Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 18 Nov 2007 22:08:53
Atbildēt
Quoting: Arbalets 1941.gada 20.jūnijā majora Ozoliņa Il-2 notrieca pie Perekopa... Tad jau laikam tomēr būs taisnība, ka vāciem bija gaisa kundzība... kā gan citādi viņi 20. jūnijā (1941.!) būtu varējuši nogāzt IL-2 tik dziļā aizmugurē?
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2007 13:59:45
Atbildēt
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Quoting: Arbalets 1941.gada 20.jūnijā majora Ozoliņa Il-2 notrieca pie Perekopa... Tad jau laikam tomēr būs taisnība, ka vāciem bija gaisa kundzība... kā gan citādi viņi 20. jūnijā (1941.!) būtu varējuši nogāzt IL-2 tik dziļā aizmugurē?
Laikam kāda drukas kļūda Vienos memuāros lasiju, ka tas notika septembrī ,bet te http://allaces.ru/cgi-bin/s2.cgi/sssr/struct/e/shae46.dat rakstīts, ka augustā
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Nov 2007 14:03:46
Atbildēt
Stuka
Quoting: Stuka Laikam kāda drukas kļūda ...vainīgs...20 августа 1941 г. майор Озолин в последний раз вел своих боевых товарищей на штурмовку вражеских колонн, рвавшихся к Крыму. В тот день его ИЛ-2 не вернулся с боевого задания. ...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Nov 2007 16:32:31
Atbildēt
URL - Staļina balināšana. Diezgan interesanti paklausīties. Ir vēl 2. daļa.
________________________ Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Cursicus
|
# Nosūtīts: 26 Nov 2007 03:58:09
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...stobri gan nav vienā līmenī Haha, fričiem bija gan stobi, gan augumi secībā... bet karu pagrūda
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Nov 2007 09:54:13 - Laboja Smic_
Atbildēt
Quoting: Vadonis Staļina balināšana. Diezgan interesanti paklausīties. Ir vēl 2. daļa.
Mjaa... Un ko tikai nevar pastaastiit, faktus pagrozot vajadziigaa virzienaa. 3- šais reihs kā e-breju produkts, 150 000 e-breju vērmahtā, Trockis - goda ārietis kopš 1934 ... Un viens pats Koba, kas vispasaules e-breju sazvērestību novērš ..
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 15:53:23
Atbildēt
Quoting: Alis Padomju kara teorija 30-to gadu otrajā pusē kā reiz lika uzsvaru uz daudzskaitlīgu tanku masu operēšanu patstāvīgi bez sadarbības ar kājniekiem, ar ko tas beidzās to mēs redzējām kara sākumā. Nebūs gluži tiesa. Padomju tanku masu operēšana netika plānota BEZ kājniekiem, tak kājnieku īpatsvars mehanizētajās/tanku vienībās bija pārāk zems. Un tikai prakse deva iespēju atrast `pareizo` propociju. Vācieši ātrāk sāka praktizēties un loģiski ātrāk arī atrada pareizo proporciju.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:21:04
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nebūs gluži tiesa.
Tas bija jāsaprot, ka mehkorpusi (tanku masa+ kājnieki) spēja darboties patstāvīgi un tāda bija padomju 30. g. stratēģija.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:31:58
Atbildēt
Quoting: Alis Tas bija jāsaprot, ka mehkorpusi (tanku masa+ kājnieki) spēja darboties patstāvīgi un tāda bija padomju 30. g. stratēģija. Tur jau tā bēda, ka šī stratēģija darbojās tikai uz papīra un patiesības kritēriju (eksperimentu) 1941. gada vasarā neizturēja...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:35:55 - Laboja Alis
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Tur jau tā bēda, ka šī stratēģija darbojās tikai uz papīra un patiesības kritēriju (eksperimentu) 1941. gada vasarā neizturēja...
A sovokiem nevajadzēja nekādus eksperimentus, viņiem par vācu eksperimentiem ar Blitzkrieg (Polijas, Francijas kampaņas) viss bija zināms un visas atskaites un analīzes bija sarakstītas smukās grāmatās (bija viņei viens vijolnieks stratēģis, kurš to visu priekš augstākajām skolām bija sarakstīji-izanalizējis). Jautājums, kāpēc neviens no augstākās vadības šis atskaites un analīzes materiālus neņēma par nopietnu?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:40:21
Atbildēt
Quoting: Alis A sovokiem nevajadzēja nekādus eksperimentus, viņiem par vācu eksperimentiem ar Blitzkrieg (Polijas, Francijas kampaņas) viss bija zināms un visas atskaites un analīzes bija sarakstītas smukās grāmatās Khmm, tai skaitā tādas lietas kā divīziju/korpusu organizacionālā struktūra?
Man gan domāt, ka laiks no 1939. gada septembra vai, vēl vairāk, no 1940. gada maija-jūnija līdz 1941. gada jūnijam bija pārāk īss, lai detalizēti iepazītu vācu kampaņu secinājumu materiālu, vēl jo vairāk - diez vai vācieši šamējos secinājumus tā uz riņķi apkārt laida, visdrīzāk tā bija visnotaļ klasificēta informācija.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:43:31
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Khmm, tai skaitā tādas lietas kā divīziju/korpusu organizacionālā struktūra?
Quoting: Maarrutku Jums no 1940. gada maija-jūnija līdz 1941. gada jūnijam bija pārāk īss, lai detalizēti iepazītu vācu kampaņu secinājumu materiālu
Neaizmirsīsim, ka Vācija un PSRS tajā laikā bija sabiedrotās...un aktīvi sadarbojās militārajā sfērā, NKVD-Gestapo utt.. Ok, es mēģināšu atrast kā sauca to veci un kādu kreatīvu šis bija sarakstījis.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:49:33
Atbildēt
Quoting: Alis (bija viņei viens vijolnieks stratēģis, kurš to visu priekš augstākajām skolām bija sarakstīji-izanalizējis).
Ko tas viss deva, ja kara pirmajās nedēļās miljoni kareivju vienkārši padevās gūstā.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Nov 2007 16:53:29
Atbildēt
Quoting: Alis Neaizmirsīsim, ka Vācija un PSRS tajā laikā bija sabiedrotās...un aktīvi sadarbojās militārajā sfērā, NKVD-Gestapo utt.. Sabiedrotās - tas ir stereotips. Neuzbrukšanas līgums un interešu zonu sadalīšana vēl defaultā nenozīmē sadarbību vai baigo draudzību. Tā aktīvā sadarbība arī ir stipri diskutabls jautājums, savas stratēģijas, taktikas un tehnoloģijas neviens tā uz šāri apkārt nedāļā. Quoting: Sturmgevers Ko tas viss deva, ja kara pirmajās nedēļās miljoni kareivju vienkārši padevās gūstā. Tieši tāpat kā Francijā...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 10:50:39
Atbildēt
Quoting: Stuka Ir jābūt, bet kad krievi saprata ka zemnieks neies aizstāvēt savu nīsto kolchozu un ne visai tīkamo varu, tad nu varai atlika tikai potēt šamiem par "fašickijiem zverjām" kas ari veiksmīgi izdevās , jo okupanti paši arī neizcēlās ar demokrātisku piegājienu. Jā, bet skaties no otras puses - UIMAI krievu WW2 gāja bojā kāds tuvinieks nekombatants... tā ka propagandai vajadzēja tikai papildināt nepatiku pret iebrucējiem, kurus jau nekad īpaši nemīl defaultā.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 11:18:16
Atbildēt
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Jā, bet skaties no otras puses - UIMAI krievu WW2 gāja bojā kāds tuvinieks nekombatants... tā ka propagandai vajadzēja tikai papildināt nepatiku pret iebrucējiem, kurus jau nekad īpaši nemīl defaultā. Naida kurināšana sākās jau 1941 gada beigā, kad vēl nekāda "Uima" ( manuprāt padomju filmu un propagandas klišeja) nebija . Nekāda lielā nepatika pret iebrucējiem sakumā arī nebija (kamēr paši visu nesačakarēja ar savu "untermenšu") Bet, okupacijas varas vergturīgā attieksme un diversantu organizētā vardarbīgā pretošanās protams izraisija tādu pašu pretdarbību.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 11:27:09
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums savas stratēģijas, taktikas un tehnoloģijas neviens tā uz šāri apkārt nedāļā. Stratēģijas un taktikas nedāļā, bet tehnoloģijas gan, ja kā gaiss ir nepieciešamas izejvielas, kuru pašiem nav un citi nepārdod. Attiecībā uz takstiku un stratēģiju. Cik ļoti tā izmainījās kopš Rapallo līguma laikiem, pēc kura vāci savu taktiku un stratēģiju pārbaudīja Padomijas poligonos?
________________________ Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 11:36:00
Atbildēt
Quoting: Stuka Naida kurināšana sākās jau 1941 gada beigā, kad vēl nekāda "Uima" Kā nu ne. Lielās pilsētas jau varbūt ne pārāk aktīvi, bet tomēr bombardēja, un komunikācijas, uz kurām bija gan militārā loģistika, gan civilie (bēgļi un tanku grāvjus rakt mobilizētie) - tāpat.
Quoting: Stuka Nekāda lielā nepatika pret iebrucējiem sakumā arī nebija (kamēr paši visu nesačakarēja ar savu "untermenšu") No kurienes tad cik tās, piemirsu jau - 10 vai 12 opolčencu divīzijas Maskavā?
Quoting: Vadonis Attiecībā uz takstiku un stratēģiju. Cik ļoti tā izmainījās kopš Rapallo līguma laikiem, pēc kura vāci savu taktiku un stratēģiju pārbaudīja Padomijas poligonos? Taktiku un stratēģiju tā pa īstam var pārbaudīt tikai kaujas laukā, ko vācieši papilnam izdarīja Polijā un Francijā. Secinājumi no eksperimentiem Padomijas poligonos varēja būt vienlīdz pieejami kā vāciešiem, tā sovjetiem (kuri noteikti šos eksperimentus vēroja), tak vācieši, pamatojoties uz Polijas un Francijas kampaņām, secinājumus vēl noadvancēja, kamēr sovjeti palika pie tiem pašiem, kādi nu viņiem bija.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 12:01:19
Atbildēt
Kaujas laukā var uzlabot to, kas uz papīra jau ir. Pagrūti gaidīt, ka jauniņais, aiz čupra atvilkts uz lauku un neko nezinādams par tēmu, sāks uzreiz dedzināt un stūrēt. (tātad - ko vācieši līdz karam darīja tādu, kas sovjetiem neiznāca?)
Jau pēc Spānijas vācieši izdarīja secinājumu, ka tehnika ir pietiekami laba un jāstrādā pie taktikas, sovjeti - otrādi.
Pret mazāk nopietnu pretinieku (Japāna, Polija, Baltija, Rumānija) sovjeti rīkojās visai veiksmīgi un arī Somijā izpildīja minimālo programmu.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 14:18:50
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 (tātad - ko vācieši līdz karam darīja tādu, kas sovjetiem neiznāca?) Vāciešiem karš sākās 1939. gada septembrī. Sovjetiem - 1941. gada jūnijā... Tātad - ja 1939. gada augustā abiem uz papīra bija līdzīgas razrabotkas, tad vāciešiem bija iespējas smelties pieredzi un labot ļapus, sovjetiem - ne. Tāpēc arī paspēja izlabot ļapus un izveikt optimizāciju.
Quoting: JgdPz IV 70 Pret mazāk nopietnu pretinieku (Japāna, Polija, Baltija, Rumānija) sovjeti rīkojās visai veiksmīgi un arī Somijā izpildīja minimālo programmu. - Japāna: īsa, lokāla kampaņa pret objektīvi švakāku pretinieku apvidū, kur tehnikas esamība spēlē lielāku lomu par šamējās kvalitāti un izmantošanas prasmēm. - Baltija, Rumānija: praktiski karadarbības neesamība. - Polija: īsa, lokāla karadarbība pret būtībā neaizsargātām pozīcijām.
Somijā savukārt dedzināja un stūrēja parastie kājnieki, nevis tanku divīzijas mehkorpusi.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 14:27:41
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Somijā savukārt dedzināja un stūrēja parastie kājnieki, nevis tanku divīzijas mehkorpusi.
Mehkorpusi kā atsevišķa formācija parādījās tikai 1940. gadā. Pirms tam bija parastas brigādes un divīzijas.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 17:41:36
Atbildēt
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums Vāciešiem karš sākās 1939. gada septembrī. Sovjetiem - 1941. gada jūnijā...
Hmm. Abiem karš sākās Spānijā, kur varēja izmēģināt jaunākas tehnoloģijas un teorijas, tad turpinājas, Somijā, Polijā utt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 18:57:40
Atbildēt
Quoting: Stuka Hmm. Abiem karš sākās Spānijā, kur varēja izmēģināt jaunākas tehnoloģijas un teorijas, tad turpinājas, Somijā, Polijā utt. Vai tad Spānijā darbojas tanku divīzijas vai, vēl trakāk, mehkorpusi?
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 19:44:01
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Vai tad Spānijā darbojas tanku divīzijas
Brigādes bija konkrēti.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 20:56:48
Atbildēt
A ko tad somijaa un polijaa SA armija dariija? vai tik ne karoja?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 21:09:44
Atbildēt
Quoting: CaMaRo A ko tad somijaa un polijaa SA armija dariija? vai tik ne karoja? Karot ta karoja, bet - 1) Polijā karoja īsi, un pret praktiski nekādu aizsardzību. Tās drīzāk bija epizodiskas sadursmes starp otrās līnijas rezerves karaspēku un bruņotu patriotu grupām vs. iebrucēju karaspēku, nevis 2 valstu pilnvērtīgs karš. 2) Somijā arī PSRS ar armijām un pats galvenais, TANKU vienībām īsti nevarēja izvērsties atbilstoši koncepcijām par bruņutanku vienību izmantošanu.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2007 22:40:31 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Sovjetiem jau stipr iegrieza tas, ka nebija pietiekamas sadarbības starp ieroču šķirām. Vai tad lai tādu lietu noorganizētu obligāti vajag karu, ar mācībām nepietiek?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 00:31:56
Atbildēt
Quoting: Tofiks Sovjetiem jau stipr iegrieza tas, ka nebija pietiekamas sadarbības starp ieroču šķirām. Vai tad lai tādu lietu noorganizētu obligāti vajag karu, ar mācībām nepietiek? A kā tad Francijā franču tankisti 1940. gada maijā/jūnijā sadarbojās ar Mažino līnijas garnizonu, aviāciju un artilēriju?
Baidos, ka atbilde būs NEKĀ...
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 11:13:42
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums A kā tad Francijā franču tankisti 1940. gada maijā/jūnijā sadarbojās ar Mažino līnijas garnizonu, aviāciju un artilēriju?
Un bija paradzēts sadarboties?
*****
Vēl jau bija konflikts par to Mandžūrijas dzelzceļu 30-tajos un vēl konflikts pie Hasanu ezera. Pirmajā 132 000 lielos šķibaču spēkus sasita ar pehiem un kavalērijau, bet otrajā gadījumā izmantoja jau tanku daļas kopā ar aviāciju.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 11:24:57
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Un bija paradzēts sadarboties? Kas to lai zin...
Quoting: kurlandlegionar Vēl jau bija konflikts par to Mandžūrijas dzelzceļu 30-tajos un vēl konflikts pie Hasanu ezera. Pirmajā 132 000 lielos šķibaču spēkus sasita ar pehiem un kavalērijau, bet otrajā gadījumā izmantoja jau tanku daļas kopā ar aviāciju. A kādā apvidū notika karadarbība? Vai tik ne stepē, kur klajumi-plašumi un kur aviācija un tanki dedzina un stūrē?
Bez tam - visos šajos konfliktos RKKA uzbruka, nevis aizstāvējās vai pretuzbruka, respektīvi, ņēma iniciatīvu savās rokās. 1941. gadā iniciatīva bija vāciešiem un RKKA varēja tikai reaģēt, nevis noteikti toni kaujaslaukā.
|