miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2007 23:20:00
Atbildēt 


Baltijas valstu robežu tak ar viens angļu ofiņš ievilka,ali ķipa mēs savās starpā nekarotu,bet tikuntā sanāca mums par sliktu,Leišiem tika Palanga (jo redziet visām Baltijas valstīm jābut pieejai pie jūrās,Mēmele tad vēl bija fričiem),Pus Ukru pagasts!Estiem tika lielākā daļa valkas un divi pagasti,un lielo sāpi Roņu salu!




Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2007 23:31:29
Atbildēt 


Vai tad kādreiz Roņu sala ir bijusi iekļauta Kurzemes hercogistē vai kādā tamlīdzīgā veidojumā, kas varētu pamatot Latvijas tiesības uz šo salu?

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2007 23:36:42
Atbildēt 


Vai tad kādreiz Roņu sala ir bijusi iekļauta Kurzemes hercogistē vai kādā tamlīdzīgā veidojumā, kas varētu pamatot Latvijas tiesības uz šo salu?


Cik es zinu tad nav gan! Tiesa gan viņa ģeogrāfiski pieder Latvijai, jo tā robeža tur tagad ļoti nedabiski aplocās apkārt tai salai. Līdz 1940. gadam tur vispaŗ dzīvoja zviedri.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2007 23:38:21
Atbildēt 


Kurzemes hercogistē
==========================
Jā bija iekļauta kurzemes hercogistē,kā arī pirmstam Livonijas ordeņvalstī,līdz to atņema zviedri no Kurzemes hercogistes,kad bija poļu-zviedru karš,ja nemaldos!Bet pamatiedzīvotāji tur ir zviedri!

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2007 23:39:45
Atbildēt 


nedabiski aplocās apkārt tai salai
========================
Nedabiski tāpēc,ka teritoriālie ūdeņi ir 12 jūras jūdzes no sauzemes!

Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Mai 2007 00:10:43
Atbildēt 


Attiecībā uz Roņu salu:
1558- Sala pievienota Kurzemes hercogistei.
1713- Tiek dots uzticības un padevības zvērests Krievijas caram Pēterim Pirmajam. Roņu salu apstiprina kā Sāres apriņķī (tas tjipa igaunijā) iekļautu administratīvi patstāvīgu draudzi.

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 30 Mai 2007 09:29:25
Atbildēt 


BISMARK
Baltijas valstu robežu tak ar viens angļu ofiņš ievilka,ali ķipa mēs savās starpā nekarotu,bet tikuntā sanāca mums par sliktu,Leišiem tika Palanga (jo redziet visām Baltijas valstīm jābut pieejai pie jūrās,Mēmele tad vēl bija fričiem),Pus Ukru pagasts!Estiem tika lielākā daļa valkas un divi pagasti,un lielo sāpi Roņu salu!
===
Kamerād, imho Jūs izplatāt dezu.
Visupirms jau cik zināms, Baltijas valstu robežas savstarpēji tikušas vilktas tā, ka robežas rajonā pa mājām staigājusi komisija un jautājusi iedzīvniekiem, kurā valstī šamējie vēlas dzīvot. Atkarībā no atbildes tad arī robeža novilkta.
Otrkārt, Roņu salu un vēl kaut kādu teritoriju (daļu Valkas pilsētas aka Valgu) igauņiem piešķīra Latvijas valdība kā pateicību par palīdzību Brīvības cīņās.

Strīdi par Kurzemes hercogisti ir offtops, lūgtum tos turpināt atbilstošā tēmā.
M.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Mai 2007 09:45:16
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Roņu salu un vēl kaut kādu teritoriju (daļu Valkas pilsētas aka Valgu) igauņiem piešķīra Latvijas valdība kā pateicību par palīdzību Brīvības cīņās.


Tieši Bermonta vissmagākā uzbrukumu dienās norisinājās Latvijas un Igaunijas pušu sarunas, kuŗu gaitā igauņi par palīdzību prasīja krietni prāvākas zemes nekā tās, kuŗas beigu beigās tika viņiem. Mūsu delegācijas vadītājs, jurists Voldemārs Zāmuels neesot piekāpies, kaut arī stāvoklis esot bijis Bermonta frontē ļoti smags.
Par to raksta Ā. Šilde savā grāmatā "Valstsvīri un demokrati".

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 30 Mai 2007 10:02:30
Atbildēt 


Neainars
Tieši Bermonta vissmagākā uzbrukumu dienās norisinājās Latvijas un Igaunijas pušu sarunas
===
Kuras tad dienas tās ir? Cik sapratu no 30. gadu `Pasaules vēstures` folianta, tad Bermontam fiziski pietrūcis spēka tikt pāri Daugavai Rīgā. Līdz tiltiem šams atnācis, tālāk nemaz nav diez ko provējis...




Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Mai 2007 15:22:12
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Līdz tiltiem šams atnācis, tālāk nemaz nav diez ko provējis...


Tā raksta Al. Grīns. Taču ģenerālis Radziņš savā grāmatā " Latvijas atbrīvošanas kaŗš" uzskata to nevis par Bermonta vājumu, bet gan par kļūdu. Ja Bermonta kaŗaspēks pārceltos pār Daugavu augšpus Rīgai, tad latviešiem būtu no Rīgas jāatkāpjas. Latviešiem nebija spēku, ko iedarbīgi likt pretī augšpus Rīgai.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:15:28
Atbildēt 


Kamerād, imho Jūs izplatāt dezu
============================
Tā diemžel nav...................ja nemaldos šis angļu ofiņš akarā ar latvija Brīvalst pirmo robežu ir arī minēts grāmatā jeb atlantā " Latvijas Vēstures Atlants"


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:18:38 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


BISMARK

Tunisijas Aleksandrs tas virsnieks gadījumā nav?

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:19:17
Atbildēt 


Plus piebilde Leišiem vēl tika Mažeiki ar svarīgo dzelsceļa mezglu,kas toreiz bija vienīgais dzelsceļš kas savieno Rīgu ar Libau,jo tad vēl dzelsceļš Rīga -Dobele-Saldus-Skrunda_liepāja nebija izbūvēts,to izbūveja trīsdesmitajos........bet lai nebūtu konflikts latvija Mažeiku mezglu atļava zimantot par brīvu un ar robežkontroles atvieglojumiem!

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:20:33
Atbildēt 


PieTofiksa
Tunisijas Aleksandrs tas virsnieks gadījumā nav?
========================
Tas bija lieki!

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:23:40
Atbildēt 


Tas britu virsnieks kas te itkā vilcis robežas varēja būt šī paresona.

http://en.wikipedia.org/wiki/Harold_Alexander

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:25:51
Atbildēt 


nezinu..............tas manliekas bija jūras vilks.........meklēšu!

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:27:57
Atbildēt 


Aleksanders vien bija, īsu brīdi arī Landesvēru komandēja!!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:38:31
Atbildēt 


20.gadu sākumā, acīmredzot, sakarā ar robežas nenoteikto raksturu un neskaidrību par apgabala valstisko piederību nākotnē, pierobežas rajonā samērā bieži norisinājās atsevišķi bruņoti incidenti. Piemēram, 1922.gada 22.maijā ar karabīnes šāvienu no poļu pusē esošās Noviku sādžas tika viegli ievainota Demenes pagasta “Skirnu” māju iedzīvotāja, kas ganīja lopus netālu no robežas. Jūnijā septiņi poļu karavīri pārgāja robežu un iebruka šī paša pagasta lauksaimnieka (pēc tautības - poļa) mājās un nolaupīja kartupeļus. Lietu izmeklējušais latviešu robežsargs ziņoja, ka pēdējā laikā pierobežas joslas iedzīvotāji pastāvīgi sūdzas, ka poļu karavīri naktīs pastāvīgi pārnāk pāri robežai un pieprasa no iedzīvotājiem pārtiku [26]. Līdzīgi gadījumi notika arī vēlāk, piemēram, 1922.gada decembrī poļu karavīri izcirta Bornes pagastā mežu, neievērodami saimnieka protestus, 1923.gada maijā un jūnijā pāri robežai pārnākuši poļu karavīri aplaupīja vairākus Salienas un Bornes pagasta iedzīvotājus (šajos gadījumos gan sadarbībā ar poļu policiju vainīgos izdevās atklāt un nolaupīto, izņemot pārtiku, atgūt), u.tml. Latvijas varas iestādēm neizdevās atgūt poļu robežsargu 1921.gada rudenī patvaļīgi no Bornes pagasta Porečjes māju zemes ar robežstabiem atdalīto zemes gabalu (kas agrāk bija ietilpis Kurzemes guberņā). 1922.gada augustā poļu robežsargi Svilemiastā atklāja šauteņu uguni pret lidmašīnu, kura lidoja virs Latvijas teritorijas. Latvijas sūtniecība Varšavā par to iesniedza protesta notu, bet poļu puse apgalvoja, ka lidmašīna atradusies virs Polijas. Pie nopietnākiem incidentiem jāpieskaita 1922.gada jūnijā poļu robežsargu veikto Kompotu tiltiņa nojaukšanu Latvijas teritorijā, apmēram vienu versti no Turmantu dzelzceļa stacijas, neievērojot latviešu robežsargu protestus. Pēc oficiālas protesta notas iesniegšanas Polijas Ārlietu ministrija novembrī izteica nožēlu par “nožēlojamo incidentu”, kurš noticis “pārskatīšanās” dēļ, un apņēmās tiltu atjaunot [27]. Tomēr tie visi bija samērā nenozīmīgi incidenti, kuri nevar tikt uzskatīti par ārkārtējiem

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 00:40:27
Atbildēt 


re poļiem ar pa mūsu robežu paticis pastaigāties!

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 07:50:03 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Atis
Aleksanders?... Ar mūsu robežu noteikšanu ziemeļos nodarbojās pulkv. Talenss, dienvidos prof. Simpsons. (Bet varbūt kļūdos, un nav laika pārbaudīt.)
Laboju: latviešu-igauņu robežas noteikšanai robežas komisija tika izveidota jau 1917. gadā. Komisijā piedalījās pa pieciem vīriem no katras puses. Komisijas priekšsēdētājs bija latvietis V. Zāmuēls. Tad viss gāja juku jukām, līdz kamēr šķīrējtiesa angļu pulkv. Talensa vadībā nolēma par galīgo robežas izkārtojumu. Latvijas-Igaunijas robežu dabā izbūvēt pabeidza 1927. gadā. Ar Krieviju 1923. gadā. Sarunas par latviešu-lietuviešu robežu sākās 1919. gadā. Tad atkal gāja visādi, kamēr šķīrējtiesnesis prof. Simpsons deva galīgos atzinumus par strīdīgajām vietām.
(Aleksanders kā kaŗotājs diezin vai tiktu pie jurista darba, un es domāju, ka ar robežu noteikšanu viņš nenodarbojās.)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Abvers
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 11:37:15
Atbildēt 


Aleksanders vien bija, īsu brīdi arī Landesvēru komandēja!!

Gadījumā tie nav divi dažādi Aleksanderi?

Par to, ka viens Aleksanders komandēja landsvēru zinu noteikti, šamais vēl bija it kā mūsu sabiedrotais brīdi, bet par to otru nezinu gan, vismaz interesējies nēsmu... moš arī ir....

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 12:13:18
Atbildēt 


Neainars
==================

Viens cilvēks vismaz apstiprina manu vēsturisko liecību!
Jā ar Leišu robežu mums palīdzēja fa**** Simpsons..............................un Talenss ar Estiem!

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 09:43:37 - Laboja janis17ais
Atbildēt 


Cēsu rajonā godinās Cēsu kaujās kritušos

Lai pieminētu 1919.gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un tajās kritušos varoņus, ceturtdien, 22.jūnijā Cēsu rajonā notiks Cēsu kauju 87.gadadienas atceres pasākumi.
Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Cēsu garnizona vienību karavīri, Cēsu pilsētas un rajona pašvaldību vadība, jaunsargi, skauti un zemessargi piedalīsies piemiņas pasākumos un noliks ziedus vairākās varoņu atdusas vietās: 1.Pasaules kara partizānu kapos Straupes pagasta Plācī un pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Amatas novada Ieriķos;pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada „Veišāros”; pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Raiskumā; pie pieminekļa igauņu karavīriem Veselavas kapos; Lāčplēša ordeņa kavalieru kapos un pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Cēsīs, Lejas kapos; pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu pagastā pie tilta pāri Raunas upei (pie šosejas Cēsis-Valmiera); Cēsīs, Vienības laukumā pie Uzvaras pieminekļa.
Pēc piemiņas brīža Cēsīs Venības laukumā NBS Štāba orķestris sniegs defilē programmu.
Pēc pasākumiem Cēsīs Liepā notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa latviešu un igauņu Brīvības cīnītājiem.

Atceres pasākumi tiek rīkoti, lai pieminētu vienu no būtiskākajiem Latvijas vēstures pagrieziena punktiem 1919.gada jūnijā, kad Cēsu kaujās apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu un tautu eksistenci.



________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 09:57:58
Atbildēt 


janis17ais

Teicami! Ceru kādu gad' arī piedalīties.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 09:59:26
Atbildēt 


Neainars
Teicami! Ceru kādu gad' arī piedalīties.

Es pirms trīs gadiem tur parādē soļoju.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 10:04:12
Atbildēt 


janis17ais

Neesmu kareivisks pēc dabas, taču noskatīties latviešu kaŗavīru parādes man ir liels prieks.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 10:36:55
Atbildēt 


Atceres pasākumi tiek rīkoti, lai pieminētu vienu no būtiskākajiem Latvijas vēstures pagrieziena punktiem 1919.gada jūnijā, kad Cēsu kaujās apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu un tautu eksistenci.



Pirms gada (1918) bija viens no balstiem, peec gada (1919) - viens no eksistences apdraudētājiem. Vēstures līkloči...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 11:27:45
Atbildēt 


Smic_
Pirms gada (1918) bija viens no balstiem, peec gada (1919) - viens no eksistences apdraudētājiem. Vēstures līkloči...



________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 12:28:15
Atbildēt 


Smic_
Vēstures līkloči...

Tik nevajag domāt, ka tādus (un seklus) mēdz tikai latvieši mest. Tādus met visi.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Jūn 2007 14:25:53
Atbildēt 


Smic_
Vēstures līkloči...

Tik nevajag domāt, ka tādus (un seklus) mēdz tikai latvieši mest. Tādus met visi.



Ne jau mēs metam lokus. Mūs loka... Ārējas varas... Kā tad tā tagad...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.081
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024