miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
<< 1 ... 117 . 118 . 119 . 120 . 121 . 122 . 123 . 124 . 125 . 126 . 127 ... 161 . 162 . >>
Autors Ziņa
Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 11:17:23
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
un pie viena nokilloja bariem civilistu


Šķiet, ka šo apstākli neviens tā īsti zinātniski un bezkaislīgi pētījis nav, līdz ar ko esmu piesardzīgs šī secinājuma sakarā, jo propogandai tas ir ļoti pievilcīgs.

Turklāt, ja jau landesvērs bija tik traki ļauns vai vismaz neuzticams, kas tad liedza mūsu šturmbanfīreram Balodim pašam ieņemt Rīgu, vai vismaz iet līdzi landesvēristiem, lai šamos pieskatītu.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 11:27:27 - Laboja Dr_Evil
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Turklāt, ja jau landesvērs bija tik traki ļauns vai vismaz neuzticams, kas tad liedza mūsu šturmbanfīreram Balodim pašam ieņemt Rīgu, vai vismaz iet līdzi landesvēristiem, lai šamos pieskatītu.


esot pavēle bijuse palikt aizmugurē tur, kur viņi palika. <(šturm)banns> tak bija pakļauts tam pat landesvēram..

Quoting: Der eiserne Soldat
līdz ar ko esmu piesardzīgs šī secinājuma sakarā


es arī esmu piesardzīgs, šo dienu vērtējot kā svinamu/apsveikumu izteikšanas vērtu

edit - informācija par neproporcionāli lielu 'collateral damage', landesvēram ieejot Rīgā, nu laikam drīzāk būs par faktu kvalificējama, ne secinājumu

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 13:31:21
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
esot pavēle bijuse palikt aizmugurē tur, kur viņi palika


Vēlāk jau st-bans varēja stāstīt visu ko, it sevišķi, kad draugs agronoms bija par priekšnieku.

Quoting: Dr_Evil
informācija par neproporcionāli lielu 'collateral damage', landesvēram ieejot Rīgā


Negribu apgalvot, ka landesvērs bija balts un pūkains, tomēr sliecos pieļaut, ka landezvēra zvēriskums pūļa uztverē un arī daudzos avotos ir "overrated", jo:
1) Šķiet, ka neviens CSI tos nokillotos neizmeklēja, lai noteiktu, vai nošauti no l-wehra vai sarkano ieročiem un no kāda attāluma un kādos apstākļos (kaujas vai citos) nošauti, līdz ar ko var pieļaut iespēju, ka l-wehram vēlāk ir piedēvētas arī pa kādai biedra Stučkas saražotai kaudzītei, kā arī tas, cik liela daļa no l-wehra nošauto tam pretojās vai citādi bija pamatoti uzskatāma par pretiniekiem arī nav īsti zināms;

2) Ne l-wehru, ne citus nevajag vērtēt pēc morāles, kas augstāka par viņu laikā pieņemto. Ja piemēram, salīdzina l-wehra izdarības pat to ļaunākajā hipotētiskajā scenārijā ar, piemēram, Somijas pilsoņu karā it bieži sastopamo pēckaujas izrēķināšanos, l-wehrs vēl izskatās visai humāni.

Quoting: Dr_Evil
es arī esmu piesardzīgs, šo dienu vērtējot kā svinamu/apsveikumu izteikšanas vērtu


Protams, tā ir katra kamerāda individuāla lieta, par ko pacelt alus kausu, vīna glāzi, vai šņabja mēriņu, tomēr, manuprāt, landesvērs tomēr ir pelnījis arī labu vārdu, pozitīvu tostu pacelšanu un puķi uz kapa vismaz par ieguldījumu cīņā pret sarkano mēri.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 14:18:42
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Protams, tā ir katra kamerāda individuāla lieta, par ko pacelt alus kausu, vīna glāzi, vai šņabja mēriņu, tomēr, manuprāt, landesvērs tomēr ir pelnījis arī labu vārdu, pozitīvu tostu pacelšanu un puķi uz kapa vismaz par ieguldījumu cīņā pret sarkano mēri.


Prasās nedaudz palabot Pieminēt vajadzētu tos landesvēra karavīrus, kuri cīnījās par neatkarīgu Latviju bez jebkādiem slēptajiem nodomiem pret LV

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 14:23:40
Atbildēt 


Quoting: motors
Pieminēt vajadzētu tos landesvēra karavīrus, kuri cīnījās par neatkarīgu Latviju bez jebkādiem slēptajiem nodomiem pret LV


Nu .. Tais laikos (un ne tikai) princips - mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs - ljaava uz Tavu principiaalismu skatiities caur pirxtiem ..

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 14:26:16
Atbildēt 


Quoting: motors
Pieminēt vajadzētu tos landesvēra karavīrus, kuri cīnījās par neatkarīgu Latviju bez jebkādiem slēptajiem nodomiem pret LV


Labojums vietā! Man gan domāt, ka (ņemot vērā, piemēram landesvēra lojalitāti LV bermontiādes laikā) šādu landesvēristu patiesībā varētu būt bijis vairāk, nekā pirmajā brīdī varētu šķist.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 17:00:42
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ņemot vērā, piemēram landesvēra lojalitāti LV bermontiādes laikā


nu nevajadzētu tomēr aizmirst, ka starp Rīgas <atbrīvošanu> no lieniniekiem un bermontiādi šis tas vēl paspēja notikt (prominentākais - Cēsu kaujas, un alliesu kolonels Aleksanders (tas pat, kas bija preslovutā montija tiešais prk-s Z-āfrikas kampaņā WWII) top nominēts par L-w komandieri)

un ka nebūt ne mazais skaits no tā 'landesvēra' kontingenta, kas Rīgu <atbrīvoja> maijā, novembrī stāvēja pozīcijās Pārdaugavā, if you know what I mean.

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 17:14:12
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
un ka nebūt ne mazais skaits no tā 'landesvēra' kontingenta, kas Rīgu <atbrīvoja> maijā, novembrī stāvēja pozīcijās Pārdaugavā, if you know what I mean.


Šeit, manuprāt, jāņem vērā vēl divi apstākļi:

1) Pēc Cēsu kaujām no landesvēra tika atdalīti tie personāži, kas nebija vācbaltieši. Neapšaubu, ka daļa no šiem "atdalītajiem" tad arī vēlāk iesaistījās kapelmeistara avantūrā. Tomēr tas nav par pamatu, lai šodien aizmirstu, nenovērtētu vai nepelnīti nosodītu tos landesvēristus, kas godam cīnijās pret boļševikiem un bez kuriem mēs, visticamāk, būtu vēl lielākās problēmās tikuši gan 1919./1920., gan 1937., gan arī iespējams, šobaltdien;

2) Bermontiādes juku fonā un Latgales frontē, tālu no UK karakuģiem, landesvēram būtu arī iespējas "palaist gar ausīm" vismaz daļu no godājamā nākošā Kanādas gubernatora rīkojumiem un palīdzēt kapelmeistaram, ja landesvērs tā gribētu. Tomēr nepalīdzēja. Laikam jau tomēr negribēja.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 17:50:42
Atbildēt 


Vēl par tēmu - i-netā atradu aprakstu ar šo bildi. Bildē briesmīgais landezvērists izskatās bezmaz no bērnudārza izrauts:
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Baltijas%20landesv%C4 %93rs/32509

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 23 Mai 2012 18:47:24
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ja landesvērs tā gribētu. Tomēr nepalīdzēja. Laikam jau tomēr negribēja.


kamerāds šķiet, palaiž garām neievērotu kādu vienkāršu faktu -

nebija tāda viena landesvēra kā homogēna veidojuma, kur visi tajā pieskaitītie ir kādas vienas konkrētas ideoloģijas piekritēji.

atkārtoju vēlreiz - pēc aptuvenām aplēsēm, daži tūkstoši 'durkļu'/'zobenu', kas maijā bija 'landesvērā', novembrī bija bermonta karadraudzē.

Un maija versijas landesvēram ir visai daudz atšķirību no tā, kas novembrī un vēlāk karoja Pagaidu valdības pusē.

Es personīgi tolaiku notikumus vērtēju no tās perspektīvas, kā tas palīdzēja/nepalīdzēja/kaitēja Latvijas neatkarīgai (nacionālai, lai) valstij un tās nākamajiem pilsoņiem.

Un no tā skatpunkta, 23. maijā notikušo Rīgas 'atbrīvošanu' par svinamdienu neskaitu, apsveikumus tās sakarā arī īsti neizprotu.

DIXI

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 24 Mai 2012 15:36:24
Atbildēt 


Visu cieņu godātajam kamerādam, viņa viedoklim, kā arī vēlmei noslēgt diskusiju, tomēr pēdējie argumenti raisīja dažas replikas no manas puses:

Quoting: Dr_Evil
nebija tāda viena landesvēra kā homogēna veidojuma


Tieši tā. Šī paša iemesla dēļ arī nevajadzētu visus landesvēristus un visu viņu sniegumu "norakstīt" kā piemiņas necienīgu.

Quoting: Dr_Evil
Un maija versijas landesvēram ir visai daudz atšķirību no tā, kas novembrī un vēlāk karoja Pagaidu valdības pusē.


Tomēr pieļauju, ka bija arī zināma daļa, kas bija landesvērā gan maijā, gan novembrī, nekādas zvērības pret ne-boļševikiem nesastrādāja, bet deva savu ieguldījumu Brīvības cīņās. Kamdēļ viņus nepieminēt ar labu vārdu?

Quoting: Dr_Evil
Es personīgi tolaiku notikumus vērtēju no tās perspektīvas, kā tas palīdzēja/nepalīdzēja/kaitēja Latvijas neatkarīgai (nacionālai, lai) valstij un tās nākamajiem pilsoņiem.


Lai arī, piemēram, pie Cēsīm ar viņiem bija grūti, pieļauju, ka citur un citbrīd bez viņiem būtu bijis vēl grūtāk.

Quoting: Dr_Evil
Un no tā skatpunkta, 23. maijā notikušo Rīgas 'atbrīvošanu' par svinamdienu neskaitu, apsveikumus tās sakarā arī īsti neizprotu.


Kā jau teicu, šī lieta katra paša ziņā. Es personīgu šo datumu un dienu uzskatu par nozīmīgu un arīdzan pozitīvā nozīmē.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Mai 2012 23:45:22
Atbildēt 


Manā īpašumā nonākusi interesanta, trimdā izdota grāmata ''Latvju Varoņu gaitas''. Titullapa izplēsta, tāpēc izdošanas gadu un vietu nezinu.
Tas ir atmiņu apkopojums par dažādiem Latvijas Brīvības cīņu posmiem un arī atmiņu autori ir ļoti dažāda statusa.
Diezgan interesanti, jo var just, ka liela daļa atmiņu rakstītas vai nu pirmsautoritārisma periodā vai arī trimdā, jo atsevišķas epizodes atšķiras no Ulmaņlaika pieņemtā traktējuma.
Piemēram ģenerālis F. Virsaitis tur atbalsta tēzi par pilsoņkaru Latvijā 1918-1919.gadā. Tikai viņš to nosauc par ''brāļu karu''.
Tāpat arī vairāku veco kalpakiešu atmiņās ir aprakstītas arī ne pārāk smukas un glaimojošas lietas par 1919.gada janvāra dienām, kad latviešu rotas atstāja Rīgu. Trešdaļa rotu sastāva bija visādi šaubīgi tipi, kas nemaz neplānoja karot, izvērsa lielinieku aģitāciju un beigās dezertēja.
Abas latviešu rotas ir atstājušas Rīgu lamu un lāstu pavadītas.
Pie Lielauces latvieši sadomājuši vakarā drusku ''atlaist'' ar rumu un konjaku un tieši tajā naktī uzkrituši lielinieki un sanākusi nopietna kauja, kaut gan iepriekš izlūki esot ziņojuši, ka tuvumā sarkano nav.
Landesvēristu artilēristi raksturoti kā ''patīkami cilvēki'' utt.
Labs apraksts par vācu puču Liepājā un tā gaitu. Rakstījis latviešu virsnieks kurš pats tobrīd atradās Liepājā un ticis īslaicīgi vācu arestēts.

Baigi interesanti, jālasa tālāk.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Ivars
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2012 06:54:53
Atbildēt 


Quoting: Atis
Trešdaļa rotu sastāva bija visādi šaubīgi tipi, kas nemaz neplānoja karot, izvērsa lielinieku aģitāciju un beigās dezertēja.
Abas latviešu rotas ir atstājušas Rīgu lamu un lāstu pavadītas.



Latvieši saformēja ap 1400 vīru. Apbruņojums un ekipējums trūcīgs, vācieši latviešu rotām neuzticējās. Pamatoti, jo 1 un 3 Rīgas apsardzības rotas sadumpojās lieliniekiem tuvojoties Rīgai, 2. Rīgas apsardzības rota sadumpojās atkāpšanās laikā un palika Rīgā. No citām rotām daudzi palika Rīgā. 1919.gada 3. Janvārī lielinieki ienāca Rīgā un daļu no palicējiem nošāva. Atstājot Rīgu, Latvijas armija sastāvēja no 420 vīriem.

Te vēl par tām rotām URL

________________________
Ivars


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Mai 2012 08:50:14
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tas ir atmiņu apkopojums par dažādiem Latvijas Brīvības cīņu posmiem un arī atmiņu autori ir ļoti dažāda statusa.
Diezgan interesanti, jo var just, ka liela daļa atmiņu rakstītas vai nu pirmsautoritārisma periodā vai arī trimdā, jo atsevišķas epizodes atšķiras no Ulmaņlaika pieņemtā traktējuma.


Izklausās interesanti. Varētu sarunāt dabūt palasīt, kad pats būsi izlasījis?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūn 2012 16:49:50
Atbildēt 


I-netā uzdūros šādiem visai interesantiem materiāliem:
http://query.nytimes.com/mem/archive-free/pdf?res=F70814FA345C10738DDD AF0894DA415B898DF1D3

http://query.nytimes.com/mem/archive-free/pdf?res=FB081EFC3A55157A93C4 A81789D85F448285F9

Protams, slavas dziesmas Aleksanderam liek samanīt propogandu pat ar neapbruņotu aci, bet vienalga zināma sava laikmeta liecība.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūn 2012 17:18:19
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
slavas dziesmas Aleksanderam


un arii veelaakaa kolonela karjera skiet apstiprinaam, ka gluzhi bez pamata taas slavasdziesmas nebija

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Jūn 2012 21:16:40
Atbildēt 


Starp citu, tajā augstākminētajā grāmatā kuru pašlaik lasu, šķiet, ģenerālis Berķis par Aleksanderu saka, ka 1919.gadā viņš atradies stiprā vācu ietekmē.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2012 13:16:32
Atbildēt 


Quoting: Atis
ka 1919.gadā viņš atradies stiprā vācu ietekmē.


daudz kas paspeeja notikt tai gadaa

gada iesaakumaa arii latvju Pagaidu valdiiba ar savu karaspeeku atradaas "itin stipraa vaacu ietekmee", tikai piemeera peec

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Jūn 2012 16:06:22
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
-netā uzdūros šādiem visai interesantiem materiāliem...

Protams kā jebkurš tā laika kara korespodenta raksts ir nedaudz pārspīlets, bet pamata fakti atbilst tam kas daudz sausāk rakstits P.Radziņa "Latvijas atbrīvošanas karš".

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Aug 2012 16:20:25 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
vai kādi kamerādi nevarētu ieteikt, kur pasmelties objektīvu info par vācbaltu landesvēra lomu Brīvības cīņās, kā arī attieksmi pret jaundzimušo Latvijas valsti?


Latviski nekur. Kad palūkoju LVVA fondos Latvijas zemessardzes (Latvijas landesvēra) papīrus, daudzas lietas neviens nebija skatījies (vēsturnieks parakstās aptaujas lapā, ka caurskatījis šo lietu), bet citas bija caurskatījuši kādi 2-3 pētnieki kur 50. gados (t.i. padomju laikā) - t.i. Landesvēra materiāli nav pētīti. Praktiski visa neatkarības vēstures literatūra mums balstās uz pāris vēlāko ģenerāļu memuāru pārstāstīšanu, tb Latvijas Neatkarības karš ir absolūti neizpētīta tēma, par ko arī Dr.Hist. Ē.Jēkabsons sūdzas savā rakstā par Neatkarības kara historiogrāfiju (Latvijas Neatkarības karš 1918.–1920. gadā: Galveno militārpolitisko norišu atspoguļojums historiogrāfijā // Latvijas valstiskumam 90. Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija. Starptautiska konference 2008, 13.–14. novembris, Rīga. – Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, 2010, 20.–44. lpp.). Tā kā jāiet uz arhīvu un jālasa ziņojumus, pārskatus utt.

Vienīgais, kas latviešu valodā figurē (ko esmu atradis) ir:
* Cerūzis R. Latvijas Brīvības cīņas vācu nacionālās minoritātes vērtējumā (1918–1939) // Vēsture: Avoti un cilvēki. Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes XVII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XI. – Daugavpils, 2009. – 44.–56. lp.
* Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918–1939). Politiskie un starpnacionālie aspekti. – Rīga, 2004.
Vāciski bez memuārliteratūras vispārējs apskats ir iekš Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Aug 2012 17:19:03 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
O.Kalpaks pēc izdienas ieguva apakšpulkveža dienesta pakāpi....bet kad, un kas, viņam iedeva pulkvedi?...tas bija 1919.gada februāra beigās?


Kalpaks 1917. gada 19. septembrī paaugstināts par apakšpulkvedi, bet pēc lielinieku Oktobra apvērsuma, jaunās varas iecelts par pulka komandiera pienākumu izpildītāju. 1918. gada 31. decembrī Kalpaku iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri, paaugstinot pakāpē par palkavnieku (pulkvedi) - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1468. f., 1. apr., 130. l., 35. lp. Pats O.Kalpaks paaugstinājumu neuztvēra nopietni, turpinot visas pavēles un ziņojumus parakstīt kā "apakšpalkavnieks Kolpaks".

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Aug 2012 15:30:57
Atbildēt 


Buks,

Liels paldies par vērtīgu info!

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 12:34:21
Atbildēt 


Par landesvēra vācbaltiešu daļu izšķirošo lomu lielinieku satriekšanā (tb Latvijas valsts neatkarības saglabāšanā) raksta arī A.Stranga Latvijai topot. // No de facto līdz de iure. Latvijais topot. Māksla un laikmets. / sast. Braslina A. - Neputns: Rīga, 2008.

Internetā var skudras ralstu iekš "Latvijas arhīvi" palasīt:
http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/Skudra.pdf

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 13:58:08
Atbildēt 


Quoting: buks
landesvēra vācbaltiešu daļu izšķirošo lomu lielinieku satriekšanā


nu tas tā dikti spēcīgi teikts.. Poļi arī tīri brangi pakaroja <Latgales frontē>

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 15:31:47
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
Poļi arī tīri brangi pakaroja <Latgales frontē>


Nenoliedzot godājamo panu ieguldījumu un izlietās asinis (ar vai bez sapņa par Ržečpospoļitas atjaunošanu tās senajās robežās), sliecos tomēr piekrist, ka vācbaltu landesvēra loma tomēr bija vislielākā no tiem, kas tai klopē piedalījās.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 16:41:12
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ar vai bez sapņa


un vāciem sapņa par hercogisti nebija it nemaz, protama lieta

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 17:04:29
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
un vāciem sapņa par hercogisti nebija it nemaz, protama lieta


To, par ko sapņoja katrs landesvērists, protams, neņemos spriest, tomēr par landesvēru, manuprāt, varu atkārtoti izteikt savu viedokli, ka "Velns nav tik melns kā to mālē". Savukārt "populārais" viedoklis ap landesvēru ir ārkārtīgi piesātināts ar dažādiem stereotipiem un propogandu līdzīgi kā ir saistībā ar dažiem citiem Brīvības cīņu notikumiem un kā to ir atzinis šis raksta autors:
http://kaspars-veesture.blogspot.com/2010/01/cesu-kaujas-igauni-un-lat viesu_22.html

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 19:24:09
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
kā to ir atzinis šis raksta autors


atklaati sakot, taa pagruuti izsekot, ko iisti <autors> ir gribeejis pateikti

nav gadiijienaa kaada Universitas Latviensis studioza 'kursadarbs'..?

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:02:54
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil

nu tas tā dikti spēcīgi teikts.. Poļi arī tīri brangi pakaroja <Latgales frontē>


Landesvēram tai timeline tā sanāk pirmo sarkano triecienu uzņemt. Nebūtu viņu - vēlāka poļu palīdzība varbūt nebūtu vajadzīga.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Aug 2012 23:09:15
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Landesvēram tai timeline tā sanāk pirmo sarkano triecienu uzņemt. Nebūtu viņu - vēlāka poļu palīdzība varbūt nebūtu vajadzīga.

To Tu varēji arī neskaidrot.
Tāpat jau te 90% kamerādu fanātiski uzskata, ka vāci latvjiem jau defaultā vienmēr ir bijis absolūtais ļaunums jau kopš 12.gadsimta.

________________________
Židoģitļerovci.


<< 1 ... 117 . 118 . 119 . 120 . 121 . 122 . 123 . 124 . 125 . 126 . 127 ... 161 . 162 . >>
Panzerkampf Forums / WW I / Latvijas Brīvības cīņas/Latvijas pilsoņu karš 1918.g. - 1920.g.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.088
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024