsvīrus tas neattaisno ne par matu un lai viņiem ir par mūžīgu kaunu!

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 11:39:00


Piekriitu Puucei, Kaarliitis taupiija naudinju uz armijas reekjina un re kaa iznaaca...

Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 12:02:15


Quoting: Neainars
Ne uz kāda papīra! Saņemot mobilizācijas pavēsti, kaŗaklausībai padotais ierastos iesaukšanas vietā. Un tādu vīru bija ap 200 000. Bija attiecīga kārtība, bija likumi. Un toreiz likumus pildīja nesalīdzināmi labāk, nekā rusificētajā Latvijā tagad.
Nevajag ļauties tiem blēņu stāstiem, ka Latvija un latviešu armija pirms kaŗa bija, tā teikt, nekas. Tā bija valsts un armija ar stingru kārtību, un tāda bija arī Igaunija un Lietuva.


Baltijas valstu militārā alianse, diemžēl, pat nebija uz papīra. Latvijas armija būtu varējusi cīnīties, taču lai tā nebūtu bezmērķīga noasiņošana kaujoties Ziemeļos un Austrumos vienlaikus, bija nepieciešama Baltijas valstu sadarbība. No tās nekas neiznāca pirmkārt jau tāpēc, ka letiņi un estiņi nekādi negribēja iesaistīties leišu-poļu strīdā par Viļņu.

Turklāt daļas iedzīvotāju vidū noskaņojums bija - tad jau labāk ar krieviem nekā ar vāciem. Ja iznāk iemest aci 40. gada pavasara presē, tad atklājas baismas lietas! Virsraksti a la "PSRS - mūsu labākais draugs" gandrīz katrā Atpūtas numurā.

Pēdējā iespēja mainīt lietas uz labo pusi bija somu Ziemas kara laikā, kad Latvija varēja šomus atbalstī uzbrūkot krievu bāzēm Latvijā. Iespējams, ka tas būtu parāvis arī leišus un estiņus līdzi.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 12:23:22


puuce
CaMaRo
Tagad aizsardzībai Latvija izdod ap 2% no budžeta. Toreiz - 25%...
Bet nelīdzēja arī tas.
Starp citu, pārmetumus izsakot, būtu labi, ja Jūs pieminētu arī Igauniju un Lietuvu.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 12:24:45


Anno
Quoting: Anno
Pēdējā iespēja mainīt lietas uz labo pusi bija somu Ziemas kara laikā, kad Latvija varēja šomus atbalstī uzbrūkot krievu bāzēm Latvijā. Iespējams, ka tas būtu parāvis arī leišus un estiņus līdzi.



________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 12:54:29


Quoting: Neainars
Tagad aizsardzībai Latvija izdod ap 2% no budžeta. Toreiz - 25%...


Un kur tad aizgāja tā budžeta ceturtdaļa (?), ja Latvijas armijai nebija ne modernu ieroču, ne tanku, ne aizsardzības līnijas neviena metra grumā? Kur tas viss bija, ja armija bija kaujasnespējīga, bet ģenerāļi rīcībasnespējīgi un nespēja izlemt - atbalstīt somus vai neatbalstīt, cīnīties pret krievu iebrukumu vai necīnīties?
Tikpat labi Ulmanis varēja armijai novirzīt pusi budžeta vai visu budžetu, bet jēga ta kāda?

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu





Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 13:03:34


puuce
Quoting: puuce
Un kur tad aizgāja tā budžeta ceturtdaļa (?)

Tā netika nozagta. Katrs santīms nonāca tur, kur tam jānonāk: tanku, lielgabalu, lidmašīnu, zemūdeņu, mīnu trāleŗu, šauteņu, ložmetēju, patšauteņu, vilcēju, mīnumetēju, degvielas, u. c. pirkšanai, kaŗavīru uzturam, apģērbam, kazarmām, utt.
Quoting: puuce
ja armija bija kaujasnespējīga

Armija bija spējīga kaŗot.
Quoting: puuce
ģenerāļi rīcībasnespējīgi

Neviens no ģenerāļiem garīgi slimo dziednīcā nenonāca.
Quoting: puuce
ne aizsardzības līnijas neviena metra grumā

Par aizsardzības līniju var nosaukt priekšgrupu pozicijas, kādas sāka veidot uzreiz pēc vācu-poļu kaŗa sākuma 1939. g. 1. sept.
Quoting: puuce
un nespēja izlemt - atbalstīt somus vai neatbalstīt, cīnīties pret krievu iebrukumu vai necīnīties?

Par to lēma nevis ģenerāļi, bet viens pats vīrs, kuŗš bij paņēmis visu
valsts varu sev, sekojoši - arī visu atbildību, un nobeidzot - arī visu vainu. ..

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 13:04:43


Latvijas armijas ģenerāli 1939-1940
URL

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 13:09:52


Quoting: Neainars
Armija bija spējīga kaŗot


To nu mēs nezinām, jo Latvijas armija pēc Brīvības cīņām nekaroja, pat par savu valsti ne

Quoting: Neainars
Par to lēma nevis ģenerāļi, bet viens pats vīrs, kuŗš bij paņēmis visu
valsts varu sev, sekojoši - arī visu atbildību, un nobeidzot - arī visu vainu. ..



Ja Ulmanis acīmredzami lēma valsti katastrofai, vismaz vienam ģenerālim tak bija jābūt rīcībspējīgam un jāuzņemas rīcība, jāņem kaut kāda vara un jākomandē armija... Nu nezinu...

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 13:58:38


divplaksnis
Quoting: divplaksnis
Latvijas armijas ģenerāli 1939-1940

Laba lapa.
Par Spandegu ... Esmu ticies ar 7. Siguldas kājnieku pulka kapteini, Liepnā izvietotās rotas komandieri O. Vārdavu, un viņš stāstīja, ka esot savu komandieri saticis pēc atgriešanās no Noriļskas ... Dzīvu, tātad, pēc 1941. gada, kas minētajā ģenerāļu lapā tiek uzrādīts kā Spandega nošaušanas gads. Jānoskaidro tuvāk.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 14:02:04


puuce
Quoting: puuce
Neainars
Armija bija spējīga kaŗot

Quoting: puuce
nu mēs nezinām, jo Latvijas armija pēc Brīvības cīņām nekaroja,

Savāds apgalvojums. Un nepareizs.

Quoting: puuce
vismaz vienam ģenerālim tak bija jābūt rīcībspējīgam un jāuzņemas rīcība, jāņem kaut kāda vara un jākomandē armija... Nu nezinu...

Tie pēdējie divi vārdi patiešām trāpīgi.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 14:25:52


Kādam nav informācijas par to vai Ulamņa laikālatvijas armija kādā veidā sadarbojās ar Itāliju?

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 15:02:52


divplaksnis

1924. gadā 10 Ansaldo A-1 Balilla iznīcinātāji tika iepirkti no Italijas, divdesmitajos gados arī 6 itaļu tanki Fiat Tipo 3000.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 16:45:06


Quoting: Neainars
Tagad aizsardzībai Latvija izdod ap 2% no budžeta. Toreiz - 25%...

Paraadi kaadu dokumentu kur tas rakstiits, neticu 25%. PSRS tik daudz teereeja gatavojoties karam, kaadam tad karam gatavojaas Ulmanis?

divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 16:59:36


Quoting: CaMaRo
Paraadi kaadu dokumentu kur tas rakstiits, neticu 25%. PSRS tik daudz teereeja gatavojoties karam, kaadam tad karam gatavojaas Ulmanis?



Cik es zinu tad aizsardzības budžets tiešām bija tik liels.

shkapars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 17:07:26


35% no iekšzemes kopprodukta būtu novirzīti kara sākumā. Miera laikā, tāda summa ir pilnīgi nereāla. Piedevām NATO ģenerāļi drātē mūsējos par to, ka letiņi nepilda solijumu, divu gadu laikā palielināt militāro budžetu no 1,4% uz 1,8%, kur nu vēl augstāk minētos 2%

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 18:23:00


CaMaRo
divplaksnis
shkapars
Brīvības cīņu laikā, 1918.-1920. g., kaŗaspēkam izdeva pat 40,1% no valsts budžeta, un tas ir viegli saprotams, jo bija kaŗa laiks. Vismazāk kaŗaspēka vajadzībām izdeva 1928./29. budžeta gadā - 19,3%. Visvairāk - 30,7% 1921./22. budžeta gadā. Kad vairs nekaŗoja. Caurmērā 25% no valsts budžeta rāda, ka armija novārtā netika atstāta, nu nepavisam.
Smalkāk visus skaitļus varat uzzināt, iepazīstoties ar "Valdības Vēstnesi", kas pieejams lasītavā katram Misiņa bibliotēkas lasītājam.
Vēl arī šeit: Leaague of Nations, "Armaments Yearbook 1938"
(Turklāt ņemiet vērā, ka šie ir skaitļi no valsts ieņēmumiem, nevis no iekšzemes kopprodukta, kas, manuprāt, nav viens un tas pats.)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 25 Aug 2007 18:46:20


Un ko tad tas mums deva, viss ar ko varam palielīties ir kalorijas, ko notiesāja karavīri, viss pārējais caurmērā vai nu nekas vai viduvējība priekš Eiropas un pasaules.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 18:51:52


kurlandlegionar
VEF raidītāji bija tālaika labākie pasaulē, tikpat labi kā vācu Telefunken.
Pats galvenais - mūsu kaŗavīri bija labāki par caurmēra daudzu citu valstu kaŗavīriem.
(Par labākiem varu atzīt tikai vāciešus un somus.)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 25 Aug 2007 18:58:18


Quoting: Neainars
VEF raidītāji bija tālaika labākie pasaulē, tikpat labi kā vācu Telefunken.


Viens izņēmums un vispār varat nosauklt, cik tādu bija armijas rīcībā?

Quoting: Neainars
Pats galvenais - mūsu kaŗavīri bija labāki par caurmēra daudzu citu valstu kaŗavīriem.


Atkal mORĀLAIS pārākums?

Quoting: Neainars
Par labākiem varu atzīt tikai vāciešus un somus.)


Pēc, kādiem parametriem, kritērijiem( domājat augumu, kājas izmēru vai āriskumu)?

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 19:11:39 - Laboja Neainars


kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar
Viens izņēmums

Ir nepamatoti tā rakstīt. Olimpisko spēļu uzvarētājus, piemēram, par izņēmumiem nesauc.
Quoting: kurlandlegionar
Atkal mORĀLAIS pārākums?

Latviešu strēlnieki 1. pasaules kaŗā pierādīja, ka ir izcili kaŗavīri, pārāki par caurmēra citu valstu armiju kaŗavīriem. Un Latvijas armijā taču dienēja latvieši - būtībā tas pats "materiāls".
Quoting: kurlandlegionar
Par labākiem varu atzīt tikai vāciešus un somus.)
Pēc, kādiem parametriem, kritērijiem( domājat augumu, kājas izmēru vai āriskumu)?

Somiem bij gaŗākas kājas, bet vāciešiem cietākas galvas.
Quoting: kurlandlegionar
cik tādu bija armijas rīcībā?

To nezin vairs neviens. Un arī Latvijas laikā tāda veida ziņas bija tik slepenas, ka to zināja tikai daži virsnieki.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 25 Aug 2007 19:27:21 - Laboja kurlandlegionar


Quoting: Neainars
Ir nepamatoti tā rakstīt. Olimpisko spēļu uzvarētājus, piemēram, par izņēmumiem nesauc.


Tās jau ir jūsu domas. Šeit par sportu nerunā

Quoting: Neainars
Latviešu strēlnieki 1. pasaules kaŗā pierādīja, ka ir izcili kaŗavīri, pārāki par caurmēra citu valstu armiju kaŗavīriem. Un Latvijas armijā taču dienēja latvieši - būtībā tas pats "materiāls".


Es domāju, ka katra tauta domā par saviem karavīriem to labāko, bet par latviešiem var teikt, ka karā ir pierādījuši, ka tiešām nav zemē metami un varonības viņiem nav trūcis.
*******

Tikai ir ļoti žēl, kad labos karavīrus samaļ lupatās simtiem tanku, lidmašīnu, artilērijas lādiņu pārspēks....

Quoting: Neainars
Somiem bij gaŗākas kājas, bet vāciešiem cietākas galvas.


No kādas tārbas izvilkāt šo? Vispār neatbildējāt, kas tad mūs tik ļoti izcēla ?

Quoting: Neainars
To nezin vairs neviens. Un arī Latvijas laikā tāda veida ziņas bija tik slepenas, ka to zināja tikai daži virsnieki.


Rakstat vēl drauks.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 20:54:05


Jaunā Gaita Nr. 246. septembris 2006...Juris Šlesers par romānu ''1940''...Romāna vadmotīvs ir, ka Latvija 1940. gadā bija tikpat spēcīga kā Somija 1939. gadā un ka bruņota pretošanās varbūt varēja pasargāt tai lielāku autonomiju, un novērst tās armijas iznīcināšanu un karavīru iepludināšanu padomju armijā. Zelčs attēlo ģenerāli Berķi kā noskaņotu par bruņotu pretošanos, bet ārlietu ministru Munteru pretējos uzskatos. Interesanti, ka nesen iznākušā Berķa biogrāfijā atklājas gluži pretēji šo divu vīru uzskati. 1939. gada rudenī, kad krievi pieprasīja bāzes Baltijā, ģenerāļi Balodis un Berķis bija atzinuši, ka Latvija nav spējīga pretoties, jo - Armijai nebija pietiekami ieroču. Ulmanis gribējis mobilizēt armiju, tomēr abi ģenerāļi viņu pārliecināja to nedarīt, bet pieņemt Maskavas prasības pēc bāzēm un pilnvarot Munteru parakstīt līgumu....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 21:04:36


Quoting: CaMaRo
Paraadi kaadu dokumentu kur tas rakstiits, neticu 25%. PSRS tik daudz teereeja gatavojoties karam, kaadam tad karam gatavojaas Ulmanis?


Tātad 20 gadus par nodokļu maksātāju naudu tika barota, apgādāta un citādi uzturēta armija, no kuras gaidīja valsts aizstāvēšanu krīzes gadījumā, bet kad tāda pienāca, tad čiks vien iznāca. Visa armija nevis rīkojās, bet izrādās klausīja vienam politiķim, kurš aicināja palikt savās vietās...

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Anno
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 21:24:19


Quoting: CaMaRo
Paraadi kaadu dokumentu kur tas rakstiits, neticu 25%. PSRS tik daudz teereeja gatavojoties karam, kaadam tad karam gatavojaas Ulmanis?


Tiešām izklausās neticami, bet piemēram 38. gadā Baltijas valstu militārā budžeta % no kopējā budžeta Latvijā bija 27,5%, Lietuvā - 23,2% un Igaunjā 20,4%. Avots : Magnus Ilmjarv "Silent Submission" 2004. Ja vien Baltijas valstu starpā būtu bijusi nopietna militārā sadarbība, tas būtu spēks ar ko nevar nerēķināties.

________________________
keine bewegung ohne überwachung


saiba
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Aug 2007 21:26:51 - Laboja saiba


Quoting: Anno
Tiešām izklausās neticami, bet piemēram 38. gadā Baltijas valstu militārā budžeta % no kopējā budžeta Latvijā bija 27,5%, Lietuvā - 23,2% un Igaunjā 20,4%.


Jā, bet cik tas bija ''zelta rubuļos'' , un salīdzinoši ar PSRS un Vāciju?

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 21:31:04


Neainars
Quoting: Neainars
Caurmērā 25% no valsts budžeta rāda, ka armija novārtā netika atstāta, nu nepavisam.


Nezi, par 1/4 valsc budžeta jau nu varēja uztaisīt modernu armiju, nevis to parodiju. Čehi tērēja bikuc virs 10% un uz šamo trofeju tankiem Dižā Fīrera Lielvācijas Trešā Reiha varonīgais Vērmahts aizgāja līdz Atlantijai, Volgai un Ēģiptei.
Arvienvārdsakot, visdrīzākais lielākā daļa tās naudiņas tika iztērēta pakazuhai un n-to ģenerāļu - liekēžu uzturēšanai.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


<< 1 ... 153 . 154 . 155 . 156 . 157 . 158 . 159 . 160 . 161 . 162 . 163 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.126
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024